Video

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles, un deputāti jums pastāstīs par Saeimā šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Ingrīdai Circenei. Lūdzu!

I. Circene (JV).

Labdien, mīļie radioklausītāji! Šī bija gara diena – Saeimā bija trīs sēdes.

Pirmā bija svinīgā sēde, kas bija veltīta Latgales kongresa dienai. Šajā sēdē piedalījās un uzrunas teica gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, gan arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Šī sēde bija ļoti svinīga un emocionāli uzrunājoša , jo Latgales karogs, kas tika apstiprināts pirms nepilnas nedēļas, šodien tika nodots tām personām, kuras bija ieguldījušas lielu darbu, lai varētu apstiprināt Latgales karogu, kā arī ir darbojušās Latgales attīstībā un kultūras jomā. Par kultūras jomu uzrunu teica kultūras ministrs Nauris Puntulis, atgādinot to, cik svarīga mums ir vienota Latvija – ar Latgali Latvijas sastāvā.

Nākamā bija kārtējā Saeimas sēde. Ļoti lielu daļu no sēdes norises aizņēma Latvijas Stabilitātes programma 2023.–2026.  gadam. Referents bija finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Pēc referenta uzstāšanās sekoja plaša diskusija par vispārējām ekonomikas politikas vadlīnijām un mērķiem, kā arī par ekonomisko situāciju – par situāciju ārējā ekonomiskajā vidē, pašreizējā ekonomikas attīstībā un par makroekonomikas attīstības scenāriju Latvijā.

Stabilitātes programmā bija arī informācija par valdības budžeta bilanci un parādiem, kā arī par fiskālās politikas stratēģiju un fiskālo nosacījumu ievērošanu vidēja termiņa fiskālās politikas plānošanā. Būtiska bija pašreizējās fiskālās situācijas analīze un atbalsta pasākumi krīzes seku mazināšanā. Finanšu ministrija bija sagatavojusi arī makroekonomiskā scenārija risku analīzi, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes un kontroles iespēju atspoguļojumu. Atsevišķi akcenti tika likti arī uz vidēja termiņa budžeta plānošanu.

Bija sagatavota arī dažu deputātu priekšlikumu pakete par PVN samazināšanu atsevišķām preču grupām, taču tie neguva atbalstu, jo valsts budžeta veidošanā svarīgi ir skatīt kopumā ienākumu un izdevumu balansu, pretējā gadījumā mēs varam padziļināt šo valsts parāda daļu.

Būtiska bija divu likumprojektu iekļaušana darba kārtībā. Tie bija “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kuri paredz palielināt sodus par vardarbības draudiem.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā bija nepieciešami, lai precizētu 2023.  gada 20. aprīlī pieņemto grozījumu tiesību normās. Būtiski bija precizējumi jautājumā par ģimeniskas vides definīcijas dažādu traktējumu divos viena līmeņa normatīvajos aktos – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Otri grozījumi bija par bērnu adopciju uz ārvalstīm, jo iepriekšējie grozījumi izslēdz iespēju bērnu adoptēt vienai personai, pat neskatoties uz radniecīgām saitēm, kā arī ģimenēm, kurās aprūpētājs nav reģistrējis laulību.

Trešā Saeimas sēde bija 20. aprīļa sēdes turpinājums. Viens no aktuālākajiem jautājumiem bija pirmajā lasījumā izskatītais likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”; tur galvenās bija izmaiņas funkciju apjomā, lai bāriņtiesām samazinātu darbu mantisko darījumu veikšanā un dotu iespēju maksimāli vairāk laika veltīt bērnu interešu pārstāvībai.

Šī, trešā, sēde tika pārtraukta kvoruma dēļ, jo opozīcija diemžēl nebalsoja, un tika pārcelta uz 11.  maiju.

Lai jums visiem laba nedēļas nogale! Un sevišķi sveicieni Latgalei! Latgales kongresa diena ir sevišķi būtiska gan Latgalei, gan visai Latvijai.

Paldies. Lai visiem veicas!

Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šodien bija tāda interesanta diena... un arī sarežģīta: bija jāseko līdzi tam, kas šeit notiek, kuras sēdes mēs tagad turpinām, kuras ir kārtējās un kuras ir svinīgās.

