Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā 60 jautājumus, un, protams, nav nekādas iespējas pastāstīt par katru no tiem. Informāciju var iegūt internetā, Saeimas mājaslapā, bet es atļaušos informēt jūs par atsevišķiem, manuprāt, ļoti svarīgiem lēmumiem un likumiem.

Viens no pirmajiem jautājumiem, par kuru mēs šodien debatējām un balsojām, bija Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās”. Saeima viennozīmīgi paziņoja, lai visiem būtu pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram atzīt un negribam atzīt tādu pasākumu leģitimitāti. Tātad – mēs neatzīstam.

Šodien tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Grozījumi ierobežos Krievijas pilsoņiem iespējas uzturēties Latvijā. Ir paredzēti speciāli ierobežojumi, un papildus tiem ierobežojumiem, kuri attiecas uz iebraukšanu Latvijā, ir paredzēts, ka tiem cilvēkiem, kuriem jau ir termiņuzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, būtībā būs jāpierāda (vairākiem no viņiem būs jāpierāda), ka viņiem tiešām ir pamats atrasties šeit. Tātad tie ir papildu nosacījumi.

Un, protams, ļoti svarīgs, par kuru vajadzētu runāt... Ir skaidrs un saprotams, ka, ja cilvēkam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja... ja viņš kādreiz bija Latvijas nepilsonis, bet ir nolēmis kļūt par Latvijas pilsoni, tad viņam ir jāzina valsts valoda . Tas ir nostiprināts grozījumos.

Šodien tika pieņemts arī likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Ir konstatēts, ka ir gadījumi, ka Latvijā dzīvojoši cilvēki mēģina reģistrēt televīzijas kanālus, kuri ir aizliegti. Ja agrāk tie bija ārvalstu TV kanāli, tagad viņi mēģina reģistrēt kā Latvijas. Lai tas nebūtu iespējams, mēs šodien pieņēmām grozījumus, kuri to nepieļauj.

Un tāpat arī ļoti svarīgs jautājums... Ir konstatēts, ka diemžēl vairāki programmu izplatītāji uzskata, ka Latvija ir daļa no krievu pasaules, un nodrošina kanālu tulkojumu krievu valodā, aizmirstot par to, ka primāri būtu jālieto latviešu valoda. Mēs nostiprinājām, ka nevar būt tāda situācija, ka, ja ir krievu valodas celiņš televīzijas kanālam, bet nav latviešu valodas... Līdz ar to šeit arī šajā ziņā būs citādāk turpmāk.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Grozījumi paredz, ka no 2028. gada nebūs atļauts audzēt kažokzvērus , lai iegūtu kažokādas.

Un pēdējais, par kuru es gribu informēt jūs, – tas ir likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums”. Mēs saņēmām no valdības šo likumprojektu, nodevām komisijai un tad sākām ar to strādāt. Nav šaubu, ka šis likumprojekts ir ļoti svarīgs. Droši vien strādāsim ātri, steidzamība būs noteikta, bet nu tagad ir darbs komisijā.

Paldies par uzmanību. Visu labu!

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam.

Nākamais runās Konservatīvo frakcijas deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (Konservatīvie).

Labdien, cienītie klausītāji! Šobrīd ir ideoloģiskā kara apstākļi, tie ir arī Latvijā. Tas nozīmē, ka viss, kas kaut cik attiecināms vai sasaistāms ar Krieviju vai bijušo PSRS, tiek izmantots kā ideoloģiskā kara ierocis, lai cilvēkos radītu sajūtu, ka Latvija ir vāja un neizdevusies valsts, un vienlaikus vairotu Krievijas ietekmi.

Šiem mērķiem tiek izmantots viss pēc kārtas – ielu nosaukumi, PSRS simboli, pieminekļi, dažādu PSRS laika darboņu dzimšanas dienas un citas atceres dienas; to skaitā viens no jaudīgākajiem ieročiem ir krievu valodas klātbūtne ikdienas saziņā, publiskajā komunikācijā.

Konservatīvo virzītais likumprojekts “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums” tiek pieņemts, lai novestu līdz minimumam šos apstākļus un līdz ar to izvestu no spēles vienu no ietekmīgākajiem ideoloģiskajiem ieročiem. Ja nebūtu izmaiņu Krievijas ārpolitikā, tad, pavisam iespējams, šāds tiesiskais regulējums nebūtu tik aktuāls, kā tas ir bijis līdz šim. Proti, iespējams, Latvijas politika valodas jautājumā kopumā būtu daudz liberālāka un Konservatīvajiem nebūtu jānāk ar šo iniciatīvu. Šodien deputāti likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, un ceru, ka tas gūs atbalstu arī turpmākajos lasījumos.

Paldies klausītājiem, ka uzklausījāt, un gaidīsim, kāds būs rezultāts turpmāk.

Vadītāja. Paldies Konservatīvo frakcijas deputātam Jānim Butānam.

Vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika iesniegti vairāki priekšlikumi, kas šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi un nepieciešami, lai mūsu cilvēki un uzņēmēji varētu pārvarēt krīzi un inflācijas radīto ietekmi.

Tika iesniegts priekšlikums akcīzes nodokļa samazināšanai degvielai, kas netika atbalstīts. Tika iesniegts arī priekšlikums par vienīgā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa, bet arī tas neguva atbalstu. Tāpat tika noraidīti priekšlikumi par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu medikamentiem, pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem.

Seniorus un ģimenes ar bērniem – tie ir cilvēki, kuri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam, – gaida ļoti grūta ziema – nesamaksājami rēķini, augstas pārtikas cenas. Un zāles ir nepieciešamas dzīvības uzturēšanai un veselības saglabāšanai. Cenas strauji pieaug, un līdz ar to pieaug arī pievienotās vērtības nodoklis, bet jau neskaitāmas reizes diemžēl netiek atbalstīts priekšlikums samazināt to.

Energoresursu cenu pieauguma samazināšanas plāns arī netika atbalstīts. Šobrīd sliekšņi, no kuriem tiek maksāti pabalsti, ir pārāk augsti un atbalsts ir nepietiekams.

Vairākas reizes jau ir ticis noraidīts arī priekšlikums par zemākās cenas griestiem reģionā. Tas pasargātu mūsu uzņēmumus no bankrota un mājsaimniecības – no nabadzības.

Tāpat tika noraidīts priekšlikums indeksēt visus pabalstus, to skaitā ģimenes valsts pabalstu, un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Ir aprēķināts, ka inflācija šobrīd ir 23 procenti, bet cenas ir kāpušas par 100–150 procentiem, tātad arī šie pabalsti jau vispār ir zaudējuši savu vērtību.

Tas, ko var atzīmēt kā panākumu, – šodien tika atbalstīts opozīcijas iesniegtais priekšlikums nepiemērot līgumsodus par komunālo pakalpojumu rēķiniem, un šis lēmuma projekts tika nodots izskatīšanai komisijā.

Turklāt trešajā lasījumā tika pieņemti likuma grozījumi, kuri aizliedz audzēt dzīvniekus vienīgi kažokādu ieguvei. Un ar to ir pielikts punkts nežēlīgai attieksmei pret dzīvnieciņiem un to ekspluatācijai zvēraudzētavās.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas “Neatkarīgie”.

Vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, šodien izskatīšanai Saeimā tika iesniegti trīs SASKAŅAS sagatavoti likumprojekti – “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””, “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” un “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Šo grozījumu mērķis ir indeksēt visus fiksētos pabalstus, tostarp ģimenes valsts pabalstu.

Inflācijas negatīvās ietekmes mazināšanai Saeima šā gada jūlijā nolēma valsts pensiju indeksāciju veikt divus mēnešus agrāk, pensijas palielinot vidēji par 23 procentiem, taču garantētā minimālā ienākuma līmenis, neskatoties uz augsto inflāciju, nav indeksēts joprojām.

Garantētā minimālā ienākuma pabalsts ir materiāls atbalsts minimālo ikdienas izdevumu apmaksai. Šie ikdienas izdevumi ir būtiski auguši inflācijas dēļ, un minētā pabalsta apmērs vairs neatbilst pašreizējai sociālekonomiskajai situācijai. Cilvēku minimālā ienākuma līmenis aizvien tiek rēķināts pēc 2018. gada statistikas datiem. Ņemot vērā patēriņa cenu būtisko pieaugumu, var secināt, ka pašreizējais garantētā minimālā ienākuma līmenis – 109 eiro pirmajai personai vai vienīgajai personai un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā – nav pietiekams, lai segtu pat pārtikas iegādes izdevumus, kur nu vēl mājokļa izdevumus un veselības aprūpi. Tas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto, ka pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus attiecībā uz minimālo ienākumu slieksni, Saeima un valdība veica grozījumus normatīvajos aktos, taču SASKAŅA uzskata, ka šie grozījumi ir bijuši formāli, jo arī 2023. gadā plānotais minimālo ienākumu sliekšņa palielinājums – no 109 uz 125 eiro – nebūs pietiekams, lai nodrošinātu mūsu līdzpilsoņiem cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.

Mūsu ierosināto grozījumu mērķis ir uzdot Ministru kabinetam līdz 2022. gada 15. oktobrim pārskatīt garantētā minimālā ienākuma apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, lai kompensētu straujās inflācijas ietekmi uz trūcīgo personu sociālo nodrošinājumu, atbilstoši šābrīža sociālekonomiskajai situācijai, sākot ar 2022. gada 1. novembri. Šādu grozījumu pieņemšanas rezultāts būtu tas, ka tiktu aizsargātas personas ar viszemākajiem ienākumiem un tiktu mazināts nabadzības risks sabiedrībā. Šim mērķim būtu nepieciešams no valsts budžeta nodrošināt pašvaldībām nepieciešamo līdzfinansējumu indeksētā garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai, sākot ar 1. novembri.

Un vēl. Vēlos atgādināt, ka faktiski par to pašu runā gan tiesībsargs, gan Eiropas Komisija, gan OECD. Proti, šīs organizācijas ir norādījušas, ka minimālo ienākumu sliekšņus ir nepieciešams pārskatīt ik gadu (nevis reizi trijos gados, kā tas notiek pašlaik Latvijā), jo pretējā gadījumā tiek kavēta ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanās.

Diemžēl šodien koalīcijas partijas neatbalstīja mūsu ierosinājumus – sociāla rakstura iniciatīvas. Kāpēc tā? Domāju, – kāds no runātājiem šodien uz šiem jautājumiem vēl atbildēs.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēde tik tiešām bija bagāta ar dažādiem būtiskiem politiskiem lēmumiem.

Iesākumā vēlos pieminēt Saeimas Ārlietu komisijas virzīto lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās”, ar kuru Latvijas Saeima nosoda šo Krievijas Federācijas rīcību – mēģinājumus Ukrainas teritorijas jebkādā veidā anektēt, iekļaut Krievijas sastāvā.

Es vēlos pieminēt vēl vienu jautājumu. Ekonomikas ministrija ir virzījusi lielo investīciju fonda projektu – atbalsts uzņēmumiem, lai varētu ieviest dažādas inovācijas, lai tiem neapstātos ekonomiskā aktivitāte. Šodien tika nolemts paplašināt šī fonda darbību, lai vēl vairāki uzņēmumi varētu saņemt šo atbalstu.

Šodien tika pieņemti arī ļoti nozīmīgi grozījumi Imigrācijas likumā. Mums izdevās panākt – neskatoties uz Iekšlietu ministrijas pretestību –, ka tiek aizvērta ciet vesela virkne normu, dažādi kanāli, pa kuriem Krievijas Federācijas pilsoņi varēja ieceļot Latvijā, saņemot termiņuzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Vairāki no šiem ceļiem ir slēgti. Ir vēl daži palikuši, kuri būs jāaizslēdz ciet, bet arī gandarījums ir, ka izdevās aizslēgt ciet nomadu vīzu saņemšanas ceļu, ko lepni vēl gada sākumā Iekšlietu ministrija rādīja... ka izdevās arī attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem šo normu ieviest, bet... Tātad attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujām ir noteikts, ka gada ietvaros visiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas... tātad – viņi nedrīkstēs būt krimināli sodīti, viņiem nedrīkstēs būt nodokļu parādi, viņi nedrīkstēs būt nonākuši drošības iestāžu redzeslokā. Tāpat viņiem būs jāapliecina valsts valodas zināšanas. Ja viņi to nespēs izdarīt, tad viņiem Latvija būs jāatstāj.

Vēl. Vēlos pieminēt arī to, ka šodienas sēdes darba kārtībā bija lēmumu projekti, likumprojekti par valsts aizsardzības dienesta veidošanu, kurus, neskatoties uz SASKAŅAS iebildēm, Saeimas vairākums vienbalsīgi atbalstīja. Tur ir paredzētas dažādas formas, kā varēs īstenot valsts aizsardzības dienestu, – gan 11 mēnešu gara dalība valsts aizsardzības dienestā, gan dienests Zemessardzē piecu gadu garumā (vismaz 20 dienas gadā), gan civilais dienests.

Un visbeidzot vēlos izcelt likumprojektu “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums”. Ar šāda likuma palīdzību varētu izbeigt šo krieviskošanu, kas pastāv publiskajā sfērā. Šobrīd šis likumprojekts ir uzsācis savu virzību Saeimā, un tam vēl ir jānoiet ceļš līdz pieņemšanai galīgajā lasījumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Jānim Dombravam.

Vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Kristai Baumanei. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Labdien, cienījamie klausītāji un klausītājas! Mani kolēģi jau izstāstīja par gandrīz visiem svarīgākajiem likumprojektiem un lēmumu projektiem, ar kuriem mēs šodien Saeimā strādājām. Es tomēr vēlos pieminēt trīs no tiem.

Pirmais – tas ir Saeimas paziņojums par to, ka Saeima un Latvija neatzīs Krievijas rīkotos tā sauktos referendumus okupētajās Ukrainas teritorijās. Šis ir ļoti svarīgs paziņojums. Tādu ir pieņēmusi arī Lietuva.

