Frakciju viedokļi 2022.gada 8.decembrī

(13.12.2022.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Labdien! Šodien kārtējā Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki būtiski likumprojekti un lēmumu projekti.

Viens no tiem. Mēs skaidri pateicām, ka mēs neturpinām veselības aprūpes jautājumā šo lietu saistībā ar dažādiem pakalpojumu groziem. Mēs pagarinām šo lēmumu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram atstāt simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju bez veselības aprūpes. Ir absolūti skaidrs, ka veselības aprūpei ir nepieciešams papildu finansējums; ka ir jāmeklē risinājums. Starp citu, to paredz arī jaunās, topošās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas sadaļa par veselību, – ka Latvijas rezidentiem pienākas veselības aprūpe. Respektīvi, šis jautājums ir atlikts, bet – ar pilnīgi skaidru apņemšanos, ka tuvākajā laikā tas būs atrisināts. Svarīgākais šajā kontekstā ir tas, lai neviens Latvijas iedzīvotājs nepaliktu bez viņam ļoti nepieciešamās veselības aprūpes.

Ļoti līdzīga situācija ir saistībā ar energoresursu... respektīvi, ar šo kompensācijas mehānismu, lai cilvēkiem, kuriem ir arī gāzes rēķini, šo rēķinu sadārdzinājums arī pēc līdz šim noteiktā datuma nemainītos. Šis priekšlikums paredzēja arī to, ka šie kompensējošie mehānismi tiek pagarināti. Protams, tam ir ietekme arī uz valsts budžetu, bet vienlaicīgi valdības līmenī, topošās valdības līmenī, mēs arī šos jautājumus risinām.

Šī ir tāda unikāla situācija: vēl pašlaik, vēl pēdējo nedēļu, strādā aizejošā valdība, kuru pārstāv faktiski vairs neeksistējošas frakcijas. Ir plānots valdību nākamnedēļ apstiprināt parlamenta, Saeimas, ārkārtas sēdē, kurā, starp citu, sāksim strādāt atbilstoši jaunās valdības deklarācijai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Grasbergam. Lūdzu!

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas sēdes darba kārtībā bija ļoti daudz gan patstāvīgo priekšlikumu (lēmumu projektu) un likumprojektu, gan arī... kas jau bija paredzēti...

Es domāju, arī mums, Nacionālajai apvienībai, tā bija svarīga lieta – sakārtot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kuri no kara apstākļiem ir atbēguši šeit, Latvijā, proti, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā veikt grozījumu, ar kuru tiek pagarināts šis termiņš, lai tas nebeigtos šinī gadā un varētu turpināties arī nākamajā gadā. Un arī – ietvert likumā izmaiņas, ka viņiem ir derīgi dokumenti, kuriem ir beidzies derīguma termiņš. Arī tā bija svarīga lieta, lai šie cilvēki varētu funkcionēt šeit, mūsu zemē, un justies labi.

Un vēl viena svarīga lieta, ko varēja iekļaut šajā likumprojektā, – ka nākamajā gadā ukraiņiem būs pieejama bez maksas latviešu valodas apmācība un kultūrorientācijas kursi, dažādi pasākumi, kas sekmēs sadarbību starp Ukrainas un Latvijas sabiedrību. Mēs spēsim viņus aizvien vairāk integrēt un ļaut viņiem justies kā mājās šeit, Latvijā.

Vēl par likumprojektiem. Noteikti svarīgs ir likumprojekts, ko jau pieminēja, – par energoresursiem; tas tieši skar gāzi. Izmaiņas likumā bija nepieciešamas, lai mēs spētu arī turpmāk kompensēt gāzes tarifu pieaugumu. Šobrīd ir šis atbalsta mehānisms, ka principā visu, kas ir virs noteiktajiem “griestiem”... ka pusi no šīs summas mēs varam kompensēt jau pirms rēķinu saņemšanas; iedzīvotājiem nav nekas jāsniedz iekšā, jo viņi saņem rēķinus, kuros jau automātiski samazināta šī summa.