Tiešām jāsaka tā: šodien bija ļoti spraiga diena, un tā sākās ar svinīgo pasākumu, kas bija veltīts latgaļiem, latgaliešiem, Latgales karoga atklāšanai. Tas – tāds pacilājošs notikums. Jāteic, latgalieši bija apvienojušies un sāka dibināt Latviju, pirms vēl Latvija bija nodibināta, tā ka – visu cieņu Latgalei! Šodien viņiem ir liela diena. Es domāju, arī visa nedēļas nogale mums paies Latgales zīmē.

Atgriežoties pie Saeimas 20. aprīļa sēdes, jāteic, ka 20. aprīļa sēde bija viena no tām, ko mēs šodien turpinājām. Tās darba kārtībā bija vairāki svarīgi jautājumi.

Es gribētu pievērsties Latvijas Republikas tiesībsarga 2022. gada ziņojumam. Mēs uzklausījām tiesībsargu par situāciju valstī, par cilvēktiesībām un vēl virkni jautājumu. Jāteic, ka mūsu frakcija bija ne visai apmierināta ar šo tiesībsarga ziņojumu un arī kopumā ar viņa darbu, jo mūsu valstī ir ļoti daudz problēmu, kurās vajadzētu iesaistīties tieši tiesībsargam un kuras netiek risinātas.

Kā vienu no svarīgākajām mūsu frakcija uzskata to, ka vēl joprojām, vēl šodien, darbojas kovidierobežojumi, un šos divus gadus, ko cilvēki pavadīja šajos ierobežojumos... joprojām par tiem valsts nav atvainojusies... vismaz atvainojusies (nerunājot par kādām kompensācijām vai kaut ko tamlīdzīgu). Kā mēs zinām, 62 tūkstoši cilvēku tika atbrīvoti no darba kovidierobežojumu dēļ. Bija vēl vesela virkne neskaidru jautājumu, kaut vai par tām pašām tā saucamajām zelta gultām. Un tā tālāk, un tā joprojām. To jautājumu ir ļoti daudz.

Tiesībsargs nepieskārās arī tādai problēmai, kas skar šo sociālo netaisnību... Gribu paskaidrot. Proti, mātei, kura ir audzinājusi... vai uzaudzinājusi piecus, sešus, septiņus bērnus un kuras vienīgais darba stāžs ir šo bērnu audzināšana (tātad viņa ir devusi milzīgu pienesumu Latvijas ekonomikai!), vienīgā iztika ir pensija, ko viņa saņem, – šie 109 eiro (iepriekšējā pārskata periodā). Savukārt tāds cilvēks, kurš ir tikai un vienīgi sēdējis cietumā, nodarbojies ar visādu veidu recidīviem un noziedzīgiem nodarījumiem un kuram nav nekāda cita stāža kā tikai sēdēšana cietumā, – viņam arī ir šie 109 eiro. Līdz ar to ir sociālā netaisnība.

Nākamais jautājums par sociālās netaisnības tēmu – par tiem pašiem autovadītājiem, šoferiem. Mums šobrīd trūkst... Pieņemsim, ja mēs ņemam no trešajām valstīm... pat ne no trešajām valstīm, bet... mums atbrauc cilvēki no trešajām valstīm... pieņemsim, Polijas... viņi piereģistrējas un atgriežas pie mums kā autovadītāji, šoferi, pieņemsim, autobusu vai smagā transporta šoferi, tad mums viņiem ir jāmaksā 970 eiro, tagad jau vairāk – jau pāri tūkstotim –, bet mūsu darbiniekiem minimālā alga ir 600 eiro. Līdz ar to atkal ir sociālā netaisnība, uz ko mēs vērsām tiesībsarga uzmanību. Ir ļoti daudz jautājumu, pie kuriem tiesībsargam ir jāstrādā.

Mans viedoklis ir, ka tiesībsarga institūcija , neapšaubāmi, ir svarīga, bet ir jāstiprina tās neatkarība, lai tiesībsargs nebūtu vienkārši valdības rupors.

Tālāk. Šajā sēdē bija arī vēl citi svarīgi jautājumi – par slepenības režīmu, par armijas starptautisko misiju, kas, protams, tika atbalstīta, jo šīs starptautiskās misijas ir ļoti būtiskas, lai mūsu partneri saprastu, ka mēs esam, tā teikt, nopietna valsts un mums ir laba aizsardzība.

