Vadītāja. Esiet sveicināti,cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Labdien, visi, kas seko līdzi šai pārraidei! Zaļo un Zemnieku savienībai šodien un arī iepriekšējā sēdē bija vairāki ļoti aktuāli jautājumi.
Kā pirmo vēlos izcelt sabiedriskā transporta iepirkuma jautājumu. Pēc ziņām par to, ka ir izveidojies kartelis, un pēc Konkurences padomes lēmuma – piemērot sodu trijām kompānijām –, automātiski reaģējām un iesniedzām Saeimā lēmuma projektu par to, ka ar šīm kompānijām šie līgumi būtu jāpārtrauc, jo, kā jau mēs esam iepriekš to uzsvēruši, mūsu ieskatā, šo līgumu slēgšanas pamatā un visa, kas bija saistīts ar šo publisko iepirkumu, pamatā bija mērķis privatizēt pašvaldībām piederošos uzņēmumus, kas nodarbojas ar sabiedriskā transporta pārvadājumiem.
Mēs ļoti stingri iestājamies par to, ka būtu jāpārtrauc šie līgumi ar kartelī iesaistītajām firmām. Tātad attiecībā uz karteļiem – nulles tolerance ! Un šis jautājums šodien guva daļēju atbalstu, un tas tiks vērtēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Šodien noteikti jāpiemin Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide. Komisijas izveidošanā piedalījās arī Zaļo un Zemnieku savienība. Un, mūsu ieskatā, būtu jāpanāk konkurētspējīgāks regulējums mūsu finanšu sistēmām, jo mēs redzam gan pašvaldību līmenī, gan no dažādām uzņēmēju organizācijām nepārprotamus signālus par to, ka šī finanšu uzraudzība ir kļuvusi pārāk smagnēja, birokrātiska un tas sāk traucēt arī investīciju ieplūšanai Latvijas valstī; tās nāk tepat no Eiropas, un diemžēl mēs redzam, ka tās paiet mums garām, tās aiziet uz Lietuvu, Igauniju, Poliju – uz valstīm, kuras konkurē ar mums. Mēs cīnāmies vienotajā tirgū un mēģinām attīstīt uzņēmējdarbības vidi.
Man būtiski pieminēt arī to, ka jau šo ceturtdien Zaļo un Zemnieku savienība iesniegs Saeimā dzīves dārdzības mazināšanas likumprojektu paketi. Mūsu ieskatā, valdība šobrīd, gatavojot budžetu, nav ņēmusi vērā dzīves dārdzības palielināšanos. Un mēs tam piedāvāsim savu risinājumu, par ko mēs, protams, informēsim arī tālāk. Dažādu veidu nodokļu instrumentus piedāvāsim, lai, cik vien iespējams, mazinātu dzīves dārdzību, kas, mūsu ieskatā, šobrīd, šodien Latvijā ir galvenā problēma, kam valdība nepievērš pietiekoši lielu uzmanību. Uzskatām, ka pabalstu veidā šo lietu risināt ilgtermiņā nav iespējams, mums ir jādod un jālieto nodokļu instrumenti.
Tāda ir Zaļo un Zemnieku savienības pozīcija, un par to mēs informēsim arī turpmākajās dienās.
Paldies par uzmanību. Visu labu!
Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Mārcim Jencītim. Lūdzu!
M. Jencītis (LPV).
Esiet sveicināti, dārgie klausītāji! Šodien bija divas sēdes: viena – ārkārtas, viena – iknedēļas.
Šodienas ārkārtas sēdē frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers iepazīstināja ar jautājumiem, kurus apskatīs 14. Saeimas pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija, – kādēļ banku kapitālā remonta vārdā tiek liegta iespēja atvērt kontus, kādēļ naudas atmazgāšanas jautājumos ir atšķirīga attieksme pret vietējo banku un skandināvu banku?
Vilis Krištopans: banku kapitālā remonta smagums ir uzlikts uz iedzīvotājiem un uz vietējiem uzņēmējiem. Tādi bija viņa vārdi!
Ārzemju uzņēmēji bieži nevēlas veikt investīcijas Latvijā, jo ir pārspīlēta banku un klientu uzraudzība.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras ierosinātāji ir LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, atbalsta Latvijas Zaļo un Zemnieku savienība un arī partija “Stabilitātei!”.
