Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un tuvākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Edmundam Jurēvicam. Lūdzu!
E. Jurēvics (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde nebija ļoti gara, bet tajā tika izskatīts salīdzinoši daudz svarīgu jautājumu. Vēlos īsi uzsvērt četrus.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem – tika pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas turpina dot skaidru signālu, ka mēs atbalstām Ukrainas civiliedzīvotājus un arī Ukrainu tās cīņā pret Krievijas okupantiem .
Būtisks likumprojekts šodien tika... saistībā ar medijiem – Saeima lielā vienprātībā lēma, ka ir jāatceļ steidzamība mediju apvienošanai un nepieciešama dziļāka diskusija, pilnvērtīgāka, lai arī noņemtu satraukumu gan sabiedrībā, gan medijos par mēģinājumiem ietekmēt mediju tālāko likteni un neatkarību. Saeima atbalstīja to, ka likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” turpina savu gaitu, bet ne vairs steidzamībā, bet normālā procesā.
Vēl vēlos minēt , ka Saeimā šodien tika apstiprināts gan pirmajā lasījumā, gan arī piešķirta steidzamība likumprojektam “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas ir saistīts ar prasībām Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, zināt valsts valodu noteiktā apjomā. JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīja šos grozījumus, jo tie ir ar sākotnējo domu, ka, lai dzīvotu Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir nepieciešams pierādīt valsts valodas prasmes, bet kopumā grozījumi sakārto šo sistēmu, lai tā būtu efektīva ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē.
Pēdējais, ko no mūsu puses vēlamies uzsvērt, ir frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegtie likumprojekti “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” un “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (par vēlmi grozīt Satversmi), lai noteiktu, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ir slēgta – aizklātā balsojumā. JAUNĀ VIENOTĪBA neatbalstīja šos grozījumus, jo uzskata, ka arī turpmāk par visām Saeimas amatpersonām ir jābalso atklātā balsojumā, jo, lai arī deputātiem ir pilnas tiesības lemt dažādi par atbalstu vai noraidīšanu kādam konkrētam kandidātam, sabiedrībai ir nepieciešams zināt, kā katrs deputāts ir balsojis, un no viņa prasīt atbildību.
Paldies par jūsu uzmanību.
Vadītāja. Paldies Edmundam Jurēvicam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie klausītāji! Es gribētu runāt par trijām lietām, ko šodien Saeima skatīja savā sēdē.
Pirmā lieta ir likumprojekts “Grozījumi Valsts valodas likumā”, ko pieņēma izskatīšanai. Tālāk komisijai nodeva mūsu – Nacionālās apvienības – rosinājumu mainīt valodas likuma regulējumu attiecībā uz subtitriem kinoteātros, atceļot līdzšinējo praksi, kas tika ieviesta vēl padomju laikā, ka subtitrus nodrošina vienlaicīgi gan latviešu, gan krievu valodā .
Mēs uzskatām, ka šāda prakse ir sen novecojusi un no tās vajadzētu atteikties, jo tā neveicina latviešu valodas apguvi un noved pie situācijas, kuru mēs skatījām kā otru – likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” – problēmu ar tiem cilvēkiem, kuri ir Krievijas pilsoņi un kuri šeit ir ilgi nodzīvojuši un nav iemācījušies vai ļoti vāji ir iemācījušies latviešu valodu. Tātad to Saeima šodien arī skatīja, diskutēja un beigās atbalstīja Iekšlietu ministrijas rosināto, neatkāpjoties no sākotnēji Saeimas pieņemtajām normām par 2023. gada 1. septembri, – ka tas ir termiņš, kad valoda ir jāapgūst un jāpierāda tās prasme. Tad ir sakārtotas atsevišķas tehniskās normas, kas saistās ar to, ka valsts drošības iestādēm dota iespēja pārbaudīt šos cilvēkus, un atsevišķas citas normas, lai šo regulējumu varētu ieviest praksē.