Šodien es gribētu akcentēt jautājumus, kas skar Stabilitātes programmu 2023.–2026. gadam. Tur tiešām bija... Es jau arī pirms tam pateicu paldies ministram par šo izklāstu – tiešām diezgan labs izklāsts. Bet tas, ko es akcentēju, – es akcentēju iekšējo drošību... kontekstā ar Jēkabpils skaļajiem notikumiem. Proti, ir nepieciešams palielināt iekšējās drošības... teiksim tā, iekšējo drošību kā tādu, jo policijā ir šodienas skaļais jautājums par Jēkabpili, Ceļu policijā inspektoru skaits ir samazināts no 1200 (pirms 10 gadiem) uz 400 (šobrīd), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atbalsta punkti tiek slēgti, un mēs varam redzēt, kas tagad notiek, – Sabilē nodega ēka tikai tāpēc, ka glābēji brauca no Kandavas vai no Tukuma, vai no Rendas...

Tātad Jēkabpils gadījums, kur policija nespēja visu izsekot un izdarīt tā, kā viņiem tas pienācās... Un saistībā ar šiem ģimenes jautājumiem... ir 400, es atvainojos, četri tūkstoši tādu gadījumu, kas var pārvērsties... un neviens nevar dot garantiju, ka tie nevar pārvērsties tādos gadījumos, kā tas notika Jēkabpilī. Vārdu sakot, iekšējā drošība mums šodien, es uzskatu, ir atstāta diezgan dziļā novārtā, un pie tās mums ir ļoti, ļoti, ļoti jāpiestrādā.

Tālāk. Pieskāros arī mežsaimniecībai, proti, tiem jautājumiem, kas skar, pieņemsim, šobrīd Vidzemē noteiktos ierobežojumus uz mežu ciršanu, kas tikai un vienīgi sadārdzina kokmateriālus, sadārdzina malku un tādā veidā... pareizāk sakot, nekādā veidā nestimulē un nepalīdz mūsu tautsaimniecībai.

Un, kā es uzskatu, viens no svarīgākajiem šīsdienas jautājumiem ir par Valsts prezidenta vēlēšanām. Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks tam, ka ir jāļauj Valsts prezidentu vēlēt tautai, lai tādā veidā tautu vairāk iesaistītu procesos, kas notiek valstī. Protams, jāizvērtē pilnvaras – vai nevajag palielināt prezidenta pilnvaras, ja būtu tautas vēlēts prezidents. Jautājumu nodeva komisijām, un tas, protams, ir ļoti pozitīvi.

Saistībā ar Krimināllikumu (vardarbība ģimenē – arī tas ir ļoti svarīgs jautājums) tika nodots komisijām izskatīšanai likumprojekts. Es uzskatu: ja šis jautājums – par vardarbību ģimenē – tiks pozitīvi atrisināts, tad tādiem gadījumiem, kāds nupat notika Jēkabpilī, vairs nevajadzētu atkārtoties.

Paldies visiem par uzmanību. Un visiem jauku nedēļas nogali!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamajai vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Janai Simanovskai. Lūdzu!

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūs jau dzirdējāt ļoti daudz – cik gara un smaga dienaskārtība bija šodien Saeimā. Un es gribētu pakavēties pie jautājuma, kas, no PROGRESĪVO viedokļa, bija būtiskākais.

Proti, frakcija PROGRESĪVIE iesniedza lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties virzīt Saeimai ratifikācijai Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”, lai to iekļautu Saeimas sēdes darba kārtībā. Izvērtās diezgan ilgas debates par to, vai vajag vai nevajag iekļaut darba kārtībā. Diemžēl šo lēmuma projektu Saeimas sēdes darba kārtībā neiekļāva (“par” iekļaušanu nobalsoja 33 deputāti, “pret” bija 42, un atturējās 5).

Par to, kāpēc mums ir nepieciešams ratificēt Stambulas konvenciju. Es domāju, mēs visi pārdzīvojam par to, kas ir noticis Jēkabpilī, un faktiski tas, ko piedāvā Stambulas konvencija (ja to ratificētu), ir tieši sistēma, kā valsts novērš šāda veida – vardarbīgus – noziegumus. Un tas nozīmē, ka būtu gan izglītošana tiesībsargājošajām iestādēm, gan sistēmiska pieeja, gan arī dažādu iestāžu savstarpēja sadarbība. Ja paskatāmies uz Jēkabpils notikumiem, tad redzam, ka tieši tas nenotika.

