Frakciju viedokļi 2022.gada 10.martā

(14.03.2022.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Saeimas deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, klausītāji! Labdien, arī skatītāji! Šodien Saeimas darba kārtībā bija vairāki jautājumi, bet es pieskaršos diviem.

Viens no tiem bija mūsu kolēģu iesniegtais lēmuma... projekts par degvielas cenu samazinājumu, attiecīgi grozot nodokļus. Diemžēl koalīcijas kolēģi neatbalstīja mūsu centienus, līdz ar to turpināsim pirkt dārgu degvielu, turpināsim maksāt lielus nodokļus un mēģināsim kaut kā šo krīzi pārvarēt.

Bija arī otrs jautājums, pie kura es pakavēšos ilgāk. Tas ir likumprojekts par palīdzību Ukrainas karā cietušajiem un Latvijas nostāju šajā... pozīcijā. Gan komisijā šodien izskatījām daudzus priekšlikumus, gan Saeimas sēdē bija diskusijas par šo jautājumu, un mēs pieņēmām lēmumus par ļoti daudzām pozitīvām lietām, taču mani satrauc cita lieta, kas saistās ar šo likumu un arī šiem bēgļiem.

Nav noslēpums, ka šobrīd mūsu sabiedrību šķeļ pašu pieņemtie lēmumi par dažādiem regulējumiem un ierobežojumiem, kas joprojām ir spēkā saistībā ar iepriekšējo krīzi (kas tā kā ir aizmirsies), un šobrīd tā vietā, lai apvienotu sabiedrību, mēs turpinām to šķelt, un klāt vēl nāk šis kara aspekts un cilvēki, kas ierodas Latvijā. Konkrētāk runājot (tas ir mans uzskats, un arī mēs, kolēģi... esam par to runājuši), šobrīd vairs nav nozīmes turpināt ierobežojumus, kas attiecas uz vietējiem iedzīvotājiem, jo, nolemjot sniegt atbalstu Ukrainas bēgļiem, mēs atkal veidojam atšķirīgu pieeju cilvēkiem. Es pilnībā apzinos, ka mums ir jāpalīdz šiem bēgļiem, taču mēs aizmirstam savus iedzīvotājus un atkal nostādām pret.

Es ticu, ka cilvēki, mūsu cilvēki, ir ar atvērtu sirdi un gatavi palīdzēt, taču arī valdībai un Saeimai ir jāpagriežas pret savu tautu un jābeidz šķelt ar sertifikātiem, dažādiem liegumiem, jo mēs redzam, ka šobrīd mūs vieno ideja par to, kā ātrāk izbeigt karu, kā palīdzēt cietušajiem un kā apturēt šo ārprātu, kas turpinās tepat, mūsu durvju priekšā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Uldim Augulim. Lūdzu!

U. Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairākus tiešām svarīgus un aktuālus likumprojektus. Kā pirmo es gribu minēt likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pie kura Saeima aktīvi strādā, lai mēs palīdzētu tiem cilvēkiem, kas šobrīd cieš no karadarbības.

Mēs bijām piedāvājuši savu redzējumu, kādā veidā atbalstīt tos cilvēkus, kas nesavtīgi ziedo, tai skaitā uzņēmējus, kas tiešām to dara ļoti aktīvi. Kā mēs zinām, ziedošana turpinās un turpināsies, palīdzība vēl būs nepieciešama. Līdz ar to mēs piedāvājām atbrīvot uzņēmējus, kas ziedo tieši palīdzībai Ukrainai, palīdzībai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kopumā atbalstam Ukrainai, no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, jo šinī grūtajā brīdī uzņēmējiem ar savu naudu nav papildus jāatbalsta arī valsts budžets. Līdz ar to mūsu vēlme bija palīdzēt arī uzņēmējiem, kas tiešām ir ļoti aktīvi, un paldies viņiem, bet šodien diskusijās šis jautājums diemžēl netika atbalstīts. Es ceru, ka veselais saprāts tomēr būs un šādi priekšlikumi tiks atbalstīti.

