Frakciju viedokļi 2023. gada 12. janvārī

(16.01.2023.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir sākusies Saeimas šī gada ziemas sesija, un pārraidē “Frakciju viedokļi”, kas skan no Saeimas Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!

A. Butāns (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairākas aktualitātes un arī par vairākiem jautājumiem bija karstas debates.

Viens no jautājumiem, par kuru tika debatēts, bija iniciatīva par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Mēs zinām, ka šī ir jau vairākus gadus daudz apspriesta iniciatīva, kurai sabiedrībā ir pretrunīgs vērtējums – no liela atbalsta līdz lielai skepsei. Šodien mēs neatbalstījām šādu priekšlikumu, ņemot vērā to, ka arī socioloģija un aptaujas liecina, ka bieži vien personāži, kas šajās aptaujās uzrādās kā populārākie kandidāti, tostarp tādas personas kā Nils Ušakovs, Aivars Lembergs un citas personas, kas varbūt nav konkrēti atbalstījušas NATO klātbūtnes stiprināšanu vai nav atbalstījušas citu Latvijas piederību ģeopolitiskajā situācijā... šobrīd, kad autoritāri un citi pret demokrātisku virzienu vērsti režīmi sevi neapliecina no labākās puses pasaulē, mūsuprāt, tie būtu pārāk lieli riski, lai pie pašreizējās ģeopolitiskās situācijas šādu iniciatīvu atbalstītu.

Tāpat šodien Saeimā skatījām jautājumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām. Šeit izskanēja dažādi viedokļi, un beigās šis priekšlikums tika nodots skatīt... iedzīvotāju paraksti un priekšlikums... valdībai.

Darba kārtībā bija arī būtiski grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kuri bija skatāmi steidzamības kārtā un kurus mēs atbalstījām.

Vēlos arī informēt, ka šonedēļ Saeimā izveid ojām Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisiju, kuras vadība tika uzticēta man un kur mēs papildus aktualizēsim tos jautājumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi, eksporta izaugsmi, birokrātijas mazināšanu un citiem jautājumiem, kuri tieši skar uzņēmējus un kurus ir nepieciešams uzlabot.

Tāpat simbolisks, bet reizē būtisks un svarīgs jautājums ir tas, ka Saeima rāda piemēru un ir atteikusies no papīra izmantošanas iekšējiem dokumentiem, un pāries uz digitālu veidu, kas ir atbalstāms, zaļš un jau sen vajadzīgs solis.

Tas īsumā no manis.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Andris Šuvajevs. Lūdzu!

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien visiem klausītājiem! Pirmām kārtām laimīgu jauno gadu! Saeimas jaunā sesija ir sākusies ar relatīvi īsu sēdi. Ar jums runājam jau pirms pulksten 12.00.

Es teiktu, ka šodien patiesībā bija tāds viens jautājums, kas īpaši izcēlās uz pārējo fona. Tas, protams, bija jautājums par deputātu un citu amatpersonu algu iesaldēšanu. Lēmums arī tika pieņemts – nosūtīt šo lēmumu tālāk izvērtēt Ministru kabinetam un Valsts kancelejai.

No PROGRESĪVO puses varu mazliet iezīmēt arī mūsu nostāju. Mūs mazliet pārsteidza šis automātiskais algu pieaugums, arī es personīgi biju pārliecināts, ka, tā kā gadu mēs iesākam ar tehnisko budžetu, šāda veida lēmums vēl nestāsies spēkā, bet tomēr tas tā ir noticis. Mēs uzskatām, ka tas ir mazliet ačgārni – ka pastāv šāds algu pieaugums deputātiem un amatpersonām pirms darbiniekiem, ierēdņiem. Mēs šāda veida reformu būtu veidojuši citādāk. Mums arī konkrētajā reformā... mēs uzmanīgi skatāmies tieši uz šiem koeficientiem – tātad ir gan fiksētā bāzes alga, gan arī koeficienti, kas tiek paredzēti piemaksām, par dažādu amatu pildīšanu.

