Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas Sēžu zāles. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie klausītāji, Latvijas tauta! Jā, šodien frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pirmais numurs. Šodien gribēju pastāstīt par to, kā mums ir gājis, ko esam darījuši un kāds ir mūsu frakcijas redzējums.
Protams, bija karstas diskusijas. Karstas diskusijas izvērtās pārsvarā par to, kas tiešām šobrīd valstī ir svarīgs. Atbalstījām tādus priekšlikumus kā hospisu izveide, kas neapšaubāmi ir nepieciešami mūsu valstī. Tāpat arī karstas debates bija par neapliekamo minimumu. Mēs uzskatām (un šinī gadījumā visi deputāti arī piekrita), ka minimālā alga faktiski ir tāds lielums, ko nosaka drīzāk zemnieks vai uzņēmējs, nevis valsts. Un ļoti būtisks ir neapliekamais minimums. Ja šobrīd mēs skatāmies uz to, ka būtu 1088 eiro neapliekamais minimums, tad mēs uzskatām, ka tas ir ļoti progresīvi, pareizi attiecībā pret visiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Kopumā no tā iegūs mūsu sabiedrība, kas vairāk varētu tērēt bērnu vajadzībām, pārtikai un tādām lietām. Tā ka tas ir, es uzskatu, ļoti būtiski.
Vēl gribu uzsvērt, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ joprojām uztur un neatkāpsies no tā, ka ir jāizvērtē Covid-19... Mēs uzsveram, ka šī bija afēra saistībā ar naudu. Tātad 90 miljoni un vairāk eiro tika izlietoti tā saucamajām zelta gultām. Cilvēki, kuri zaudēja... 62 tūkstoši cilvēku zaudēja darbu, cilvēkiem bija blaknes veselībā un tā tālāk, un tā joprojām. Šobrīd mēs redzam, ka no valdošās koalīcijas izstaro cinisms un augstprātība. Jau kuro reizi šis lēmuma projekts tika noraidīts.
Bet gribu uzsvērt to, ka mēs joprojām neatkāpsimies, uzturēsim, cik ilgi vien vajadzēs. Galu galā tad, kad mēs būsim pozīcijā, varu apgalvot, ka visi šie cilvēki, kuri nelikumīgi veica šīs darbības un apspieda mūsu tautu, tiks saukti pie atbildības.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Sveicināti, godātie radioklausītāji! Šodien – virkne jautājumu, un ieskicēšu tos, kas Nacionālajai apvienībai šķiet tie būtiskākie.
Pirmām kārtām mēs jau sēdes sākumā pagarinājām periodu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma pārejas noteikumos. Likumā tiek atrisināts jautājums par zemi, kas atrodas zem Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapiem, par tās nodošanu valsts īpašumā. Tātad mērķis ir, lai gan zeme, gan pieminekļi būtu zem vienota kadastra ieraksta un lai no valsts puses, šajā gadījumā no Kultūras ministrijas, būtu vienota koordinācija, vienota atbildība par mūsu tautas svētajām piemiņas vietām.
Tāpat šodien Saeimas sēdē pieņēmām būtiskus... atbalstījām būtiskus priekšlikumus, grozījām Invaliditātes likumu, lai izslēgtu riskus, ka kāds, kura invaliditātes statusam beidzas termiņš, bet ir jau iesniegts pieteikums, pieteikuma izvērtēšanas brīdī paliek bez šī statusa un atvieglojumiem.
Kā arī kā būtisks... Daudz izskanējis iepriekš arī atbalstītais, tālāk nodotais priekšlikums par valsts apmaksātu hospisa pakalpojumu, lai nodrošinātu cieņpilnas vecumdienas un dzīvi tiem, kas atrodas paliatīvajā aprūpē.
Sēdes noslēgumā bija plašas debates par čeku loterijas izbeigšanu. Šeit vēršu jūsu uzmanību – un arī no Saeimas tribīnes norādīju –, ka, lai arī Saeimas vairākums lēma par čeku loterijas izbeigšanu, frakcija “Nacionālā apvienība” uzskata, ka šī loterija – kā instruments – ir laba un efektīva. To pierādījušas arī vairākas citas Eiropas valstis, un tieši tāpēc savulaik mēs rosinājām to izveidot, lai mudinātu cilvēkus prasīt čekus un tā mazināt ēnu ekonomiku tajās nozarēs, kas strādā pelēkajā ekonomikā.
Diemžēl nākas atzīt, ka šīs loterijas ieviesēji, proti, Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, šo rīku, mūsuprāt, nav līdz galam sekmīgi izmantojuši, nav iedzīvinājuši, lai tajā piedalītos plašs sabiedrības vairākums. Ir skaidrs, ka, nespējot ieinteresēt... un krītoties cilvēku līdzdalībai, šim instrumentam nav tādas atdeves, kāda tam ir citās valstīs, un tāpēc arī tika lemts par šī instrumenta – čeku loterijas – slēgšanu.