Iestājamies arī pret Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu, jo negribam radīt neizdevīgus apstākļus mūsu uzņēmējiem Norvēģijā. Saeima likumprojektu atbalstīja galīgajā lasījumā.
Skatījām arī likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Ekonomikas ministrija ir virzījusi jautājumu par OIK atcelšanu. OIK jautājums jau ir folklorizējies... Tomēr tas ir niecīgs salīdzinājumā ar enerģijas cenu pieaugumu.
Galvenais jautājums, uz kuru vēršam uzmanību, ir ministru nespēja uzņemties atbildību par pieļautajām kļūdām gāzes izmaksu jautājumā un iedzīvotāju sodīšanu ar augstajiem rēķiniem. Tāpat arī Ainārs Šlesers norādīja, ka ir jāatbalsta tie iedzīvotāji, kuriem ir visgrūtāk, – daudzbērnu ģimenes un mazturīgie iedzīvotāji. Jābūt kādai robežai, cik augstu var kāpt enerģijas cenas. Edmunds Zivtiņš norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams samazināt izmaksas citās elektroenerģijas patērētāja komponentēs. Saeima likumprojektu atbalstīja.
Un noslēgumā... attiecībā uz kolektīvo iesniegumu par aromatizētajām e‑cigaretēm... Ainārs Šlesers, frakcijas vadītājs, norādīja, ka galvenais ir aizsargāt bērnus. Saeima to vienbalsīgi atbalstīja.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Mārcim Jencītim no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Sveicināti, klausītāji! Šodien, otrdienā, izskatījām arī iepriekšējās Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.
Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā vēl paspējām izskatīt iepriekšējā sēdē. Gribu atzīmēt, ka, mūsu frakcijas ieskatā, frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS ieskatā, tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo redzam, ka daudzviet – gan Rīgā, gan arī reģionos – cilvēkiem šobrīd ir problēmas tikt pie personu apliecinoša dokumenta... veikt dokumenta nomaiņu. Pats zinu vairākus gadījumus. Piemēram, Preiļos, kur vecāka gadagājuma cilvēki, kas atbraukuši, visas dienas garumā netiek pie iespējas šo dokumentu... vai nu pieteikt... veikt nomaiņu... Tāpēc mums vajag strādāt pie vienota regulējuma, kas varētu palīdzēt šo lietu sakārtot un atrisināt, lai cilvēkiem nebūtu lieka stresa.
Otra lieta, kam gribu pievērst uzmanību, ir jautājums par vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novērst maldināšanu ar aromatizētajām e‑cigaretēm” turpmāko virzību. Saeima to atbalstīja. Noteikti šis jautājums beidzot ir jāsakārto, jo redzam, ka tas patiešām ietekmē mūsu bērnu veselību.
Tiks stiprināta Latvijas un Japānas sadarbība, un jaunieši gan no Latvijas uz Japānu, gan Japānas jaunieši uz Latviju varēs braukt daudz brīvāk un attiecīgi savstarpēji gan iegūt zināšanas, gan arī iepazīt kultūru.
Par ārlietām. Pagājušajā ceturtdienā, kad bija šīsdienas sēdes sākums, lielāko daļu aizņēma ārpolitikas debates. Īsumā vēlos par tām izstāstīt mūsu frakcijas, APVIENOTĀ SARAKSTA, viedokli.
Debates patiešām bija saistošas un garas, un, kam ir interese, tās var noklausīties arī Saeimas mājaslapā pilnā apmērā. Taču ārpolitikas joma ir ļoti plaša, un ne visu var izrunāt pat vienas dienas garumā. Tomēr kopumā Ārlietu ministrijas ziņojumu visi runātāji un arī mūsu frakcija atzīst kā vērtīgu, un gan Saeimas deputātiem, gan nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas ārlietu sfērā un sadarbojas ar citu valstu organizācijām, vērts ar to iepazīties un izmantot savā darbā.
Visi piekrīt (es domāju, ka arī jūs,klausītāji, piekritīsiet), ka šobrīd svarīgākā mūsu ārpolitikas darbība ir saistībā ar drošības stiprināšanu reģionā un Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā apturēšanu. Un tajā pašā laikā gan Saeimas deputātiem, gan citām organizācijām iespēju robežās tomēr jāmēģina sadarboties arī ar šeit esošajiem pilsoņiem, kas ir bēguši no Krievijas Federācijas, no Baltkrievijas režīma. Un, ja mēs varam viņiem palīdzēt stiprināt demokrātiskās vērtības, tad tas, es domāju, ir mūsu pienākums, protams, ievērojot arī valsts drošības dienestu ieteikumus, lai mēs, kā saka, neaizraujamies ar pašdarbību. Tomēr jāsaprot, ka gan Krievijas Federācijā, gan Baltkrievijā šobrīd dzīvojošie cilvēki ir tādā pamatīgā, pamatīgā, ļoti biezā propagandas miglā. Un, ja mēs tur varam kaut kā palīdzēt no mūsu puses, tad tas ir tā vērts.
APVIENOTAIS SARAKSTS ir ļoti aktīvs šajā starptautiskajā dimensijā; mēs piedalāmies daudzās divu valstu starpparlamentārajās attiecībās, un varu dažas nosaukt. Piemēram, deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu darbojas mans kolēģis Raimonds Bergmanis, kas ir grupas vadītāja vietnieks. Es pats vadu deputātu grupu sadarbībai ar Polijas parlamentu. Starp citu, rītdien šeit, Saeimā, būs arī Polijas prezidenta vizīte, tāpēc jāuztur ļoti cieša sadarbība ar Poliju. Polija kopā ar trijām Baltijas valstīm tā sauktajā trīs plus viens formātā jau ir izveidojusi ļoti ciešu sadarbību. Un, es domāju, tā būs vēl stiprāka, un to arī apliecina gan Ārlietu ministrija, gan premjerministri, gan, protams, arī mūsu Saeimas priekšsēdētājs, kurš jau vairākkārt ir ticies ar šo valstu parlamentu vadītājiem.
Visbeidzot, veicot tādu kā kopsavilkumu par ārlietu debatēm, man jāpiekrīt gan Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna teiktajam, gan arī citu kolēģu minētajam, ka būtībā katrs Saeimas deputāts ar savu darbību – apzināti vai neapzināti – ir arī tāds kā Latvijas vēstnieks. Un tādā veidā mēs varam veicināt mūsu valsts ārpolitikas mērķu sasniegšanu un reizē ar to – arī iekšpolitiskos mērķus. Nu, piemēram, – jo ātrāk beigsies karš Ukrainā, jo ātrāk, es domāju, mēs varēsim just to arī savā valstī – ar energoresursu deficīta mazināšanos, ar inflācijas mazināšanos un galu galā – ar mūsu pašu, tā teikt, psiholoģiskā miera vairošanos.
Paldies jums par uzmanību. Un paldies, ka sekojat līdzi Saeimas darbam.
Visu labu!
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS.
Nākamajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, godātie klausītāji! Jā, es piekritīšu arī mūsu kolēģiem – gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai, gan arī frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ –, ka mēs kopā izveidojām parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurā arī piedalīsimies... un tajā procesā aktīvi strādāsim pie tā jautājuma.
Gribu atgādināt arī to, ka mēs šo sēdi sākām jau pagājušajā ceturtdienā un gandrīz visu dienu apspriedām ārlietu ministra ziņojumu, piedalījāmies arī debatēs. Mūsu frakcija nepiedalījās, un pateikšu arī, kāpēc.
Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums bija labs vēstījums arī visai tautai, visai Eiropai. Un ne tikai Eiropai, bet pat visai pasaulei. Augstās patriotiskās runas, augstie solījumi... Mēs iesaistāmies tādās lietās un tādos nopietnos jautājumos un dodam tik nopietnus solījumus... Runājam par Eiropas vērtībām – cik tās ir labas, kā tās jāpārņem... Runājam par to, kā palīdzēt, cik palīdzēt un kam jāpalīdz.
Runāt ir labi, solīt arī ir labi, bet... Ja runājam nopietni, – mēs jau 30 gadu garumā nevaram sakārtot savu Latgali, sakārtot to un palīdzēt tam reģionam iziet no depresijas. Mēs nevaram sniegu notīrīt no Rēzeknes ielām, no Rīgas ielām, bet – mēs palīdzēsim visai pasaulei. Tas ir jocīgi, bet... tas ir mūsu viedoklis.