Un vēl tāda lieta, kas iekrita atmiņā no šodienas sēdes. Viens no patstāvīgajiem priekšlikumiem, proti, lēmumu projektiem, bija iesniegts saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem, kur... Bieži vien mēs tā kā gribam sacelt kādu ažiotāžu un varbūt kaut kur tā kā nopulgot deputātus... vai kā... Bet, kad bieži vien... sevišķi mēs... redzam, kas tā kā bišķiņ opozīcijā nostājas, kad vēlas akcentēt kādas darbības...

Bet šobrīd, šodien, šis iesniegtais lēmuma projekts par to, ka deputātiem nevajadzētu privilēģijas attiecībā uz Dziesmu un deju svētkiem... Manā skatījumā, muļķīgi ir iesniegt šādus priekšlikumus, ja atbilstīgā ministrija, kas ir Kultūras ministrija, jau ir lēmusi par to, ka nevajag dot deputātiem nekādas priekšrocības nedz attiecībā uz stāvēšanu biļešu iegādes rindās, nedz kādā citādā ziņā. Nu, vēlreiz to celt gaismā un mēģināt iztaisīt kādu ažiotāžu par to?

Tā ka tāds ir skatījums no mūsu, frakcijas “Nacionālā apvienība”, puses.

Es domāju, šodien bija tāda kārtīga darbadiena un ir daudz paveikts, arī labas lietas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Grasbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Harijam Rokpelnim. Lūdzu!

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Diena gara, domas jāsakārto, bet... Man patīk, ka Grasberga kungs beidza ar to, ka pieminēja lēmuma projektu par Dziesmu un deju svētkiem. Es savukārt ar šo – it kā vieglāko – jautājumu sākšu, jo tas bija mūsu frakcijas ierosinājums.

Gluži tā nebija, kā kolēģis minēja! Šo lēmuma projektu mēs iesniedzām jau piektdien. Un vēl vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā kultūras ministrs Puntuļa kungs nebija drošs, kā šis jautājums atrisināsies. Tā ka man tomēr gribas sist mums uz pleca, ka esam pielikuši roku šī jautājuma virzībā.

Un vēl kas ir svarīgi. Nu sabiedrība ļoti sašūmējās par šo visu, un tādēļ... Nu, it kā maznozīmīgs... it kā sīkums, bet ir ļoti svarīgi, ka parlaments uzņemas atbildību par saviem darbiem, nevis noveļ to no sevis: vai, mums jau tur viena komisija, komiteja... padomdevējs, vēl kaut kas tur... lēma, nelēma... Manuprāt, šī tomēr bija iespēja mums katram pašam parādīt attieksmi pret šo jautājumu. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja šo lēmuma projektu. Bet viss labs, kas labi beidzas.

Precizēju vēlreiz: Saeimas deputātiem nekādu prioritāšu biļešu iegādē nebūs, mēs kārtīgi stāvēsim rindā tāpat kā visi citi cilvēki.

Lielā tēma, par kuru šodien tika diskutēts gari un plaši, bija veselība. Diskutēja gan par tēmu, gan ne par tēmu, jo patiesībā jautājums bija vienkāršs – mums ir nesakārtota veselības aprūpes sistēma; ir vecā jeb esošā kārtība, kura joprojām velkas... Iepriekšējā Saeima atlika šī jautājuma risināšanu – atlika vienreiz, otrreiz... visus četrus gadus to atlika, neatrisināja. Un ko dara jaunā Saeima? Jaunā Saeima saka: arī mēs neesam gatavi šo lietu risināt, atliksim uz diviem gadiem.

Tas, mūsuprāt, ir absurdi. Nu, pareizāk sakot, tur var vērtēt dažādi. Vai nu viņi, topošā valdība un koalīcija, ir ļoti pārliecināti par sevi un cer, ka viņi kādus divus gadus nostrādās, vai arī viņi ir ļoti tālredzīgi – nogrūž to uz nākamo valdību, jo ir skaidrs, ka veselības aprūpes jomā likumi un citi tiesību akti būs jāpārstrādā. Tā būs pamatīga, sāpīga un nepatīkama reforma.

Tas, kas šodien notika, nozīmē, ka, šo lēmumu, šo procesu atliekot uz diviem gadiem, mēs problēmu vienkārši atliekam, bet nerisinām. Nu, tāda kā strausa taktika. Manuprāt, tas bija ļoti nepareizi, un mēs noteikti vēl mēģināsim cīnīties šajā jautājumā.

Mūsu ierosinājums bija šo jautājumu atlikt uz sešiem mēnešiem, jo, kā jau kolēģi pareizi minēja, ar janvāri tiešām liela daļa Latvijas iedzīvotāju paliktu bez veselības aprūpes. Šis jautājums... nu, pareizāk sakot, esošā kārtība bija jāpagarina. Jautājums – par cik ilgu laiku. Manuprāt – un arī pēc manu kolēģu domām –, seši mēneši ir pietiekams laiks, lai, ja šā jautājuma atrisināšanu nosaka kā prioritāti, jaunā valdība un jaunā ministrija, un jaunais ministrs varētu paspēt to izdarīt.

Vēl viena lielā lieta no tām smagajām tēmām, kuras šodien atkal tika skatītas, bija energokrīze. Šoreiz frakcija “Stabilitātei!” iesniedza tādu pašu priekšlikumu, kādu mēs iesniedzām gan pagājušonedēļ, gan aizpagājušonedēļ, – ka Saeimai ir jādod valdībai rīkojums meklēt papildu risinājumus un mehānismus atbalsta sniegšanai, veidus, kā energokrīzi pārvarēt. Šis jautājums... Atkal tika noraidīts. Tas bija liekulīgi, jo tajā pašā laikā nāca koalīcijas partijas – tiesa, arī ar mūsu atbalstu – ar iesniegumu tieši par gāzes jautājumu, par to, ka atbalstu attiecībā uz gāzi tomēr vajag sakārtot.

Ir pavisam skaidrs, ka gāze nav vienīgā problēma. Tas pats ir ar malku.

Kad analizējam, kāds ir izmaksātā atbalsta apjoms pret plānoto atbalsta apjomu, ir skaidri redzams, ka atbalsta sliekšņi ir pārāk augsti. Ir jāmeklē vēl kaut kādi mehānismi jeb veidi, kā palīdzēt sabiedrībai un uzņēmumiem pārvarēt šo energokrīzi, taču tā vietā, lai skaidri dotu valdībai rīkojumu to darīt, mēs... tagad katra frakcija nāks... viens – par gāzi, viens – par elektrību, viens – par malku... Manuprāt, tā ir enerģijas un laika šķērdēšana tā vietā, lai sistemātiski pieietu problēmu risināšanai. Un mēs bijām ļoti neapmierināti ar šo... jautājumu.

Ir skaidrs, ka tāpēc, ka mums nav sistēmiska lēmuma, par šo visu droši vien runāsim arī nākamajā un aiznākamajā nedēļā... nu, kamēr ziema nebeigsies.

Nu, pārējās – tādas vairāk sociāla rakstura tēmas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Harijam Rokpelnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Vārds frakcijas Latvija pirmajā vietā deputātam Vilim Krištopanam. Lūdzu!

V. Krištopans (LPV).

Labvakar, cienījamie klausītāji! Vispirms – par lēmuma projektu, ko bija iesnieguši 20 deputāti, – “Par tūlītēju valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai”. Vienlaikus man jārunā par likumprojektu, ko iesniedza valdība.

Mūsu iesniegto lēmuma projektu Saeima noraidīja, taču valdības iesniegto likumprojektu mēs visi atbalstījām, jo izvēlējāmies no diviem ļaunumiem mazāko. Šinī gadījumā valdība nevis mēģināja gāzes cenu kāpumu kompensēt no “Latvijas Gāzes” peļņas, bet... vienkārši no valsts budžeta 24 miljoni tiek iedoti “Latvijas Gāzei”, lai no janvāra līdz aprīlim nepalielinātos gāzes cena. Pēc būtības, kā es saku, no diviem ļaunumiem bija jāizvēlas mazākais; mēs izvēlējāmies atbalstīt šo. (Zvana tālrunis.) Piedošanu.

Nākamais. Mēs, protams, bijām iesnieguši jau otro reizi... Proti, ir runa par lēmuma projektu “Deklarācija par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautajām kļūdām, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību”. Valdībai vajadzētu atvainoties Latvijas sabiedrībai par visām šīm divus gadus ilgušajām kovidnekārtībām, par nepareizajiem lēmumiem, un saviem pilsoņiem atcelt šos sodus... un tā tālāk.

Mēs jau otro reizi to iesniedzām. Protams, to noraidīja Saeimas vairākums, topošā jaunā koalīcija. Taču mēs turpināsim to darīt un panāksim to, ka galu galā tas viss beigsies ar izmeklēšanas komisiju, kurā mēs izmeklēsim visas tās nepareizības, sākot ar vakcīnu pārlieku lielo iepirkumu un, kā tautā saka, zelta gultām... un tā tālāk. Vairākums šodien noraidīja, bet mēs turpināsim par to runāt vēl un vēl.

Un par Dziesmu un deju svētku biļetēm. Tā ir faktiski tāda kā provokācija, kas nāk no Valsts prezidenta pils.

Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte publiski paziņoja, ka, tā kā deputāti un ministri lemj par Dziesmu un deju svētku finansējumu, viņiem pienākas biļetes bez rindas vai par velti. (Es pat nezinu; es nekad tās neesmu nedz pircis, nedz gājis un meklējis.) Tas ir absurdi pēc būtības! Tā ir sociālistiska filozofija.

Par Dziesmu un deju svētkiem maksā nodokļu maksātāji – visa tauta. Tātad visai tautai jābūt vienlīdzīgām iespējām iegādāties šīs biļetes.

Vēl trakāk – simt deputāti... neviens nedz prasīja, nedz lūdza tās biļetes, bet no Valsts prezidenta pils atnāca šī ziņa. Un ko tagad ziņu virsrakstos mēs redzam? Papriekš iedeva deputātiem un pēc tam noņēma tās biļetes... Ak, cik labi, tā tiem deputātiem arī vajag! Diezgan smieklīgi.

Tā ka, paldies dievam, mēs rindas kārtībā tās pirksim, ja kādam vajadzēs. Bet tajā pašā laikā prezidents, visa prezidenta kanceleja un ministri droši tiks pie biļetēm ārpus rindas – tā, kā tas bija līdz šim. Un deputāti skaitās tā kā sliktie... Bet nu – kā ir, tā ir.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vilim Krištopanam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie klausītāji! Par parlamenta šodienas darbu.

Šodien parlaments produktīvi pastrādāja, paldies arī kolēģiem, bet ir ļoti žēl, ka šodien kārtējo reizi tika noraidīti priekšlikumi atbalstīt mājsaimniecības un tautsaimniecību energokrīzes laikā. Tika noraidīti priekšlikumi izstrādāt plānu krīzes pārvarēšanai. Tika noraidīti! Ļoti žēl, jo tauta gaida, ka mēs palīdzēsim pārvarēt šo krīzi.

Koalīcijas partijas priekšvēlēšanu kampaņas laikā ierakstīja savās programmās punktus par atbalstu mājsaimniecībām, bet praksē nepilda savus solījumus. Cilvēkiem nepieciešams palīdzēt, jo atbalsts, kas ir tagad, jau nav pietiekams.

Žēl arī, ka kārtējo reizi netika atbalstīta iniciatīva prasīt no 13. Saeimas un tās izveidotās valdības atbildību par kļūdām, kuras tika pieļautas pandēmijas laikā. Dažās Eiropas valstīs jau tagad ir tā, ka tur atzīst un labo savas kļūdas, atdod atpakaļ naudu par sodiem...

Kopumā sēdē izskatītie jautājumi ir aktuāli, un šodienas diskusijas kārtējo reizi parāda, ka parlaments prot strādāt, prot aizstāvēt savu vēlētāju intereses.

Milzīgs paldies.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A. Latkovskis (JV).

Labvakar! Tā kā mani kolēģi jau izstāstīja daudzas aktualitātes un jautājumus, kas šodien tika skatīti, es tikai pieskaršos divām lietām.

Pirmā. Ļoti svarīgi – Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma risinājumu attiecībā uz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tika izskatīti 42 priekšlikumi, bija arī diskusijas par atsevišķiem jautājumiem.

Kopumā – kas bija svarīgākais? Ir skaidra ziņa, ka pusgadu tāds pats atbalsts, tādā pašā apjomā kā līdz šim, tiks turpināts. Kāpēc šoreiz tas tiek pagarināts uz pusgadu, nevis, kā kolēģi bija ierosinājuši, uz pusotru gadu? Tāpēc, ka ir iekavējusies valdības veidošana. Līdz ar to mēs nākamo gadu sāksim ar tehnisko budžetu. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka pašu budžetu, visticamāk, mēs neapstiprināsim ātrāk par marta sākumu.

Ir daudzas lietas, kas būtu jāuzlabo un jāprecizē šajā likumā, bet bija svarīgi veikt tieši pagarinājumu. Turklāt Iekšlietu ministrija gatavo programmu, rīcības plānu attiecībā uz atbalstu Ukrainas bēgļiem. Arī šī programma būs gatava vēlāk nekā... Mēs šodien varējām ar to iepazīties.

Otra lieta. Likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (es biju viens no tā iesniedzējiem) paredzēja atbalstu mājsaimniecībām šajos grūtajos laikos. Komisija nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu, kuru šodienas sēdē Saeima divos lasījumos atbalstīja. Tas ir atbalsts tieši mājsaimniecībām. Protams, caur valdības atbalstu tirgotājiem. Galarezultāts – ieguvējas ir mājsaimniecības šajos laikos.

Tā ka tas bija visas Saeimas atbalsts. Gan pozīcija, gan opozīcija atbalstīja – līdzīgi kā jautājumā par atbalstu Ukrainas bēgļiem. Atbalstīja šos likumprojektus, un tas parāda, ka daudzos jautājumos mūsu viedokļi saskan. Tas nav tikai tā –“par” un “pret”...

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Andrim Šuvajevam. Lūdzu!

A. Šuvajevs (PRO).

Paldies. Labdien, visi radioklausītāji! Saeimas sēde tik tiešām kopumā bija aizraujoša un produktīva.

Frakcijas PROGRESĪVIE vārdā es vēlētos uzsvērt trīs jautājumus, kuri mums šodien bija svarīgi.

Pirmkārt, jautājums, par ko tikko runāja arī Latkovska kungs, – jautājums attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem. PROGRESĪVIE tik tiešām bija tie, kas iesniedza priekšlikumu pagarināt šo atbalsta finansējumu līdz 2024. gada 4. martam, tātad – par 9 mēnešiem ilgāku, nekā to piedāvāja komisija. Mūsu pamatojums tam bija saistīts ar to, ka Eiropas Savienības līmenī šis statuss Ukrainas civiliedzīvotājiem, šis pagaidu aizsardzības statuss, ir noteikts. Un līdz ar to mēs redzējām pamatojumu, ka arī Latvijai, domājot par šī termiņa pagarinājumu, ir nepieciešams ņemt to vērā. Mēs zinām, ka tas būtu sniedzis papildu skaidrību un nepieciešamo drošību gan pašiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan nevalstiskajām organizācijām, kuras palīdz viņiem, gan arī pašvaldībām.