Nākamais. Mēs iesniedzām... un tika atbalstīti divi grozījumu likumprojekti – “Grozījums Krimināllikumā” un “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Mūsu priekšlikumi piedāvā gan kriminālatbildību, gan administratīvo atbildību, lai mēs izbēgtu no kaut kādas eskalācijas attiecībā uz simbolikas lietošanu, kuru šobrīd lieto Krievijas okupantu armija Ukrainā, lai šādas zīmes neparādītos šeit, Latvijā, publiskos un izklaides pasākumos. Paldies Saeimai – jā, šie mūsu priekšlikumi šodien tika atbalstīti.

Diemžēl vēl divi priekšlikumi, kurus mēs bijām sagatavojuši un iesnieguši, atsaucoties arī uz lauksaimnieku vēlmēm un sabiedrību kopumā... grozījumi akcīzes nodoklī attiecībā uz degvielu, kur mēs piedāvājam samazināt akcīzes nodokli... Mēs redzam, kā ir kāpusi degvielas cena, līdz ar to budžetā plānotais pievienotās vērtības nodoklis arī strauji pieaug, akcīzes nodokļa samazināšana palīdzētu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā pārvarēt šo laiku, šo krīzes laiku... pie šāda degvielas cenu kāpuma. Šis akcīzes nodokļa samazinājums diemžēl netika atbalstīts. Mēs skatāmies, ka... tūliņ, tūliņ sāksies visi ražas... nevis ražas laiks, bet sējas laiks un stādīšanas laiks, kad lauksaimnieki patērē ļoti daudz degvielas...

Kā pēdējais no mūsu piedāvātajiem grozījumiem bija “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, kas paredz no 1. aprīļa pievienot biopiedevas vasaras dīzeļdegvielai. Tas vistiešākajā veidā skars gan transportlīdzekļu lietotājus, gan lauksaimniekus, jo dīzeļdegviela no 1. aprīļa sadārdzināsies par 10 līdz pat 14 centiem litrā. Diemžēl arī šī mūsu iniciatīva netika atbalstīta, bet es ceru, ka gan valdība, gan arī koalīcija šo jautājumu izvērtēs un tomēr sapratīs, cik šie likuma grozījumi ir nozīmīgi... par izmaiņām kaut vai uz gadu, jo, atsakoties no biopiedevu pievienošanas degvielai, mēs tomēr palīdzēsim mūsu sabiedrībai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Uldim Augulim.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien! Šodien Saeimai bija darbīga diena – tika izskatīti gandrīz 30 likumprojekti, un es gribu teikt, ka svarīgākais no tiem, protams, ir likumprojekts par atbalstu Ukrainas kara bēgļiem. Es varu tikai izteikt... tā teikt, atbalstu tam, kā valsts institūcijas ir iesaistījušās šī likuma rakstīšanā, – tas tika pieņemts diezgan ātri, uzreiz, jau pirmajās dienās.

Šodien likumprojektam tika izskatīti vairāki desmiti priekšlikumu, kas to precizē, bet atgādināšu – šis likumprojekts paredz iespēju iegūt humāno vīzu. Un šī humānā vīza, neatkarīgi no pases veida, kas ir Ukrainas bēgļiem, uzreiz dod tiesības piekļuvei gan sociālajiem pakalpojumiem, gan veselības aprūpes pakalpojumiem, gan dažādu veidu atbalsta pakalpojumiem pilnā apmērā, un tas ir, manuprāt, labākais, ko mēs šobrīd varam, – atbalstīt Ukrainas kara bēgļus.

Otrs jautājums, kas šodien Saeimā izraisīja plašas debates, – par iespēju atteikties no viena, no otra, no trešā nodokļa. Šī ir leģitīma diskusija, nav šaubu, ka tas būtu jāvērtē, bet es savas frakcijas vārdā tikai gribu teikt, ka mums ir jāsāk domāt par pilnīgi jaunu situāciju, kāda ir izveidojusies Latvijā, – mums blakus notiek asiņains, brutāls karš, ir mainījusies drošības situācija. Šinī brīdī Latvijai ir jāuzņemas daudzi citi izdevumi, kas iepriekš nebija paredzēti, šobrīd ir palielināti drošības izdevumi, mēs virzāmies uz divarpus procentiem no valsts budžeta. Otrs ir tas, ka Latvijas valsts sniedz ļoti plašu atbalstu gan Ukrainai, gan Ukrainas bēgļiem Latvijā. Mums ir jādomā, no kā to visu finansēt. Šinī gadījumā teikt, ka mēs tagad sākam atteikties no viena vai otra nodokļa, – tas nebūtu pareizi, mums drīzāk ir jādomā, kādā veidā mēs varam rast risinājumu visām šīm jaunajām programmām, ko valsts ir uzņēmusies, lai to varētu darīt.

No JAUNĀS VIENOTĪBAS puses tas īsumā būtu viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Karš Ukrainā, starptautiskās sabiedrības noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmē pārtikas tirgu, jo Krievija un Ukraina ir lielākās graudu ražotājas un eksportētājas Eiropā.

Pēdējā laikā Latvijā vērojama nervozitāte pārtikas patērētāju vidū un atsevišķas preču kategorijas... piemēram, sāls, pat pazuda no tirdzniecības, tāpēc tika sagatavoti frakcijas SASKAŅA deputātu jautājumi zemkopības ministram Gerharda kungam par nodrošinājumu ar pārtiku Latvijā. Mēs lūdzām Zemkopības ministriju sniegt skaidras atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kā tiks nodrošināta graudu pieejamība vietējam patēriņam Latvijā par saprātīgām cenām, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu Eiropā un citos tirgos?

Kāda ir situācija Latvijā ar lauksaimniecības produktu ražotāju nodrošinājumu ar minerālmēsliem, ņemot vērā to, ka ievērojama daļa no minerālmēsliem, kurus izmanto Latvijā, tiek ražoti Krievijā un Baltkrievijā?

Kādā termiņā Latvijā tiks nodrošināta sāls piegāde mazumtirdzniecībai, ēdināšanai un pārtikas rūpniecībai?

Katrā gadījumā mēs aicinām ministriju aktīvāk palīdzēt mūsu līdzpilsoņiem šos jautājumus risināt.

Vēl viens aktuāls jautājums ir saistīts ar referendumiem pašvaldību līmenī. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ atbalstīja likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Ar jauno likumu paredzēts noteikt pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Šis likums nepieciešams, lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā, un tas noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.

Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pilsētas vai novada vēlēšanu komisija. Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Paredzēts, ka referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

Likumprojekts nosaka, ka tiesības ierosināt pašvaldības referendumu būs 18 gadu vecumu sasniegušam un vēlētāju reģistrā reģistrētam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Plānots, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Lai varētu rosināt kāda jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, iedzīvotājiem vispirms būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski portālā www.latvija.lv, parakstu vākšana ilgs 30 dienas un paraksti būs notariāli jāapstiprina.

Šis likumprojekts galīgajā lasījumā vēl būs jāskata Saeimas sēdē, visticamāk, tas notiks nākamnedēļ. Plānots, ka Vietējo pašvaldību referendumu likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Ir tāda tautas gudrība, ka vēlētājam vienmēr taisnība.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie klausītāji! Kā jau jūs zināt, šodien, bez šaubām, pats, pats svarīgākais likums, kas tika pieņemts, ir likums par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Es varbūt mazliet vairāk pastāstīšu, kas tieši ar šo likumu tika pieņemts.

Bērniem, kas ieradušies Latvijā no Ukrainas bez vecāku pavadības, tiek ieviests jauns ārpusģimenes aprūpes institūts – ārkārtas aizbildnība. Likums paredz, ka par ārkārtas aizbildni var kļūt: persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns; persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, kā arī audžuģimenes vai viesģimenes statuss; tāpat arī persona, ar kuru kopā nepavadīts bērns ierodas Latvijā.