Sēdes noslēgumā tika skatīts jautājums par iedzīvotāju iesniegto priekšlikumu – par četru darba dienu nedēļas noteikšanu un par šīs idejas tālāku virzību, tās nodošanu skatīšanai komisijās. Taču pats arī balsoju “pret” šo ieceri, jo šībrīža ekonomiskajā situācijā šāds priekšlikums nav īsti pamatots, turklāt tas radītu nevienlīdzību starp valsts sektoru un privāto sektoru, jo ir ļoti daudzas nozares – gan medicīnā, gan izglītībā, gan arī lauksaimniecībā –, kurās nevar vienkārši izdarīt to pašu darba apjomu īsākā laikā, jo tas vienkārši fiziski nav iespējams; tas radītu tikai viļņošanos un nevienlīdzību sabiedrībā.
Tā vietā mēs drīzāk raudzītos uz citām iecerēm. Kā redzam, šobrīd platformā ManaBalss.lv tiek vākti paraksti par to, lai ierobežotu tirdzniecību lielveikalos svētdienās, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tā ka drīzāk lūkosimies tajā virzienā. Svētdienās tas dotu cilvēkiem iespēju vairāk pavadīt laiku ar ģimeni, doties dabā vai apmeklēt kādu dievkalpojumu, nevis pulcēties lielveikalā.
Tā ka tas ir vairāk tāds mūsu vērtību jautājums.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valdošā koalīcija šodien Saeimā kārtējo reizi – ar balsu vairākumu – noraidīja priekšlikumu izvērtēt 13. Saeimas pieņemtos kovidlaika lēmumus, Covid‑19 infekcijas izplatības apkarošanas pasākumus, tajos pieļautās kļūdas un pārspīlējumus.
Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA pārstāvis aizstāvēja 13. Saeimas pieņemtos kovidlaika lēmumus. Tas nav saprotami. Ja jau viss bija pareizi darīts, kāpēc jābaidās no izmeklēšanas? Kāpēc jābaidās no lēmumu izvērtēšanas, ja tie bija pareizi un pamatoti?
Izveidosim komisiju, izvērtēsim visu to un paziņosim cilvēkiem, ka viss bija kārtībā. Kāpēc jābaidās no tā? Izveidosim komisiju, izvērtēsim, izdarīsim secinājumus! Un tad mums būs arī pieredze un priekšlikumi attiecībā uz nākamo rīcību jeb nākamajiem soļiem, ja tāda situācija vēlreiz izveidosies.
Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA pārstāvis turklāt jokoja par 18., 19. gadsimta epidēmijām: kāpēc mēs nepieprasot izmeklēt tolaik pieņemtos lēmumus? Nu, tie ir joki, bet... jautājot arī par to, kāpēc mums jācīnās ar pagātni... aicināja neskatīties uz pagātni un necīnīties ar pagātni.
Gribētos, lai arī valdība pati pieturas pie saviem ieteikumiem un necīnās ar pagātni, kad risina citus jautājumus. Kovida pandēmijas laikā tika pieņemti šādi lēmumi, kuriem ir negatīvas sekas, un cilvēki cīnās ar tām sekām vēl joprojām. Valsts līmenī pieņemtie lēmumi ietekmē tādas tautsaimniecības nozares kā skaistumkopšanas nozare, ēdināšanas pakalpojumu nozare, izglītības nozare, tirdzniecības nozare. Sekas ir tagad. Ir cilvēki, kuri cīnās ar vakcinācijas blaknēm; kuri zaudējuši veselību piespiedu vakcinācijas dēļ. Un kur nu vēl cilvēki, kuri zaudēja darbu un tika atstādināti bez darba algas saglabāšanas! Un arī medicīnisko pakalpojumu nepieejamība, kas, iespējams, palielināja mirstību, ko tagad var redzēt arī statistikas datos. Un citādu viedokļu paušanas aizliegums, bosings, mobings, segregācija un sodi!
Tas viss beidzot ir jāizvērtē un tad par pieņemtajiem lēmumiem jāpaziņo cilvēkiem – vai viss bija kārtībā vai ne.
Mūsu frakcija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā”, kas paredz, ka ārstu komisijai būs tiesības pagarināt iepriekšējo apliecību derīguma termiņu, saglabājot visas tiesības, uz laiku līdz sešiem mēnešiem, līdz jaunas apliecības izsniegšanai. Sakarā ar to, ka netipiski augsts ir personu iesniegumu pieplūdums, tika virzīti un pieņemti šie grozījumi, un tie stāsies spēkā jau tuvākajā laikā.
Izskatījām likumprojektu “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, kur paredzēta iespēja nodrošināt cilvēku apziņošanu un brīdināšanu par ārkārtējām situācijām, izmantojot mobilo elektronisko sakaru tīklu. Tas bija jāizdara jau sen, un nu praksē jau tāda norma būs ieviesta, un tas ir ļoti labi.
