Frakciju viedokļi 2020.gada 9.janvārī

(13.01.2020.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeima ir uzsākusi darbu šī gada ziemas sesijā, un par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem pārraidē “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gribu jūs visus sveikt jaunajā – 2020. – gadā un novēlēt, lai piepildās visas jūsu ieceres, sapņi un lai jūs 2020. gadā justos mūsu valstī labāk, drošāk! Lai jūsu ģimenes būtu stipras un jūs gribētu kopā veidot savu valsti labāku!

Par to, kas šodien notika pirmajā Saeimas sēdē, kas ir jaunajā – ziemas – sesijā.

Tātad šodien pēc pārtraukuma sanāca deputāti un izskatīja darba kārtības jautājumus. Un aktuālākie no tiem bija šādi.

Saeima nolēma, ka likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” skatīs šā gada 13. februārī. Un šodien pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021. gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tādējādi, visticamāk, uzlabosies nodokļu pārskatīšana un iekasējamība kopumā.

Tad gribētu arī vēl informēt... Noteikti jau ir zināms par to, ka ir diezgan saspīlēta situācija izveidojusies Tuvajos Austrumos, kur 8. janvāra rītā Irānā... bruņotie spēki uz Irākā esošajām militārajām bāzēm, kurās atrodas ASV un sabiedroto valstu bruņotie spēki, tostarp arī Latvijas karavīri, izšāva vairāk nekā 10 ballistiskās raķetes.

Irākā dienošie Latvijas karavīri aviobāzu apšaudē nav cietuši un atrodas drošībā, un Latvijas Aizsardzības ministrija seko līdzi situācijai. Karavīra darbs, protams, ir bīstams, bet... un faktiski viņu drošība ir mūsu Aizsardzības ministrijas un ministra Arta Pabrika prioritāte, un Aizsardzības ministrija ir spērusi izlēmīgus soļus, lai tālāk nodrošinātu karavīru drošību. Tas nenozīmē, ka tiek pārtraukta Latvijas dalība starptautiskajās operācijās pret teroristisko organizāciju Daesh Irākā. Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt ASV vadīto koalīciju. Kas attiecas uz Latvijas karavīru atgriešanos atpakaļ Irākā, – ar sabiedrotajiem tiks vērtēta tālākā drošības situācija.

Par to, kas ir paveikts frakcijas “Attīstībai/Par!” darbībā 2019. gadā. Jāsaka, tiešām ir paveikts daudz. Es te uzsvēršu tikai dažus būtiskākos no 2019. gadā paveiktajiem darbiem.

Pirmkārt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi ļoti apjomīgu teritoriālās reformas plānu Jura Pūces vadībā, un faktiski tagad šis likumprojekts tiek skatīts Saeimā un tiek virzīts tālāk jau uz pieņemšanu, lai varētu īstenot tik ļoti nepieciešamo administratīvi teritoriālo reformu.

Otrkārt. Novērsām arī iedzīvotājus diskriminējošo divu veselības aprūpes grozu ieviešanu. Vienāda valsts apmaksāta veselības aprūpe joprojām pienākas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jā, apzināmies, ka tajā ir daudzas problēmas, pie kurām Veselības ministrija strādā, vērtējot slimnīcu darbības rezultātus, sniegto pakalpojumu kvalitāti, pacientu drošību. Un jau tuvākajā laikā tiks arī veikti dažādi reformu plāni veselības aprūpes sistēmā, par to ik dienas Veselības ministrija arī sniedz informāciju.

Tālāk. Esam panākuši, ka pret korupciju un konkurences kropļošanu pašvaldību uzņēmumos... proti, mēs ierobežojam pašvaldību uzņēmumu iespēju kropļot brīvu un taisnīgu konkurenci; tas nozīmē, ka tagad tie nevarēs piedāvāt sliktākus pakalpojumus par dārgāku cenu iedzīvotājiem. Un piešķīrām Konkurences padomei tiesības arī sodīt, uzliekot naudas sodu, valsts un pašvaldību uzņēmumus par šo noteikumu pārkāpšanu. Tātad tiek nodrošināts brīvs tirgus, privātiem uzņēmumiem konkurējot par pašvaldību... par šiem pašvaldībās nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Par vienlīdzīgām tiesībām visām ģimenēm. Mēs arī 2019. gadā virzījām dzīvesbiedru likuma projektu, lai visiem cilvēkiem nodrošinātu tiesības uz ģimeni.

