Video

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies Saeimas sēde, un deputāti pastāstīs jums par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Normundam Dzintaram. Lūdzu!

N. Dzintars(NA).

Labdien, godājamie radioklausītāji un radioklausītājas! Šodien bija vairākas sēdes. Nedaudz, īsumā, pastāstīšu, ko mēs katrā no tām paveicām, kādi bija būtiskākie darba kārtības punkti.

Viens no likumprojektiem, ko šodien skatījām, bija no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Tas ir likumprojekts, kurā... mēs lūdzām grozīt Izglītības likuma 52.¹ panta 1.¹ daļas 2. punktu, jo līdz šim... sanāk tā, ka skolotāji varētu saņemt veselības apdrošināšanu... pašvaldībās... ne vairāk par 213,43 eiro. Tas ir pretrunā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kur šī atlīdzība par veselības apdrošināšanu ir 426 eiro. Tādēļ, lai novērstu šo neatbilstību un nevienlīdzību, mēs no komisijas iesniedzām šo likumprojektu – lai šo pārpratumu novērstu un pašvaldības varētu būt drošas, ka tās drīkst atļauties skolotājiem veselības apdrošināšanu lielākā apmērā.

Vēl viens no šādiem labiem darbiem šodien ir izdevies saistībā ar Sēlijas ģerboni. Nu Sēlijai būs savs ģerbonis, jo mēs pirmajā lasījumā apstiprinājām likumprojektu. Cerams, ka pavisam drīz Sēlija varēs lepoties ar sudraba briedi uz sārta fona – būs ļoti skaists ģerbonis.

Un esam izveidojuši Kurzemes deputātu grupu. Kurzemes deputātu grupa – mēs esam 13 cilvēku sastāvā, esam no dažādām partijām, kas pārstāv Kurzemi. Un arī mūsu mērķis... Līdzīgi kā Latgales grupai, kas ir ļoti aktīva, arī mūsu mērķis ir būt aktīviem un paveikt papildus kādu labu darbu Kurzemes labad.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Normundam Dzintaram no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J. Viļums(AS).

Jā... paldies par, tā teikt, piespēli no Kurzemes.

Es, Latgales deputāts, varu izstāstīt gan par aktualitātēm, kas Latgalē gaidāmas tuvākajās dienās, gan arī par mūsu frakcijas viedokli dažādos jautājumos, kas tika izskatīti gan šodien, gan sēdēs pirms tam. Tātad – secīgi.

Vispirms gribu teikt to, ka šodien mūsu frakcija iesniedza priekšlikumu Ministru kabinetam izvērtēt esošo situāciju saistībā ar cīņu pret vardarbību Latvijā un piedāvāt mums konkrētu, teiksim tā, rīcības plānu gan par likumdošanas aktu normām, gan varbūt arī citiem normatīvajiem aktiem, kas būtu jākoriģē. Mēs to darījām, tāpēc ka jau vairākas reizes Saeimā tika piedāvāts akceptēt tā saukto Stambulas konvenciju, tomēr tai aizvien nav bijis atbalsta un – es teikšu savu personīgo viedokli – izskatās, ka arī šajā Saeimā tai nebūs atbalsta... pavisam. Tāpēc mans personīgais aicinājums ir darīt vismaz to, ko mēs patiešām varam darīt, lai vardarbību mazinātu. Un dažādas situācijas, dažādi notikumi, arī pēdējie, kuriem mums visiem, par nožēlu, jāseko līdzi, tikai pierāda to, ka mums jārīkojas nekavējoties, jārīkojas pašiem un jādara tas ar Latvijas likumiem, ar Latvijas normatīvajiem aktiem, nevis tikai atsaucoties uz starptautiskajiem dokumentiem.

Arī par starptautiskajiem dokumentiem runājot... Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atcelšanu. Kolēģi to rosināja jau vairākās sēdēs Saeimā. Šobrīd Veselības ministrija pabeidz darbus saistībā ar visu šo normu pārlikšanu uz citiem normatīvajiem aktiem, un izskatās, ka līdz Jāņiem mēs patiešām varēsim pasludināt likumu par spēku zaudējušu un varēsim, tā teikt, pāriet no Covid-19 asās fāzes uz ilgtermiņa darbību... lai mēs zinām, ka, ja būs kādi riski sakarā ar Covid-19 vai ar kādu citu vīrusu, mēs būsim gatavi rīkoties. Un, protams, rūpēsimies par savu veselību gan paši, gan arī gaidīsim no veselības aprūpes sistēmas adekvātu rīcību.

Pieminēju Latgali. Rītdien Latgalē notiks plašs pasākums, uz kuru brauks vairāki mūsu frakcijas deputāti, arī frakcijas vadītājs. Tur notiks Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras... uzņēmēju rīkota tikšanās ar Latgales deputātiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputātiem, kā arī enerģētikai veltīta konference, kas pēc būtības būs kā tāds neliels tilts uz pirmdien paredzēto enerģētikas forumu, kurš notiks šeit, Saeimā. Gana plašs pasākums, patiešām.

Zinu, ka mans kolēģis Andris Kulbergs tajā ir ļoti iesaistīts. Tajā paredzēta arī atbildīgās ministrijas prezentācija par enerģētikas stratēģiju un frakcijas plāno parakstīt kopīgu memorandu kopīgai rīcībai, lai patiešām strādātu ar enerģētikas jautājumiem un panāktu rezultātus.

Visbeidzot gribu pavisam īsi informēt par to, ka mūsu frakcijas un arī citu frakciju deputāti, koalīcijas deputāti, piedāvā izveidot Augšdaugavā, Augšdaugavas novadā, industriālo parku, kur veicinātu uzņēmējdarbību. Attiecīgais likumprojekts ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, tiek izskatīts un, es domāju, pavisam drīz būs skatāms Saeimā pirmajā lasījumā.

Ar šo es “likšu komatu” – došu iespēju arī citiem kolēģiem izstāstīt par aktualitātēm Saeimas darbā.

Paldies, ka klausījāties. Līdz citai reizei!

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš(LPV).

Paldies. Paldies par iespēju.

Šodien tiešām mums bija diezgan saspringta diena. Skatījām arī tās lietas, kas mums bija palikušas neizskatītas, – tās, kuru izskatīšanu mēs bijām, tā teikt, palikuši parādā, bet visus iekavētos darbiņus tā arī nepabeidzām.

Runājot par tiem darbiem, kurus mēs uzskatām par svarīgākajiem, jāteic, ka faktiski šī diena mums sākās ar valsts kontroliera ziņojumu par situāciju 2022. gadā, par to, kas ir izpētīts un kā vajadzētu uzlabot situāciju valstī. Protams, tiešām jāsaka paldies par uzstāšanos un šo smalko izklāstu.

Bet es nedzirdēju un mūsu partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nedzirdēja divas lietas.

Pirmām kārtām mēs uzskatām, ka, protams, šos ierobežojumus, kas ieviesti Covid-19 dēļ, un attiecīgo likumu vajadzēja atcelt jau sen. Labi, šogad mēs līdz Līgo svētkiem vai varbūt nedaudz vēlāk to atcelsim, bet kas atvainosies tautai par to, kas ir bijis, par to, kas tai ir nodarīts? 62 tūkstoši cilvēku tika atlaisti. Cik daudziem cilvēkiem ir bijušas komplikācijas no šīm potēm, vakcīnām!

Mūsu uzskats, partijas uzskats, ir tāds: likums ir likums – viena lieta, bet atvainoties cilvēkiem par to, kas ir nodarīts, nekad nav ne par ātru, ne par vēlu. To nu gan mēs varējām izdarīt. Taču Valsts kontrole par šo Covid-19 jautājumu neko savā ziņojumā nebija teikusi.

Otra lieta, kas mani personīgi ļoti uzrunāja, bija fakts, ka saistībā ar līdzekļu izlietošanu Valsts kontrole norādīja uz daudziem desmitiem miljonu, kas nav izlietoti atbilstoši vajadzībām vai nav izlietoti vispār, tanī pašā laikā... kad mēs veicām pieprasījumu budžetā, budžeta likumā, kur prasījām, lai policistiem palielinātu adekvāti algas, kam bija nepieciešami 23 miljoni, savukārt glābējiem un ugunsdzēsējiem prasījām četrus miljonus eiro, lai spētu apmaksāt virsstundas un nakts stundas, lai nebūtu jāslēdz depo... šie jautājumi arī netika skatīti, netika cilāti, un tas, mūsu skatījumā, nav pieņemami.

Vēl, runājot par to, kas tika pieņemts saistībā ar pagājušās reizes sēdēm, iepriekšējām sēdēm, – ļoti būtiski ir šie kriminālvajāšanas... speciālie pasākumi, kurus tagad varēs pielietot, lai aizsargātu no vardarbības cietušās sievietes... jebkuru personu, cietušu no vardarbības. Es uzskatu, ka tas ir būtisks solis , tā teikt, pareizajā virzienā. Jāsaprot ir tas, ka neviena Stambulas konvencija nepasargās nevienu cilvēku no vardarbības, ja mēs paši valsts iekšienē kārtīgi pie tā nestrādāsim un neuzlabosim iekšējo situāciju.