Un es varu minēt arī to, ka šoreiz tas ziņojums bija tā... ka tā valdība, kura ziņo... 13. Saeimā viņiem bija viszemākais reitings, un to, ko viņi vēstīja toreiz... Ir tā, ka – viņi sola un... Parādīja, ko viņi darīja, un sola, ko viņi darīs.
Bet atgādinu – tas ir viszemākais reitings mūsu parlamentā... cik mēs strādājam...
Otrais, ko es gribētu minēt, ko mēs šodien arī apspriedām, – bija tādas karstas debates par OIK, par Elektroenerģijas tirgus likumu.
Ideja pati bija laba, jo toreiz, es atceros, bija liels investīciju pieplūdums Latvijā. Bija saceltas vairākas lielākas koģenerācijas stacijas, kuras strādā arī ar biomasu, tas ir, gan šķeldu, gan arī meža atkritumiem. Ideja ir laba, bet izpildījums, kā parasti, mums nebija tik veiksmīgs.
Un gribu minēt to, ka, ja valdošā koalīcija tagad pateiks, ka tas ir viņu panākums, ka mēs atteicāmies no OIK, – nē, jo vairākas koģenerācijas stacijas pārgāja uz Nord Pool un saņem tagad lielākus ienākumus, nekā solīja OIK. Vai mēs varējām vai valsts varēja atmaksāt par to, ka OIK... ka stacijas strādā?
Tas laikam viss šoreiz.
Paldies, ka bijāt ar mums. Visu labu!
Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Patmalnieks. Lūdzu!
J. Patmalnieks (JV).
Labdien, radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās ar karstām debatēm par Norvēģijas un Latvijas savstarpējo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līguma izbeigšanu. Tur faktiski tika pretnostatītas divas puses.
Viens uzņēmējs acīmredzot bija lobējis ļoti aktīvi un pārliecinājis opozīcijas frakcijas par to, ka šis līgums ir jāturpina. Un otrā pusē bija daudzās investīcijas un daudzie uzņēmumi, daudzās ražotnes, kurām būtu tiesības Norvēģijas pusei prasīt ieguldījumu aizsardzības strīdos kompensācijas.
Saeimas vairākums nosliecās par labu šiem daudzajiem uzņēmumiem un tam, ka jāpasargā šīs investīcijas un Latvijas uzņēmumi. Tā ir ļoti laba ziņa.
Šodien Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja arī likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kur paredz to, ka obligātā iepirkuma komponentes turpmākā maksāšana notiks no valsts budžeta līdzekļiem. Patērētājiem līdz ar to šis maksājums... tiks svītrots ārā arī no reitinga pozīcijām un vairs nekad neparādīsies lietotāju maksājumos.
Skandalozā obligātā iepirkuma komponente tika izveidota 2009. gadā, un skandāliem apvīta tā līdz šim arī visu laiku bijusi, taču tagad tā tuvojas savam noslēgumam, un lietotāji vairs nekad nesaskarsies ar šo maksājumu.
Kā pēdējo vēlos uzsvērt to, ka Saeima šodien pievērsās elektronisko cigarešu ierobežošanas jautājumam. Šī sērga ir izplatījusies Latvijā, daudzi jaunieši uzsākuši tās lietot, lieto pastāvīgi un nodara kaitējumu savai veselībai. Saeima ir apņēmusies izskatīt šo jautājumu un vērtēt, kādā veidā ierobežot un kādā veidā pasargāt jauniešus, skolēnus no šī kaitīgā ieraduma.
Tas būtu īsumā viss, ko vēlējos uzsvērt, runājot par Saeimas šodienas sēdi.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Jānim Patmalniekam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeima turpināja savu 26. janvāra sēdi, kurā notika ārpolitikas debates, un par tām es arī vēlējos šeit nedaudz pastāstīt.
Ārpolitikas debates Saeimā norisinās jau kopš 2011. gada, un allaž šajās debatēs Nacionālā apvienība ir diezgan aktīvi piedalījusies. Un arī šoreiz mēs runājām, un man gods bija uzstāties. Tātad es runāju Nacionālās apvienības vārdā. Pastāstīšu par dažām lietām, uz kurām es šogad vērsu uzmanību.