Trešā lieta, par ko es gribētu runāt, ir likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, kuram šodien Saeima atcēla steidzamību un kuru vakar skatīja atbildīgā komisija. Es arī šajā sēdē piedalījos un uz otro lasījumu biju iesniedzis savus priekšlikumus. Bet, atklāti sakot, tā bija ļoti dīvaina, un es savā pieredzē tādu sēdi neatceros. Visa sēde tika veltīta tam, ka tika sunīti un kaunināti priekšlikumu iesniedzēji, kuri ir atļāvušies tātad... un tur vēl tika dažādas sazvērestības teorijas, tā sakot... saskaņojuši no vienota centra ar mērķi graut medijus un tā tālāk. Vārdu sakot, sēde beidzās ar to, ka iesniegtie priekšlikumi vispār netika skatīti.
Manuprāt, tā ir kliedzoša un nepieņemama situācija. Es savus priekšlikumus ne ar vienu nebiju ne skaņojis, ne... Pat ja es būtu skaņojis, tie ir mani (kā deputāta) priekšlikumi. Manuprāt, diezgan loģiski un pareizi tajā situācijā, kādā pašreiz ir mediji, piemēram, ar to pašu šodien Saeimas sēdē minēto Latvijas Radio 4, kas raidot mazākumtautībām... Tajā pašā laikā tas raida 98 procentus krievu valodā, kas, manuprāt, mazākā mērā nav īsti taisnīgi pret citām mazākumtautībām. Vārdu sakot, man par to bija arī priekšlikumi. Tas viss tika atlikts.
Es tagad ceru, ka, atceļot šo steidzamību un skatot šo jautājumu tālāk, jautājums netiks atlikts un kaut kur nostumts malā, bet tiks skatīts pēc būtības.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, šodien bija tāda sēde... un būtiskākais jautājums no mūsu puses izskanēja par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka grozījumi, kuri tiek piedāvāti šajā reizē, ir nepilnīgi un... pareizi vai nepareizi... Kolēģis teica, ka tie ir tehniskie... bet aiz katras tehniskās normas ir cilvēku likteņi. Un tas ir cilvēciskais jautājums, kā mēs vēršamies pie tiem cilvēkiem, kuriem priekšā var būt vai ir iespēja, ka viņi būs spiesti pamest šo valsti.
Gribu arī vērst uzmanību, ka sākumā tie bija mūsu pilsoņi... tie bija Latvijas Republikas nepilsoņi, kuri bija spiesti mainīt savu vai pieņemt citas valsts pilsonību sakarā ar to, ka mūsu ekonomiskie apstākļi bija ne tik labi, un pie tā arī es varu vainot to valdību, kura līdz šim 30 gadus bija pie varas. Tādi apstākļi bija izveidoti, ka viņi nevarēja godīgi vai cienīgi sev tos pašus dzīvošanas apstākļus šeit izveidot ar tām iespējām – tādus, ko piedāvāja valsts toreiz...
Es gribu vērst arī uzmanību, ka tiem cilvēkiem, kuriem draud izstumšana no valsts, ir 60 plus gadi. Tie ir pensionāri (un nav jautājums par to, ka viņi nemāk vai neprot runāt mūsu valsts valodā), viņiem ir tā problēma, ka tie ir cilvēki 60 plus, kuriem jau, es atvainojos, ar veselību nav viss labi. Runāt viņi prot, bet viņiem ir bail arī no tā eksāmena, ko pieņēma šajos grozījumos, ka viņiem jānodod valsts valodas eksāmens.
Vēršu arī ģimenes ārstu uzmanību, ka tie cilvēki, kuri griežas pie mums, izsaka tādu problēmu, ka ģimenes ārsti nedod izziņas vai nedod nosūtījumu pie rehabilitologiem, lai, teiksim, pierādītu to, ka ir veselības problēmas, kuras neļauj to eksāmenu kārtot. Uz to es vēršu uzmanību, ka tie ir veci cilvēki. Un arī vēršu uzmanību uz to, ka mūsu vēsturē būs tāds pirmais gadījums... un APVIENOTĀ SARAKSTA ... ministrs, iekšlietu ministrs, būs pirmais mūsu Latvijas vēsturē, kas būs arī deportāciju ministrs. Un tas nav smieklīgi. Tas nav pieļaujami, jo visa Eiropa, valsts, sabiedrība, es domāju, nepieļaus to, ka mēs deportēsim tādu lielu cilvēku skaitu.