Vēl kas. Pievēršu cilvēku uzmanību likumprojektam “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Lūdzu jūs, iedzīvotāji, pievērst uzmanību Atkritumu apsaimniekošanas likumam un tām izmaiņām, kuras paredz šie likuma grozījumi. Runa ir par atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu šķirošanu, par šķirošanas kultūru. Likumprojekts paredz ieviest jaunu struktūru – reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus –, stingrākus nosacījumus riepu savākšanai, pārstrādei un reģenerācijai, kā arī jaunas atbildības sistēmas piemērošanu ražotājiem. Tas attiecas arī uz tekstilizstrādājumiem. Valsts vides dienesta darbinieki veiks kontroliepirkumu (to viņi agrāk neesot darījuši).
Gan riepu, gan tekstilizstrādājumu ražotāju un tirgotāju prasības nodrošināt attiecīgo atkritumu pieņemšanu, savākšanu un pārstrādi, kā arī pienākumu segt šo darbību izmaksas... Lūdzu pievērst uzmanību un arī piedalīties šo likuma grozījumu... un viedokļus paust par to, kā un ko...
Un ļoti labi, ka tika izbeigta Čeku loterijas likuma darbība. Jau tuvākajā laikā tas tiks apturēts, jo nesasniedza tos mērķus, kuri bija izvirzīti šim likumam.
Tas ir laikam viss. Un piekrītu arī iepriekš izteiktajam biedru... frakcijas viedoklim.
Gribu novēlēt jums priecīgus Ziemassvētkus un priecīgi sagaidīt arī Jauno gadu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Visiem klausītājiem sveiciens no APVIENOTĀ SARAKSTA! Andris Kulbergs runā.
Jā, šodien tika skatīts ļoti daudz jautājumu. Tā bija pēdējā sēde šinī gadā. Visi grib braukt iepirkties, pirkt dāvanas, bet... Sēde izvērtās gana gara, un bija ļoti daudz jautājumu, pieminēšu tikai dažus, jo kolēģi jau pieminēja daudzus no tiem.
Svarīgs man personīgi... Tā kā es piedzīvoju – un nenovēlu nevienam piedzīvot! – to, ka piecus mēnešus atrados ratiņkrēslā... un vēl joprojām cīnos ar to, ka atgriezties... par staigātāju... redzu kā svarīgu un pievēršu uzmanību tieši grozījumam Invaliditātes likumā, pats esmu gājis tam cauri un iepazinies... Šis ir viens no labojumiem, kas praktiski birokrātiju... kārto.
Ja jums ir invaliditātes statuss un jums vajag pagarinājumu tam, tad jūs varēsiet... Tātad, ja jums izskatīšanas laikā pārtrūkst šis statuss, jums būs iespēja saņemt šo pagarinājumu līdz sešiem mēnešiem. Nu, tas ir ļoti pareizi, tas ir jādara. Taču es vēl gribētu teikt, ka es personīgi... arī no APVIENOTĀ SARAKSTA... mēs iestāsimies par to, lai šī birokrātija vēl samazinātos, jo tā diskriminācija, kas notiek cilvēkiem ar invaliditāti, – ka viņiem jāpierāda, ka... jāpierāda, ka, piemēram, neeksistē kāja. Katru gadu! Tas jāturpina ik gadu – tas ir vienkārši briesmīgi. Tas, ka cilvēkiem, kuri ir ar invaliditāti jau kopš dzimšanas, šāds process ir jāveic, – tas ir bezjēdzīgi. Vienkārši aparāts no tā barojas, mēs to nodarbinām un lieki atgādinām cilvēkiem par viņu invaliditāti.
Es vērsīšos ar priekšlikumiem, lai likumā turpmāk būtu arī labojumi attiecībā uz cilvēkiem, kuri ieguvuši īslaicīgu invaliditāti, kā, piemēram, es. Es vispār nevaru pretendēt nedz uz invaliditātes parkingu, nedz jebkādu citu piekļūšanu vietām. Tāpēc pievērsīšu uzmanību šiem jautājumiem. Tā ka cīnīsimies arī tālāk.
Un nu – īsi par to, ko vēl nepieminēja citi.
Šodien tika pieņemts likumprojekts par ārkārtas ziņojumu apraidi Latvijā. Mēs redzam, kas notiek Ukrainā, kad cilvēki nesaņem informāciju vienlaicīgi visi un simtprocentīgi. Latvijā apraides sistēma, kā tas pēc pārbaudes izrādās, nav kārtībā, tā ir jāsakārto. Nākamā gada laikā šī apraide tiks ieviesta caur mobilajiem telefoniem, būs Eiropas finansējums – tas to nodrošina. Tā ka tas ir ļoti labi.