Pirmām kārtām es atgādināju kolēģiem un vispār klausītājiem, ka jau no pirmās dienas Nacionālā apvienība vienmēr šajās debatēs ir konsekventi uzsvērusi tieši to, par ko faktiski šodien runā ļoti daudzi, – proti, tas ir Krievijas faktors –, akcentējot to, ka Krievija ir agresors; ka tai ir imperiālistiski mērķi, to skaitā attiecībā uz Latviju. Šī tēze sākotnēji, pirms kādiem 10 gadiem vai pat agrāk (tātad – kopš šīs ārpolitikas debates noris), nebija pārāk populāra, un Nacionālā apvienība bija faktiski vienīgā, kas to uzsvēra. Nu tagad ar prieku konstatējam, ka faktiski šo tēzi ir pārņēmuši visi, un tas arī saprotams, jo Krievija, protams, pēdējos 10 gadus ir darījusi visu, lai pie šīs atziņas visi nonāktu. Tātad šī agresija gan Gruzijā, gan Ukrainā... un pēdējais uzbrukums Ukrainai pagājušā gada februārī.
Lūk! Un tātad debatēs norādīju, ka, lai arī kopumā viss ārlietu ziņojums mums ir gluži pieņemams (liekas, ka tas ir diezgan adekvāts tai situācijai, kāda ir pasaulē), te tomēr divas lietas uzsvērām. Un kādas tās bija?
Pirmā lieta bija saistībā ar Latvijas valsts jeb, teiksim, Ārlietu ministrijas attieksmi pret tā saucamo Krievijas demokrātisko opozīciju. Mūsuprāt, vēl arvien ir vērojama tāda, kā es izteicos, pārfrāzējot ārlietu ministru, neizslimota slimība. Respektīvi, mēs bieži idealizējam šo krievu “demokrātisko opozīciju” un mēģinām domāt, ka ikkatrs, kas ir pret Putinu, ir arī mūsu draugs jeb iestājas par Latvijas un citu valstu neatkarību... tieši šajā... bijušajā PSRS. Tā tas nav. Par to liecina nesenais “Doždj” skandāls; reakciju uz Latvijas lēmumu mēs redzējām. Redzējām, ka ļoti daudzi, faktiski tie, kas ir demokrāti, atbalsta arī impēriskas idejas.
Mēs uzsvērām, ka ielaist vasarā šeit šos medijus no Krievijas – tas nu varbūt nebija prāta darbs, un mēs nekādā ziņā to neatbalstām.
Otra lieta bija tā, ka norādījām uz piekto kolonnu un tās lomu ārpolitikā jeb to, kā šo problēmu var risināt no ārpolitiskā viedokļa. Problēma, mūsuprāt, ir tajā, ka mēs šo problēmu vienkārši ignorējam... Ārlietu ministrija to ignorē un līdz ar to rada maldīgu iespaidu arī ārzemēs, ka mums šeit problēmu ar to nav. Tas, mūsuprāt, var izdarīt mums lāča pakalpojumu no drošības viedokļa. Mēs aicinājām ārlietu ministru nepaslaucīt šo problēmu zem deķa, bet kaut kādā veidā risināt un piedāvāt savus risinājumus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Un pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Andris Sprūds. Lūdzu!
A. Sprūds (PRO).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodienas sēde bija turpinājums ceturtdienas sēdei, kurā vispirms diskutējām par ārpolitiku un par Eiropas lietām.
Ja runājam par ārpolitiku, tad jāteic, ka, protams, šobrīd tā ir ļoti svarīga no drošības perspektīvas. Un tāpēc skaidrs, ka faktiski deputātu vidū bija vienprātība par to, ka drošība ir nozīmīga prioritāte Latvijai – gan mūsu pašu drošība, kas ir jāveicina kopīgi ar mūsu sabiedrotajiem, gan... nenoliedzami, mums ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt šajā karā. Tāpēc dažāda veida atbalsts Ukrainai, gan starptautiski runājot ar mūsu sabiedrotajiem, gan uzturot Ukrainas cīņu kā eksistenciāli svarīgu mums visiem, – tas bija tas pienesums, ko mēs devām.
