Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un turpmākajās minūtēs – pārraidē “Frakciju viedokļi” – deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcija bija iesniegusi deputātiem lemšanai likumprojektu par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu dažādiem pārtikas produktiem. Diemžēl šodien Saeimas vairākuma atbalstu šis priekšlikums neguva, bet mēs turpināsim arī turpmāk uzstāt uz šī priekšlikuma ieviešanu dzīvē, jo, mūsu ieskatā, tas ir ļoti svarīgs, īpaši šobrīd, kad ir milzīgs cenu pieaugums. Mums jādara viss iespējamais, lai jebkurā iespējamā veidā palīdzētu mūsu iedzīvotājiem pārvarēt šos grūtos laikus.

Saeimā šodien otrajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts par minimālās algas pieaugumu. Arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, atbalstījām to. Tomēr mēs uzstājam uz to, ka... ir pilnīgi skaidrs , ka tālākajās diskusijās ir ļoti nopietni jāiesaista dažādas nevalstiskās organizācijas , lai, šo lēmumu līdz galam pieņemot, būtu panākta pirmām kārtām vienošanās ar uzņēmēju organizācijām un būtu izpratne par to, cik valsts budžetam šāds projekts izmaksās. Tas diemžēl šobrīd nav izdarīts, bet mēs esam apņēmības pilni, lai palīdzētu šos jautājumus atrisināt un varētu paaugstināt minimālo algu valstī.

Paldies. Tas, mūsu ieskatā, šodien viss.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, Latvijas tauta ievēlēja jaunu Saeimu, un visi gaida, kad tā jaunā Saeima sāks strādāt. Bet 13.  Saeima turpina savu darbu.

Vienlaikus ar politisko partiju konsultācijām un sarunām par jauno valdību mēs turpinām izskatīt likumprojektus un strādāt ar likumprojektiem. Pastāstīšu par dažiem no tiem.

Šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja ieceri celt minimālo algu. Ir paredzēts, ka nākamajā gadā tā būs 620 eiro mēnesī. Un ir paredzēts, ka no 2024. gada minimālā mēnešalga būs 700 eiro apmērā.

Šodien ir pieņemts galīgajā lasījumā ļoti svarīgs likums – Interešu pārstāvības atklātības likums. Mana kolēģe Voikas kundze noteikti stāstīs par to vairāk. Bet man gribētos vērst uzmanību, ka ar šo likumprojektu, ar šo ieceri mēs strādājām ļoti, ļoti ilgi. Šo likumu dažreiz sauc par lobēšanas likumu, un tā mērķis ir ļoti, ļoti svarīgs.

Ir skaidrs, ka ir dažādas personas, cilvēku grupas, kas mēģina ietekmēt politiskos procesus. Ļoti svarīgi, lai tā ietekme būtu redzama, lai sabiedrība būtu informēta par sarunām, par diskusijām; lai būtu atklātība. Un šodien mēs pieņēmām likumu. Es saprotu, ka priekšā ir skaidrojošs darbs. Ir svarīgi, lai katrs saprastu, kā viņam rīkoties attiecīgā situācijā. Ir svarīgi, ka mums tagad ir regulējums šiem jautājumiem.

Es gribu pastāstīt par vēl vienu likumprojektu, par kuru ir paredzēts runāt tuvākajā laikā. Mēs turpinām darbu ar grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību dzērājšoferiem, un 13.  Saeima acīmredzot... droši vien, es pat teiktu, pabeigs šo darbu, un turpmāk būs paredzēta kriminālatbildība tiem šoferiem, kas brauc reibumā. Ja asins analīze vai citas analīzes... ja tad ir vairāk kā pusotra promile, mēs sauksim pie kriminālatbildības, obligāti konfiscējot transportlīdzekli. Tāda ir iecere, un to mēs solījām pirms vēlēšanām, un to mēs arī izdarīsim tagad, lai jaunā kārtība būtu izveidota un lai tiešām mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu; lai novērstu situāciju, ka cilvēki pakļauj riskam savu dzīvību un citu cilvēku dzīvības.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Inese Voika. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Sveiciens no 13. Saeimas 13. oktobra sēdes! Gribu pieminēt trīs jautājumus.