Īpaši lepojamies ar pārmaiņām, kas jau ir panāktas. No šī gada Latvijā vairs netaps jauni Latvijas Republikas nepilsoņi, veidojas saliedētāka sabiedrība.

No 2020. gada... 2022. gada, atvainojos, visā Latvijā būs ieviesta depozīta sistēma, lai Latvijas cilvēki dzīvotu zaļākā un pret vidi atbildīgākā Latvijā.

Palielinājām arī atbalstu ģimenēm, kurās aug smagi slimi bērni. Ar šī gada 1. janvāri slimības pabalstus vecākiem, kuriem ir nepieciešams ilgstošāk palikt mājās un aprūpēt savus sasirgušos bērnus... būs iespējams saņemt šo pabalstu daudz ilgākā laika periodā, un šie likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” grozījumi jau ir stājušies spēkā.

Noslēgumā gribu aicināt iedzīvotājus izmantot iespēju tikties ar frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātiem. Šīs tikšanās arī šogad tiks organizētas katru piektdienu (un pēc iedzīvotāju pieprasījuma – arī citās dienās) Rīgā, Torņa ielā 4, III-C korpusā, “Attīstībai/Par!” birojā. Tā ka esat laipni gaidīti pie mums ciemos. Gaidām jūsu ierosinājumus, viedokļus, kritiku. Strādāsim kopā arī 2020. gadā Latvijas labā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ilmāram Dūrītim no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien vairāki darba kārtības jautājumi bija saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, par to liecina gan deputātu pieprasījumi, gan šīsdienas diskusijas parlamentā. Un līdz ar to vēlos frakcijas vārdā formulēt mūsu nostāju attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu – īsi un kodolīgi.

Šīs reformas aizsākumi patiesībā meklējami deviņdesmito gadu pirmajā pusē, un tās mērķis allaž ir bijis samazināt teritoriālo sadrumstalotību, ierobežot decentralizācijas līmeni un optimizēt pašvaldību lielumu atbilstīgi sabiedrības vajadzībām. Sabiedrība strauji attīstās, mainās, mēs maināmies kopā ar sabiedrību. Un līdz ar to ir nepieciešami jauni risinājumi, lai šķetinātu samilzušās problēmas valsts pārvaldes jomā.

Ministrija ir vairākkārt norādījusi, ka reformas mērķis ir izveidot pārdomātu, ekonomiski attīstīties spējīgu administratīvo teritoriju ar vietējām pašvaldībām, spēcīgiem administratīvajiem centriem, lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām realizēt tām likumos noteiktās funkcijas.

SASKAŅAS deputāti uzskata, ka reformas virzība ir pamatota un reforma ir konceptuāli atbalstāma, taču ir būtiski jāmaina tās realizācijas forma. Vairāki nozares speciālisti, ar kuriem esam konsultējušies, – gan Zinātņu akadēmijas personāls, gan citi eksperti – atzīst, ka VARAM redzējums par administratīvi teritoriālo reformu ir vispārīgs, abstrakts un nesniedz atbildes uz fundamentāliem jautājumiem.

Eksperti atturīgi vērtē ieceri ieviest reformu, kamēr nav izvērtēta ietekme uz sabiedrības attīstību, izskaidrotas iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības vides izmaiņas pēc reformas, izskaidrota šīs reformas saistība ar citām reformām, piemēram, ar skolu tīkla optimizāciju, valsts pārvaldes institūciju decentralizāciju, veselības un sociālās aprūpes un transporta sistēmu attīstību un vēl vairākām citām reformām.

Šobrīd reforma tiek aplūkota pārsvarā tikai no teritoriālās prizmas skatpunkta. Taču tā ir ne tikai par robežām, bet gan par īpašu valsts pārvaldes formu – pašvaldība vai pašpārvalde, kas tiek organizēta noteiktā administratīvajā teritorijā.

Mūsu skatījumā, lai šī reforma būtu sekmīga un sasniegtu izvirzītos mērķus, nepietiek tikai ar administratīvo teritoriju robežu maiņu un funkciju pārskatīšanu, ir jāpārskata un jāmaina arī finansēšanas modelis (par ko diezgan reti un negribīgi runā, mūsuprāt), lai tas motivētu, nevis bremzētu pašvaldību attīstību.

Lai kliedētu bažas par ministrijas piedāvāto reformu, ir jāskata visa likumprojektu pakotne kopumā, gan administratīvais iedalījums, gan pašvaldību normatīvais regulējums, lai vispusīgi izvērtētu iespējamās sekas un visu valsts pārvaldi kopumā.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka pastāv bažas, ka administratīvi teritoriālā reforma nespēs īstenot formulētos mērķus un sasniegt apsolītos rezultātus. Protams, piedāvātajā reformā ir ieguldīts diezgan liels sagatavošanās darbs, tomēr tās ietekme uz valsts sociālekonomisko attīstību ir nepietiekami argumentēta un nepietiekoši izskaidrota sabiedrībai. Un visas nepieciešamās pārmaiņas, protams, jāveic sadarbībā ar tiem, kurus skar šīs reformas. Un, manā skatījumā, visām ministrijām jāstrādā kā vienai komandai un visiem ministriem jāatbalsta šī reforma. Pašlaik es to vienkārši neredzu. Manuprāt, šo reformu atbalsta tikai viena ministrija Pūces vadībā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, politiskais gads ir iesācies diezgan mierīgi, un jau ap pusdienas laiku Saeima ir beigusi savu darbu. Bet ir arī virkne pārmaiņu, ko ir vērts pieminēt.

Vispirms jau es gribu teikt, ka savu amatu atstājusi Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Muižnieces kundze. Es kā attiecīgās komisijas vadītājs gribu teikt milzīgu paldies par līdzšinējo sadarbību, kas tiešām ir bijusi ļoti auglīga un ļoti laba, un es ceru arī uz turpmāku sadarbību komisijas sastāvā.

Jāpiemin vēl viens notikums, kas ir arī saistīts ar personāla... izmaiņām, teiksim, Saeimas sastāvā. Ir Saeimā atgriezušies pēc Satversmes tiesas sprieduma Juraša kungs un Zakatistova kungs, kurus es arī apsveicu ar šo tiesas spriedumu, kas, manuprāt, ir tiešām saprātīgs. Tiešām jauki, ka kolēģi ir atpakaļ un koalīcija var strādāt pilnā sastāvā.

Bet, lai, tā teikt, nezaudētu asumu, savukārt JKP frakcija ir izslēgusi... ne JKP, es atvainojos, frakcija KPV LV ir izslēgusi divus kolēģus no sava sastāva – Kaimiņa kungu un Blumberga kungu. Tā ka skatīsimies, kā tas darbosies viss tālāk. Bet... nu, tās ir pārmaiņas Saeimā.

Ja par šodienas sēdi runājam, tad jāteic, ka valdība ir iesniegusi likumprojektus... Mēs izskatījām arī vairākus pieprasījumus, kas attiecas uz valdības rīcību veselības aprūpes finansēšanas lietās.

Bija vairāki pieprasījumi arī Pūces... praktiski vairāki pieprasījumi bija Pūces kungam.

Ja runājam par likumprojektiem, tad es... viens no likumprojektiem, ko es gribētu pieminēt, noteikti ir “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kas ļoti skaidri normatīvajā bāzē nostiprina skolu tiesības attīstīt dažādus novirzienus. Liekas, ka šis jautājums beidzot ir sakārtots un labā veidā... izdarīts.

Tieši tāpat Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir... tiešām ilgās komisijas sēdēs izskatīja diezgan sarežģītu likumprojektu “Preču zīmju likums”, kas tiešām nodrošina šajā tautsaimniecībai ļoti būtiskajā sadaļā jaunu normatīvo bāzi, kas būtu ļoti svarīga.

Vēl, protams, jāsaka, ka šobrīd “iebuksē” situācija ar likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums”. Un tātad mēs pārcēlām priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 13. februārim.

Protams, visam tam fonā vieni lieli politiskie procesi. Protams, ir administratīvi teritoriālā reforma. Šobrīd ir saņemti vairāk nekā 300 priekšlikumi. Rīt speciāli izveidotā komisija sāks darbu. Nu tātad vēlam veiksmi šai komisijai tikt galā ar šo ļoti, ļoti apjomīgo procesu un ceram uz ļoti labu rezultātu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas jaunā Vienotība.

Un “Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, visi radioklausītāji! Sveiciens visiem jaunajā gadā!

Gribētu pieminēt trīs lietas šodien.

Pirmā. Gribu pateikt paldies visiem kolēģiem par to, ka atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Šobrīd pastāvošā kārtība ir tāda, ka par tautas iniciatīvām var nobalsot arī Latvija.lv. Piemēram, par Saeimas atlaišanu var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, izmantojot mūsdienīgus instrumentus... to var izdarīt no mājām, bet par tautas nobalsošanai nodotiem likumprojektiem, piemēram, par Rīgas domes atlaišanas šo termiņa pagarinājumu, lai domi varētu ievēlēt vairāk kā uz pieciem gadiem... tas izdarāms tikai klātienē.

Jāņem vērā, ka šie grozījumi neattieksies uz šīsdienas situāciju pilnīgi noteikti, bet nākotnē... es neizslēdzu, ka arī būtu... varētu vēl šādas iniciatīvas nākt no opozīcijas. Un nākotnē tas varētu šo te vēlētāju dalību tikai veicināt.

Nākamais jautājums, kam gribu pieskarties, ir pieprasījumi. Protams, šodien bija vesela virkne, bet izcelšu vienu. Tas bija pieprasījums Jurim Pūcem par reklāmas kampaņu pagājušajā gadā.

Mūsu ieskatā, tā ir politiska aģitācija par valsts budžeta līdzekļiem, un tam nebija nekāda sakara ar skaidrojošo darbu par administratīvi teritoriālo reformu, jo pēc būtības... šajos reklāmas rullīšos, kas ir izmaksājuši ļoti dārgu naudu no valsts budžeta līdzekļiem, pēc būtības skaidrojuma nav. Bija tikai tas aicinājums sabiedrībai atbalstīt reformu; nebija skaidrojuma, ko tad šī reforma pēc būtības katrā konkrētā teritorijā iedzīvotājiem... kādus labumus tad nesīs un ar kādiem izaicinājumiem viņiem būs nākotnē jāsaskaras.

Lai arī šis pieprasījums šodien tika noraidīts, no mūsu puses... mēs turpināsim sekot līdzi, jo mums ir ļoti pamatotas aizdomas par to, ka arī simtiem tūkstošu eiro vērti iepirkumi attiecībā uz šo jautājumu ir veikti pretlikumīgi. Un, kā arī šodien no tribīnes tika minēts, Iepirkumu uzraudzības birojs jau arī šo iepirkumu... jau vērtē savā iekšējā pārbaudē. Un pēc Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma mēs arī vērtēsim, vai šis gadījums nav tāds, kur mums jau būtu jāprasa ministra demisija par likumu apzinātu neievērošanu, jo īpaši par budžeta līdzekļu izlietojumu.

Un par likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums”. Nu, mūsu ieskatā, šis jau vēl jo vairāk... šodienas lēmums iezīmē to, ka šie likumprojekti ir saistīti. Un attiecībā uz termiņa pagarinājumu un Rīgas domes atlaišanu, kas normālā demokrātiskā sabiedrībā... Sagatavot likumu vienam speciālam gadījumam, jo īpaši tik sensitīvam kā par vēlētām varām, ir pilnīgi nepieņemami. Nevar pielāgot likumu situācijai, vienam gadījumam. Bet turpināt pēc būtības melot, ka tas nav saistīts... Tas viennozīmīgi ir saistīts! Es galīgi neizslēdzu to, ka šie likumprojekti – ir ļoti augsta varbūtība – nonāks Satversmes tiesā un Satversmes tiesai pēc būtības būs jāizšķir šis Saeimas... šobrīd esošais strīds starp pozīciju un opozīciju un jāpieņem lēmums, kuram tad īsti ir taisnība šajā lietā. Tā ka tur vēl plānotas garas un plašas diskusijas. Mēs šodien šo pagarinājumu neatbalstījām. Vēlreiz akcentēšu to, ka visi iepriekšējie atlaišanas gadījumi... Nekad nav bijis diskusijas par to, ir vai nav bijis pārkāpums, diskusijas bija tikai par to, cik samērīgs ir šis pārkāpums. Šodien Saeimā sākās diskusijas par pārkāpuma esību vai neesību, un tai pašā laikā... Arī vienmēr, ja ir vajadzīga pašvaldības atlaišana, tas noticis ļoti straujā ātrumā, bet nu šis... jo tā ir neatliekama rīcība. Šis termiņa pagarinājums liecina tikai par to, ka nekā neatliekama te nav un ka tā ir tikai tāda politiska... politisks virziens, kā atlaist domi un panākt ievēlēšanu uz maksimāli ilgu termiņu. Tas, mūsuprāt, nav pieņemami.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! No dažādām aktualitātēm gribētos primāri izcelt notikumus Tuvajos Austrumos, kur konfrontācija starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm atstāj zināmu iespaidu uz notikumiem arī Eiropā un Latvijā. Latvija ar bažām seko līdzi šī notikuma attīstībai. Mēs lielā mērā apliecinām, ka esam uzticams sabiedrotais. Līdzīgi kā mēs paļaujamies uz sabiedroto valstu palīdzību Latvijas drošības garantēšanā, tāpat arī mums ir svarīgi rūpēties par palīdzības nodrošināšanu savām sabiedrotajām valstīm. Vienlaikus mēs ceram, ka tuvāko dienu, nedēļu laikā situācija nevis vēl vairāk eskalēsies un veidosies aizvien jauni konflikti, un būs upuri, bet tieši pretēji – ies samiernieciskuma ceļu, situācija deeskalēsies un kļūs aizvien mierīgāka. Pagaidām ir daudzi nezināmie, bet mēs ar cerību raugāmies uz priekšu.

Attiecībā uz Saeimas jautājumiem – es gribētu īpaši izcelt administratīvi teritoriālās reformas jautājumu, kurš ir nonācis Saeimas darba kārtībā (arī valdībā vēl turpinās šīs diskusijas), un no rītdienas darbu pie šiem pavadošajiem likumprojektiem sāks speciāli izveidota komisija, kura tad izskatīs šos vairāk nekā 300 saņemtos priekšlikumus otrajam lasījumam. Visticamāk, līdz pavasarim jau otrajā lasījumā šie likumprojekti varētu tikt izskatīti Saeimā. No Nacionālās apvienības skatpunkta mums ir svarīgi, lai reforma nebūtu pašmērķis, bet lai rezultātā mēs iegūtu iespējami kvalitatīvu pašvaldību iedalījumu, iespējami labus pakalpojumus... ka iespējami labi pakalpojumi tiek nodrošināti iedzīvotājiem, tāpat arī, ka tiktu nodrošināta ekonomiskā attīstība ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet visā Latvijā. Vairāki no priekšlikumiem, ko Nacionālā apvienība ir virzījusi, ir vērsti uz šo mērķu sasniegšanu.

Es visus priekšlikumus neminēšu, bet vienu varbūt īpaši izcelšu. Tas ir priekšlikums veidot vēlētu nulto līmeni, ka pagastos un pilsētās turpmāk varētu tikt ievēlēti vietējie pārstāvji, kuri tiktu ievēlēti strādāt pēc brīvprātības principa, bet viņu atbildībā būtu pieņemt lēmumu par attiecīgajai apdzīvotajai vietai būtiskiem jautājumiem, piemēram, par to, kuru ielas posmu būtu nepieciešams remontēt konkrētajā ciematā, kurā vietā vajadzētu apgaismojumu sakārtot, kurā vietā vajadzētu īstenot grāvja padziļināšanas darbus un tamlīdzīgi. Lai šo lēmumu pieņemšana būtu maksimāli pietuvināta iedzīvotājiem, nevis aizvesta no tiem projām.

Bet no citiem priekšlikumiem... Mēs arī uzskatām, ka līdz ar administratīvi teritoriālo reformu mums būtu jādod jauns impulss daudzām Latvijas vietām, ka tās varētu apzināties, ka ir nevis nomales, kur attīstība būs lēna vai apstāsies, bet tieši pretēji – ka valsts radīs atbildi uz jautājumu, kā šajā vietā tiks nodrošināta attīstība. Tā ir pozīcija, no kuras mēs pieejam, un ceram, ka līdz brīdim, kad šī reforma noslēgsies (2021. gada vidū), arī iedzīvotāji sapratīs ieguvumus, kas no tās būs bijuši.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamā runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Anita Muižniece. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau Ašeradena kungs pirms brīža pieminēja, jaunajiem konservatīvajiem šodien ir, es teiktu, īpaša diena, jo no šodienas mūsu komanda beidzot strādās pilnā sastāvā. Ir Saeimā atkal... pilnvērtīgi varēs strādāt deputāts Juris Jurašs un pārstāvēt vēlētāju intereses, jo Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošām normas, uz kuru pamata deputātiem Jurim Jurašam un Atim Zakatistovam tika liegts piedalīties Saeimas darbā.

Jurašs turpinās strādāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un šodien tika ievēlēts arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kur kolēģiem palīdzēs ar savu kompetenci atklāt un izvērtēt neskaitāmos valsts mantas izšķērdēšanas gadījumus valsts pārvaldē, piemēram, Rīgas pašvaldībā. Jurašs jau ir pavēstījis, ka viens no pirmajiem darbiem, kam viņš aktīvi ķersies klāt, būs azartspēļu izplatības ierobežošana. Un šai iniciatīvai arī mūsu frakcijā ir viennozīmīgs atbalsts.

Līdzīgi Ašeradena kungs ieskicēja mūsu frakcijai ļoti nozīmīgu notikumu – Saeimā tika galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Īsi ieskicējot, tātad pagājušajā gadā... 2018. gadā, kad tika pieņemts jaunais mācību saturs, tika pieļauts tāds brāķis vai... vai nu apzināti, vai neapzināti, bet tomēr ir brāķis, kas būtu liedzis skolām, kas... šobrīd tās ir 45, kas īsteno padziļinātas novirziena izglītības programmas pamatskolas posmā – vai tas būtu mūzikas novirziens vai... vai valodu mācība, vai kāda cita joma... tātad arī papildu stundas, un pedagogu slodze ir lielāka. Bija paredzēts, ka ar šī gada septembri šīs skolas vairs šo papildu finansējumu saņemt nevarētu. Pagājušā gada sākumā mēs sadzirdējām šo trauksmi, ko izglītības iestādes un arī vecāki aktualizēja, un iesniedzām mūsu frakcijas un kolēģu atbalstītu likumprojektu, grozot šo kārtību. Tātad šodien apstiprinājām galīgajā lasījumā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka arī pēc šī gada 1. septembra tās skolas, kas līdz šim ir saņēmušas valsts budžeta finansējumu padziļināto programmu īstenošanai, varēs turpināt to... tātad varēs turpināt saņemt papildu finansējumu līdz 2023. gadam. Un 2023. gadā savukārt stāsies spēkā ministrijas izstrādātie kritēriji, pēc kuriem tad jau attiecīgi ne tikai šīs skolas, kas jau šobrīd saņem papildu naudiņu, bet arī citas, kas būs izlēmušas īstenot šādas programmas, varēs pretendēt uz papildu valsts budžeta līdzekļiem.

Kāpēc tas ir būtiski? Jo izglītības kontekstā mēs ļoti bieži runājam par skolēniem, kam ir mācību grūtības, kam ir nepieciešams papildu atbalsts, par iekļaujošu izglītību, tomēr nereti tiek aizmirsts par īpaši talantīgiem, īpaši spējīgiem bērniem. Un tieši šādas izglītības iestādes un šādas izglītības programmas, kuras arī tiks turpmāk atbalstītas, dod iespēju Latvijā augt talantiem, attīstīties, realizēties, un, mūsuprāt, tas ir fantastiski, ka mums bija šī iespēja šo kļūdu labot.

Īsumā tas arī no mūsu frakcijas šai nedēļai viss.

Paldies, un jauku nedēļu visiem vēlot...

Vadītāja. Paldies Anitai Muižniecei no Jauno konservatīvo frakcijas.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas KPV LV priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Laimīgu jauno gadu, cienījamie klausītāji! Pagājušā gada beigās Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par divām Kārtības ruļļa normām un atzina, ka tās neatbilst Satversmei. Tas nozīmē, ka Satversmei neatbilst iespēja atstādināt no darba deputātus. Tas ir skāris divus deputātus – Juri Jurašu un mani, Ati Zakatistovu. Taču es gribētu vērst sabiedrības uzmanību un jūsu, klausītāju, uzmanību uz to, ka šis Satversmes tiesas lēmums nav par personālijām, šis lēmums ir par mūsu valsts demokrātiju.

Deputātu darbs ir īpašs tādā ziņā, ka darba laiks ir terminēts no vienām vēlēšanām līdz nākamajām. Un, ja pastāv kaut kādi ārējie faktori, kas var ietekmēt deputāta pienākumu pildīšanu šī terminētā laika ietvaros, tad tādi ārējie faktori ir jānovērš, jo šādus ārējos faktorus var izmantot Saeimas darba un frakciju darba traucēšanai, bet tas neatbilst mūsu demokrātijas garam. Jo pareizā lietu kārtība ir šāda: partijas izveido savas politiskās programmas. Ja cilvēki tām uzticas, tad partijas tiek ievēlētas Saeimā, kur izveido frakcijas, lai īstenotu savas programmas. Ja frakcijas nonāk koalīcijā, tad partijām ir ministri, kas izpildvarā īsteno jau noteiktas lietas saistībā ar šo programmu. Šādā ziņā un šajā pareizajā lietu kārtībā iespēja no malas noņemt deputātus no pienākumu pildīšanas acīmredzot neatbilst Satversmei.

Es esmu gandarīts par šādu lēmumu. Es uzskatu to par pareizu. Šodien Saeimā notika bezprecedenta notikums. Divi deputāti ir atgriezušies, lai turpinātu savu darbu, un to mēs zinām, ka nākotnē šāda lieta vairs nenotiks.

Es esmu gandarīts, ka var īstenot tos mērķus, ar kuriem es personīgi un mēs kā partija nācām politiskajā vidē, un tie mērķi ir trīs: taupība, drošība un skaidra nākotne. Šo gadu tad arī veltīsim, lai šie mērķi tiktu īstenoti ikdienā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Atim Zakatistovam no frakcijas KPV LV.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Ceturtdien, 28.maijā
08:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
09:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde
10:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde (turpinājums)
 Saeimas 2020.gada 26.maija attālinatās ārkārtas sēdes turpinājums 30 minūtes pēc 28.maija attālinātās ārkārtas sēdes beigām

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196