Daži no šiem koeficientiem mūsos raisa jautājumus, piemēram, par parlamentārajiem sekretāriem. Tā ka lēmumā vai izvērtējumā, ko tālāk veiks Ministru kabinets, mēs noteikti sekosim tieši šiem jautājumiem.

Papildus arī mūsu frakcijā mēs esam uzsākuši sarunu par kompensācijām. Mums šobrīd veidojas diskusija par to, vai esošais kompensāciju līmenis un apmērs ir atbilstošs. Ja mēs salīdzinām gan ar Igaunijas parlamentu, gan ar Lietuvas parlamentu, redzam, ka tur balanss starp atalgojumu un kompensāciju ir daudz par labu atalgojumam, pretēji kompensācijām. Mēs būtu ieinteresēti šo jautājumu virzīt tālāk un, iespējams, arī nākamajā Saeimas sasaukumā skatīt šo jautājumu, lai nākamajā Saeimas sasaukumā šīs kompensācijas, iespējams, jau būtu citos līmeņos.

Tā ka šis jautājums, kā jau es minēju, domāju, bija primārais šodien, šīsdienas Saeimas sēdē.

Mēs, protams, aicinām Ministru kabinetu izskatīt šo jautājumu pēc iespējas savlaicīgāk. Mēs zinām, ka joprojām pastāv ne tikai ģeopolitiskā krīze attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā, bet arī ekonomiskā. Mēs redzam, kādi ir bijuši pagājušā gada inflācijas dati, redzam, ka Latvijā joprojām ir pārtikas un energoresursu cenu krīze, un arī turpmākajā darbā, protams, mēs pievērsīsimies tieši šiem jautājumiem, it īpaši budžeta, kas jau pavisam drīz nāks uz Saeimu, kontekstā.

Liels jums paldies. Tas viss no manas puses.

Vēlreiz novēlu visiem laimīgu jauno gadu!

Vadītāja. Paldies Andrim Šuvajevam no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sveiciens jaunajā gadā!

Es šodien gribu pievērsties diviem jautājumiem, kas šobrīd ir visaktuālākie. Tie ir: amatpersonu algu iesaldēšana – šī tautas iniciatīva, kur savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu –, un tautas vēlēts Valsts prezidents.

Pirmais – attiecībā uz amatpersonu algu palielināšanu vēlos atgādināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība pirms pusotra gada, kad šis jautājums tika lemts 13. Saeimā, iestājās pret šo algu palielinājumu, mēs balsojām “pret”, un mēs arī vienmēr esam bijuši pret, jo uzskatām, ka tas nav samērīgi – tādā apjomā palielināt Ministru prezidenta, Valsts prezidenta un citu amatpersonu algas, vienlaicīgi nerūpējoties... un arī nepalielinot algas ugunsdzēsējiem, skolotājiem un citām nozīmīgām profesijām. Es arī varu droši apliecināt, ka mēs balsosim “pret” šī gada budžetu, ko virzīs koalīcija, tādā veidā mēs balsosim arī “pret” šo algu palielinājumu – mēs neatbalstījām to nedz toreiz, nedz arī tagad.

Otrs ļoti būtisks jautājums ir tautas vēlēts prezidents. Diemžēl Saeimas vairākums šoreiz noraidīja šo iniciatīvu, lai gan jāteic, ka pirms vairākiem gadiem atbalstīja, tajā skaitā arī Nacionālā apvienība, kura šoreiz neatbalstīja. Tautas vēlēts prezidents – man liekas, tas ir ļoti būtiski Latvijas demokrātijai un savā ziņā arī – lai ierobežotu politiskās partijas tirgoties par šo amatu, mēģinājumus kaut kādus savus cilvēkus virzīt šajā amatā, jo Valsts prezidentam ir jābūt visas tautas prezidentam.