Klausoties arī atskaņas par šiem notikumiem, mēs dzirdējām, ka dažādas amatpersonas tieši izteica šo vēlmi – lai būtu gan sadarbība, gan situācijas izprašana, gan lai šāda veida noziegumus uzskatītu par prioritāti un izskatītu tos pēc iespējas ātrāk.

Un man ir atkal jāteic, ka tā pretestība pret Stambulas konvenciju lielākoties ir saistīta ar to, ka ļoti bieži cilvēki neizprot, kas ir tās mērķi un kāds vispār ir vardarbības ģimenē raksturs. Tieši tāpēc Latvijā šīs diskusijas ļoti, ļoti ilgstoši bijušas un ir ļoti iekavējušās. Bet, ja tas notikums, kas notika Jēkabpilī, nespēj cilvēkiem pietiekoši plaši atvērt acis, tad mums vienkārši ir jāturpina strādāt, un mēs noteikti arī turpināsim pie tā visa strādāt. Un... jā, tas, no mūsu viedokļa, bija šobrīd tas būtiskākais notikums. Manuprāt, mums kā sabiedrībai ir jāaug un jāsaprot, ka šāda veida noziegumi nav pieļaujami.

Un vēl. Es gribētu komentēt šo vēlmi paaugstināt sodus. Diemžēl sodi ir tikai daļa no sistēmas. Nereti cilvēki domā, ka, palielinot sodus, mēs varētu arī kaut ko mainīt. Diemžēl tā ir alošanās, jo vienkārša sodu palielināšana neko nemaina, ja tie sodi netiek izmantoti, ja tie netiek piemēroti, ja šādas situācijas

netiek atpazītas un ja cietušajiem laicīgi netiek sniegta palīdzība, kā mēs redzējām šajā gadījumā.

Tāpēc mēs, PROGRESĪVIE, pilnīgi noteikti turpināsim strādāt pie šī jautājuma. Mums tas ir ļoti svarīgi – lai apturētu vardarbību –, jo tā statistika Latvijā ir ļoti smaga, gandrīz katra trešā sieviete ir cietusi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Ģirts Lapiņš. Lūdzu!

Ģ. Lapiņš (NA).

Labvakar, radioklausītāji! Es izstāstīšu par vairākiem likumprojektiem, kuri man un Nacionālajai apvienībai šķiet interesanti un sabiedrībai svarīgi.

Pirmais ir pavisam tehnisks – par reprezentatīviem auto. Proti, mēs šodien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēmām likumprojektu par reprezentatīviem auto, kurš paredz, ka šo auto iegādes cena tiek palielināta no 50 uz 75 tūkstošiem. Tie ir tie, kam... ir atvieglota kārtība, kādā uzņēmumi var iegādāties... Tas ir tāds solis pretī uzņēmējiem.

Otra lieta – par tautas vēlētu prezidentu. Nacionālā apvienība atbalstīja to, ka mums ir jāuzsāk diskusija par tautas vēlētu prezidentu. Es teiktu, ka mēs neredzam, ka tas būs tāds ātrs un vienkāršs risinājums tādā ziņā, ka... nezinu, pēc mēneša tas mehānisms... bet tas ir interesanti un varbūt vērtīgi, ņemot vērā, cik... visus šos 30 gadus tomēr prezidenta ievēlēšana ir notikusi brīžiem samocīti, un tāpēc ir nepieciešama tāda plašāka diskusija, lai mēs saprastu, kāds ir tas labākais mehānisms.

