Frakciju viedokļi 2021.gada 30.septembrī

(05.10.2021.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas Jaunā Vienotība deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien notika kārtējā Saeimas sēde, un sēdes laikā komisijām tika nodoti vairāki likumprojekti, to skaitā “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, “Grozījumi Pasta likumā”... un grozījumi citos normatīvajos aktos.

Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par vienotu tiesisko regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem. Līdz šim kā dalītā īpašuma tiesiskais risinājums tika izmantots nomas institūts. Grozījumos ir paredzēts to aizstāt ar reālservitūtu.

Ar likuma grozījumiem noteikts arī tas, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4 procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk kā 50 eiro. Puses, protams, varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru.

Tāpat noteikts trīs gadu noilgums pušu prasījumiem.

Šodien pirmajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, un tā mērķis ir atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības dēļ Latvijas teritorijā.

Šodien otrajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kā arī likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Šajos normatīvajos aktos ir paredzēts aizliegt Georga lentes izmantošanu. Priekšā, protams, ir trešais lasījums. Komisijā daudz diskutēts par likuma realizāciju, bet deputāti priekšlikumu ir atbalstījuši, un tad... nākotnē ir trešais lasījums.

Šodien galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Prokuratūras likumā, kuri nodrošina nacionālā normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības Padomes regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Padomes... izveidei un kas paredz sociālās garantijas prokuroriem, kuri strādās Eiropas Prokuratūrā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam no frakcijas Jaunā Vienotība.

Nākamais runās Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, radioklausītāji! Es šodien mēģināšu uzsvērt un runāt par, manuprāt, svarīgāko... vismaz pēc mūsu frakcijas domām, svarīgāko darba kārtības jautājumu.

Proti, šodien Saeimas sēdē galīgajā lasījumā tika atbalstīts Tieslietu ministrijas rosinātais piespiedu nomas reformas likuma projekts. Pieņemtais likums paredz mainīt līdzšinējo piespiedu nomas regulējumu, nosakot vienotu kārtību tiesiskajām attiecībām starp mājokļa un zemes īpašniekiem, ja tie atrodas dalītajā īpašumā.

Nav noliedzams, ka līdzšinējais piespiedu nomas regulējums ir novecojis un radīja, un rada milzīgas neērtības visām iesaistītajām personām dalītā īpašuma attiecībās, kā arī sekmē nesamērīgi daudzus tiesvedības procesus. Pieņemtās izmaiņas likumā paredz aizstāt piespiedu nomas regulējumu ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, līdz ar to padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības. Tas mazinātu strīdu un tiesvedības procesu skaitu dalītā īpašuma gadījumā.

Nepieciešamība veikt likumā izmaiņas skaidrojama ar praksē novēroto, ka esošais regulējums būtībā nosaka pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu; ka šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs esošais tiesisko attiecību risinājuma modelis, jo, kā liecina dati, dalītā īpašumā šobrīd atrodas kopumā vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz teju 70 tūkstošiem citām personām piederošām zemes vienībām, no tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas vairāk nekā 110 tūkstoši dzīvokļu.

Lai turpmāk vienkāršotu dalītā īpašumā iesaistīto pušu attiecības, grozījumi likumā paredz noteikt fiksētu zemes lietošanas maksas apmēru – 4 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības – visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem. Tāpat paredz regulēt pušu attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā. Tiek noteikts trīs gadu noilgums prasījumiem par zemes lietošanas maksas samaksu.

Tāpat paredz esošo attiecību, to skaitā ar tiesas spriedumu regulēto attiecību, pāreju uz jaunu regulējumu, tādējādi novēršot to, ka identiskos gadījumos attiecības tiek regulētas dažādi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājam deputātam Jurim Jurašam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika skatīts un diemžēl arī atbalstīts likumprojekts, kuru iesniedza “Attīstībai/Par!”, bet kuru sagatavoja ebreju organizāciju aktīvisti, – proti, likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”.

Ko paredz likumprojekts? Likumprojekts paredz, ka Latvijas valstij ir jāsamaksā konkrētai organizācijai, kuras vadībā ir Suharenko kungs un Krupņikova kungs, un Umanovskas kundze un kura sakās pārstāvam visus ebrejus Latvijā, kaut gan ir lieli strīdi arī pašu ebreju vidū... ja, piemēram, organizācija “ŠAMIR”, kas ir vecāka par šo izveidoto organizāciju, kas tagad piesakās uz šiem 40 miljoniem... Bet nu jebkurā gadījumā no Latvijas valsts tiek prasīts kompensēt ebreju īpašumus... gan reliģiskie, gan sabiedriskie... un arī privātīpašumi 40 miljonu eiro apmērā.

Šis jautājums tiek skatīts jau gadiem. Kā saka, tas viss ir jau diezgan sen. Un viens, ko varam novērot, ir tas, ka pastāvīgi šīs prasības aug. Tā ir tāda nemainīga tendence.

Es atceros iepriekšējo reizi, kad tas tika skatīts Saeimā. Toreiz Ārlietu komisijā runa bija par vairākām mājām Rīgas centrā, Ārlietu komisijā skatīja šo... tas ir diezgan interesanti... par mājām Rīgas centrā. Ārlietu komisijas vadītājs toreiz teica, ka šis ir galīgais šī jautājuma risinājums: kā saka, punkts ir pielikts un visas saistības, kas ir... visur ārzemēs un... Rietumu partneriem... un Amerikā... viss ir beidzot noregulēts.

Pēc tam... Nu, grūti tagad pateikt, vai tas bija pēc tam vai pirms tam, bet jebkurā gadījumā 2015. gadā Krupņikova kungs Latvijas Radio savukārt paziņoja, ka runa jau ir par 20 miljoniem, bet... Tā esot liela pretimnākšana no kopienas puses, jo kopumā esot sarēķināti 40 miljoni, bet nu prasīs 20.

Tagad mums ir nolikts priekšā, ka prasa 40, un īsti nav skaidrs, kāpēc 40, neviens īsti uz to atbildēt nevar, tai skaitā pats Krupņikova kungs, kuram es personīgi to jautājumu uzdevu televīzijas debatēs. Viņš bija manāmi apjucis un teica, ka cena bija cita tad, tagad ir cita... Nu, teiksim, ar kadastrālo vērtību tam sakara arī nav, jo pieaugusi, dabiski, tādā progresijā nav. Lūk, bet nu izskatās, ka Saeimas deputātiem īsti pat neinteresē, vai tur ir 40 vai 20; nu principā, kā saka, maksās, cik prasīs.

Nu labi, bet ir arī jāņem vērā... un uz to tika vērsta uzmanība arī debatēs... proti, kam maksās. Jānis Dombrava debatēs vērsa uzmanību uz to, ka ir ļoti apšaubāma tā publika, kas šo... tātad – naudu... apsaimniekos pēc tam, kad Latvijas valsts to visu būs nodevusi... Proti, no komercviedokļa un uzticamības viedokļa, un reputācijas viedokļa tur ir vesela virkne jautājumu.

Bet tas, ko es gribētu pateikt un ar ko gribētu arī nobeigt, – tieši par morālo pusi. Neviens jau, protams, nenoliedz holokaustu, visi saprot, ka tā bija milzīga traģēdija, bet tas, kas īsti nav saprotams, ir tas, ka, izmantojot holokaustu, šodien atsevišķas grupas un atsevišķi cilvēki, kuriem nav absolūti nekādas saistības... un kuri absolūti nekā nav cietuši ne no vācu okupācijas, ne arī no padomju okupācijas (tieši otrādi – varbūt padomju okupācijā pat ļoti labi klājās vienam otram no šiem cilvēkiem), tagad saņems no Latvijas valsts kompensāciju – turklāt nevis tikai izpētei... nevis pētīs holokaustu vai stiprinās reliģisko kopienu, vai... un tā tālāk, bet tīri praktiski... savai – savai! – medicīniskajai aprūpei.

Tas ir ļoti nesmuki. Ļoti nesmuki – vienkārši piesegties ar holokaustu un ar, kā saka, holokaustā cietušajiem, lai paši ielīstu un saņemtu sev tīri materiālus labumus.

Es uzskatu, ka tas ir ļoti nesmuki, ļoti nepareizi, ļoti netaisnīgi pret Latvijas iedzīvotājiem un būs ļoti slikti, ja Latvijas valsts šo likumprojektu atbalstīs. Tagad ir pirmais lasījums. Ja tas tiks pieņemts otrajā un trešajā lasījumā, tad, protams, tas būs ļoti slikti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Inese Voika. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Gribu pastāstīt par sekojošiem jaunumiem.

No šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem vislielāko ietekmi uz visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi (īpaši to cilvēku dzīvi, kuri ir saistīti ar dažādām īpašuma formām) atstās tas, kas Juridiskajā komisijā jau ilgstoši skatīts... es arī pati Juridiskajā komisijā strādāju pie šiem likumprojektiem, lai sakārtotu jautājumu par dalītā īpašuma un nomas jautājumiem.

13. Saeima ir spējusi panākt risinājumu daudzos jautājumos, kuri ir ilguši ne tikai dažus gadus (šos trīs, kurus mēs strādājam), bet jau ļoti sen, daži – pat gadu desmitus. Un viens no šiem jautājumiem ir šis – izveidot dalītā īpašuma jautājumam regulējumu tādos aspektos, lai tas būtu vienkāršāk, saprotamāk risināms. Ar detaļām tiem, kurus tas interesē, noteikti vajag iepazīties sīkāk; tās šeit nepārstāstīšu.

Vēl viens likumprojekts, kuru gribu pieminēt. Šodien sākām skatīt, bet vēl nepieņēmām... par ko frakcijai “Attīstībai/Par!” ir liels gandarījums... likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, kurš paredz, ka mēs atlīdzinām Latvijas ebreju kopienai nodarīto vēsturisko netaisnību attiecībā uz īpašumiem, kurus, Latvijai atgūstot neatkarību deviņdesmitajos gados, ebreju kopiena nespēja pārņemt savā īpašumā. Šādā veidā mēs godinām to... traģēdiju, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā.

Daudz ir runāts gan par šī likumprojekta morālo aspektu, gan arī par praktisko. Un man ir liels prieks, ka Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu likumprojektu šodien pieņēma pirmajā lasījumā; arī no tribīnes skanēja apliecinoši vārdi... vārdi, kuri apliecināja izpratni par to, ka mēs nekad nevarēsim atlīdzināt ebreju tautai tos zaudējumus, kurus viņi ir cietuši genocīdā, taču mēs varam ar šo likumprojektu aizvērt vienu būtisku lappusi.

Šie ir miljoni, kas vairāku desmitu... desmit gadu garumā... Tie ir paredzēti tieši Latvijas ebreju kopienas piemiņas saglabāšanai un šībrīža darbībai. Tas ir rūpīga darba rezultāts, izvērtējot tos īpašumus, ko ebreju kopienas pārstāvji ir zaudējuši, un nonākot pie tāda risinājuma, kas arī ebreju kopienas... no ebreju kopienas puses... Tas ir ļoti svarīgi šādos jautājumos. Šķiet, ja to izpildīs, tad tiešām varēs pielikt punktu.

Frakcija “Attīstībai/Par!” līdzīgu likumprojektu iesniedza jau 13. Saeimas darbības sākumā, un toreiz Saeima to noraidīja. Šoreiz šo likumprojektu izstrādāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un ir novērsti būtiski... tādas nepilnības, jautājumi, kas radās saistībā ar to – tāda liela summa, kur tad to lietos, vai lietos... Nu nav iespējas šai naudai nenonākt tam mērķim!

Būtisks punkts ir tas, ka neviena komercbanka neiegūs no šīs naudas pārvaldības, tā nauda glabāsies Valsts kasē. Ir paplašināts to organizāciju loks, kuras varēs pieteikties šo ebreju kopienas darba... piemiņas un darba tālākai attīstībai. Un noteikti... un ir arī padome, kas šo darbu uzraudzīs.

Tā ka diskusijas par detaļām, es ceru, komisijā turpināsies otrajā lasījumā. Tagad ir iespējams iesniegt priekšlikumus, termiņš – mēneša garumā. Un ceram sagaidīt, ka likumprojektu pieņems.

Vēl īsi gribu pieminēt to, ka mūsu frakcija bija viena no valdības koalīcijas frakcijām, kas šodien balsoja “pret” likumprojektu, kas noteic aizliegumu lietot Georga lentītes svētku un piemiņas pasākumos. Mēs balsojām “pret” šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā – ne tāpēc, ka mēs atbalstītu Georga lentīšu lietošanu. Skaidri apzināmies, ka visbiežāk, īpaši pēdējā laikā, šī simbolika ir izmantota, lai portretētu Krievijas impērijas... un tādus, nu, citādā veidā Latvijai, varētu teikt, nedraudzīgus simbolus. Mēs esam pret aizliegumiem, kurus nevar kontrolēt un nevar izpildīt.

Mums ir jāstrādā ar šiem jautājumiem citā līmenī, un mums nav jāpārvērš valsts par policejisku valsti, kur katrs tērps, kurā ir oranžs un brūns, svētku pasākumos policijai būs jāpārbauda un jāskatās. Mēs esam par aizliegumiem, ko var pārbaudīt, tāpēc šodien par šo likumprojektu nebalsojām.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Voikai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās deputāts Ralfs Nemiro no frakcijas “Neatkarīgie”. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie radioklausītāji! Šobrīd... Mēs dzirdējām diezgan daudzus spriedelējumus par augstām morāles normām; tie izskanēja gan no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, gan no Nacionālās apvienības frakcijas, gan no Jauno konservatīvo frakcijas, gan no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Šobrīd mēs atrodamies valdības... es atvainojos, Latvijas Republikas Saeimas namā. Saeima – tas ir augstākais lēmējorgāns mūsu valstī. Kārtības rullis ir tas dokuments, tas likums, pēc kura mēs strādājam.

Taču šodien absolūti vienkāršā balsojumā, kas bija saistīts ar dažu deputātu vēlmi piedalīties atsevišķās komisijās, mēs... pirmām kārtām redzējām likuma normu pārkāpumu, kas... nosaka, ka katrai frakcijai ir tiesības deleģēt divus pārstāvjus komisijā. Šobrīd tas... šodien apliecinājās kā noraidīts lūgums. Un līdz ar to tas bija pārkāpums – no likuma formas viedokļa. Tā ir absolūti nekoleģiāla attieksme, kas šobrīd... šodien arī izpaudās. Protams, tas tiks risināts nākotnē – citādos ceļos.

Līdz ar to mēs sapratām, ka tās augstās morāles normas, par kurām tiek deklarēts, īsti neattiecas uz pašiem... uz sevi.

Otrs būtiskais aspekts, par ko šodien mēs lēmām, ir valdības izraisīto kļūdu analīze Covid-19 pandēmijas ietvaros. Šis jautājums ir ilgstoši prasījis ļoti daudzu amatpersonu uzaicināšanu, iztaujāšanu, dokumentu gūzmu un to analīzi. Katrā ziņā pie tā darbs vēl turpināsies.

Galvenās amatpersonas, kas ir atbildīgas par visa šī procesa norisi kopumā... un es runāju šobrīd par... Ministru prezidents vēl nav iztaujāts, un tieši tāpēc izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis aicināja pagarināt izmeklēšanas komisijas termiņu. Tas ir pareizs lēmums, tāpēc ka tiešām ir nepieciešams vēl vairāk laika.

Tās kļūdas, kuras mēs redzam šodien, mēs redzējām arī pirms gada. Respektīvi, secinājums ir tāds: kļūdas atkārtojas. Deputātu pienākums šajā gadījumā būs norādīt gan uz tām personām, kuras ir pieņēmušas kļūdainus lēmumus, gan uz to personu atbildību, gan arī uz to, lai nākotnē šādas kļūdas nepieļautu.

Termiņš tika pagarināts, paldies šoreiz deputātiem par atbalstu. Un katrā ziņā mēs sekosim līdzi tiem jautājumiem, kas šajā komisijā tiks risināti.

Vēl viens būtisks aspekts. Šodien mēs pieņēmām labas pārvaldības principus kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Šajā gadījumā nozares politiku veidojošās institūcijas (jeb, precīzāk, šajā gadījumā – ministrijas) ir ar tiesībām nominēt šos locekļus, kas būs komisijas izvērtēšanas procesā nepieciešami... no savas puses. Un tā ir labas pārvaldības principu nostiprināšana mūsu kapitālsabiedrību vadošo amatpersonu izvēles procesā.

Šie ir trīs būtiskākie aspekti, uz kuriem mēs, frakcija “Neatkarīgie”, vēlējāmies norādīt.

Šajā gadījumā es nepakautrēšos pateikt paldies mūsu kolēģiem neatkarīgajiem deputātiem, kā arī deputātiem no ZZS frakcijas un no frakcijas SASKAŅA, kas atbalstīja mūsu vēlmi, atsevišķu deputātu vēlmi, piedalīties darbā atsevišķās komisijās. Bet par pārējiem kolēģiem man diemžēl laba nekā nav, ko teikt, jo šāda situācija... no 2006. gada... nav atkārtojusies...

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ralfam Nemiro no frakcijas “Neatkarīgie”.

Un tālāk runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodoti vairāki jauni likumprojekti. To skaitā ir arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis””, kas paredz likumprojektu iesniedzējiem pienākumu izvērtēt plānoto grozījumu ietekmi uz ģimeņu labklājību, demogrāfiju, tostarp dzimstību, kā arī ienākumu nevienlīdzību.

Trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Šie grozījumi paredz noteikt vienotu regulējumu līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem.

Otrajā lasījumā izskatīti grozījumi, ar kuru palīdzību plānots pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus.

Saeimas šodienas sēdē tika pieņemts arī likumprojekts, kas paredz pievienošanos Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvajam protokolam.

Tika izskatīts šodien arī lēmuma projekts par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid‑19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, darbības laika pagarināšanu. Frakcija SASKAŅA šo lēmumu atbalsta, ņemot vērā plašo izmeklējamo jautājumu loku.

Piemēram, kad pērn rudenī un ziemā, it īpaši ziemā, saslimstība un mirstība valstī strauji pieauga, Ministru kabinetā valdīja acīmredzams apjukums un neziņa, ko darīt. Ierobežojumi bija neloģiski un savstarpēji pretrunīgi. Turklāt tam visam pa virsu uzklājās juceklis, lai neteiktu – nelikumības, ar vakcīnu iepirkumu un naudas iedalīšanu dārgajam, nevajadzīgajam un, mūsuprāt, strādāt nespējīgajam Vakcinācijas projekta birojam.

“Pateicoties” Covid‑19 pandēmijai, iedzīvotājiem ir izdevies ieraudzīt arī to, cik dziļā krīzē ir valsts pārvaldes sistēma. Domāju, ka šis Saeimas lēmums palīdzēs noskaidrot objektīvo patiesību par valdības darbu pandēmijas laikā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien noteikti jāizceļ dalītā īpašuma jautājums – likumprojekts, kas paredz to, ka turpmāk zemei zem daudzdzīvokļu mājām nomas maksa būs 4 procenti no kadastrālās vērtības; to mēs šodien noteicām ar grozījumiem Civillikumā.

Tomēr gribētos uzsvērt, ka mēs no savas puses piedāvājām mazliet citādu risinājumu, kas savā ziņā novērstu arī satversmības riskus un padarītu šo regulējumu skaidrāku, – par to, ko dara zemes īpašnieks un ko dara dzīvokļa īpašnieks, un kādas ir viņu savstarpējās attiecības, kāda ir viņu atbildība. Tas diemžēl netika atbalstīts, lai gan mēs uz to aicinājām debatēs.

Vēl viens nozīmīgs jautājums. Šodien mēs nodevām jaunu pieprasījumu iekšlietu ministrei Golubevas kundzei attiecībā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvi. Pirms nedēļas mēs vērsām uzmanību uz to, ka šis process nav uz mērķi vērsts. Pēdējos mēnešos mēs ļoti daudz dzirdam par robežas izbūvi, bet reālus darbus neredzam. Tas, ko iepriekšējā Saeimas sēdē mēs minējām attiecībā uz ministres Golubevas darbībām, – tas viss ir pilnībā piepildījies.

Tagad mēs esam iesnieguši nākamo pieprasījumu – nu jau Ministru prezidentam –, lai tas pārņem šī procesa virzību, organizēšanu, vadību, jo mēs redzam, ka atbildīgā ministre ar to jautājumu netiek galā, bet atrod citus jautājumus, ar ko viņa šobrīd nodarbojas.

Tālāk. Šodien tika pagarināts parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņš. Šajā komisijā (Nav skaidri saklausāms.)... nostrādāts nu jau tūlīt būs pusgads, bet, jo vairāk laika paiet, jo vairāk jautājumu parādās, kuri komisijā ir jārisina, to skaitā... Komisija ir ķērusies klāt pie tādu jautājumu risināšanas, kas... jau ir šodien radušies problēmjautājumi, to skaitā – par maskām... Būs jautājumi arī par šo masku lietojumu dažādās sabiedriskās vietās, bērnu masku lietojumu. Arī šos jautājumus mēs skatīsim. Un ir nepieciešams laiks arī tam, lai sagatavotu izsvērtu ziņojumu.

Tālāk. Tas, kas šodien tika izņemts laukā no Saeimas sēdes darba
kārtības, – tas ir lēmuma projekts “Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Mēs no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas jau vērsāmies... arī publiski... un šodien varētu vēlreiz apstiprināt, ka mēs aicinām pašu
Irēnu Kucinu – neapšaubāmi ļoti augstu profesionāli... Un mēs arī Juridiskajā komisijā balsojām par šīs tiesneses apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Tomēr, redzot šo fonu, to, ar kādām metodēm Valsts prezidents ir izvēlējies panākt Saeimas atbalstu šīs tiesneses apstiprināšanai, mēs esam... un arī šodien aicinu Irēnu Kucinu pašu pieņemt šādu lēmumu – noņemt savu kandidatūru un kaut kādā veidā saglabāt savu profesionālo reputāciju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 29.novembrī
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
13:50  Saeimas Prezidija sēde