Otrs jautājums, kas arī izskanēja no Nacionālās apvienības, – grozījumi Valsts valodas likumā par to, ka kinoteātros nedrīkst atļaut tagad trešo valstu valodu vai citus subtitrus. Uzskatām, ka... Es personīgi apskatījos, cik mums kinoteātru ir. Pārsvarā reģionos pēc Covid-19... prakses mums nepalika kinoteātri, palika pārsvarā tikai Rīgā, bet Rīgā tos apmeklē arī tie paši tūristi, arī tie paši... teiksim, mūsu pilsoņi, bet dažās grupās... tie paši poļi, man ir zināms, lietuvieši, igauņi arī ne tik labi pārzina angļu valodu vai citu valodu, Eiropas Savienības valodu, bet viena no tādām valodām... paliek krievu valoda. Mēs iejaucamies privātajā sektorā un arī mēģinām kaut ko labot Nacionālās apvienības saukļu dēļ. Bet tas ir privātais bizness, un ļaujiet biznesam strādāt tā, kā viņi to grib.
Milzīgs paldies par jūsu uzmanību, un ceram, ka mēs palīdzēsim un sakopsim mūsu valsti, un padarīsim to stiprāku un labāku.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!
J. Vucāns (ZZS).
Labdien! Man arī ir jāsaka: šodienas Saeimas sēde bija neparasta, es gribētu pat teikt, īpatnēja, ar to, ka šīs sēdes laikā tika apturēta virzība vairākiem likumprojektiem, kuru skatīšana uzsākta iepriekš Saeimā. Bieži tā nenotiek, ka vienā sēdē aptur vairāku šādu likumprojektu virzību.
Uzreiz jāsaka, Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja gan to, ka tika apturēta likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” tālāka skatīšana, gan arī to, ka tika noņemta steidzamība likumprojektam, ar kuru bija paredzēts risināt jautājumu par vienota sabiedriskā medija izveidošanu Latvijā.
Kas attiecas uz likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” – to, kas šodien tika apturēts. Sabiedrībā lielākās diskusijas šie grozījumi izraisīja ar to, ka ar tiem tika paredzēts, ka būs ierobežota tāda lieta kā iestājpārbaudījumu kārtošana, audzēkņiem stājoties ģimnāzijās.
Par šo lietu es varu teikt no personīgās pieredzes. Daudzus gadus atpakaļ, 1971. gadā, pārejot no citas skolas, es stājos 9. klasē toreiz Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā... 1. vidusskolā (tad tā vēl bija vidusskola) un kārtoju iestājeksāmenu. Nebija viegls tas eksāmens, pietiekami grūts. Tie, kas kārtoja, ne visi dabūja tās labākās atzīmes, bet iestājās. Un kāds bija rezultāts? Protams, bija arī tādi, kas nenokārtoja. Rezultāts bija tāds, ka no tiem 30 manas klases skolēniem, kuri 9. klasē iestājās, 28 pabeidza vidusskolu, tas atbiruma procents bija ļoti neliels.
Šobrīd mēs redzam, ka Latvijā tajās skolās, kuras ir profila skolas, kuras mēģina kādus mācību priekšmetus mācīt padziļinātāk, šis atbirums bieži vien ir stipri par lielu, respektīvi, iznāk tā, ka mēs strādājam tukšgaitā. Un viens no iemesliem ir tas, ka ne visi, kas iestājas šajās profila skolās, ir pietiekami labi sagatavoti.
Tāpēc no savas puses es gribu teikt: es kā cilvēks, kas ir nostrādājis izglītības sektorā vairāk nekā 40 gadus, tomēr uzskatu, ka ir situācijas, kur mums ir ļoti rūpīgi jāvērtē, kas to izglītību atbilstošajā virzienā var turpināt.
Otrs likumprojekts, kuru es jau pieminēju, tātad šī iespējamā vienotā sabiedriskā medija veidošana – “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”. Tas ir jautājums, kas jau ilgstoši ir bijis Latvijas valsts pārvaldes darba kārtībā. Tā galvenā ideja tātad ir nodrošināt to, ka starp Latvijas Radio, Latvijas Televīziju un arī šīm dažādajām... šo interneta platformu, kas atbilst sabiedriskajiem medijiem... ka starp tiem tiek izveidota tā saucamā sinerģija jeb, latviski runājot, mijiedarbība starp redakcijām, starp žurnālistiem.
No vienas puses, manā skatījumā, mēs jau šobrīd redzam to, ka tā sinerģija veidojas pati no sevis, jo nav retums, kad, piemēram, mēs kaut vai pazīstamo Latvijas Radio žurnālistu Aidi Tomsonu redzam Latvijas Televīzijā, un arī citi žurnālisti mēdz mainīt to formu, kādā viņi uzstājas, pārejot no televīzijas uz radio un atpakaļ, un tas to nozari tikai bagātina. It sevišķi šajos laikos, kad masu medijiem ir ļoti svarīga nozīme sabiedriskās domas veidošanā, ir ļoti svarīgi, lai žurnālistika un viedokļu paušana būtu brīva, atklāta un žurnālisti varētu pietiekami izpausties.
Tā problēma, kāpēc šim likumprojektam tika noņemta steidzamība... Tā kā es pats esmu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts un man ir bijusi iespēja pietiekami detalizēti sekot līdzi šīm lietām – tā lielākā problēma ir saistīta ar pārmaiņu vadību, ar to, ka ir izveidojusies tā saucamā vistas–olas problēma: kas būs papriekšu, un kas būs pēc tam. Šai sabiedriskos medijus uzraugošajai un vadošajai institūcijai – SEPLP – bija uzdots veicināt vienota medija izveidi, bet atbilstošais finansējums, kas būtu nepieciešams, ne valsts budžetā, ne arī plānošanas dokumentos netika ieplānots pilnā apmērā. Un realitāte ir tāda, ka šobrīd organizatoriskais process ir nodalīts no finansējuma iedalīšanas.
Vakardien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika skatīta vairāk nekā 200 Latvijas Radio darbinieku kolektīvā vēstule, kurā šie darbinieki pauda savu satraukumu par to, ka viņi nesaprot ne tikai to, kas notiks ar viņiem pēc šī vienotā medija izveides, bet arī to, kāds labums no tā būs Latvijas valstij. Tie ir jautājumi, kuri ir jāizdiskutē. Un, tā kā tiešām pilnvērtīga diskusija nav bijusi, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lēma, ka šā jautājuma skatīšana būtu šobrīd jāaptur, ka nekādā gadījumā nav pieļaujama steidzamība. Iepriekš Saeimai, balstoties uz daļēju... daļēju informāciju, es negribu teikt – nepatiesu informāciju... balstoties tikai uz daļēju informāciju, bija radies maldīgs priekšstats, ka tas process notiks ļoti vienkārši. Tas nenotiek ļoti vienkārši, jo finansējuma jautājums nav atrisināts.
Šobrīd ir izveidota komisija, kas strādā pie tā, lai atrastu labāko finansēšanas modeli šim vienotajam medijam, un tikai tajā gadījumā, ja šīs komisijas darbs būs vainagojies panākumiem, mēs varēsim virzīties tālāk. Tas ir iemesls, kāpēc vismaz līdz maijam Saeima šo jautājumu tālāk nevirzīs.
Tas arī viss, ko es šodien gribēju pastāstīt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Antoņina Ņenaševa. Lūdzu!
A. Ņenaševa (PRO).
Labdien, dārgie klausītāji! Saprotu, ka daudz jau ir pateikts par to, ka šodien sēde bija neparasta, jo bija plānots diskutēt un debatēt par citiem jautājumiem, kuri tika noņemti... bet diskusijas savukārt izraisījās par to, par ko sākotnēji nebija aizdomu, tās, piemēram, bija Imigrācijas likuma izmaiņas, kuras jau arī... šodien aizgāja pirmajā lasījumā.
Sākumā neliels komentārs par mūsu nostāju attiecībā uz Imigrācijas likumu. Es saprotu... Es neesmu šajā komisijā, bet mans kolēģis Atis Švinka, strādājot komisijā... mēs esam guvuši pārliecību, ka pats likumprojekts sākotnēji tiešām izstrādāts ļoti nekvalitatīvi, un to atzīst arī iestādes, uz kurām tiks attiecināti šie grozījumi. Bet vispār sākotnējās izmaiņas, kas tika pieņemtas jau pirms šīs Saeimas vēlēšanām, un visi mēģinājumi šobrīd izlabot situāciju, ņemot vērā reālo situāciju, to, kas notiek PMLP, kas īsti... kā tiek piemērotas normas, protams, ir atbalstāmi, ja ir attiecīgi priekšlikumi, kā šo situāciju uzlabot, kā patiešām nodrošināt arī šo normu izpildi. Un, protams, šis ir tas, kur mums vajadzētu meklēt to risinājumu.
Savukārt tā steidzamība, kas... šobrīd piedāvā grozījumus... nu, īpaši neskatīt pirmajā lasījumā... aizgāja uzreiz sēdē... un piedāvā tikai līdz rītdienai sniegt grozījumus un uzreiz – otro lasījumu. Tad mums attiecīgi ir tikai viena diena, lai iedziļinātos šajā, tā teikt, nelabi uzrakstītajā priekšlikumā, nekvalitatīvi uzrakstītajā, un lai uzlabotu... lai būtu skaidrība, kā mēs nonāksim līdz šī likuma būtības... līdz izpildei, lai nepiepildītos tās lietas, par kurām šodien emocionāli runāja daudzi deputāti no opozīcijas. Varbūt kaut kādā ziņā pārlieku emocionāli, jo šeit, manuprāt, no vienas puses, ir vieta emocijām, no otras puses, mums ir jāsaprot, kā šis likums tiešām tiks pildīts, kā Krievijas pilsoņiem tiks pierādītas latviešu valodas zināšanas, kā viņi tiks informēti un kas notiks gadījumā, ja viņiem būs pienācis, tā teikt, piespiedu... ja viņiem tiks piemērota valsts piespiedu pamešana.
Tas arī izraisīja ļoti daudz diskusiju, bet ļoti cerams, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tas tiks skatīts pamatīgi un padziļināti, neskatoties uz to, ka priekšlikumiem ir tikai viena diena, un tad risinājumi tiks atrasti.
Savukārt svarīgākais, manuprāt... Jā, šeit jau runāja par mediju apvienošanu – arī tas izraisīja diskusijas. Un uzreiz gribu pateikt to, ko šodien pauda arī Leila Rasima, kas no frakcijas PROGRESĪVIE strādā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, – ka viens, galvenais, iemesls, kāpēc tas tika šodien atlikts un steidzamība noraidīta, ir tas, ka ir iesniegti daudzi pretrunīgi priekšlikumi, kas nav domāti steidzamai izmaiņai. Ja sākumā bija viena vienošanās – mēs saprotam – koalīcijā, bet tas nenostrādāja... tāpēc visi iesniegtie priekšlikumi ir tie, kas pēc būtības apturēja šo radio un televīzijas apvienošanu. Bet, nu, cerēsim, ka tā diskusija notiks pamatīgi un ka meklēs kompromisu, kā jau to darīja pirms tam. Bet, tā kā pēdējā brīdī tika iesniegti daudzi priekšlikumi, redzēsim, kā ies komisijā.
Bet, manuprāt, svarīgākais, par ko šodien... un es arī pati personīgi pieteicos runāt... es saprotu, tie ir grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Un šeit es gribu pateikt – ja mēs šodien nebūtu noņēmuši šo jautājumu, tad mēs, PROGRESĪVIE, noteikti balsotu pret šī jautājuma iekļaušanu un nosūtīšanu komisijai. Un es pamatošu, kāpēc. Ļoti labi, ka atradās iespēja to vispār noņemt, jo tas ir tas, ko es arī gribētu aicināt darīt.
Šo grozījumu mērķis, ja mēs paskatāmies pēc būtības, ir pilnveidot regulējumu attiecībā uz bērniem ar speciālajām vajadzībām, viņu skaitu klasē, uzlabot regulējumu internātskolām. Bet turpat... atkal... parādās kaut kāda jauna tēma, kas ir par eksāmeniem, iestājpārbaudījumiem, un nav nedz labi paskaidrots, kāds ir mērķis, nedz tas, kāda priekšizpēte tika veikta, nedz tas, kāds ir pamatojums, ko mēs ar šo konkrēti sasniegsim, līdz ar to radot lielu sašutumu sabiedrībā. Notiek dalīšanās nometnēs “par” un “pret” attiecībā uz eksāmeniem ģimnāzijām, kad īstenībā šie grozījumi, lielākā daļa no tiem, nav par šo.
Tas ir kārtējais, kā mēs redzam, Izglītības un zinātnes ministrijas politiskās vadības gājiens – ielikt kaut ko ar pagrīdes metodēm, kaut kādas izmaiņas, kuras nav izgājušas cauri diskusijām un kuru veikšanā nav tikusi iesaistīta nozare. Mēs šādu veidu nevarētu atbalstīt, tāpēc, protams, aicinātu atsevišķi sniegt šos... un tad mēs varētu runāt par šo jautājumu pēc būtības.
Tāpēc labi, ka šodien šis tika noņemts, bet tad, kad tas kaut kādā veidā noteikti atgriezīsies, mēs runāsim par šo komisijā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamajai vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ frakcija Saeimas sēdei bija iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”. Grozījumu būtība ir noteikt lielajiem tirgotājiem – lielajiem! – norēķināties ar vietējiem ražotājiem daudz īsākā laika posmā, nekā tas ir likumā noteikts šobrīd. Proti, par precēm, kurām ir ilgs glabāšanas termiņš, ir jānorēķinās līdz 60 dienām, bet par precēm, kurām ir īss uzglabāšanas termiņš, – laikā līdz 30 dienām. Un tas nozīmē, ka tādi ražotāji, kas ražo pienu, cep maizi, savu naudu saņem atpakaļ tikai pēc 30 dienām. Līdz ar to ražotāji ir nospiesti uz ceļiem, viņiem ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, lai viņi vispār varētu strādāt.
Grozījumi tika atbalstīti, nodoti izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tā ka mēs ceram uz pozitīvu iznākumu, kas būtu tiešām atbalsts mūsu vietējiem ražotājiem.
Mēs bijām iesnieguši arī grozījumu Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, jo līdz mūsu prezidenta Levita kunga ievēlēšanai bija aizklāta balsošana, un līdz ar to arī... ja pirmajā reizē Levita kungs netika ievēlēts... un tad tika izmainīta šī balsošanas procedūra pret atklātu. Tātad katrs deputāts saņem savu balsošanas mandātu, uz kura ir uzrakstīts viņa vārds un uzvārds, un līdz ar to var pārbaudīt, kā kurš deputāts ir balsojis. Ja tas būtu aizklāts balsojums, kā mēs to aicinām, tad tā būtu iespēja deputātam balsot pēc savas sirdsapziņas, nevis pēc frakcijas disciplīnas.
Koalīcijas pārstāvji gan mēģināja aizstāvēt atklāto balsojumu, jo... lai vārdi saskanētu ar darbiem un sabiedrība redzētu, kā deputāts ir balsojis, bet īstenībā tas ir, lai partijas, tātad koalīcijas partijas, varētu kontrolēt savu deputātu disciplīnu un lai būtu pārliecība, ka tā amatpersona, kurai ir apsolīts atbalsts no koalīcijas, tad tiktu arī ievēlēta. Pretējā gadījumā, protams, var redzēt, kurš deputāts ir pārkāpis šo vienošanos, un attiecīgi tad var tikt sodīts no partijas frakcijas puses.
Mēs arī atbalstījām steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, jo ir nepieciešams ilgāks laiks, lai tiešām kvalitatīvi pieņemtu izmaiņas un izstrādātu likumu. Nu nevar viena organizācija kontrolēt visus medijus, un arī mūsu frakcija norādīja uz to, ka visu partiju viedokļi ir respektējami un visiem ir jābūt vienlīdzīgām iespējām paust savu viedokli radio un televīzijā. Tātad vienādām iespējām ir jābūt gan pozīcijai, gan opozīcijai. Bet šobrīd tas ir apmēram tā – viens pret 10. Tātad – ja 10 reizes ir aicināts pozīcijas pārstāvis, tad vienu reizi uzaicina kādu no opozīcijas pārstāvjiem.
Cilvēkiem ir jābūt iespējām uzklausīt abas puses un tad pašiem izvērtēt un pieņemt to pareizo viedokli... jeb izvērtēt, kuram ticēt. Tātad ir jāizskan visiem viedokļiem gan radio, gan televīzijā... un nevis tikai tur, kur sēž kādi pārstāvji, kuri izvērtē, kurus viedokļus cilvēki drīkst dzirdēt un kuri ir tie pareizie.
Šodien mēs aicinājām atcelt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu. Tur šodien tika izdarīti grozījumi, bet mēs prasām atcelt šo likumu un atzīt: vai nu pandēmija ir beigusies... Ja nav, tad tomēr vajadzētu izklāstīt sabiedrībai, kādi ierobežojumi vēl ir gaidāmi vai kas tālāk notiks, jo arī kovidlikuma aizsegā ir notikuši dažādi iepirkumi, kurus ir nepieciešams izmeklēt, tāpat kā Aizsardzības ministrijas afēra par 330 miljonu vērto ēdināšanas iepirkumu.
Mēs bijām iesnieguši jautājumus Aizsardzības ministrijai arī par citiem iepirkumiem, kas ir notikuši, arī sakarā ar ēdināšanu, un mēs esam saņēmuši atbildes. Diemžēl šīs atbildes satur valsts noslēpumu, tāpēc par to es jūs nevaru šobrīd informēt.
Tas man īsumā viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
“Frakciju viedokļos” kā pēdējais šodien runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Česlavs Batņa. Lūdzu!
Č. Batņa (AS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Pēc APVIENOTĀ SARAKSTA domām, šodien Saeimas sēdē bija četri svarīgākie izskatāmie jautājumi.
Kā pirmo varu nosaukt šo – steidzamības atcelšana sabiedrisko mediju apvienošanas likumprojektam. Pēc būtības, ja mēs globāli paskatāmies... Šī koncepcija tika izstrādāta jau pirms gada, bet pēdējais gads pirmsvēlēšanu periodā... Iepriekšējā valdība nerisināja šo jautājumu, un arī gada laikā ir notikušas dažas nianses, līdz ar to tomēr nevar sasteigt jautājumu, vēlreiz jāiedziļinās, un tāpēc arī mēs bijām pat, es teikšu, pirmie, kas rosināja šo jautājumu steidzamības kārtā neskatīt.
Otrais – grozījumi Imigrācijas likumā. Varu akcentēt, ka mēs, APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija, un arī mūsu ministrs nepieļaus to, kas izskanēja debatēs, – nepieļaus... līdzīgi kā Staļina laikā... deportācijas un represijas, izvešanas. Bet šobrīd mēs tiešām ar šiem grozījumiem cenšamies palīdzēt cilvēkiem iegūt valodas zināšanas. Un arī skatīsimies, kā turpmāk atbalstīt šos cilvēkus, lai viņi varētu būt tiesīgi palikt dzīvot Latvijā, tai skaitā – arī nokārtojot valsts valodas eksāmena pārbaudes. Vēlreiz atkārtošu – mēs šeit nediskutējam par deportācijām un izvešanām, mēs šeit radām risinājumu, lai citas valsts persona varētu legāli šeit uzturēties – pastāvīgā dzīvesvietā.
Trešais. Gribētu atzīmēt, ka mēs noraidījām Saeimas deputātu... opozīcijas partijas ierosinājumu par aizklātām prezidenta vēlēšanām, jo, mūsuprāt, atklāts balsojums ir demokrātijas visaugstākā pazīme un arī atklātā balsojumā katra frakcija, katras frakcijas deputāts var paust savu viedokli.
Un ceturtais. Tika noraidīts... jau kā pirmais jautājums... tika noraidīti Vispārējās izglītības likuma grozījumi, tie tika izņemti no darba kārtības, bet bijām gatavi arī atbalstīt šā likumprojekta nodošanu, grozījumu nodošanu komisijai, kurā jau pēc būtības bija sagatavoti arī priekšlikumi ne tikai, teiksim, tajos jautājumos, kas saistīti ar iekļaujošo izglītību, bet... bijām arī jau gatavi piedāvāt komisijai savu redakciju tieši jautājumā par eksāmenu kārtošanu ģimnāzijās. Pašreiz šis jautājums ir atlikts uz nedēļu.
Izglītības un zinātnes ministrijai noteikti ir iespēja sagatavot labāku risinājumu, bet, ja Izglītības un zinātnes ministrija nespēs to izdarīt, tad komisijā es – kā APVIENOTĀ SARAKSTA deputāts – piedāvāšu risinājumus, lai izietu no šīs situācijas, lai tomēr rastu iespēju arī ģimnāzijās kārtot šos pārbaudes... eksāmenus.
Tas bija, mūsuprāt, būtiskākais.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Česlavam Batņam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!