Es vēlos šī paziņojuma sakarā uzsvērt Latvijas un pārējo Baltijas valstu vadošo lomu, līderības lomu, Eiropas demokrātisko valstu saimē... Ukrainas atbalstam. Šis ir kārtējais gadījums, ka mēs esam vieni no pirmajiem, kas sauc lietas īstajos vārdos un kas parlamenta līmenī pieņem šādus spēcīgus paziņojumus un pozīcijas. Un mēs to darām arī ar cerību, ka citas demokrātiskās valstis mums sekos, jo tās bieži vien skatās arī uz to, ko attiecībā pret Ukrainu un Krieviju dara Baltijas valstis.

Es, protams, vēlos pieminēt arī likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums”. Mēs šodien balsojām par tā nodošanu komisijai, un mēs to skatīsim, visticamāk, steidzamības kārtībā, jo tā ir ļoti aktuāla tēma, par to ir jārunā.

Jādiskutē tieši par dažādiem šī likumprojekta smalkumiem, par veidiem, kā šis dienests tiks pildīts, bet likumprojekts ir jāvirza uz priekšu tagad. Mēs nedrīkstam kavēties. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā – ar karu Ukrainā, Krievijas neprognozējamo agresiju un Krievijā tagad izsludināto daļējo mobilizāciju – mēs nedrīkstam kavēties paši rūpēties par savu drošību, cik vien tas ir mūsu spēkos.

Un visbeidzot es vēlos pieminēt likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Proti, man ir liels gandarījums, ka šodien Saeimas vairākums atbalstīja trešajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu, kurš paredz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Man ir īpašs prieks par to, jo es biju galvenā šo grozījumu virzītāja. Es esmu pateicīga saviem kolēģiem Saeimā, kuri mani atbalstīja, lai gan, jāatzīst, daži bija sākumā gaužām skeptiski, viņi teica: “Tev nekas neiznāks, jo arī agrāk tādu likumprojektu mēģināja virzīt.” Taču man iznāca. Un tātad – paldies kolēģiem par atbalstu.

Paldies arī sabiedriskajām organizācijām, īpaši biedrībai “Dzīvnieku brīvība”, kuras nepagurstoši, čakli, radoši turēja šo jautājumu sabiedrības dienaskārtībā, ietekmējot sabiedrības viedokli, parādot šī nežēlīgā, iznīkstošā un vidi piesārņojošā biznesa ēnas puses.

Tā ka man ir liels gandarījums par šo labo darbu, kas tagad, 13. Saeimas beigās, tika izdarīts un novests līdz galam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kristai Baumanei no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Uldim Augulim. Lūdzu!

U. Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienība šodien bija iesniegusi vairākus likumprojektus.

Viens no likumprojektiem – “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Mēs piedāvājām koalīcijas partijām atbalstīt to griestu noteikšanu, kāda ir bijusi līdz šim... samazinājumu, lai būtu vairāk mājsaimniecību, kuras būtu ieguvējas no šī energoresursu cenu paaugstinājuma. Bet, kā jau ierasts, koalīcijas partijas – Jaunā VIENOTĪBA, Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība un Konservatīvie – šo priekšlikumu noraidīja.

Mēs bijām iesnieguši arī plašu piedāvājumu attiecībā uz pārtikas cenu samazinājumu (samazinot pievienotās vērtības nodokli, samazinātos cenas veikalā – un ne tikai veikalā, bet arī mūsu vietējās produkcijas ražotājiem šīs izmaksas kopumā būtu mazākas), bet arī šo priekšlikumu neatbalstīja. Taču mēs turpināsim cīņu par to, lai tomēr pārtikas cenas un zāļu cenas mūsu valstī kopumā kristos.

Šodien tika atbalstīts mūsu iesniegtais lēmuma projekts (par uzdevumu Kariņa valdībai) “Par mērķtiecīgu un Latvijas valsts interesēm atbilstošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai”, kuru bija sagatavojuši Zaļo un Zemnieku savienības deputāti kopā ar citu partiju kolēģiem, bet, komisijai izskatot, šis projekts tika sagrozīts, izņemot ārā Kariņa atbildību un uzliekot laiku – nevis nekavējoties to darīt, bet mēneša laikā. Bet arī tas ir labi, lai Kariņa valdība beidzot sāk kaut ko darīt attiecībā uz energocenu kāpumu, jo mēs redzam – arī publiskajā telpā –, cik paziņojumu parādās no pašvaldībām... divreiz trīsreiz sadārdzināsies apkures cenas. Un šobrīd nav laika gaidīt, visi šie jautājumi ir nekavējoties jārisina.

Tāpat šodien opozīcijas iesniegtais lēmuma projekts “Par līgumsodu nepiemērošanu iedzīvotājiem par kavētiem energoresursu maksājumiem” tika nodots izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, un tad arī komisija lems par šī lēmuma projekta tālāko virzību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Uldim Augulim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!