Ja pašvaldība bērnam nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā un tā tiek apgūta privātā izglītības iestādē, pašvaldība šim privātā pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

Likumā arī veiktas izmaiņas, lai pacientiem ar hroniskām slimībām nodrošinātu zāļu terapijas nepārtrauktību, ja viņiem ir derīga Ukrainā izrakstīta recepte. Ja zāļu terapijas turpināšanai nepieciešamas narkotiskās vai tām pielīdzināmās psihotropās zāles, Ukrainas iedzīvotājam būs nepieciešama attiecīgā ārsta speciālista konsultācija Latvijā. Viņš izrakstīs zāles uz Latvijas recepšu veidlapas. Ņemot vērā to, ka karadarbības rezultātā personām var būt bijusi traucēta iespēja saņemt zāles Ukrainā, būs pieļaujama šo zāļu saņemšana arī tad, ja Ukrainas receptes derīguma termiņš būs beidzies ne vēlāk kā pirms 14 dienām. Tas tātad ir paredzēts šajā likumā.

Uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājiem būs tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēnešalgas apmērā, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat noteikts, ka darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas.

Ukrainas iedzīvotājus, kas ir farmaceiti un farmaceitu asistenti, varēs nodarbināt aptiekas, zāļu lieltirgotavas un ārstniecības iestādes.

Ukrainas iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu, kas pārvadā pasažierus dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā.

Ar grozījumiem likumā tiks nodrošināts atbalsts arī tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri, bēgot no Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta, ieceļo Latvijā ar dzīvniekiem. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā minētos dzīvniekus reģistrēs un nodrošinās tiem obligāto veselības prasību izpildi.

Lai atvieglotu ziedojumu veikšanas kārtību valsts kapitālsabiedrībām, likumā paredzēta speciāla kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Tāpat paredzēts piemērot pievienotās vērtības nodokļa nulles procentu likmi tādām preču piegādēm, kas uz līguma pamata bez maksas tiek piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai ar mērķi sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Paldies, tas man arī viss.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jurim Rancānam.

Vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Viesturam Liepkalnam. Lūdzu!

V. Liepkalns (AP!).

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Šodien Latvijas parlamentā ir bijuši vairāki ļoti būtiski balsojumi, kas saistīti ar Krievijas izraisīto asiņaino karu Ukrainā.

Pirmais, ko vēlos atzīmēt, ir likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas tika izskatīts steidzamības kārtībā – divos lasījumos – un kas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei nosaka tiesības ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu valsts iestāžu iespēju reaģēt un rīkoties gadījumos, kad interneta vidē tiek izplatīts saturs, kas var nodarīt kaitējumu valsts nacionālajām un drošības interesēm.

Līdzīga satura likumprojekts, kuru arī Saeima šodien atbalstīja divos lasījumos, ir likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Tas ir izstrādāts, lai mazinātu nelegālu ierīču, programmu vai citu risinājumu izmantošanu, lai piekļūtu audiovizuālajiem pakalpojumiem... kā arī vienlaikus stiprinātu Latvijas informatīvo telpu.

Frakcijā “Attīstībai/Par!” par šiem likumprojektiem ir bijušas debates. Mūsuprāt, ar šādiem lēmumiem nebūtu jāaizraujas un tie būtu jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo neatbilstoši piemēroti tie var ierobežot vārda brīvību, bet, ņemot vērā esošo sarežģīto ģeopolitisko situāciju un radītos draudus mūsu valsts drošībai, šis ir bijis atbilstošs un pareizs lēmums.

Šodien Saeimā bija arī plašas debates par Latvijas enerģētikas politiku un par nepieciešamību veidot gan stratēģiskās rezerves, gan potenciāli jaunu infrastruktūras objektu izbūvi gāzes piegādes nodrošināšanai. Frakcijas “Attīstībai/Par!” pozīcija pamatā balstās nepieciešamībā palielināt enerģijas jaudas ražošanas apjomu Latvijā, primāri balstoties uz atjaunīgajiem energoresursiem, respektīvi, uz vēju, uz sauli, uz biomasu un citiem.