Mēs jau šobrīd zinām: tā kā termiņš tika pagarināts tikai līdz 30. jūnijam, nevalstiskās organizācijas, visticamāk, jau pēc diviem trijiem mēnešiem būs spiestas atkal vērsties pie politiskajām partijām un atkal lūgt, lai veic izmaiņas.

Mēs, protams, esam pārliecināti, ka topošā valdība un koalīcija tāpat pēc kāda laika pagarinās šo termiņu, bet mums tomēr bija nepieciešams uzsvērt, ka juridisku skaidrību gan par statusu, gan par pieejamo finansējumu atbalstam attiecībā uz mājokli un pārtiku ir nepieciešams tomēr ieviest jau tagad. Mums bija iespēja to izdarīt, bet tas diemžēl nenotika.

Otrkārt, vēlos uzsvērt arī to jautājumu, kas noteikti presē vēl parādīsies, – par šo kompensāciju “Latvijas Gāzei”. Kopumā mēs, frakcija PROGRESĪVIE, protams, atbalstījām šāda veida kompensāciju, kas tiks izmaksāta. Tajā pašā laikā mēs, protams, apzināmies to, ka šis jautājums nav tik ļoti vienpusējs.

Mēs vēlamies tomēr aktualizēt arī jautājumu par to, vai peļņa, ko izbauda šāda veida energouzņēmumi, ir samērīga, un tāpēc rosinājām diskusiju par virspeļņas nodokli. Arī tas ir jautājums, par kuru ir ticis diskutēts un ir jau pieņemts Eiropas Savienības līmenī lēmums.

Būtībā tas nozīmē, ka mēs varam jebkuram uzņēmumam fiksēt, teiksim, normālo peļņu pēdējo trīs gadu griezumā un redzēt, ka... Piemēram, šogad tādam uzņēmumam kā “Latvijas Gāze” peļņa būs ievērojami augstāka, bet – ne tāpēc, ka viņi ir veikuši papildu investīcijas, ne tāpēc, ka viņi ir izdarījuši papildu darbu, bet vienkārši tāpēc, ka cenas kopumā ir cēlušās. Šāda veida peļņa nav līdz galam godīga. Un tāpēc mums šis jautājums ir jāpatur prātā arī tad, kad mēs domājam par šādas kompensācijas izsniegšanu.

Tā ka mēs ļoti ceram, ka Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija tuvākajā laikā ķersies pie šī jautājuma un pārliecināsies, vai sniegtais šāda veida atbalsts tomēr ir godīgs un sabalansēts ar plašākajām sabiedrības interesēm.

Un trešais mums ļoti svarīgais jautājums saistīts ar vairāk nekā 23 tūkstošu iedzīvotāju iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai – “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” –, kuru komisija diemžēl noraidīja. PROGRESĪVIE neatbalstīja šo noraidījumu.

Mēs joprojām redzam, ka šis ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā. Mēs redzam, ka Latvijā dzīvo dažādas ģimenes, tie nav tikai laulātie; tās var būt, piemēram, viena vecāka ģimenes; tie var būt cilvēki, kuri vēl tikai plāno precēties, bet to vēl nav izdarījuši.

Šī ģimenes definīcija neattiecas tikai uz laulātajiem, un tas jau ir fiksēts Satversmes tiesas lēmumos. Un līdz ar to mēs vēlamies... mēs turpināsim šo jautājumu aktualizēt. Tas ir ne tikai tiesisks jautājums, bet arī morāls jautājums, mūsu pienākums pret visiem Latvijas iedzīvotājiem, un galu galā – arī skaidri izteikts politisks jautājums un jautājums par Latvijas prestižu starptautiskajā sabiedrībā.

Visus šos jautājumus mēs turpināsim aktualizēt, un mēs esam pārliecināti, ka mums izdosies arī šos jautājumus ieviest dzīvē.

Liels paldies jums.

Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Andrim Šuvajevam.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Svētdien, 5.februārī