Pirmais ir saistīts ar frakcijas “Attīstībai/ Par!” darbu un manis pašas kā deputātes darbu kopā ar kolēģiem no visām Saeimas frakcijām – Interešu pārstāvības atklātības likuma projekts, ko šodien Saeima vienbalsīgi pieņēma trešajā, galīgajā, lasījumā. Šis likums stāsies spēkā jau 2023. gada 1. janvārī un noteiks jaunus spēles noteikumus: saistībā ar likumu un lēmumu pieņemšanu gan Saeimas, gan valdības, gan pašvaldību līmenī būs jāievēro atklātība, pastāstot par to, kādi cilvēki, kādas organizācijas ir piedalījušās likumu un lēmumu sagatavošanā.

Šo likumu veidojot vairāku gadu garumā, cauri kovidam un Ukrainas kara krīzei, kopā ar kolēģiem un arī nevalstisko organizāciju un biznesa organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem, mums bija svarīgi, ka mēs izveidojam tādu sistēmu, kurā būtu skaidrs, kas piedalās lēmumu pieņemšanā, un ka mūsu amatpersonas varētu to darīt atklāti, nebaidoties. Vienlaikus tā atklātība noderētu arī tajā ziņā, ka negodīgas intereses, kuras vēlas panākt sabiedrības interesēm pretēju viedokli, tiktu pēc šā likuma spēkā stāšanās izgaismotas un sodītas. Tā ka likums ir 13. Saeimā pieņemts, un sāksies darbs pie tā ieviešanas.

Otra lieta, kas no tiesiskuma viedokļa šodien bija svarīga, – ar Saeimas vienbalsīgu balsojumu mēs nobalsojām par tiesneša iecelšanu Augstākajā tiesā. Proti, Jānis Pleps – administratīvo lietu eksperts un speciālists (mēs viņu atbalstījām) – ir kļuvis par tiesnesi un stāsies amatā tuvākajā laikā. Trešās varas – tiesu varas – spēcināšana ir ļoti svarīga, lai mums kopā rastos uzticēšanās valstij, un tiesu vara to nodrošina.

Un trešā lieta, ko es gribētu pieminēt, ir jautājums par tabakas un citu substanču aprites likumu. Kā Veselības ministrijas pārstāvji bijām iesnieguši sen, diezgan sen, priekšlikumus, lai aizliegtu smēķēšanu azartspēļu vietās. Tas būtiski mazinātu atkarību no azartspēlēm, jo atkarības iet roku rokā. Saeima šos priekšlikumus atbalstīja. Likumprojekts pats gan, visticamāk, 13. Saeimā netiks pieņemts, pie tā būs jāstrādā 14. Saeimai, kura, mēs ceram, turpinās darbu pie atkarību mazināšanas.

Liels paldies jums.

Vadītāja. Paldies Inesei Voikai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

“Frakciju viedokļos” nākamā runās frakcijas “Neatkarīgie” deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien opozīcijas deputāti bija iesnieguši likumprojektus “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kuri paredzēja pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu pārtikas produktiem. Diemžēl koalīcijas partijas neatbalstīja šos grozījumus.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs ir noteikts samazināts PVN vai nu visai pārtikai, vai atsevišķiem pārtikas produktiem, un arī mums šāds ceļš ir ejams, lai cilvēkiem palīdzētu pārvarēt krīzi un būtu iespēja iegādāties pārtikas produktus arī šajos apstākļos, kad cenas ir ļoti pieaugušas. Bet acīmredzot šī sasaukuma laikā to neizdosies izdarīt, un tas būs jādara nākošajai Saeimai.

Otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Darba likumā, kuri nosaka, ka minimālā darba alga no nākošā gada 1. janvāra ir ne mazāka par 620 eiro un no 2024. gada 1. janvāra – ne mazāka par 700 eiro.

Pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, nosakot, ka vecāku pabalsta saņēmējiem, kuri bērna kopšanas laikā strādā algotu darbu vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātas personas, pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Šobrīd strādājošie vecāki saņem tikai 30 procentus no piešķirtā pabalsta.

Un vēl. Šodien tika atbalstīts priekšlikums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas nosaka, ka represīvo iestāžu un interfrontes biedri nevarēs kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Tas man īsumā arī viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas “Neatkarīgie”.

Un nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien Augstākās tiesas senatora amatā apstiprināja Valsts prezidenta padomnieku tiesību politikas jautājumos Jāni Plepu.

Šonedēļ Jāņa Plepa kandidatūra šim amatam tika apspriesta arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Lieta ir tāda, ka Juridiskā komisija 29. septembrī ir saņēmusi Augstākās tiesas vēstuli par to, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” 62. pantu un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 22. septembra senatoru kopsapulces atzinumu par Jāņa Plepa atbilstību Augstākās tiesas senatora amatam, Jāņa Plepa kandidatūra izvirzīta apstiprināšanai Augstākās tiesas senatora amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskās komisijas sēdes laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs raksturoja Jāni Plepu kā Latvijā pazīstamu juristu ar augstu autoritāti. Tāpat augstu tiek vērtēta kandidāta akadēmiskā darbība. Frakcija SASKAŅA pilnībā pievienojas šādam vērtējumam.

Savukārt pats Jānis Pleps deputātiem skaidroja, ka ilgstoši strādājis likumdevēja zarā, bet tagad viņam ir vēlme risināt konkrētus juridiskus kāzusus un piemērot juridiskās normas. Tāpat viņš atzīmēja, ka savas karjeras pirmsākumos strādājis kā tiesneša palīgs.

2011. gadā Jānis Pleps Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvis doktora grādu tiesību teorijā un vēsturē.

Kopš 2015. gada Plepa kungs strādāja arī kā Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks. Līdztekus Valsts prezidenta padomnieka darbam viņš ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs un docents. Papildus darbam Valsts prezidenta institūcijā Jānis Pleps ir strādājis Saeimas Juridiskajā birojā kā juridiskais padomnieks, vēlāk bijis vecākais juridiskais padomnieks. Bijis Satversmes tiesas tiesneša palīgs no 2005. līdz 2008. gadam.

Jānis Pleps ir bijis žurnāla “Jurista Vārds” tieslietu redaktors, savukārt kopš 2015. gada viņš ir Latvijas Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas loceklis. Kopumā viņš ir vairāk nekā 150 zinātnisku publikāciju autors.

Ir prieks par to, ka šodien visi klātesošie Saeimas deputāti ir vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu “Par Jāņa Plepa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Un nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Nacionālās apvienības rūpju lokā jau ļoti ilgus gadus ir bijusi sabiedrības vēsturiskās atmiņas uzturēšana. Mums ir patiess prieks, ka arī koalīcijas partneri un mēs visi kopā šodien virzījām likumprojektu “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” pirmajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts nozīmes aizsargājamā kultūras pieminekļa – arhitektūras un vēsturiska notikuma vietas pieminekļa “Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu” – saglabāšanu, aizsardzību un attīstīšanu.

Likumprojekts paredz noteikt šī pieminekļa uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību, kā arī risināt citus ar pieminekli saistītus jautājumus. Pildot noteiktās pieminekļa funkcijas, tiks sekmēta sabiedrības vēsturiskās atmiņas uzturēšana un sabiedrības izglītošana.

Likumprojektā noteiktie pasākumi notiks ar jau esošo valsts institūciju un pašvaldības atbalstu. Jāatzīmē, ka Tukuma novada pašvaldība jau ļoti godprātīgi visus šos gadus ir rūpējusies par Brāļu kapiem Lestenē, kur guldīti latviešu karavīri, kas krituši Otrajā pasaules karā, un memoriālu.