Jāatzīmē tas, ka Valsts policijā uz šo brīdi trūkst vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, kas pildītu policejiskās funkcijas. Lai gan katru dienu ir jānodarbojas ar... jāiet palīgā robežsargiem, jo mūsu robeža tiek torpedēta... Valsts policija faktiski, mūsuprāt, tiek galā ar saviem pienākumiem, bet tai ir jāpalīdz, un, ja mēs nepalīdzēsim, tad mūsu iekšējā drošība ir katastrofas priekšā. To es pilnīgi oficiāli jums varu šeit pateikt.

Vēl viens jautājums, kam es gribētu pieskarties (un tiešām ir ļoti patīkami, ka šis jautājums nonācis līdz Saeimai un ir nodots komisijai izskatīšanai), ir jautājums par daudzbērnu ģimeņu vecāku ātrāku pensionēšanos. Doma ir tāda: tie vecāki, kuriem ir trīs bērni, varētu pensionēties 62 gadu vecumā, tie vecāki, kuriem ir četri bērni, – 61 gada vecumā, un tie, kuriem ir pieci bērni un vairāk,  –60 gadu vecumā. Es domāju, šī ir ļoti atbalstāma iniciatīva. Šobrīd tā ir nodota izskatīšanai komisijā, un es domāju, ka tā gūs atbalstu Saeimā.

Paldies par man veltīto laiku, paldies, ka uzklausījāt.

Gribu pastāstīt arī par to, ka šodien Saeimas basketbola komanda brauc uz Valmieru – dodas, tā teikt, sportiskās vakara aktivitātēs.

Liels paldies jums. Jauku vakaru visiem!

Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Svetlana Čulkova. Lūdzu!

S. Čulkova(ST!).

Paldies. Es nerunāšu tik ilgi kā Zivtiņa kungs. Es gribu pieminēt to, ka šodien pie mums, Saeimas deputātiem, “ciemos” bija Valsts kontrole. Valsts kontrolieris, protams, mums stāstīja, cik viss ir forši un labi; viņa atskaitē ir brīnišķīgas, ļoti smukas bildes, cipariņi – viss ir kārtībā. Bet mēs nepiekrītam, un, protams, citi cilvēki arī ne.

Tāpēc es aicinu jūs: 27. maijā pulksten 15.00 tiekamies pie Brīvības pieminekļa uz Vislatvijas protestu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Svetlanai Čulkovai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Edmundam Cepurītim. Lūdzu!

E. Cepurītis (PRO).

Paldies par doto vārdu.

Tiešām – pirmā sēde sākās ar Valsts kontroles ziņojumu, un tur bija runa arī par vairākiem principiem, kas skar gan valdības darbu, gan kaut kādā mērā arī to, kā tiek pieņemti lēmumi Saeimā.

Varētu teikt, ka šajās divās sēdēs bija samērā daudz jautājumu... ar vienbalsīgiem vai ļoti pārliecinošiem balsojumiem. Var būt, ka tie, kas atšķīrās, bija tie, kas daļēji saistīti ar jautājumiem par to, kādai informācijai mēs sekojam, kur mēs iegūstam faktus un cik uzticama ir tā informācija, uz kuru mēs balstām savus lēmumus. Es domāju, daudzi no šiem aspektiem parādījās arī Valsts kontroles ziņojumā – saistībā ar politikas plānošanas dokumentiem, ar kuru īstenošanu mums joprojām nesokas un kuri prasa kādus risinājumus.

Taču es uzsvēršu tādu šodienas sēdes darba kārtības jautājumu kā, piemēram, likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Lai arī pirmajā lasījumā likumprojekts tika atbalstīts, bija samērā daudz diskusiju par to, kādi būtu labākie ceļi alkohola kopējā patēriņa samazināšanai Latvijā. Un, es domāju, viens no labiem principiem, ko PROGRESĪVIE vienmēr aizstāvēs gan šajā, gan citos likumos, ir šāds – pēc iespējas vairāk balstīties zinātnē, balstīties pārbaudītos un datos pamatotos lēmumos, tādā veidā arī novēršot kādas negatīvas sociālās sekas.

Un otra tēma – tā jau parādījās iepriekšējo runātāju teiktajā – ir par to, kā labāk risināt esošo vardarbības situāciju Latvijā. PROGRESĪVIE arī šajā sēdē aizstāvēja to, ka viens no labākajiem veidiem, kā Saeimai, parlamentam, to darīt, ir prasīt Stambulas konvencijas ratifikāciju. Jāņem vērā, ka tādā veidā mēs varam iegūt ekspertu atbalstu – starptautisko ekspertu atbalstu. Tā ir konvencija, ko Latvija pati ir veidojusi kopā ar citām Eiropas Padomes valstīm, un tas, protams, ir īpaši zīmīgi tagad, kad Latvija no Islandes pārņem prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā. Tādā ziņā būtu ļoti svarīgi – simboliski arī  – paust uzticību šai institūcijai, kas ilgstoši iestājas par cilvēktiesībām... un vairākiem šādiem jautājumiem. Diemžēl šis PROGRESĪVO priekšlikums neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Bet, protams, tas vienmēr ir jautājums, ko valdība var atsevišķi risināt.

Neguva atbalstu arī otrs priekšlikums, kas vardarbības jautājuma risināšanu mēģinātu īstenot caur visiem citiem rīkiem, neatsaucoties nekādā veidā uz Stambulas konvenciju. Ceram, ka tomēr pierādījumos un ekspertu viedokļos balstītais ceļš šeit uzvarēs.

Es domāju, ka kopumā šī sēde iezīmēja vairākas no pretrunām, kas, protams, Saeimā pastāv. PROGRESĪVO viedoklis un noteikti arī aicinājums visām frakcijām ir tas, ka... lai mēs balstītu datos mūsu lēmumus, lai mēs balstītos zinātnē un ekspertu viedokļos; tam nevajadzētu būt politiskam jautājumam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edmundam Cepurītim no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Agnese Krasta. Lūdzu!

A. Krasta(JV).

Labdien! Šobrīd sabiedrībā ir lielas diskusijas saistībā ar gaidāmo Valsts prezidenta ievēlēšanu maija beigās. Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA absolūtā vienprātībā ir izvirzījusi, mūsuprāt, spēcīgāko kandidātu – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kurš pilnībā atbilst jau iepriekš mūsu paustajam uzstādījumam, ka Valsts prezidentam jābūt ar labu reputāciju, nelokāmu nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā un ar skaidru redzējumu par Latvijas eiroatlantisko virzienu šajā laikā, kad netālu no mūsu valsts robežām notiek nežēlīgs karš un ir mainīga starptautiskā vide... un ka, ņemot vērā, ka Valsts prezidentam ir ļoti liela un būtiska loma ārpolitikā, ir svarīgi, ka Valsts prezidents jau no pirmās dienas spētu pārstāvēt valsti starptautiski.

Edgars Rinkēvičs ir starptautiski respektēts, viņš jau šobrīd runā ar pasaules līderiem līdzvērtīgā līmenī, un, ja viņš tiktu ievēlēts par Valsts prezidentu, tas būtu labs signāls un nozīmētu, ka Latvija savu iesākto kursu ne tikai turpina, bet arī nostiprina. JAUNĀ VIENOTĪBA visu savu enerģiju tagad veltīs tam, lai nodrošinātu mūsu kandidātam atbalstu Saeimā.

Par citiem jautājumiem. Šobrīd sabiedrībā aktuāla ir diskusija par vardarbības novēršanu, tas atspoguļojas arī Saeimas darbā. Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Grozījumi paredz palielināt soda sankcijas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar vardarbību (paredzēts mainīt to kvalifikāciju no kriminālpārkāpuma uz mazāk smagu noziegumu), kā arī paredz, ka ar vardarbību saistīti kriminālprocesi ir prioritāri. Grozījumi piedāvā risinājumus arī citos jautājumos.

Šodien Saeimas sēdē tika diskutēts arī par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju – Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā jāizsaka nožēla, ka šī konvencija kopš 2015. gada, kad tā tika parakstīta, joprojām Saeimā nav ratificēta. Tā, protams, nav un nebūs brīnumnūjiņa, kura vienā dienā liks vardarbībai izzust, taču tas ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu veikt praktiskus pasākumus, un nepārprotams Saeimas signāls, ka visaugstākajā līmenī mēs apliecinām, ka mūsu valstī vardarbība nav akceptējama, ka vardarbība ģimenē nav privāta lieta.

Turklāt jau trīs gadus mūsu rīcībā ir Satversmes tiesas spriedums, kas pilnībā noraida dažādus mītus un dezinformāciju, ka Stambulas konvencijas normas neatbilst Latvijas pamatlikumam, tomēr par konvencijā ietvertajām normām šādi mīti joprojām tiek replicēti un izplatīti.

Diemžēl šis rosinājums Saeimā šobrīd neguva atbalstu, taču mēs turpināsim pievērst tam uzmanību un strādāt pie tā, lai vardarbība tiktu apkarota, un pie dažādiem uzlabojumiem gan normatīvajos aktos, gan attieksmē pret šo problēmu kopumā.

Šobrīd tas arī viss. Līdz nākamajai reizei!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Agnesei Krastai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!