Nākamā lieta. Bija vairāki iesniegumi par samazinātām PVN likmēm. Tajā skaitā... Nacionālā apvienība šajā brīdī noraidīja. Kāpēc noraidīja? Pirmām kārtām tāpēc, ka, ja mēs atbalstītu, tad... tas nav iespējams budžeta dēļ, jo budžets ir sastādīts priekš 2023. gada, un tāds tas ir. Taču otra, svarīgākā, lieta ir tā, ka šobrīd Nacionālā apvienība kopā ar koalīcijas partneriem strādā pie nodokļu politikas pārskatīšanas. Tas process ir sācies jau pirms vairākiem mēnešiem, un, es domāju, vēl pēc vairākiem mēnešiem būs tāds kā sākotnējais redzējums par nodokļu politikas uzlabojumiem. Un tad, kad mums ir zināma tā kopējā bilde, mēs varam veikt risinājumus. Jo tagad sanāk tā: ja mēs kādu nodokli izraujam ārā no konteksta, tad tas ir mazliet manipulatīvi; mēs vienkārši izraujam no kopējā konteksta vienu lietu ārā, tad citu lietu, bet tas neatrisina to lielo... bildi.

Vēl viena lieta – diskusija, kas beidzās ne ar ko. Proti, runa ir par Bāriņtiesu likumu. Pamatdoma ir tāda: bāriņtiesas varētu daļu no savām funkcijām atdot notāriem. Un tas ir sarežģīts jautājums. No vienas puses, bāriņtiesai it kā vajadzētu strādāt ar savu primāro uzdevumu – tas ir darbs ar bērniem, ar bāreņiem. Šobrīd trūkst laika... Tā ir atgriezeniskā saite... No otras puses, pieejamības jautājums. Cilvēki reģionos nevar... Lai, piemēram, pārdotu nekustamo īpašumu vai veiktu kaut kādas notariālās darbības, viņiem šobrīd ir tāda iespēja – aiziet uz bāriņtiesu un veikt šīs notariālās darbības. Ja mēs tās izmaiņas veiksim, tad atsevišķos reģionos (ne visos, jo, piemēram, uz Rīgu tas neattiecas, un vēl daudz kur citur) šīs iespējas vairs nebūs. Protams, tur būs izbraukuma notāri, tādas tūres, kur to visu izdarīt, bet... nu, tas ir tāds smags jautājums, jo, no vienas puses, bāriņtiesas negrib šīs notariālās darbības veikt, un... Latvijas Pašvaldību savienība īstenībā arī atbalsta šīs izmaiņas, no otras puses, tomēr tā pieejamība ir ļoti, ļoti svarīga.

Vēl viena lieta, par ko izvērtās diezgan lielas diskusijas, ir tā saucamā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuru tā kā iniciēja un vada Krištopana kungs – deputāts Vilis Krištopans. Šobrīd šī izmeklēšanas komisija, manuprāt, tiek politizēta tādā ziņā, ka Krištopana kungs ir sajutis, sapratis to kā savu tādu politisko platformu, ka viņš tagad, izmeklējot... nu vienkārši iegūst to platformu.

Bet problēma ir tā, ka Ģenerālprokuratūra nerekomendēja veikt šo izmeklēšanu... atbilstoši... šo trīs banku likvidāciju... tās ir “ABLV Bank”, “Baltic International Bank SE” un “PNB Banka”. Kāpēc? Tāpēc, ka tas var kaitēt šobrīd Latvijas valsts interesēm. Latvijas valstij ir tiesvedības procesi ar šīm trim bankām. Un, ja mēs aicināsim, piemēram, Guseļņikovu vai Berni, vai Fiļu un iztaujāsim, tad beigās mēs varam kaitēt Latvijas valstij un Latvijas valsts var zaudēt miljonus. Ģenerālprokuratūra to norādīja jau pirmajās sēdēs un... atbilstoši... nu tādā veidā... lielā mērā šo izmeklēšanas komisiju padarot tā kā bezjēdzīgu.

Tajā pašā laikā, protams, Krištopana kungs meklēja iespējas... nu tā kā papildus... lietas izmeklēt, un tur ir vērtīgas lietas, to skaitā – par kontu atvēršanu. Mēs zinām, ka ir problēmas ar kreditēšanu, bet šos jautājumus atkal... risina citās komisijās – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Tāpēc ir liels jautājums – vai tas ir nepieciešams? Un tāpēc frakcija “Nacionālā apvienība” balsoja “pret” termiņa pagarināšanu – uz četriem mēnešiem –, bet šis termiņš tika pagarināts. Tāpēc mēs ar dubultu uzmanību skatīsimies, kā veicas. Es pats arī šajā komisijā darbojos, un tāpēc es pieskatīšu Krištopana kungu, lai šis darbs nekaitētu Latvijas interesēm.

Pabeigt es tomēr gribētu uz ļoti, ļoti pozitīvas nots. Šodien mums bija svinīgā sēde par Latgali, jo 27. aprīlis ir Latgales kongresa diena. 1917. gada 26. un 27. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales latviešu kongress. Tā bija sanāksme, kurā Franča Trasuna vadībā tika nolemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Tas bija ārkārtīgi nozīmīgs un tālredzīgs lēmums. Latgale ir Latvijas šūpulis. Un beidzot ir arī apstiprināts oficiāls Latgales karogs. Šis karogs, ko mēs zinām, – tāds tumši, tumši zilā krāsā... bez ģerboņa (Valsts heraldikas komisija to noņēma nost)... bet ir ļoti, ļoti skaists karogs. Un šodien šis karogs tika svinīgi, tā teikt, iesvētīts Saeimas telpās.

Un... jā, tā ka – saules mūžu Latgalei, saules mūžu Latvijai!

Paldies. Lai visiem laba veselība un spars, un jauda!

Vadītāja. Paldies Ģirtam Lapiņam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labvakar, godātie klausītāji, visi, kas seko līdzi! Šodien Zaļo un Zemnieku savienība kārtējo reizi iesniedza savu redzējumu par to, kas valdībai būtu šobrīd jādara attiecībā uz dzīves dārdzību.

Mūsuprāt, būtu steidzami jārisina lietas, lai mazinātu inflācijas radītās sekas, un galvenokārt jau tiem cilvēkiem, kuri šīs sekas izjūt vistiešāk. Mūsu ieskatā, vajadzētu samazināt pievienotās vērtības nodokli zālēm, tāpat arī samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vajadzētu runāt arī par citiem nodokļu veidiem, piemēram, par akcīzes nodokli, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Šobrīd tas diemžēl nenotiek. Mēs šobrīd... mēs nesajutām tomēr no valdības koalīcijas partijām šādu atbalstu, bet mēs turpināsim strādāt pie tā, lai tomēr kādā pārskatāmā nākotnē šie jautājumi iegūtu dzirdīgas ausis.

Tālāk. Šodien tika pieņemta virkne... jautājumu, to skaitā Zaļo un Zemnieku savienības piedāvājums likumdošanas aktu izmaiņām attiecībā uz Kriminālprocesa likumu – par to, kādā veidā varētu paātrināt izmeklēšanu tajās situācijās, kad kāds cilvēks izsaka draudus vai kaut kādā veidā vēršas pret sievietēm. Lai reaģētu uz to, kas notika Jēkabpilī. Paldies kolēģiem, ka šis likumprojekts šodien tika atbalstīts un tika nodots komisijai izvērtēšanai.

Tālāk. Mēs pagarinājām parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiku, lai izmeklēšanas komisija turpina strādāt un nāk pēc iespējas ātrāk ar jēgpilnu ziņojumu.

Īpaši vēlētos uzsvērt to, ka šodien komisijām tika nodota tautas iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu. Divas komisijas sāks padziļināti vērtēt šo jautājumu un, cerams, nāks ar kādiem priekšlikumiem, kādā veidā mēs varētu virzīties tālāk, lai gan... Šobrīd neizskatās, ka parlamentā būtu atbalsts tautas vēlētam prezidentam, lai gan pirms vēlēšanām ļoti daudzi politiķi runāja par to. Šobrīd mēs esam palikuši zināmā mazākumā, bet tomēr mēs esam... tādu mazu uzvaru šodien varam svinēt – šis jautājums ir nodots likumdevēja komisijām, kurām būs jāsāk vērtēt šo jautājumu arī pēc būtības. Līdz šim bija tikai diskusijas no Saeimas tribīnes.

Paldies. Novēlu visiem priecīgus tuvojošos svētkus un svinēt tos kopā ar ģimenēm!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” noslēgs frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, mīļie klausītāji! Labdien, mīļie cilvēciņi! Es laikam neatkārtošu visu to, ko teica kolēģi, bet uzlikšu dažus akcentus.

Par tiesībsargu. Tiešām – tiesībsarga ziņojums bija milzīgs (jūs varat to atrast Saeimas mājaslapā un izlasīt, ja jūs tas ļoti interesē). Jā, viņš pieskārās gan veselībai, gan sociālajām problēmām, bet man vairāk patika tas, ko viņš uzsvēra par vārda brīvību: ar tiesībām uz vārda brīvību sākas demokrātija, un vārda brīvība ir vitāli nepieciešama, lai demokrātija pilnvērtīgi darbotos. Paužot naida runas, tiek apdraudētas demokrātiskās vērtības un plurālisms. Joprojām ir politiķi, kas domā nevis par sabiedrības saliedētības veicināšanu, bet par to, kā atkārtoti tikt ievēlētiem. (Nu, mēs visi zinām, kurā pusē viņš laikam meta šo akmeni.) Tiesībsargs teica, ka mēs, opozīcija, varam veikt parlamentāro uzraudzību un prasīt tiem ministriem, kuri atbild par sekojošām jomām, kas notiek pie viņiem un kad viņi izpildīs to, uz ko norādījis tiesībsargs.

Otrs svarīgs jautājums, ko mēs šodien izskatījām Saeimā, bija par Ropažu novada iedzīvotājiem, kuri cīnās par to, lai būtu skaidri zināmi visi tie procesi, kas notiek ar atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecību. Mēs šo jautājumu pārvirzījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tālāk šis jautājums tiks skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Kas vēl? Par Jēkabpils notikumu. Vēlreiz jāteic, ka šis notikums parāda, cik slikti mums strādā Valsts policija. Viegli sodīt cilvēkus, kad viņi nenēsā maskas, kad viņi cenšas aizstāvēt savu viedokli un pulcējas piketos, viegli sodīt tad, kad cilvēkus var uzreiz atrast, bet, ja notiek tāds nelabs notikums, ja policijas nav... tad atkratās no tā – mēs nevarējām, mums kaut kā trūka – un meklē citus, uz kuriem nomest to atbildību.

Kas šodien vēl bija? Jā, mums bija šodien svinīgais pasākums, kas bija veltīts Latgales kongresa dienai...

Un, sakot par to... apvienojot... gan naida runu, gan to, ka... Mēs ar savu partiju un ar savu frakciju... nevēlamies šķirot cilvēkus... un parādīt to, ka esam vienota tauta un cīnāmies par to, ka mums jābūt labākiem apstākļiem, ka mūsu valstij jāaug, lai būtu labklājība visiem, bet nedalīt – sliktā partija, labā partija. Tāpēc mēs šodien demonstratīvi izgājām no Sēžu zāles, kad runāja Levita kungs, – pametām zāli un atgriezāmies tikai tad, kad sāka runāt Saeimas priekšsēdētājs Smiltēna kungs.

Mīļie mani latgalieši! Es arī gribu apsveikt jūs ar Latgales kongresa dienu, bet viss ir mūsu rokās. Šodien mēs dzirdējām skaistas runas, bet, lūdzu, ticēsim tikai darbiem! Neticam vārdiem, vērojam, kas tiks darīts mūsu, jūsu labā!

Svinīgo runu teikt – tā iespēja tika dota Levitam, Smiltēnam, Kariņam un Puntulim. Neviens latgalietis netika aicināts, lai apsveiktu savus tautiešus latgaliešus, bet runāja tikai tie cilvēki, kuri pat nav nākuši no Latgales un nezina, kas tur, pie mums, notiek, neesot dzīvojušiem tur. Tas bija ļoti... nu, neapdomīgi, teiksim tā. Mēs uzskatām, ka tas nebija apdomīgi.

Vēl kas. Pretim Saeimas nama galvenajai ieejai ir Franča Trasuna piemiņas plāksnīte. Tur nebija neviena zieda, neviens ziediņš nebija nolikts. Mēs, Latgales deputāti no frakcijas “Stabilitātei!”, aizgājām un nolikām ziediņus, lai tiešām atcerētos to dienu, kad Francis Trasuns izdarīja tik labu gājienu – savāca to Latgales kongresu, un tad mēs palikām par vienu valsti – gan Latgale, gan pārējā Latvija.

Bet arī es no visas sirds sveicu jūs – sveicu ar to, ka mēs esam vienoti, ka mums ir vienoti mērķi, ka mēs visi gribam dzīvot labi... un mūsu sakārtotā valstī! Milzīgs paldies. Ceru, ka jums izdosies gan šodien, šovakar... gan arī izdosies brīvdienas.

Milzīgs paldies.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!