Jaunas institūcijas šajā pasākumā netiks radītas, toties līdzekļi gan no valsts, gan no pašvaldības, ja tādi tiek virzīti, tad tiek virzīti gan Lestenes luterāņu baznīcas atjaunošanai, gan memoriāla atjaunošanai un uzturēšanai, kā arī ekspozīcijas par Otrā pasaules kara traģisko notikumu gaitu uzturēšanai.

Arī Nacionālās apvienības deputāti šodien virzīja ierobežojumus personām, kuras vēlas kandidēt Eiropas Parlamenta deputāta amatam. Proti, ir paredzēts personai, kura ir bijusi interfrontes vai Komunistiskās partijas biedrs tās darbības pēdējos gados, liegt kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ļoti priecājamies, ka Saeimas vairākums šo iniciatīvu atbalstīja.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ritvaram Jansonam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs Konservatīvo frakcijas deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (Konservatīvie).

Labdien, godātie klausītāji! Konservatīvo frakcija šodien ir īpaši gandarīta par diviem likumprojektiem, kurus Konservatīvo frakcija ir virzījusi un veidojusi, un viens no tiem ir par minimālo algu.

Tas ir jautājums, par kuru tika ilgi diskutēts trīspusējā sanāksmē, kur netika panākta vienošanās. Labklājības ministrija to rosināja jau pirms pusgada. Tika runāts arī Sociālo un darba lietu komisijā. Šodien mēs nobalsojām otrajā lasījumā par likumprojektu, kas paredz, ka no 1. janvāra minimālā alga būs 620 eiro, no 2024. gada 1. janvāra – 700 eiro. Mēs šodien nobalsojām otrajā lasījumā, Saeima atbalstīja. Mēs ceram, ka šo likumprojektu mēs spēsim sakārtot un šajā sasaukumā nobalsot arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Otrs likumprojekts, kas ir ļoti būtisks, ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Tas paredz, ka vecāku pabalstu varēs saņemt (līdzšinējo 30 procentu vietā) paaugstinātu – līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra. Arī šis likumprojekts ir bijis, nu, ne dienaskārtībā, bet par to tika runāts un diskutēts jau no šī sasaukuma sākuma, un Konservatīvie iesniedza, un šobrīd tas ir likumprojekts, kuram ir piešķirta steidzamība. Un mēs ceram nobalsot nākošnedēļ par šo likumprojektu.

Un trešais, par ko būtu vērts tiešām teikt, ka mēs esam gandarīti, ir Veselības ministrijas virzītie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Mēs šobrīd redzam, ka jaunieši – un ne tikai jaunieši, bet arī pieauguši cilvēki – smēķē elektroniskās cigaretes un košļā tabakas spilventiņus, un tur ir dažādi aromāti un vilinājumi, un bērni patiesībā jau agrīnā vecumā mēģina smēķēt. Šajā likumprojektā ir paredzēts aizliegums lietot šīs aromātiskās vielas; tāpat tas regulē tabakas spilventiņus. Turklāt – tas ir ļoti svarīgi – tas arī aizliedz smēķēt azartspēļu vietās, un tas ir jautājums, par ko tika runāts jau no pirmās dienas, kad Konservatīvie sāka darbu 13. Saeimā.

Padarīts ir daudz, bet joprojām likumprojektu mēs skatām otrajā lasījumā, un ir skaidrs, ka šis likumprojekts pāries uz nākamo Saeimu. Un Konservatīvie ļoti cer, ka nākamā Saeima būs pietiekami godprātīga, lai atbalstītu šo likumprojektu, un mēs redzētu, ka mūsu bērni un arī līdzcilvēki mazāk smēķē vai smēķē ne tik indīgas vielas un ka azartspēļu vietās vispār nevarēs smēķēt. Katrā ziņā esam par to cīnījušies visu četru gadu garumā. Cerams, ka tas nesīs augļus.

Jā, un tas arī šodien viss, bet katrā ziņā darbu vēl ir daudz, un ceram tiešām uz nākamās Saeimas godaprātu. Ceram, ka nākamā Saeima to turpinās.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Evitai Zālītei-Grosai no Konservatīvo frakcijas.

Un līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!