Es atgādināšu – kopš Saeimā ir atklātie balsojumi par daudzām amatpersonām, deputāti faktiski nevar balsot pēc savas labākās apziņas, viņiem ir jābalso pēc frakcijas disciplīnas, pēc partijas disciplīnas, jo tie deputāti, kuri nobalso pret partijas virzītajiem kandidātiem, bieži vien tiek sodīti dažādos veidos no partijas vadības puses. Līdz ar to situācija ar atklātajiem balsojumiem ir novedusi pie tā, ka tirgus attiecībā uz šiem augstajiem amatiem ir vēl lielāks. Politiskie lēmumi par daudzām amatpersonām, tai skaitā par Valsts prezidentu, būtu jāpieņem tautai, nevis deputātiem.

Un te es atgādināšu, ka par Valsts prezidentu jau 20.  gadsimta sākumā, kad tika izstrādāta Satversme divdesmito gadu sākumā, bija diskusijas, vai tāds vispār ir vajadzīgs, un, klausoties šodienas debates un arī zinot, kāds ir esošā prezidenta novērtējums tautā, es teiktu, ka Latvijas valsts varētu vai nu iztikt vispār bez prezidenta, vai arī Latvijas valstij ir jāuztic šī pienākuma veikšana... prezidents ir jāvēlē tautai. Un pavisam nepareiza ir informācija, ka šis jautājums tautā ir neviennozīmīgi vērtēts.

Es šeit nosaukšu SKDS aptaujas, kura ir veikta pagājušā gadā, datus, un saskaņā ar šo aptauju tikai 14 procenti no Latvijas iedzīvotājiem nepiekrita, ka Valsts prezidents būtu jāievēlē tautai, 79 procenti uzskatīja, ka prezidents jāievēlē tautai, un, starp citu, līdzīgs viedoklis ir bijis pēdējo 20 gadu laikā. Kad beidzās prezidentūra Vairai Vīķei-Freibergai, kura tiek uzskatīta par vienu no labākajiem prezidentiem kopš neatkarības atjaunošanas, 10 procenti nepiekrita, ka Valsts prezidents jāievēlē tautai, un 70 procenti Latvijas iedzīvotāju vēlējās, lai Valsts prezidentu ievēlētu tauta.

Tāpēc man liekas, ka ļoti svarīgi ir nevis domāt, kā varēs politiski shēmot, kā varēs politiski virzīt amatā kandidātus, kurus varbūt neatbalsta tauta un kurus neciena tauta, bet tiešām ieklausīties Latvijas iedzīvotājos un virzīt jautājumu par tautas vēlētu prezidentu. Virzīt, diskutēt – tas nenozīmē, ka tas tiks pieņemts šogad; tie ir nopietni grozījumi, tie ir Satversmes grozījumi... bet pie šī jautājuma strādāt. Un šis parlaments to var darīt, mēs esam tikko uzsākuši darbu, un šajos gados, kas ir atvēlēti 14. Saeimai, var grozīt Satversmi, lai mums būtu tautas vēlēts prezidents.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Igors Rajevs. Lūdzu!

I. Rajevs (AS).

Labdien! Ja mēs runājam par to, kas bijis svarīgs šajā sēdē, tad mūsu frakcijā mēs cenšamies turēties tādā “atstarpē” no populistiskām diskusijām, jo mēs redzam, ka vairāki jautājumi, kuri tiek celti, tiek celti politisku interešu dēļ un tie principā nekur... tas ir ceļš uz nekurieni. Tāpēc mēs fokusējamies uz reāliem darbiem, kurus mēs cenšamies padarīt, un šodien par tādiem diviem darbiem es gribētu arī parunāt.

Pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, kur mums izdevās ļoti ātri un efektīvā veidā panākt izmaiņas šajā likumā un ieviest šūnas apraides tehnoloģiju risinājumu, kas ļaus būtiski uzlabot mūsu civilās aizsardzības sistēmas darbību, jo mēs visi runājam: civilā aizsardzība, civilā aizsardzība – kas tas tāds ir?

Šis likums palīdzēs gan brīdināt, gan informēt cilvēkus par notiekošajiem draudiem, tātad informēt, ka tādi ir, brīdināt viņus par to, kas notiek, un informēt par to, ko nepieciešams darīt. Tas dos iespēju attiecīgajiem dienestiem un ministrijām tālāk strādāt pie šīs sistēmas ieviešanas un pilnveidošanas, jo mēs atceramies, ka pagājušogad notika mācības – visiem cilvēkiem tika izsūtītas īsziņas –, un mēs zinām, ka cilvēki saņēma šīs īsziņas pat ar sešu stundu nokavēšanos.

Šīs tehnoloģijas, kura mums jau eksistē sistēmā, ieviešana ļaus to izdarīt momentā – ātri brīdināt tikai tos cilvēkus, kuriem šie draudi reāli pastāv konkrētajā rajonā vai konkrētajā teritorijā. Šo signālu nevarēs nekādā veidā traucēt, un neviens nevarēs ar šo signālu manipulēt. Tātad šādā veidā mēs atrisinājām šo jautājumu, un jāpiebilst, ka šo jautājumu sāka skatīt 12. Saeima, 13. Saeima to “veiksmīgi” nomuļļāja visus četrus gadus. Mums tagad, otrajā darba mēnesī, ieskaitot Ziemassvētku pārtraukumu, izdevās panākt to, ka šis likums ir izsludināts.

Otrs svarīgs jautājums, ko mēs tagad uzsākam, ir likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Tas pagaidām ir tikai sākums darbam, bet tas darbs ir ārkārtīgi svarīgs, jo šī likumprojekta mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem un, iespējams, beidzot panākt beigas obligātā iepirkuma komponentei un atrast kaut kādu risinājumu, kā ar to tikt galā.

Tas no manas puses ir viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Igoram Rajevam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Edmundam Jurēvicam. Lūdzu!

E. Jurēvics (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Lai arī šī bija šī gada pirmā Saeimas sēde un arī salīdzinoši īsa, bija daudz svarīgu jautājumu, kuriem es gribētu pieskarties... un arī tematikām, kas ir bijušas svarīgas Saeimā kopumā... šai nedēļai un nākamajai nedēļai...

Viens no būtiskiem šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem, kas, varētu teikt, ir varbūt pat tehnisks, bet svarīgs, lai parādītu, kā šī Saeima vērtē normu un principu “Viens likums – viena taisnība visiem”, – atļauja izdot tiesāšanai mūsu kolēģi Gloriju Grevcovu no frakcijas “Stabilitātei!”.

Mēs uzskatām, ka Latvijā par to, kas ir vainīgs vai nevainīgs, lemj tiesa, bet Saeimai nav jāaizkavē izmeklējošo iestāžu darbība. Tādēļ frakcija Jaunā Vienotība atbalstīja to, ka tiek atļauts, ka šī lieta tiek virzīta iztiesāšanai tiesā, lai tiesa vērtē. Mēs uzskatām, ka visi Latvijas cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un nevar būt tāda situācija, ka tad, kad deputāts tiek apsūdzēts iespējamā noziegumā, viņa lieta netiek iztiesāta tā dēļ, ka viņš ir Saeimas deputāts.

Otrs jautājums, ko, manuprāt, ir svarīgi komentēt, ir šodienas diskusija par iesniegtajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kurus piedāvāja Zaļo un Zemnieku savienība un kuru mērķis bija noteikt to, ka sabiedrība ievēlē Valsts prezidentu.

Jaunā Vienotība ir bijusi atklāta gan pirms šīm, gan iepriekšējām vēlēšanām. Jaunās Vienotības pozīcija ir tāda: mēs esam pret tautas vēlētu prezidentu, jo uzskatām, ka tas radītu riskus, it īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, un kopumā tas nenāktu par labu un nesasniegtu to mērķi, ko bieži vien cilvēki, kuri aizstāv šo iniciatīvu, apgalvo.

Arī iepriekš, gan pirms iepriekšējām vēlēšanām, gan pirms šīm, mēs esam teikuši saviem vēlētājiem savu pozīciju, un tāpēc mūsu šodienas balsojums, iestājoties pret šiem grozījumiem, kurus uzskatām par populistiskiem, ir atbilstošs.

Trešā lieta, ko es vēlos minēt un kas Saeimā bija aktuāla šonedēļ un arī tuvākajās nedēļās Saeimā būs aktuāla, – jaunais Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvs, jo katrai Saeimai, kad tā sāk darbu, ir jāievēlē gan jauns Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs, gan arī jauni locekļi.

Vairākas koalīcijas frakcijas, arī frakcija Jaunā Vienotība, ir tikušās ar iespējamo kandidāti Kristīni Saulītes kundzi, kura mums radīja kopumā profesionālu iespaidu... labu iespaidu un... izpratni par vēlēšanu procesu. Un tādēļ arī tuvākajās nedēļās... Skaidrs, ka likums nosaka, ka ir jāievēlē visa vēlēšanu komisija – gan locekļi, gan vadītājs –, tādēļ tiek paredzētas diskusijas par šo.

Es vēlos minēt arī to, ka komisijās notiek un turpinās diskusijas par vēlēšanu procesu – sistēmas uzlabošanu, atvieglošanu, lai cilvēkiem būtu to vieglāk izdarīt. Un iespējamā kandidāte skatās uz daudzām no šīm problēmām līdzīgi kā Jaunā Vienotība.

Pēdējais punkts, ko es gribu minēt, kas arī ir joprojām aktuāls, lai arī ne tieši šajā Saeimas sēdē, bet kopumā Saeimas darbā, – tas, protams, ir 2023. gada budžets. Skaidrs, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā galvenā budžeta prioritāte būs drošība – visu veidu drošība.

Tā ka paldies jums, cienījamie radioklausītāji, ka klausījāties. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Jurēvicam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Un nākamajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Svetlanai Čulkovai. Lūdzu!

S. Čulkova (ST!).

Paldies. Sveicināti, radioklausītāji! Es īsumā pateikšu par visu. Šodien bija divi svarīgi jautājumi.

Pirmais jautājums bija par kolektīvo iesniegumu par algas iesaldēšanu ierēdņiem, ministriem un visiem pārējiem. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, jo tagad Latvijā ir krīze un vienkārši nedrīkst pacelt algas. Pirmām kārtām mums jādomā par cilvēkiem, par to, kā viņi tagad varēs samaksāt... Viņi visi tagad saņem rēķinus, kuri ir divreiz lielāki, nekā bija pagājušajā gadā.

Es domāju un visa mūsu frakcija domā, ka pats svarīgākais tagad – vajag risināt šīs problēmas, nevis celt sev algas.

Un otrais jautājums bija par to, lai cilvēki izvēlas prezidentu. Man tiešām... teikšu tā – ir ļoti smieklīgi: deputātu cilvēki var izvēlēties, bet prezidentu – ne. Prezidents – tas ir tāds cilvēks, kurš pārstāv tautu. Es domāju, ka tomēr jārisina šis jautājums, lai cilvēki izvēlas prezidentu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Svetlanai Čulkovai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Mārcis Jencītis. Lūdzu!

M. Jencītis (LPV).

Esiet sveicināti, dārgie klausītāji! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien Saeimas sēdē ierosināja izbeigt jeb atzīt par spēku zaudējušiem divus likumus – tā ir tēma, kurai nepieskārās neviens šobrīd, šajā sarunā pēc sēdes.

Viens no šiem diviem likumiem ir Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, un otrs – Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums.

Proti, koalīcija kopā ar frakciju PROGRESĪVIE noraidīja likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” un likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Personīgi es, arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, pārstāvu tos 30 procentus Latvijas iedzīvotāju, kuri nolēma nepotēties, kā arī procentuāli lielu daļu to cilvēku, kuri darīja to nelabprāt, ciešot no faktiski, mūsu skatījumā, prettiesiskām darbībām.

Dažādas valstis... piemēram, Kanāda, Albertas province, pagājušajā nedēļā ir pateikusi skaidru “nē” jauniem ierobežojumiem.

Mēs zinām, ka ir tāds interesants nosaukums “Krakens”... tuvojas. Interesanti, kādi būs... nu kādā filmā... vai Disneja filmu vai Marvel filmu nosaukumi tiks minēti nākotnē... kādas briesmas mums tuvojas.

Bet Kanādā tika pateikts skaidrs “nē”. Veselības ministrijas pārstāvis Stīvs Buiks sacīja: province nevar pastāvīgi dzīvot ārkārtas stāvoklī ik reizi, kad tiek novērots elpceļu vīrusa izplatības pieaugums.

Arī ASV. Floridas Augstākā tiesa ar gubernatora Desantisa atbalstu decembra vidū izveidoja komisiju kovidvakcīnu ražotāju... izmeklēšanai; tas ir ļoti nopietns solis. Ilinoisas štatā par darbinieku atlaišanu un piespiedu potēšanos tiesa atzina 10 miljonu kompensāciju... izlīgumu.

Lietuvā... Mēs varētu arī turpināt šo sarakstu, bet – vai mēs sekosim savām ambīcijām, kas ir mūsu mantojums no iepriekšējās – 13. – Saeimas, vai arī sekosim veselīgi domājošu valsts atbildīgo personu, kā arī tautas vēlmei neturpināt, lūk, šādus drastiskus ierobežojumus? Katrā ziņā šādu likumu pastāvēšana būtu jāizbeidz.

Tālāk. Viens no mūsu partijas priekšvēlēšanu programmas punktiem bija tautas vēlēts Valsts prezidents. Šodien mēs atbalstījām Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto piedāvājumu grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, lai piedāvātu tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Atkal koalīcija kopā ar PROGRESĪVAJIEM noraidīja šo iniciatīvu, tomēr septiņi deputāti no APVIENOTĀ SARAKSTA un PROGRESĪVAJIEM balsojumā atturējās. Tas nozīmē, ka koalīcija nevēlas atteikties no savas iespējas izvēlēties Valsts prezidentu, kurš būtu paklausīgs koalīcijas vēlmēm.

Viskarstākās diskusijas šodien izraisīja Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem”. Es personīgi debatēs minēju iemeslu, ka, lūk, neiesaldēšanas gadījumā tikai vairosies plaisa, uzticības plaisa, starp valdību un tautu, starp valdību un iedzīvotājiem.

Tāpat arī jautājums par tautas vēlētu prezidentu... Ja tautai netiek dotas pilnvaras faktiski ievēlēt savu prezidentu, arī tas vairo šo plaisu.

Frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāti iestājās par algu iesaldēšanu. Es personīgi aicināju solidarizēties ar tautu un mazināt plaisu starp koalīciju un tautu. Vairojot arī valsts parādu...

Deputāts Edmunds Zivtiņš rosināja beigt čakarēt tautu (runāja ar tieši tādiem vārdiem), formāli atbalstot kolektīvo iesniegumu... to nododot valdībai, kas to novilcinās.

Frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers aicināja deputātus pašiem nobalsot par savu algu iesaldēšanu, tāpat piedāvāja ļaut deputātiem savienot amatus ar pašvaldību deputātu un juridiskajiem amatiem.

Un deputāts Kristaps Krištopans aicināja: ja netiek samazinātas deputātu algas, tad samazināt partiju finansējumu vai veikt prezidenta un VID birokrātiskā aparāta samazināšanu.

Noslēgumā deputāts Vilis Krištopans norādīja, ka arī valsts kapitālsabiedrību padomēs saņem pārāk lielas algas, tam nebūtu jābūt par pamatu deputātu algu celšanai.

Rezultāts: visi deputāti atbalstīja komisijas piedāvājumu, jo labāks variants netika piedāvāts.

Novēlu jums laimīgu jauno gadu!

Vadītāja. Paldies Mārcim Jencītim no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Svētdien, 5.februārī