Šodien tika pieņemts likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Šīs likuma izmaiņas ir praktiski balstītas uz tā neveiksmīgā gadījuma... nelikumīgā hosteļa, kur bija deviņi bojāgājušie... Tātad tur bija juridiskas problēmas. Lai to jautājumu risinātu, šis likuma grozījums ļaus daudz ātrāk reaģēt.
Šodien tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Likums ir ļoti plašs, tas ir balstīts uz Eiropas Komisijas direktīvu. Šeit jāņem vērā, ka tas ir ļoti nopietni... Likumā ir ielikts arī laika režīms – līdz 2035. gadam ir jāsamazina atkritumu poligonos noguldāmo, apglabājamo atkritumu daudzums... līdz 10 procentiem. Līdz 2035. gadam! Tātad tas nozīmē, ka poligonu skaits... tiek noteikts, ka samazināsies no 10 uz pieciem. Un ir būtiski jāsamazina... Cilvēkiem nāksies šķirot daudz vairāk, būs daudz lielāks spiediens to darīt. Tas nozīmē arī to, ka būs ļoti jāpievērš uzmanība tarifa jautājumam, jo visas šīs darbības noteikti ietekmēs tarifu. Jo šķirošana (man ir pieredze tajā, es zinu) – tas nozīmē to, ka... Nu, gan Anglijā, gan Polijā, gan Holandē un citās valstīs... Nekur nav ieviesta šķirošana, kas būtu komerciāli sevi attaisnojoša.
Tātad visur – šinīs pašvaldībās, ko es pieminēju... visur, es zinu, šī darbība tiek subsidēta, jo komersantam nav komerciāli izdevīgi to darīt. Tāpēc šeit ir jāskatās līdzi, lai nekāpj šīs cenas; lai tas būtu sabalansēti. Mēs ejam tajā virzienā... Latvija poligonos nogulda pārāk daudz atkritumu, tā ir taisnība.
Un šeit arī pieminēts, ka turpmāk īpaša vērība būs jāvelta bioloģiskajiem jeb pārtikas atkritumiem; ka tie ir jāšķiro. Un arīdzan tekstilizstrādājumiem.
Tātad šeit svarīgi... Turpināsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Tā kā esmu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Mēs šo jautājumu padziļināti skatīsim janvārī.
Un kā pēdējo pieminēšu to, ka šodien bija celts gaismā jautājums par četru dienu darba nedēļu. Laba ideja, taču to varētu īstenot tikai tad, kad mēs būsim sasnieguši attiecīgu labklājības līmeni. Lai panāktu kaimiņus... Šobrīd mēs ievērojami atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas; mums kā sportistiem jāpiepūš vaigi un jādara vairāk nekā konkurentiem, lai noķertu viņus.
Strādāt mazāk – to var, un to jau šobrīd var jebkurš... Ar darba devēju var vienoties, tātad – ar jebkuru komersantu. Jā, jūs varat to izdarīt, bet Latvija... ar tik zemu produktivitāti diemžēl to šobrīd nevaram atļauties. Tā ka tas ierosinājums nav atbalstāms.
Gribu novēlēt visiem foršus Ziemassvētkus, baltus, bez lietus. Un lai visas sliktās lietas paliek šinī gadā. Un nākošgad, cerams, ar jaunu svaigumu, ar mieru, bez kara... kaut tas reiz beigtos... un mēs sagaidītu ģimeniski un forši...
Visiem foršus svētkus!
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Vārds Daigai Mieriņai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!
D. Mieriņa (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Daudz ko no tā, ko es vēlējos minēt, mani kolēģi jau pateica.
Šodien Saeimā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, kas tiek pārņemts no iepriekšējās, 13., Saeimas.
Galvenā šo grozījumu būtība – lai ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi varētu balsot ne tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu, bet arī par citiem vēlēšanu apgabaliem – par tiem, no kurienes viņi nāk. Šo likuma grozījumu skatīšana dos mums iespēju pārskatīt Saeimas vēlēšanu likumā arī citas ne visai veiksmīgas normas; mēs varēsim tad visi kopā komisijā tās skatīt un arī grozīt.
Šodien tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Kā jau kolēģi minēja, ir plānoti ļoti daudzi būtiski šā likuma grozījumi (es neatkārtošu, tieši kādi grozījumi), bet tas, ko mēs redzam, – ka šis likumprojekts būtu jāskata kopā ar valsts kopējo stratēģiju. Vienkārši samazināt poligonu skaitu – tas, man liekas, jautājumu nerisina. Noteikti būtu skaidri jāatbild, ko un kā mēs darīsim. Varbūt tikpat labi tā varētu būt arī kāda atkritumu dedzināšanas rūpnīca vai kaut kas cits, bet katrā gadījumā to virzību tikai... ar likumu vien mēs nevaram panākt vajadzīgo efektu; mums ir vajadzīga skaidra stratēģija, skaidri rīcības plāni un skaidrs redzējums, uz kurieni mēs virzāmies.
Vēl jo vairāk tas attiecas uz mūsu kopējo zaļo dzīvesveidu... un arī izglītību, jo mēs šobrīd redzam, ka cilvēkiem ir vajadzīga arī papildu informācija un izglītošana gan par to pašu šķirošanu, gan par atkritumu sastāvu, kaut vai tiem pašiem bīstamajiem atkritumiem. Mēs redzam, ka cilvēki vēl joprojām met atkritumu konteineros bīstamos atkritumus. Tā ka tas vēl ir liels darba process, lai varētu šo likumprojektu... kvalitatīvi pieņemt.
Šodien mēs atbalstījām pirmajā lasījumā arī likumprojektu par čeku loterijas izbeigšanu. Manuprāt un mūsuprāt, tas pasākums, proti, čeku loterija, tiešām ir sevi izsmēlis. Bija garas diskusijas, un tiešām ir labi atzīt, ka pasākums tālāk vairs nav darboties spējīgs.
Bija ļoti garas diskusijas arī par četru dienu darba nedēļu. Tā bija iedzīvotāju iniciatīva. Proti, skatījām lēmuma projektu “Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību”.
Manuprāt... un arī pārējiem liekas, ka tas tomēr nav pareizais veids, kā... iniciatīvu noraidīt pašā komisijā... Tas ir ļoti labs veids – izdiskutēt, jo cilvēki... bieži vien aiz šīs četru dienu darba nedēļas... tur slēpjas arī vēl cita virkne problēmu, arī to, ko šodien nepieminēja.
Varu minēt vienu piemēru. Pašvaldības policijas darbinieks nostrādā 24 stundas vienā vietā un pēc tam, nākamajā dienā, iet strādāt 24 stundas citā vietā.
Ir skaidrs, ka arī par to ir jādiskutē – ne tikai par to, ka mazāk... bet arī par to, kā to visu salāgot un kā to visu... kā to padarīt par cilvēkam labvēlīgu vidi.
Nu, lūk. Un tas, ko mēs redzam... Mūsuprāt... Zaļo un Zemnieku savienība šobrīd grib aktīvu valdības rīcību... Ir runa par pasākumiem, kuri būtu vērsti uz energoresursu cenu kāpuma seku mazināšanu. Mēs redzam un dzirdam gan televīzijā, gan radio vairākus sižetus – vienu pēc otra – par to, cik grūti mūsu uzņēmējiem ir šajos laikos nomaksāt elektrības rēķinus, gāzes rēķinus. Taču saprotam, ka jaunās iniciatīvas par dažādiem atbalsta pasākumiem nebūs, kamēr nebūs saņemts no valdības jaunais budžets. Un, mūsuprāt, tas ir absolūti nepiedodami un nepieļaujami, ka ministri ļoti lēni runā par budžetu un ka budžeta tapšanas process... varētu būt tikai martā, varbūt – marta beigās.
Mūsuprāt, ir jābūt jau šobrīd... jāsaprot, kādi pasākumi... Ja vajag, tos vajag virzīt caur Saeimu, bet uzņēmēji nevar gaidīt vēl trīs četrus mēnešus, kad valdība izdomās darīt kaut ko lietas labā. Mēs atkal zaudēsim veselu virkni uzņēmēju, un nozares cietīs milzīgus zaudējumus.
Noslēgumā gribu, izmantojot iespēju, novēlēt visiem jaukus Ziemassvētkus. Protams, tie būs citādāki, nekā bija līdz šim, jo mūsu dzīvē ir ienākuši arī ļoti daudzi citi cilvēki – līdzcilvēki, kas ir no Ukrainas. Es aicinu padomāt par katru no viņiem, lai šādi cilvēki nebūtu vieni; lai viņiem arī būtu, pie kā apsēsties – pie kopēja galda... un lai cilvēkiem tiešām ir mierpilni, mīļi un sirsnīgi Ziemassvētki. Un lai mums visiem ir jaunajā gadā miers, veselība un arī panākumi!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Daigai Mieriņai.
Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Hosamam Abu Meri. Lūdzu!
H. Abu Meri (JV).
Labdien, mīļie klausītāji! Es tiešām meklēju, par kādu likumprojektu lai es runāju, jo kolēģi, iepriekšējie runātāji, jau pastāstīja par gandrīz visiem svarīgajiem jautājumiem, par kuriem šodien Saeimas sēdē diskutējām.
Pozitīvajā pirmssvētku gaisotnē man liekas, ka Saeima ļoti labi strādāja šodien. Diskusija gan no opozīcijas, gan no pozīcijas puses bija ļoti konstruktīva. Un tāpēc kā pirmo es varētu minēt to, ka Saeima un JAUNĀ VIENOTĪBA... kā vienmēr, darījām visu, lai stiprinātu demokrātijas sajūtu Latvijā.
Ar balsu vairākumu šodien atbalstījām iedzīvotāju iniciatīvu – 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par četru dienu darba nedēļu. Protams, par šo jautājumu bija ļoti asas un ilgas diskusijas, bet, manuprāt, tas ir normāli, ka gan publiskais sektors, gan arī uzņēmēju pārstāvji (arī daži Saeimas deputāti ir uzņēmēji) meklē veidu, kā varētu atbalstīt katrs savu nozari. Par to ir vienmēr jārunā.
Iedzīvotāju iniciatīva un idejas – tas nozīmē, ka ir kaut kādas vajadzības, kuru dēļ tika savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu. Un tāpēc mēs nosūtījām komisijai, lai tālāk diskutētu gan ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, gan ar sabiedrības pārstāvjiem, gan ar ekspertiem.
Mēs atbalstījām arī lēmuma projektu “Par 13 324 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā” tupmāko virzību”. Vairāk nekā 13 tūkstoši iedzīvotāju parakstu par to, lai valsts apmaksātu hospisa aprūpi!
Es kā ārsts saprotu, ka cilvēku diemžēl... nelaimes... ar nopietnām slimībām... Tikt pie tāda statusa, ka viņus vajag aprūpēt ik dienas... Tā sanāk, ka ģimenes locekļi meklē veidu, kā šī cilvēka pēdējais periods dzīvē... būtu cienīga dzīve... atlikušo dzīvi.
Un tāpēc valsti ir jāiesaista vairāk; jābūt vairāk atbalsta – gan finansiālā atbalsta (iestāde, kur varētu rūpēties par šiem cilvēkiem), gan arī psiholoģiskā atbalsta ģimenes locekļiem. Tāpēc domāju, ka par to ir vērts nākotnē diskutēt un ātrāk rast šim jautājumam risinājumu, lai šī problēma tiktu... samazināta.
Protams, mēs runājām arī par... šodien pieņēmām steidzamības kārtā likumu “Grozījums Invaliditātes likumā”. Par šo likumu es varu runāt vairāk, jo esmu Sociālo un darba lietu komisijā. Šis likums bija vajadzīgs steidzami, jo daudzi iedzīvotāji invalīdi, kuriem nepieciešams pagarināt invaliditāti un pagarināt arī atbalsta saņemšanu... ņemot vērā iesniegumu lielo skaitu un ņemot vērā arī ārstu ekspertīzi... Viņi ir arī cilvēki, arī viņi slimo tāpat kā visi, īpaši šajā rudenī, un viņi nevar diemžēl... visi strādā... 24 stundas... darba laikā... Tāpēc sanāk, ka ir rindas un ka cilvēki, kuriem nepieciešams pagarināt invaliditāti, diemžēl nedabū savlaicīgi... Un, lai nebūtu problēmu ar pabalstu saņemšanu, tika dota iespēja pagarināt invaliditāti līdz sešiem mēnešiem.
Protams, šo likumu nepieciešams atkal atvērt un grozīt. Mani kolēģi, iepriekšējie runātāji, jau stāstīja par to, ka tas, ka tiem, kuri ir, tā teikt, invalīdi kopš bērnības, nepieciešams ik pa laikam nākt un parādīties, pierādīt, ka viņi joprojām ir invalīdi, – tas, protams, nav loģiski un nav pareizi, jo, kā mēs zinām, invaliditāte kopš bērnības – tā ir līdz mūža galam.
Visus šos jautājumus ir nepieciešams atrisināt nākotnē, un tāpēc Sociālo un darba lietu komisija, kuras priekšsēdētāja ir frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Inga Bērziņa, daļu prioritāšu... nākamajā sesijā, lai atkal atvērtu šo likumu.
Par čeku loteriju. Šodien tika pieņemts galīgajā lasījumā likumprojekts, lai, protams, pārtrauktu šo akciju, jo izrādās, ka aktivitāte būtiski samazinājās pēdējā laikā. Un arī administratīvi... tikai maksā valsts... nekā gūst ienākumus... Šodien šim jautājumam tika pielikts punkts: sākot ar nākamo gadu (es saprotu, no aprīļa), tāds loterijas... maksāšanas veids tiks apturēts.
Es gribu pateikt paldies klausītājiem par to, ka jūs esat pacietīgi šodien klausīties mūs.
Un gribu novēlēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai visi kopā izmanto šos baltos brīžus, kad Ziemassvētki klāt – sestdien, svētdien –, lai mēs kopā lūgtos par mieru pasaulē un īpaši par mieru Ukrainā. Lai nākamgad mēs visi būtu laimīgāki, mierīgāki. Lai katram jums sirds būtu pilna mīlestības. Un lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu veseli... un arī vienoti vairāk nekā šobrīd.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Hosamam Abu Meri no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Skaidrītei Ābramai. Lūdzu!
S. Ābrama (PRO).
Man ir tas gods šodien būt septītajai, bet tas nav viegls gods, jo kolēģi jau ļoti daudz ko ir pastāstījuši. Un tāpēc es, pārņemot, kā saka, stafeti no sava kolēģa Hosama, gribu pateikt: jā, miers mums visiem – tas ir ārkārtīgi nepieciešams. Un arī šodien Saeimas sēdes laikā šāds miers jau bija jaušams, tāpēc ka tuvojas Ziemassvētku laiks un ir Ziemassvētku noskaņa. Lai gan sēdes darba kārtībā bija 27 jautājumi, kuri bija jāizskata, un par daudziem bija ļoti aktīvas debates, tomēr bija jaušams miers, savstarpēja sapratne, laipnība, tolerance, un tas bija ļoti patīkami.
Jā, daudz kas jau ir izstāstīts, tāpēc es akcentēšu trīs lietas, kas ir būtiskākās, raugoties no frakcijas progresīviE skatpunkta.
Pirmkārt. Mēs, PROGRESĪVIE, domājam zaļi; mums ļoti aktuāls ir jautājums par atkritumu apsaimniekošanu... sagatavot un iesniegt priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Kā mēs runājām jau frakcijas sēdē, gatavojoties šodienas diskusijām, tā ir tiešām atkritumu... ne vairs tikai apsaimniekošana, bet atkritumu mazināšana. Atkritumu novēršana, atkritumu pārstrāde – tie ir tie būtiskie jautājumi, kuros mēs šobrīd ārkārtīgi atpaliekam.
Un tāpēc tas nav tikai tehnisks jautājums, ka poligonu skaits tiks samazināts no desmit uz pieciem vai ka ierīkos kaut kādus reģionālos atkritumu savākšanas centrus; tas ir arī ļoti būtisks jautājums – par aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tas ir ļoti nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības sektors, par kuru visu laiku ir lauzti šķēpi: kā veidot atkritumu apsaimniekošanu, lai mēs tiešām nebūtu tikai atkritumu radītāji, bet... lai tas būtu arī tāds kā tautsaimniecības virziens, kur mēs varam izmantot atkritumus, tos, kas paliek pāri, bet arī... vislabāk to mazināt.
Noteikti aicinu iedzīvotājus aktīvi iesaistīties, domāt par atkritumu šķirošanu, atkritumu samazināšanu, atkritumu neradīšanu. Nepirkt nevajadzīgas lietas, kas pēc tam nonāk atkritumu kaudzēs. Nevar vairs saprast, vai tās kaudzes dedzināt vai... kur likt. Mums ir jāmazina atkritumi. Neapšaubāmi!
Tā ka tuvākajā laikā, kad tiks gatavoti priekšlikumi, mēs gaidām ļoti aktīvas diskusijas ne tikai par tām normām, kas tika pārņemtas no iepriekšējās Saeimas likumprojekta, bet arī... tas būs daudz plašāks skatījums.
Otrkārt. Tas bija ļoti interesanti... nu, esot sēdē un piedaloties arī diskusijās... Bija runa par čeku loteriju. Man personīgi arī šķita: nu ko tur daudz diskutēt, jo tas bija terminēts pasākums, 2019. gadā ieviests.
Čeku loterija nav sevi īsti attaisnojusi. Kaut arī tika minēti skaitļi, kuri liecinot, ka caur čeku loteriju palielinājies apgrozījums mazumtirdzniecībā, mēs redzam, ka mazumtirdzniecībā apgrozījums līdz pat kovida laikam bija augošs. Vai tas ir čeku loterijas nopelns vai nav – par to ir grūti spriest.
Man jāsaka... arī no manas pieredzes... 2019. gadā valsts pārvaldē... Nu, mēs skatījāmies arī uz šo priekšlikumu, jo tas bija tā kā pamatojums cīņai pret negodīgu konkurenci, pret PVN ieņēmumu palielināšanu... Un par godīgu mazumtirdzniecību. Mazumtirdzniecība vienmēr bijusi Konkurences padomes uzraudzības jomā. Un te mēs arī papētījām, kas tad tur īsti ir... VID piedāvājumu... un interesants bija arī fakts, ka čeku loterijas ideja patiesībā nākusi no austrumiem – no Ķīnas, Taivānas. Šobrīd tā ir atsevišķās valstīs, bet, teiksim, tādā veidā, kā toreiz sāka... jā, laikam bija tāds neliels aktivitātes uzrāviens.
Es arī, zinādama, ka tāda tiek ieviesta, pamēģināju ar kādiem pāris čekiem, bet tad sapratu, ka tas ir ļoti apgrūtinoši, un vairs nepiedalījos šajā čeku loterijā, kur, sākot ar pieciem eiro, kas ir ļoti maza summa... Citās valstīs nozīmīgākas summas piedalās čeku loterijā un ir nozīmīgākas balvas, un tiek veidots arī citāds mārketings.
Šodien lēma, ka tas viss ir jāizbeidz, bet pēkšņi tika skarts šis ēnu ekonomikas apkarošanas jautājums, un tad šķita, ka čeku loterija ir kā nenozīmīgs punkts ēnu ekonomikas apkarošanas programmā... nu, nav tas īstais, par ko diskutēt deputātiem. Deputātiem jādomā, kā samazināt darba devēja nodokļus, kā vienkāršot nodokļu samaksas sistēmu, kā paaugstināt neapliekamo minimumu. Viss pasākumu kopums, kas ir darāms, lai mazinātu mūsu valstī ēnu ekonomiku, bet ne jau čeku loterija ir tas, kas īpaši veicinās... nu, attaisnošanā... nav bijis sasniegts rezultāts...
Tāpēc deputāti nolēma izbeigt čeku loteriju. Un droši vien nopietnākas diskusijas būs tiešām tad, kad mēs runāsim par ēnu ekonomikas apkarošanas programmu, plānu, kāds tas ir nepieciešams. Jā, tas ir otrs punkts.
Un pieskaros arī trešajam – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanai. Bija trīs patstāvīgie priekšlikumi. Ir ManaBalss.lv iesniegums... Frakcija PROGRESĪVIE atbalstīja šos priekšlikumus – par pilsoņu kolektīvā iesnieguma par tiesībām uz cieņpilnu nāvi... par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojumu... Tātad tie tiks skatīti tālāk komisijā.
Atbalstījām arī par... noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu. Piedāvājums ir 1080, par to komisija vēl diskutēs, tātad tas tiks skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Notika arī ļoti spraigas diskusijas par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu, par ko ir parakstījušies 11 510 iedzīvotāji.
Katrā ziņā es gribu akcentēt, ka šādas iedzīvotāju iniciatīvas – tas ir ļoti būtisks instruments, kā pilsoņiem būt aktīviem un sniegt savus priekšlikumus... un savākt... lai pārsniedz, teiksim, to robežu, no kuras sākas jau priekšlikumu iesniegšana un skatīšana Saeimā.
Bet, runājot par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu, bija tādi divi pretēji viedokļi.
No vienas puses, tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka ir iespēja diskutēt par elastīgu darba laiku, kad cilvēkiem nepieciešams savienot savu profesionālo dzīvi ar privāto dzīvi, it sevišķi māmiņām, arī tiem, kas nevar strādāt pilnu darba laiku, un... risināt šos jautājumus.
Otrs viedoklis, kuru es arī personīgi atbalstu, – jā, šis nav tas īstais laiks... Mēs zinām, ka valstī šobrīd ir recesija, ir “kārtīga” krīze, ir ārkārtīgas problēmas ar darbaspēku, darbaspēka pietiekamību. Darba devēji šobrīd jūt, ka trūkst darbaspēka – profesionālu darbinieku, mazkvalificētu darbinieku. Ja mēs pārejam uz šādu ierobežotu darbalaiku... nedēļā, tad tas nozīmē, ka jāmaksā virsstundas. Uzņēmumiem tas būtu ārkārtīgi liels finansiāls slogs.
Un, protams, šobrīd ir arī ļoti daudz iespēju strādāt attālināti. Kovids mums ir iemācījis strādāt attālināti, tātad mēs varam vienoties ar darba devēju. Darba devēji noteikti nāk pretī, un ir iespēja izmantot attālināto darbu, savus personīgos jautājumus nokārtot kaut kādās stundās, vienojoties ar darba devēju. Un tad to savu darbu ir iespējams padarīt arī citā laikā. Ir ļoti daudz darba ņēmēju, kuriem ļoti grūti būtu šo 32 stundu darba nedēļu... ciklu ievērot.
Jā, viedokļi dalījās, bet vairākums nobalsoja, ka tas ir jāskata arī komisijā.
Es gribētu teikt, ka ļoti labas ir šīs iniciatīvas, par kurām mēs diskutējam, kurās noteikti izkristalizējas vērtīgi priekšlikumi, arī tādi, ko ieviest caur likumu normām. Tā ka aicinu visus būt aktīviem arī nākamajā gadā.
Paldies jums par uzmanību. Piedodiet, ka aizkavēju jūs ilgāk, nekā tas ir nepieciešams pēdējā nedēļā, kad droši vien jābrauc iepirkt dāvanas un rotāt egli.
Es novēlu tiešām to, ar ko es sāku: lai mums ir mierīgi Ziemassvētki! Lai mums ir balti, mierīgi, skaisti Ziemassvētki un mierīgs nākamais gads!
Es ļoti, ļoti gribu, lai arī Ukrainā beidzot ir miers un lai tiešām beidzas šis bezjēdzīgais, nežēlīgais karš, ko krievi... ko ir uzsākusi Krievija Ukrainā. Lai tiešām tas beidzas, un ukraiņi var atkal dzīvot brīvi un cīnīties par savas valsts atjaunošanu... kopā ar visu draudzīgo valstu atbalstu.
Tā ka – mierīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!
Vadītāja. Paldies Skaidrītei Ābramai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos jaunajā gadā!