Protams, svarīgākais likumprojekts, par kuru šodien Saeima lēma un bija debates, ir likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Grozījumi likumā nosaka papildu pasākumus efektīvāka atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto karu, tā, piemēram, likums paredz pašvaldības sociālajam dienestam sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem nekavējoties, ja tāda vajadzība ir konstatēta. Likums arī paredz nodrošināt maksimāli efektīvu un procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā vidē Latvijā, kā arī daudzus citus atbalsta mehānismus un rīkus palīdzības nodrošināšanai Ukrainas bēgļiem.

Mūsu kā valsts un sabiedrības galvenais uzdevums šobrīd ir sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai un bēgļiem no tās. Ukraina cīnās par mums, par demokrātiju un par Eiropu. Lai slava Ukrainai!

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Viesturam Liepkalnam.

Vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Šī nav pirmā Saeimas sēde, kas norit Krievijas agresijas Ukrainā zīmē. Loģiski, ka daudzi no likumprojektiem, kas šodien tika izskatīti Saeimā, ir tieši vai netieši saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā un briesmām, kas draud ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropai.

Viens no likumprojektiem bija jau minētais ukraiņu bēgļu palīdzības likums. Tāpat arī tika virzīts likumprojekts par enerģētisko rezervju nodrošināšanu, kas arī ir ļoti svarīgi, lai mūsu valsts būtu neatkarīga no Krievijas enerģijas piegādēm.

Trešā lieta ir tā, ka jau ilgi pirms šī Krievijas uzbrukuma Ukrainai Krievija bija izvērsusi informatīvo karu – informatīvo karu ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret Eiropu, pret visu Rietumu civilizāciju. Tieši tādēļ ir jāsargā Latvijas informatīvā telpa no Krievijas kara propagandas, no apzinātas dezinformācijas izplatīšanas. Nacionālā apvienība un tās vadītā Kultūras ministrija ir atbalstījusi tos likumprojektus, kuri šodien Saeimas sēdē tika pieņemti un izskatīti saistībā ar Latvijas informatīvās telpas stiprināšanu. Šodien tika pieņemti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei dod tiesības, konsultējoties ar valsts iestādēm, slēgt pieeju interneta vietnēm, kas ir Krievijas propagandas vietnes, kas propagandē karu, sēj dezinformāciju, apdraud valsts drošību kopumā un sabiedrisko kārtību valstī.

Bet šis nebūt nav voluntārs likums, jo tas paredz tiešām šo divējas drošības mehānismu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome viena pati nevar pieņemt šo lēmumu, ir jābūt konsultācijām ar atbilstošām valsts iestādēm, vai nu tās ir drošības iestādes... Valsts policija, vai Veselības ministrija, vai Valsts ieņēmumu dienests, tikai tad var pieņemt šo administratīvo aktu par piekļuves liegšanu konkrētam interneta saitam.

Tajā pašā laikā (ir norādīts jau komisijas sēdē) arī jāmēra, vai sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonas interešu aizskārums iegūt šo informāciju. Ņemot vērā kara apstākli, ja tiek piedāvāta naidīga, karu kurinoša informācija, protams, atbilstoši tiks izvērtēta pieeja tādiem interneta saitiem.

Tika arī pieņemts likums, kas ierobežos un veiks preventīvu darbību, lai netiktu lietoti nelegāli sakaru līdzekļi, lai, piemēram, uztvertu Krievijas propagandas kanālus ar satelīta palīdzību, nemaksājot nekādus nodokļus un apejot visus aizliegumus, ko valstī ir noteikusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Tika arī skatīts un tālāk virzīts likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas nosaka, ka pakalpojuma pēc pieprasījuma veikšana netiek pieļauta tādā gadījumā, ja šī pakalpojuma sniedzējs nav uzrādījis patieso labuma guvēju, respektīvi, ja tā ir nevienam nezināma interneta lapa, kas pārraida pat televīzijas pārraides ar dezinformāciju, un neviens nevar noteikt, kas šo dezinformāciju izplata un kas to finansē. Tādā gadījumā likums ļaus šādu lapu slēgt.

Kara apstākļos tie ir samērīgi pasākumi.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 5.jūlijā
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde