Frakciju viedokļi 2022.gada 5.maijā

(09.05.2022.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, klausītāji! Viens no likumprojektiem, kuri šodien Saeimas sēdē tika pieņemti otrajā lasījumā, ir likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. (Sarežģīts nosaukums.)

Iemesls, kā dēļ šis likums tagad ir ticis atvērts, ir frakcijas “Neatkarīgie” un arī mans personīgais ierosinājums pārtraukt praksi, ka policijas darbinieku vai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm atvaļināšanos no dienesta pavada rēķins par formas tērpu. Lai viņiem, šiem cilvēkiem, vairs nebūtu jāmaksā par savu formas tērpu.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā radās vairāki precizējumi un labojumi, taču ir patiess gandarījums, ka likumprojekts virzās uz priekšu, uz trešo lasījumu, un mēs sasniegsim to mērķi, kuru vēlējāmies sasniegt, – ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki varēs atvaļināties no dienesta, būdami atbrīvoti no pienākuma atlīdzināt ministrijai par formas tērpu.

Tas būtu svarīgākais šobrīd, mūsu skatījumā. Kolēģi noteikti papildinās – pastāstīs par pārējiem šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārim Možvillo no frakcijas “Neatkarīgie”.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji – visi, kuri seko līdzi raidījumam “Frakciju viedokļi”! Mēs no Zaļo un Zemnieku savienības gribētu īpaši pieteikt, manuprāt, ikvienam Latvijas iedzīvotājam šobrīd sāpīgo jautājumu – pārtikas cenu pieaugumu.

Pagājušajā nedēļā mēs jau bijām iesnieguši iekļaušanai Saeimas darba kārtībā gan jautājumu par to, ka varētu samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, gan arī citus risinājumus, kā mazināt šo spriedzi, ko izraisa pārtikas cenu pieaugums, kas šobrīd ir īpaši novērojams, es domāju, ikvienā pārtikas segmentā. Mēs no opozīcijas turpinām joprojām spiest uz šiem risinājumiem un ceram, ka kaut kas tiks saklausīts.

Īpaši vēlamies uzsvērt: šonedēļ koalīcija saklausīja jautājumu par biodegvielas piemaisījumu. Manuprāt, tas... Mums bija nepieciešami vairāki mēneši, lai šeit, no Saeimas tribīnes, šo jautājumu aktualizētu. Ir prieks, ka vismaz valdības gaiteņos tagad šis jautājums ir sadzirdēts, un ceram, ka būs kāds risinājums.

Šodien tika izskatīts un otrajā lasījumā pieņemts likumprojekts “Pašvaldību likums” (vēl ir jāpieņem trešajā lasījumā), bet mūsu frakcija šo likumprojektu nevarēja atbalstīt izskatīšanai otrajā lasījumā. Mēs atturējāmies šajā balsojumā, jo ir virkne jautājumu... pašvaldībām ar šo likumu varētu tikt uzlikts vēl papildu administratīvais slogs, papildu funkcijas, kas radīs – papildus! – finanšu izaicinājumus pašvaldībām. Tas, mūsu ieskatā, īsti nav atbalstāms šajos apstākļos.

Šajos apstākļos mums būtu vairāk jādomā par to, kā pašvaldības padarīt ilgtspējīgas, lai tās spētu cīnīties ar tiem izaicinājumiem, kuri tām šodien ir sakarā ar sociālajiem pabalstiem, mājokļa pabalstiem, siltuma tarifiem un citiem jautājumiem, kas ir pašvaldību dienaskārtībā, bet šobrīd valdības attieksme vēl joprojām ir tāda, ka visas problēmas tiek uzliktas uz pašvaldību pleciem. Likumprojekts “Pašvaldību likums” diezgan spilgti iezīmē šīs politikas turpināšanos. To mēs no savas puses nevaram atbalstīt. Tā ka tas no mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, puses viss.

Paldies. Un līdz nākamajai reizei! Atā!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātei Ilzei Indriksonei. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien! Šodien Saeimā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi un likumprojekti.

Gribu uzsvērt, ka pirmajā lasījumā atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas paredz atbalstu mājsaimniecībām, kuras brīvprātīgi un bez samaksas līdz šim ir uzņēmušas Ukrainas civiliedzīvotājus savās mājās un devušas viņiem iespēju dzīvot un uzturēties drošībā.

Likumprojekts paredz izmaksāt atbalstu šīm mājsaimniecībām jau ar šo mēnesi – maiju... varētu teikt, paredz attiecināt to uz maiju, proti, izmaksāt no 1. maija. Ļoti ceram, ka jau nākamajā ceturtdienā šo likumprojektu pieņemsim otrajā, galīgajā, lasījumā.

Vēl. Būtisks šodien paveiktais darbs ir tas, ka otrajā lasījumā apstiprinājām likumprojektu “Pašvaldību likums”. Līdz trešajam lasījumam, protams, būs vēl jāpiestrādā pie tā.

Pašvaldību likums – tas būs jauns likums, tas ieviesīs lielas izmaiņas pašvaldību darbā. Un, protams, ir gandarījums par komisijas ieguldīto lielo darbu un, manuprāt, arī ļoti labu tā rezultātu. Likumprojekts vēl tikai nedaudz uzlabojams trešajā lasījumā. Gribu uzsvērt divas lietas, kas varbūt vēl būtu jāpilnveido.

Arī Nacionālā apvienība ļoti iestājas par tā saucamo nulltā līmeņa pašvaldību izveidošanu; tās ir iedzīvotāju padomes, kur... iedzīvotāji savās administratīvajās teritorijās varēs iesaistīties pašvaldību darbā – ar konkrētām funkcijām un konkrētu iespēju iesaistīties lēmuma pieņemšanā tieši jau no paša lēmuma tapšanas brīža.

Likumprojekta redakcija paredz šo procesu kā pilnīgi brīvprātīgu pašvaldībām – ar definējumu, ka tās var to darīt un visas iespējas tām ir dotas, bet nav vairs šī obligātā prasība. Mēs saredzam iespēju, ka vajadzētu trešajā lasījumā precizēt, ka tomēr būtu jāveido šīs padomes; kā nosacījums – ir jādara pašvaldībām.

Protams, ja būs pašvaldību teritorijas, kurās iedzīvotāji nebūs tik aktīvi un neizdosies izveidot šīs padomes, tad piespiedu kārtā nevienam to neliks darīt, bet noteikti pašvaldībām būtu pienākums šo darbu veikt un tieši... ievēlēt šīs padomes – iedzīvotājiem pašiem savu pārstāvniecību.

Tas, manuprāt, ir ļoti būtisks likumprojekts, kas šodien otrajā lasījumā ir atbalstīts. Ļoti priecājos, ka ir turpinājums un notiek dažādi, kā saka, iedzīvotāju... saņemtie iesniegumi izskatīti.

Un būtiski, ka pēc ilgākas, kā saka, gaidīšanas esam tikuši arī pie iedzīvotāju iniciatīvas par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Šo iniciatīvu nodevām šodien izvērtēšanai Saeimas komisijai, un ceru, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Finanšu ministrija iedziļināsies šī jautājuma būtībā un tiks sasniegts labs, pozitīvs rezultāts, izdiskutējot detalizēti arī šo priekšlikumu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātei Ilzei Indriksonei.

Vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju medikamentu pieejamība ir viens no visaktuālākajiem jautājumiem. Taču pēdējā laika tendence ir nepārprotama: medikamentu cenas stabili turpina augt. Vai šo procesu var apturēt? Un ko darīt, lai medikamenti kļūtu lētāki?

Nu te jāatbild uz diviem jautājumiem. Pirmais no tiem – kādi faktori ietekmē zāļu cenas?

Pirmkārt, protams, zāļu cenas ietekmē pievienotās vērtības nodoklis. Un šajā ziņā Latvija ir neizdevīgā stāvoklī pat tad, ja salīdzinām ar tuvākajiem kaimiņiem: mūsu valstī medikamentiem PVN likme ir 12 procenti, Igaunijā – 9 procenti, Lietuvā – 5 procenti.

Mēs uzskatām, ka no patērētāju interešu un Baltijas tirgus vienotības viedokļa tas būtu loģiski – samazināt PVN. Un tāpēc šodien... frakcijas SASKAŅA deputāti pēc mūsu deputāta Vitālija Orlova iniciatīvas sagatavojuši attiecīgus grozījumus, kuri Saeimā tiks izskatīti nākamnedēļ.

Otrs zāļu cenas ietekmējošs faktors ir kompensācijas apmērs. Arī šajā jautājumā Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Iepriekš valdība kopējo kompensācijas apmēru ik gadu palielināja par aptuveni 30 miljoniem eiro, lai ar laiku būtu pārējo Baltijas valstu un citu Eiropas Savienības valstu līmenī, taču tad viss nobremzējās, un šī gada budžetā papildus atvēlēti 10 miljoni eiro onkoloģiskajām zālēm un četri miljoni eiro – reto slimību ārstēšanai.

Ir ļoti labi, ka šie līdzekļi ir piešķirti, bet mūsu frakcija uzskata, ka vajadzētu mainīt pašu principu. Ir jāpalielina kopējais kompensācijas apmērs, un Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, kas redz visu situāciju kopumā, būtu jāizlemj, kuras zāles iekļaut kompensējamo sarakstā. Un, protams, Veselības ministrijai būtu jāveicina konkurence, paralēli atbalstot Latvijā reģistrētajām zālēm līdzīgu medikamentu importu no citām Eiropas valstīm. Tas liks vietējiem uzņēmumiem nepaaugstināt cenas.

Un vēl. Mēs uzskatām, ka pašreizējā situācijā Zāļu valsts aģentūra var droši noteikt cenu griestus konkrētiem medikamentiem, ņemot vērā zāļu cenas citu valstu tirgos.

Būtiski ir arī palielināt līdzfinansējuma apjomu. Mēs atceramies – 2010. gada krīzes laikā tika krasi samazināti līdzekļi. Valsts apmaksātā daļa, piemēram, bronhiālās astmas medikamentiem samazinājās no 90 procentiem uz 75 procentiem, kardioloģisko slimību zālēm – no 75 uz 50 procentiem. Kopš tā laika ir pagājuši 12 gadi, taču līdzfinansējums nav atgriezies pirmskrīzes līmenī.

Esam pārliecināti, ka nosaukto mehānismu pārdomāta izmantošana palīdzēs necelt medikamentu cenas arī bez būtiska finansējuma pieauguma visai veselības aprūpes nozarei. Galvenais – vienmēr priekšplānā izvirzīt pacientu intereses. Un nākamajā Saeimas sēdē mēs to darīsim ar mūsu iesniegto normatīvo aktu projektu palīdzību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Paldies. Godātie klausītāji! Mēs visi zinām – ļoti aktuāls ir jautājums par Pārdaugavas... tā saucamā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu.

Saeimas Ārlietu komisija jau ilgāku laiku... ir izskatījusi visus līgumus ar Krieviju; to ir daudz – apmēram piecdesmit. Daži no tiem, tā teikt, jau ir beiguši savu dzīvi dabiskā veidā, citi vēl ir spēkā, citi – netiek pielietoti...

Mēs esam atraduši veidu, kā juridiski pareizi un... izmantojot arī starptautiskos līgumus... īpaši tagad, kad Krievijas armija (Krievija ir Padomju Savienības pēctece!) veic šausmīgus noziegumus Ukrainā...

Es ļoti ceru, ka rīt mēs beigsim izskatīt un ka drīzā laikā mums būs jauns likums, uz kura pamata mēs varēsim pilnīgi... juridiski pareizi un korekti nojaukt tā saucamo Pārdaugavas stabu.

Paldies par jūsu uzmanību.


Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam.

Vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Mārtiņam Šteinam. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Sveicināti, radioklausītāji! Šodien notika divas Saeimas sēdes. Viena no tām bija Saeimas sēde, kuras darba kārtība ir skatīta jau vairāku nedēļu garumā.

Lēmām vairākas lietas, tostarp ir svarīgs likumprojekts, kas paredz Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem par darbu svētku dienās piemaksas 100 procentu apmērā, līdz ar to policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem, kā arī ieslodzījuma vietās strādājošajiem ir tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās. Šodien mēs novērsām diskrimināciju... ko tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei.

Šodien otrajā lasījumā atbalstījām mūsu, “Attīstībai/Par!”, kolēģu Kristas Baumanes, Daces Rukšānes-Ščipčinskas un Ilmāra Dūrīša rosinātos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuri paredz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Arī Saeimas vairākums šodien otrajā lasījumā atbalstīja šo iniciatīvu, un mēs balsojām par humānu attieksmi pret dzīvniekiem. Vēl priekšā ir trešais lasījums.

Mēs turpinām sniegt atbalstu Ukrainai, kā vien varam, un šodien lēmām par atbalstu mājsaimniecībām, kuras uzņem no kara bēgošos Ukrainas iedzīvotājus. Esam iecerējuši, ka mājsaimniecībai būs tiesības saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas radušās, izmitinot no kara bēgošos Ukrainas iedzīvotājus. Plānots, ka kompensācija būs šāda: 100 eiro mēnesī – par pirmo izmitināto personu, un 50 eiro mēnesī – par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām.

Līdz pirmdienai – priekšlikumu iesniegšana (plānojami arī citu veidu grozījumi šajā likumā), lai nākamceturtdien pieņemtu jau kārtējo atbalsta paketi Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Arī apjomīgais likumprojekts “Pašvaldību likums” beidzot izskatīts otrajā lasījumā. Jaunais likums būtiski stiprinās vietējo iedzīvotāju līdzdalību. Paredz arī nodrošināt mūsdienīgāku pašvaldības pārvaldību pēc administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras un nosakot arī skaidru pārdali attiecībā uz kompetencēm un funkcijām.

Viens liels, nopietns lēmums, kas tika pieņemts šajā Saeimas sēdē, kuras darba kārtība tika skatīta jau vairākās sēdēs, ir tas, ka likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” paredz, ka pakāpeniski līdz 2025. gadam finansējums aizsardzības vajadzībām jāpalielina līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Par to Saeima jau lēmusi.

Saeimas sēdes darba kārtībā bija arī jautājums, kas noteikti ir aktuāls jauniešiem un jaunatnes organizācijām. Proti, pēc “Attīstībai/Par!” deputātu, kā arī citu kolēģu, no citām frakcijām, ierosinājuma likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” ir nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Tur ir paredzētas jauniešu... cenza izmaiņas, nosakot, ka vecumā no 13 līdz 30 gadiem...

Ir precizēts arī tas, kā mēs Latvijā veidojam jaunatnes politiku. Nosakām dažādas atbildības jomas un arī stiprinām gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai sakārtotu dažādas lietas un stiprinātu jaunatnes politikas attīstību Latvijā. Tuvākajos mēnešos arī par šo jautājumu plānotas diskusijas Saeimā.

Paldies par uzmanību. Mierīgu šo darba dienu un visu šo nedēļu!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šteinam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties.

Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 5.jūlijā
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde