Frakciju viedokļi 2021.gada 23.septembrī

(27.09.2021.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un pēc tās skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tajā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlētos runāt par vairākām lietām, kuras šodien Saeima aplūkoja un par kurām pieņēma lēmumus. Un sākšu ar vairākām, kuras attiecas uz valsts robežas stiprināšanu.

Pirmais ir lēmuma projekts, kas papildina Ministru kabineta šā gada augusta rīkojumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Tas paredz izņēmumus attiecībā uz migrantu nodrošināšanu ar pārtiku, kā arī virsstundu apmaksu... no Latvijas puses iesaistīto iestāžu darbinieku apmaksai. Tādējādi Latvija piemēro normatīvo regulējumu tai reālajai situācijai, kura ir izveidojusies uz mūsu valsts robežas ar Baltkrieviju.

Pagaidām šī situācija uz robežas tiek kontrolēta, un kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas augusta vidū nelegālo robežšķērsotāju plūsma uz Baltkrievijas robežas ir apturēta; pa šo laiku Latvijā tikai izņēmuma kārtā ir ieradušies 25 cilvēki, kuriem ir bijusi nepieciešama medicīniska palīdzība.

Nākamais jautājums, kurš šodien tika skatīts un kurš arī ir saistīts ar Latvijas robežām un kārtības uzturēšanu uz tām, ir likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz no Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu, izrietošo nacionālo saistību uzņemšanos, attiecīgo normu ieviešanu Latvijas Republikā. Šī sistēma sniegs trūkstošo informāciju par ceļotājiem, uz kuriem neattiecas prasība uzrādīt vīzu, viņiem šķērsojot ārējo robežu.

Tāpat šī sistēma noteiks – vēl pirms došanās ceļā uz Šengenas līguma dalībvalstu teritoriju –, vai trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir atbrīvoti no vīzas prasības, atbilst ieceļošanas nosacījumiem, kā arī noteiks, vai šāda ceļošana rada drošības, nelikumīgas imigrācijas risku vai augstu epidēmijas risku.

Šodien Saeimā tika skatīts arī jautājums, kas saistīts ar Latvijas informatīvās vides stiprināšanu, proti, likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas paredz, ka NEPLP, konstatējot, ka tīmekļvietnē Latvijas Republikā tiek retranslētas televīzijas programmas bez NEPLP izsniegtas retranslācijas atļaujas, var pieņemt lēmumu liegt piekļuvi tīmekļvietnei uz laiku līdz 24 mēnešiem. Līdz šim termiņš bija īsāks. Šis termiņa palielinājums atvieglos NEPLP ikdienas darbu, veicot pārbaudes un ierobežošanas procedūras saistībā ar šīm nelegālajām vietnēm, kas retranslē bez atļaujas televīzijas programmas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Labdien! Labdien, cienītās radioklausītājas un cienītie radioklausītāji! Šnores kungs, mans kolēģis, nupat daudz runāja par to, kas notiek uz robežām, par to situāciju, savukārt es šodien runāšu par vienu ļoti svarīgu likumprojektu paketi, kura ir saistīta ar to, kas notiek Latvijas iekšienē. Proti, ir runa par likumiem, kas saistīti ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Mazliet atgriežos pagātnē. Latvija, 2018. gads: “Aizkraukles banka” jeb “ABLV Bank” ir aiztaisīta ciet jeb zaudējusi licenci, centrālās bankas vadītājs ir arestēts; ir stājušies amatos jaunie deputāti, ir sākusi darbu jaunā Saeima. Un mums, jaunajai Saeimai, ir jārisina jautājums par visu finanšu sektoru.

No vienas puses, jūs varētu teikt: “Nu ko tad tur! Tas finanšu sektors... nu, ikdienā mūs tas neskar.” Tieši tā – kamēr viss ir kārtībā, tikmēr ikdienā finanšu sektors mūs neskar. Bet tad, kad nav kārtībā, – tad iestājas nepatīkamas situācijas.

Šajā laikā, šajos nu jau trijos gados, mēs esam izdarījuši visu, lai atgūtu Latvijas Bankas reputāciju. Mēs esam ievēlējuši amatpersonas, kuras godam nes Latvijas vārdu pasaulē, kuras zināmas ne tikai Latvijā. Mēs esam izmainījuši Latvijas Bankas pārvaldības modeli. Precīzāk sakot, tagad nav vairs divu līmeņu pārvaldības, bet ir viena līmeņa pārvaldība.

Savukārt šodien... Tas, ko mēs izdarījām šodien, – mēs noslēdzām procesu, kas saucas tā: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošana Latvijas Bankai. Tas nozīmē, ka tagad finanšu sektora pārvaldības modelis... ka tagad tas viss ir koncentrēts zem viena jumta. Proti, mēs visus talantīgākos Latvijas cilvēkus, kuri spēj darboties pārvaldībā, kuri spēj darboties finansēs, – jā, mēs esam viņus visus salikuši zem viena jumta, un viņi strādā Latvijas valsts labā.

Es esmu pateicīgs saviem kolēģiem deputātiem. Es esmu pateicīgs Latvijas Bankai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai par milzīgo darbu, ko tās ir ieguldījušas šajos gados, lai mēs varētu nonākt šajā punktā. Milzīgs paldies!

Un paldies jums par uzmanību! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kas paredz iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noturēt arī elektroniski. Paredzēts, ka dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties attālināti. Sapulces varēs organizēt arī daļēji attālināti. Elektronisko funkcionalitāti plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā.

Patlaban, kā mēs visi zinām, kopsapulču norise notiek tikai klātienē. Iespēja dzīvokļu īpašniekiem uz sapulci sanākt attālināti ļaus ātrāk, efektīvāk pieņemt lēmumus par mājas iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, kā arī ļaus sapulcē piedalīties tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dalība dažādu iemeslu dēļ, piemēram, kustību traucējumu dēļ, varētu būt apgrūtināta.

Izmantojot elektronisko vidi, dzīvokļu īpašniekiem plānots nodrošināt iespēju par klātienes sapulces darba kārtības jautājumiem nobalsot arī iepriekš, ja kādu iemeslu dēļ nebūs iespējams noteiktajā datumā sapulcē piedalīties.

Attālināti, elektroniskajā vidē, varēs organizēt arī mājas iedzīvotāju aptaujas jeb anketēšanu. Ja aptauja tiks rīkota tāpat kā līdz šim, rakstveidā, tad aptaujas rezultāti būs jāievada informācijas sistēmā.

Saeima konceptuāli atbalstīja arī saistītus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Likuma grozījumi Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.

Vēl viens šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums bija jautājums par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā. Šie grozījumi paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru. Šie likumi ir grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb ID karti.

Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās bijuši vairāk nekā 62 tūkstoši vēlētāju, kuriem vienīgais personu apliecinošais dokuments bija ID karte.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas Jaunā Vienotība deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Labdien, cienījamās klausītājas un godātie klausītāji! Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā es arī gribētu pieminēt virkni lietu, par kurām mēs šodien Saeimas sēdē esam lēmuši.

Faktiski jau iepriekšējais runātājs Mārtiņš Bondars diezgan detalizēti izstāstīja par likumprojektu paketi, kas tika pieņemta saistībā ar Latvijas Banku. Es gribētu piekrist, ka tie ir šodien apjomīgākie grozījumi – šī pakete praktiski veic... paredz lielas izmaiņas, koncentrējot mūsu finanšu sektora uzraudzību... tagad – Latvijas Bankas kapacitātē.

Es gribētu pievērsties vēl diviem, manuprāt, diezgan būtiskiem likumprojektiem, kas šodien tika pieņemti.

Pirmais – tas būtu likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, kas faktiski dod lielākas pilnvaras Nodokļu un muitas policijas pārvaldei un kas ir saistīts ar nelegālo narkotiku apriti un cīņu pret to. Izrādās, ka līdz šim katru gadu ļoti strauji pieaug to kriminālprocesu skaits, kuros tiek konstatēta nelegāla narkotiku aprite, kas notiek, izmantojot Latvijas Pasta pakalpojumus, tāpēc šie grozījumi, faktiski palielinot Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kompetenci šajā jomā, ļaus efektīvāk cīnīties ar šo nelāgo fenomenu. Manuprāt, tas ir liels solis uz priekšu, lai mēs veicinātu tā apkarošanu.

Otra lieta, ko es šobrīd gribētu atgādināt, ir tā, ka Saeima šodien ir pieņēmusi arī grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Manuprāt, tā ir ļoti pozitīva ziņa, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās varēs balsot visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir ID kartes. Kā mēs zinām, līdz šim tā bija liela birokrātiska problēma. Proti, cilvēkiem, kuriem nebija pases, bija nepieciešams iet uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un saņemt speciālas atļaujas. Tāpēc likumdevējs ir noslēdzis darbu pie tā, lai faktiski nākamajās Saeimas vēlēšanās visiem, kuriem ir ID karte, bet nav pases, būtu iespēja nodot savu balsi.

Tas īsumā viss, ko es šodien gribēju pateikt.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kozlovskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.

Biju iesniedzis atbildīgajai komisijai vairākus priekšlikumus. Tie gan netika atbalstīti komisijā, taču saņēmu apliecinājumu no Finanšu ministrijas, kas ir atbildīga par šo likumu, ka manis rosinātās izmaiņas tomēr tiks ņemtas vērā turpmākajā darbā un tiks iekļautas jaunos Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumos.

Ir svarīgi saprast, ka krājaizdevu sabiedrība šobrīd ir ļoti svarīgs faktors īpaši lauku reģionos, kur nav pieejami finanšu resursi no bankām, kur iedzīvotājiem ir nepieciešams finansējums kaut vai sava sīka biznesa aizsākšanai vai kādām ikdienas vajadzībām.

Krājaizdevu sabiedrības savu lietderību ir pierādījušas jau Lietuvā. Dati liecina, ka Lietuvas krājaizdevu sabiedrības ir atgriezušas mājās vairāk emigrantu nekā visas valsts iniciētās emigrantu atgriešanas programmas kopā, jo bonuss ir tas, ka krājaizdevu sabiedrības palīdz jaunajām ģimenēm un ģimenēm, kas atgriežas no ārzemēm, saņemt finansējumu, lai, atgriežoties atpakaļ, varētu iekārtoties dzīvei savā valstī, un sniedz finansiālu atbalstu dažādās situācijās.

Būtu ideāli, ja arī Latvijā izdotos beidzot pārliecināt gan FKTK, gan pārējās iesaistītās institūcijas, ka krājaizdevu sabiedrības nav kaut kāds aizvēsturisks veidojums, bet gan reāls instruments, ar ko atdzīvināt reģionu finanšu apriti un piesaistīt vietējo kapitālu, lai tas sāk strādāt vietējo iedzīvotāju interesēs.

Otra lieta, uz kuru es arī, uzstājoties debatēs, vērsu uzmanību, ir Latvijas–Baltkrievijas robežas jautājums.

Augustā bijām ar atbildīgo komisiju braucienā uz robežu, kur mēs reāli, dabā, redzējām šo situāciju uz robežas – gan tīri tehnisko nodrošinājumu, gan arī šo arvien saspringtāko situāciju sakarā ar šiem likumpārkāpējiem, kuri šķērso mūsu robežu. Un šodien vērsu kolēģu uzmanību, ka diemžēl pašreiz tā žoga būvniecība nenotiek tik raiti, kā tai būtu jānotiek, ņemot vērā šo krīzes situāciju, un viss ir iestrēdzis birokrātiskajos gaiteņos. Diemžēl nu neiet viss tik raiti, kā tam vajadzētu notikt, jo... Tuvojas ziema, un šie ziemas apstākļi noteikti kavēs gan būvniecību, gan arī darbu robežsargiem, muitniekiem un arī personām, kas iesaistītas mūsu robežas aizsardzībā.

Tas būtu īsumā viss.

Paldies. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo.

Nākamajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Iepriekš mani kolēģi no citām frakcijām stāstīja par tiem likumprojektiem, kas ir šodien pieņemti, bet es no savas puses šodien vēlos īpaši uzsvērt divus likumprojektus, kurus iesniedza Jauno konservatīvo frakcijas deputāti un kuri diemžēl netika šodien pirmajā lasījumā Saeimā pieņemti.

Tūliņ es īsumā raksturošu situāciju. Tātad bija iesniegti divi likumprojekti – “Grozījums Saeimas kārtības rullī” un “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. Galvenais šo abu likumprojektu mērķis bija tāds, ka... tas faktiski bija vērsts uz to, lai bijušajiem Saeimas deputātiem un arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem liegtu iespēju apmeklēt Saeimas ēkas, ja attiecībā uz tiem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, un tādā veidā mazinātu šo personu ietekmi uz likumdevēja varu.

Proti, esošais likumu regulējums vairs nespēj līdz galam nodrošināt tādu likumdošanas procesu norisi, kura atbilstu demokrātiskas, tiesiskas valsts standartiem, jo – kā deputāti, kuri ar savu rīcību ir diskreditējuši valsti, nodevuši valsts intereses tiktāl, ka viņiem tiek piemērotas nacionālas vai pat starptautiskas sankcijas, drīkst Saeimas telpās turpināt baudīt privilēģijas, kuras viņiem nepienākas, tādējādi apkaunojot likumdevēja varu?!

Lai kaut minimāli atjaunotu uzticēšanos likumdevējam un nodrošinātu godīgu un caurskatāmu Saeimas darbu, bija nepieciešams pieņemt atbilstošas izmaiņas. Un šeit man jāatzīst, ka diemžēl rosinājumi veikt šos grozījumus, kuri tomēr, manā ieskatā, Saeimas reputāciju varētu tikai un vienīgi palielināt un liegtu iespēju šīm “sankcionētajām” personām brīvi apmeklēt Saeimu, brīvi piedalīties Saeimas rīkotajos pasākumos, baudīt citas šobrīd ar likumu piešķirtās privilēģijas...

Mūsuprāt, tas nav pieņemami, līdzīgi kā... šobrīd jau... Saeimas kārtības rullī ir jau noteikti ierobežojumi apmeklēt Saeimas ēkas tiem deputātiem, kuri ir izslēgti no Saeimas sastāva likumā noteiktajos gadījumos, piemēram, saistībā ar spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu. Un šī bija tā reize, kur mums bija... ļoti spilgti... iespēja pārliecināties par to, ka oligarhu rēgs vēl joprojām pārvietojas pa Saeimas ēku un ir iespēja daudziem šiem ietekmīgajiem cilvēkiem, kuri, manuprāt, ir nodarījuši milzīgu kaitējumu Latvijai, nodemonstrēt savu patieso ietekmi uz Latvijas politiku.

Un mēs redzējām, ka daudzi frakciju deputāti balsoja pret vai nebalsoja par šiem likumprojektiem, aizbildinoties ar dažnedažādiem ieganstiem, kāpēc to nevajadzētu darīt. Bet, manuprāt, šādu likumprojektu iesniegšana, debates un balsojumi par tiem atspoguļo reālo situāciju, ka diemžēl šī vecā politika – ietekmējamā politika – vēl joprojām Saeimas ēkā dominē un ka tās pozitīvās pārmaiņas, kuras tika cerēts sagaidīt ar jaunā Saeimas sasaukuma ienākšanu Saeimā... Diemžēl nav attaisnojusi cerības.

Tā ka – diemžēl šie divi likumprojekti tika noraidīti. Bet, es domāju, mēs apsvērsim iespēju un sagatavosim jaunus likumprojektus, kuru mērķis būs atjaunot un vairot likumdevēja, Saeimas, prestižu nākotnē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētājam Jurim Jurašam.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis ( ZZS).

Labdien, cienītie klausītāji! Šodien pieskaršos vairākiem likumprojektiem, kas tika atbalstīti.

Protams, pirmām kārtām jāpiemin likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, par ko jau mani kolēģi ir runājuši. Es domāju, vairākiem simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuriem šobrīd ir ID karte un nav pases, šie grozījumi dos iespēju bez liekas birokrātijas aiziet nobalsot un izdarīt savu izvēli arī Saeimas vēlēšanās. Šī sistēma ir veiksmīgi pārbaudīta jau pašvaldību vēlēšanās, un šodien mēs pieņēmām galīgo lēmumu attiecībā uz to.

Tagad nepieskaršos visiem tiem lēmumiem, par kuriem kolēģi jau runāja. Bija būtiski arī... bija izskatīti...

Saeima šodien izskatīja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto pieprasījumu iekšlietu ministrei par situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Mums rada satraukumu informācija par to, ka uzņēmēji, kas ir izvēlēti šajā iepirkumā, nepavisam nav saistīti ar būvniecību, katrā ziņā viens – pilnīgi noteikti. Un arī izmaksas šī žoga izbūvei ir daudz lielākas nekā spēkā esošajā līgumā. Ir ļoti grūti saprast, kāpēc Iekšlietu ministrija vēlas izvairīties no spēkā esošā līguma... to nelauž, bet meklē visādus ceļus, veidus, kā noslēgt jaunu, dārgāku, līgumu. Un tas nekādā veidā nerisina to situāciju... attiecībā uz valsts budžeta resursu jēgpilnu, tiešām saprātīgu tērēšanu.

Tie arī bija galvenie jautājumi... no mūsu puses... kas šodien tika izskatīti.

Mūsu pieprasījumu šodien uzsāka skatīt Saeima... šobrīd noraidīja. Bet, es domāju, tālāk sekojot, iedziļinoties arvien sīkāk un sīkāk šajos jautājumos, būs arvien jauna informācija. Kaut vai tas fakts, ka rotaļlietu veikals piegādās žogu Latvijas–Baltkrievijas robežas būvniecībai, – tas vien jau rada daudzus papildjautājumus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 29.novembrī
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
13:50  Saeimas Prezidija sēde