Skaidrs, ka ir papildu aspekti, ko mēs, frakcija PROGRESĪVIE, vēlamies akcentēt. Nenoliedzami, ir svarīgi, lai mēs izmantotu arī Eiropas potenciālu. Eiropai ir iespējas vairāk darīt sadarbībā gan tieši saistībā ar militāro mobilitāti, gan militāro industriju. Tas viss būtu nepieciešams, lai mēs būtu spējīgi dot savu pienesumu gan kā Eiropa, gan arī kā Latvija transatlantiskajai drošības kopienai, tostarp, lai mēs stiprinātu faktiski šīs mūsu saites ar ASV un arī Kanādu.
Otrs, kas mums nenoliedzami ir svarīgs. Lai mēs domātu – arī ārpolitikā un starptautiskajās attiecībās – par ilgtspēju, tāpēc enerģētikas jautājumi, ekonomiskās konkurētspējas jautājumi... to veicināšana ir nenoliedzami ļoti svarīga, lai Latvija būtu ilgtspējīga un, protams, lai mēs spētu attīstīties arī plašākā – Eiropas – kontekstā.
PROGRESĪVAJIEM, nenoliedzami, svarīgi ir cilvēktiesību jautājumi, tā ka arī tas tika uzsvērts – ka drošība absolūti ir pirmajā vietā, bet neaizmirsīsim, protams, arī par cilvēktiesībām. To noteikti arī daži no mūsu deputātiem akcentēja.
Protams, dabiski, ka mazai valstij resursu nav nemaz tik daudz, bet viens no mūsu galvenajiem resursiem ir cilvēki. Cilvēki, kas faktiski veido mūsu ārpolitiku. Cilvēki ir tie, kas ir kā valsts seja, kā mūsu atpazīstamības veicinātāji.
Starptautiska ir mūsu diaspora, kas uztur saites ar valsti un dod arī savu pienesumu valsts attīstībā.
Un visbeidzot – ir diplomāti, kas ārpolitiku realizē, un tiem nenoliedzami pienākas mūsu cieņa. Vienlaikus jādomā arī par atalgojuma palielināšanu, jo, lai šo darbu pildītu izaicinošos apstākļos, protams, tas ir arī viens no svarīgiem elementiem.
Savukārt šodien mēs atbalstījām vienošanos par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu aizsardzības līguma izbeigšanu.
PROGRESĪVIE iestājas par to, ka Latvijai ir jāatbalsta mūsu uzņēmēji, bet vienlaikus nepieciešams arī moderns starptautiskais līgumiskais ietvars ar svarīgu mūsu stratēģisko partneri. Tā ka, atbalstot uzņēmējus, vienlaikus, protams, jāveido arī labas attiecības ar mūsu stratēģisko partneri šajā ģeopolitiski izaicinošajā situācijā.
PROGRESĪVIE atbalstīja grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, jo šie grozījumi ļauj noņemt šķēršļus apturētajam Rīgas pilsētas attīstības plānam. Ir skaidrs, ka šāds plāns ir svarīgs. Svarīgi, lai tas darbotos, lai galvaspilsēta varētu attīstīties, piesaistīt investīcijas, un tāpēc šis pirmais lielais, nozīmīgais solis ir arī sperts, lai tiešām šo plānu pieņemtu un investīcijas varētu arī tikt piesaistītas.
PROGRESĪVIE vienmēr ir iestājušies par karteļu novēršanu Latvijas ekonomikā, biznesā, tāpēc iesniedzām un atbalstījām lēmuma projektu – izvērtēt un atlīdzināt zaudējumus, kas radušies aizliegtas vienošanās rezultātā sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā. Šobrīd tas ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un, protams, turpināsim sekot līdzi, lai tiešām karteļu Latvijā nebūtu un lai zaudējumi, kas tiek radīti, tiktu atlīdzināti.
Atbalstījām arī grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu patērētājiem. Tiešām ir svarīgi, lai tas beidzot tiktu novērsts un arī Elektroenerģijas tirgus likums tiktu sakārtots, un patērētājiem nebūtu jāmaksā par kaut kādu arī karteļveidīgu vienošanos šajā jomā.
Bet neaizmirsīsim to, ka mēs arī atbalstām valsts stratēģijas pieeju un atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, jo tas nodrošina gan mūsu ilgtspēju, gan enerģētisko neatkarību, kas šajā izaicinošajā ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti, ļoti svarīga mums visiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrim Sprūdam no frakcijas PROGRESĪVIE.
Un līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!