Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles, un tajā deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis (JK).

Labdien! Šodien viens no, mūsuprāt, svarīgākajiem jautājumiem bija likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, jo tas paredz, ka Saeimā sākas administratīvi teritoriālās reformas jautājumu skatīšana. Mums, Jaunajai konservatīvajai partijai, šajā sakarā ir savi priekšlikumi. Šis likumprojekts paredz ļoti lielas pārmaiņas valstī, kas skars ikvienu iedzīvotāju. Runājot par reformu kopumā, jāsaka: vietējo reformu rezultāts būs svarīgs, bet vēl svarīgāk būs tas, vai paralēli tiks skatīta otrā līmeņa reģionu veidošana. Mūsu frakcijai un arī partijai ir savs uzskats, ka vienlaikus ar vietējām pašvaldībām novados paralēli ir jāveic arī administratīvo reģionu veidošana. Mēs to esam skatījuši kopā ar koalīcijas partneriem Ilgtspējīgas attīstības komisijā, un ir zināma vienošanās par šo otro līmeni.

Vienošanās tātad ir šāda. Jāveido otrā līmeņa pārvaldes reģioni, kas nebūs vēlēti, bet būs valsts pārvaldes reģioni. Šie administratīvie reģioni jāveido uz esošo plānošanas reģionu bāzes, tātad Latgales, Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un arī Rīgas reģions. Tālākais par šo valsts reģionu pārvaldi varētu būt diskusija, bet pamatā ir tā, ka būs pārstāvēti arī jaunizveidoto novadu vadītāji, no vienas puses, un ministriju vai valdības pārstāvji, no otras puses, un, iespējams, varētu būt iecelts pārvaldnieks.

Paralēli ir jāskata arī jautājums par Nacionālo attīstības plānu, kur būtu jāparedz ceturtais stratēģiskais mērķis, tas ir, reģionālā attīstība, kas līdzsvarotu teritoriju attīstību, ņemot par pamatu reģionus.

Turpmākās sarunās ar Eiropas Komisiju reģionālā pieeja arī būtu jāņem vērā, tai jābūt par pamatu. Mūsu partija uzskata, ka, izveidojot reģionus, būtu reāla iespēja veikt līdzsvarotu pārvaldi, izlīdzināt situāciju valstī. Mēs redzam to, ka jaunizveidotie novadi reģionos izstrādātu reģionu plānus katrā no šiem reģioniem, un saistībā ar šiem plāniem septiņu gadu garumā jaunā programmēšanas periodā bez konkursiem tiktu apgūti konkrēti līdzekļi. Jo katrai teritorijai ir jābūt garantētiem līdzekļiem, nevis tā, kā ir šobrīd – ministrijas paredz mērķprogrammas, pašvaldības piedalās konkursos. Kuras iegūst, kuras neiegūst finansējumu... tas nav pareizi. Tas arī rada šo disproporciju. Ja tas izdotos, tad faktiski visas pašvaldības būtu ieinteresētas šāda modeļa veidošanā. Tas dotu iespēju nākotnē valsti attīstīt vienmērīgāk un visos reģionos, it sevišķi nomalēs, būtu iespējams paredzēt zināmu finansējumu aktivitātēm un objektiem, valstī notiktu plānveida attīstība, lietderīga līdzekļu izmantošana, tas mazinātu arī korupciju un karteļu ietekmi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrim Kazinovskim no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamais runās Artūrs Toms Plešs no frakcijas “Attīstībai/Par!”. Lūdzu!

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos uzsvērt trīs būtiskas lietas, par ko šodien lēmām Saeimas sēdē.

Pirmā – šodien Saeima apstiprināja Santu Purgaili FKTK priekšsēdētājas amatā. Skaidrs, ka izaicinājumi banku sektora un kopējā finanšu sektora sakārtošanai tuvākajā laikā ir lieli, tāpēc vēlam viņai veiksmi šajā amatā un amata pienākumus pildot.

Kā otro vēlos atzīmēt to, ka šodien Saeimā uzsāka ceļu administratīvi teritoriālā reforma. Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Nedaudz ieskicējot vēsturi, 2019. gada 21. martā 88 Saeimas deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Kopš tā brīža ir noticis intensīvs darbs, konsultācijas ar pašvaldību deputātiem, kā arī iedzīvotājiem, lai sagatavotu pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu, kas ļautu celt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazinātu nevienlīdzību pašvaldību pakalpojumos, kā arī veidotu pilnvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību un visas valsts pārvaldes darbības tālākai attīstībai. Atbilstoši šim Saeimas dotajam uzdevumam ir izveidots tāds teritoriālā iedalījuma modelis, lai visas pašvaldības arī pēc 10 gadiem spētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.

Nedaudz ieskicējot situāciju, kāda tā izskatās šobrīd, tāds piemērs – šobrīd 60 no 119 pašvaldībām neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma teritoriju izveides kritērijiem. Neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas. Taču daudzas pašvaldības pastāvīgi nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas pietiekamā kvalitātē par samērīgām izmaksām. Nevienlīdzība, kā mēs redzam, starp pašvaldībām turpina pieaugt. Un ir skaidrs, ka tikai stipras pašvaldības šo situāciju var mainīt.

Šeit jāpiebilst, ka arī dažādi pētījumi, piemēram, Latvijas Bankas pētījums, parāda: ja novada pašvaldībās vidēji būtu 20 tūkstoši iedzīvotāju, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām, sasniegtu līdz pat 190 miljoniem eiro gadā. Arī OECD skaidri norāda, ka reforma sniegs ieguvumus un palīdzēs mazināt aizvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām. Kā jau minēju, Saeima atbalstīja šī likumprojekta nodošanu komisijai, un komisijā sāksies darbs pie administratīvi teritoriālās reformas.

Trešā lieta – vēlos apsveikt mūs visus, jo mēs esam šodien pēc 11 mēnešu darba pieņēmuši vēsturisku lēmumu – to, ka depozīta sistēma Latvijā būs no 2022. gada 1. februāra. Beidzot 19 gadu ilgām diskusijām ir pielikts punkts. Nav ne mazāko šaubu, ka, ņemot vērā dažādus apstākļus, kas, piemēram, saistīti ar mērķiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, ar vides prasībām, ar pieaugošo vides piesārņojumu, depozīta sistēma ir vajadzīga. Šajā modelī pieņemtajā likumā depozīta sistēma paredz to, ka tiks iekļauti dzērienu iepakojumi, respektīvi, iedzīvotāji par samaksu varēs nodot dzērienu pudeles no stikla, plastmasas vai skārda, un attiecīgi naudas summa veikalā būs jau pierēķināta klāt dzērienu iepakojumam, lai tādējādi motivētu iedzīvotājus atgriezt to atpakaļ.

Līdz ar to šos 11 mēnešus ir bijis ļoti intensīvs darbs gan ar atbildīgo ministriju un dažādām iesaistītajām organizācijām, gan arī šeit, Saeimas komisijās. Tādēļ vēlos jūs apsveikt ar šo vēsturisko lēmumu. Sekojiet līdzi, kā depozīta sistēma attīstīsies un darbosies jau 2022. gadā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Artūram Tomam Plešam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Labdien, godātie klausītāji! Es arī gribētu atzīmēt trīs galvenās lietas, kas šodien tika izskatītas Saeimas sēdē. Tās arī ir jaunās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas apstiprināšana amatā, administratīvi teritoriālā reforma un, protams, depozīta sistēma.

Bet īpaši gribētu pieskarties tieši jautājumam par jauno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju. Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis es otrdien biju sēdē, kur komisijas locekļi iztaujāja jauno vadītāju. Šodien par šo jautājumu bija diezgan garas debates, izskanēja argumenti gan “par”, gan “pret”. Arī mēs daudzās debatēs varbūt novirzījāmies no pamatjautājuma – kandidātu vērtēšanas –, bet, manuprāt, jaunā sistēma, kas ir ieviesta, proti, ka šos kandidātus izvēlas un atlasa nevis politiķi, bet komisija, kas ir izveidota, ir jau veikusi savu darbu un izvēlējusies mūsu VID ģenerāldirektori... arī šoreiz, jāsaka, tika ļoti rūpīgi vētīti kandidāti. Bija 25 kandidāti, kas bija pieteikušies uz šo amatu. Vēl, es gribētu uzsvērt, ka savulaik bieži tika teikts – mēs nevaram politikā piesaistīt jaunus profesionāļus vai profesionāļus no nozarēm... un zināmā mērā gribēju uzsvērt kā mīnusu to, ka Purgailes kundzei nav pieredzes valsts pārvaldē. Citreiz mēs atkal par to pašu sakām, ka tā ir tieši priekšrocība. Pēc Valsts kancelejas pārstāves, kas bija šīs komisijas locekle, uzklausīšanas gribu uzsvērt to, ka šī komisija izvērtēšanas laikā īpaši vērtēja arī kompetences sadaļu.

Tā ka, manuprāt, ņemot vērā to, ka Purgailes kundze līdz šim ir strādājusi “Citadele bankā”... ja mēs zinām, ka pašlaik tiešām ir lielas problēmas ar kredītu izsniegšanu, tad, jāsaka, ka “Citadele bankai” tieši bija... ir augstākie rādītāji kredītizsniegšanā.

Tāpēc es ļoti ceru, ka arī šī mūsu izvēle ir pareiza, un novēlu viņai veiksmi darbā.

Savukārt par administratīvi teritoriālo reformu... jā, nu tas arī bija diezgan garš ceļš. Protams, ka Saeimā vēl turpināsies debates, un nav jau akmenī iecirsts, ka tieši tā simtprocentīgi arī tas izskatīsies, bet šis ceļš, manuprāt, ir ļoti pareizs – tiek samazināts pašvaldību skaits, lai maksimāli efektīvi izmantotu mūsu tā jau ne visai lielos valsts resursus.

Runājot par depozīta sistēmu, protams, ka tas ir apsveicams rezultāts. Tiešām tas ir bijis ļoti, ļoti ilgs ceļš, varētu teikt, ka vesela paaudze ir izaugusi, un tāpēc, manuprāt, tas tiešām ir solis uz priekšu gan iespējamo atkritumu efektīvai apsaimniekošanai, gan arī to novēršanai.

Vēl viena lieta, ko es gribētu teikt – faktiski Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi gadskārtējā budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu ar visiem pavadošajiem dokumentiem. Es paredzu, ka nākamajā trešdienā būs diezgan spraigas un garas debates ārkārtas sēdes laikā tieši par budžetu, un ļoti ceru, ka mēs spēsim iekļauties plānotajā termiņā un līdz valsts svētkiem apstiprināt nākamā gada budžetu.

Līdz ar to paldies par uzmanību, un vēlu veiksmi!  

Vadītāja. Paldies Rihardam Kozlovskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas KPV LV deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šoreiz par darbu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kas šonedēļ bija ļoti spraigs.

Viens no aktuālajiem likumprojektiem, kuri tiek grozīti un skars izglītības sistēmu, ir likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Ministrija lūdza izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā kopā ar nākamā gada budžeta paketi, bet pēc ilgām dažādu pārstāvju diskusijām nolēmām to skatīt ierastajā kārtībā atsevišķi no budžeta paketes un nesasteigt, lai tas būtu izstrādāts pietiekamā kvalitātē, tātad visos trīs lasījumos.

Vēl ir svarīgi pieminēt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas šonedēļ netiks nodoti otrajam lasījumam, bet par tiem mēs turpināsim diskutēt komisijā. Tie saistīti ar skolu direktoru un citu ieinteresēto personu pavasarī izskanējušajām bažām par tām skolām, kurās bez vispārējās izglītības programmām ir arī padziļinātas apguves mācību programmas, piemēram, tādas ir Rīgas Franču licejs, Emīla Dārziņa mūzikas skola un citas, kuras pedagogu atlīdzībai saņem papildu finansējumu no budžeta. Bažas bija par to, ka saskaņā ar esošajiem Ministru kabineta noteikumiem finansējums ir paredzēts tikai līdz 2020. gada 1. septembrim.

Es vēlos nomierināt klausītājus un teikt, ka ministrija risina šo jautājumu, veicot grozījumus likumā, un risinājums noteikti būs, lai skolas, kuras piedāvā skolēniem apgūt kādu padziļinātu programmu – valodas, mūziku, matemātiku vai ko citu –, turpmāk varētu veikt šīs funkcijas mūsu sabiedrības izglītošanai tāpat, kā līdz šim.

Un visbeidzot, pievienojoties Kozlovska kungam... mūsu frakcija arī nobalsoja par Santas Purgailes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju, jo uzskatām, ka viņa ir kompetenta savās zināšanās, kas skar finanšu jomu, un nesaskatām trūkumu tajā, ka viņa nav bijusi kādā no amatiem valsts pārvaldē. Mūsuprāt, tas netraucē cilvēkam attīstīties un strādāt mazliet citādos apstākļos. Iespējams, tas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pat pozitīvi, ja to vadīs ar citādāku pieeju, kas uzlabos mūsu valsts situāciju, vērtējot to ar Moneyval ziņojumu.

Paldies. Jauku dienu!

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV deputātam Ivaram Pugam.

Nākamais runās Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības frakcijas. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien! Turpinot tēmu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju, vienīgie iebildumi mums bija par viņas iespējamo interešu konfliktu, jo “SEB bankā”, kur viņa ilgstoši strādājusi, viņai ir aptuveni 100 tūkstošu kredīts, un jautājums, vai tādā gadījumā nevarētu būt... ja ir kaut kādi pārkāpumi, piemēram, “SEB bankā”, vai tur nevar būt mīkstāki sodi? Un tas pats arī attiecībā uz “Citadele banku”, kur viņa ir strādājusi, jo mums paliek četras lielās bankas, tas ir, “Citadele banka”, Luminor, SEB, Swedbank, un tad 11 mazās bankas. Vai būs vienāda attieksme? Mēs nobalsojām, protams, “par”, un laiks rādīs.

Otrs, protams, nopietnākais likumprojekts, kas atstās iespaidu uz nākamajiem 20 gadiem Latvijā, ir Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Zināmā mērā iesniegtais ir Ministru kabineta projekts, ko faktiski sagatavojusi VARAM Pūces kunga vadībā. Tur jautājumu ir diezgan daudz. Es domāju, ka tas neies tik vienkārši, jo pašreizējais likums paredz divu līmeņu pašvaldības. Ir ierakstīts, ka ir apriņķi un novadi. Tagad šie apriņķi ir nozuduši. Tie varētu saukties, protams, arī par apriņķiem, bet... tas ir, par novadiem, bet tad ir jautājums, kas būs ar otrā līmeņa pašvaldībām, vai tās vispār izzudīs, vai tās kaut kādā veidā, teiksim, atjaunosies komisijas izskatīšanas laikā, vai, kā te minēja iepriekšējais runātājs, būs otrais līmenis – pieci plānošanas reģioni, kā tie tagad saucas – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale, Rīga un vēl varētu būt Pierīga, kas jau pats par sevi ir ļoti liels reģions.

Tātad tie visi ir jautājumi, plus mēs arī frakcijā pamanījām šos arhaiskos nosaukumus, piemēram, republikāniskās pilsētas. Šis nosaukums radās padomju laikā, kad nedrīkstēja teikt, ka ir Latvijas valsts, un bija, piemēram, republikāniskā bērnu slimnīca. Tātad iznāk, ka arī kaut kur aiz stūra bija monarhistiskā bērnu slimnīca. Un, ja ir republikas pilsētas, tas nozīmē, ka ir arī monarhijas pilsētas. Jo vārds “republika” (ja tā nav Latvijas Republika, bet vienkārši republika) latviešu valodā nozīmē, ka tā ir valsts iekārta. Tātad nevar būt pilsētas, kas ir nosauktas valsts iekārtas vārdā. Var būt valsts nozīmes pilsētas vai lielpilsētas, bet nekādi nevar būt republikas pilsētas. Tā ka šis ir tāds smags darba lauks, kas, manuprāt, nu ies vismaz... vilksies vismaz kādu gadu. Pašvaldību vēlēšanas ir 2021. gadā, līdz nākamā gada beigām būtu jātiek galā.

Medību likumā, kas latviešu tautai vienmēr ir mīļš un kuru jebkura Saeima katru gadu izskata ja ne divreiz, tad vismaz vienreiz, ir jaunumi par putnu masveida nogalināšanu, tas ir, ja ar tīkliem, tad būs jāmaksā 140 naudas soda vienības. Tas būtu 700 eiro. Jaunums ir tas, ka medību tiesību atņemšanas aizliegumā... šis aizliegums tiks ierakstīts Meža valsts reģistrā. Arī tagad ir šis medīšanas tiesību aizliegums par kaut kādiem pārkāpumiem, bet, aizbraucot, piemēram, no Latgales uz Kurzemi, neviens īsti nezina, ka jums šāds aizliegums ir, ja jūs tur kaut kādu apliecību parādāt. Tagad būs vienots reģistrs ar termiņu divi gadi. Tur būs uzrakstīts, ka attiecīgais mednieks vairs nedrīkst neko medīt.

Svarīgi ir arī grozījumi Iepakojuma likumā, par kuru mums ļoti daudz jautājumu ir uzdots, kas tad maksās par kaut kādu, teiksim, savākšanu, par nodošanas automātiem, kas parādīsies plastmasas pudelēm, un tā tālāk. Atbilde ir ļoti vienkārša. Šķirošana jau mums tagad ir, ko daudzi šīs depozīta sistēmas kritiķi norāda, bet tas neizslēdz iespēju piesārņot vietās, kur nav konteineru pie mājām pilsētās vai ciemos. Bet, piemēram, masu svētku pasākumos, upju krastmalās tūristi atstāj ļoti daudz pudeļu, un faktiski tiek piemēsloti meži. Piemēslojuma līmenis ar dažādiem plastmasas traukiem un plastmasas pudelēm Latvijā ir tik augsts, ka neliela piemaksa pie dzēriena pudelēm ir tā vērta, lai beidzot Latviju satīrītu. Tā ka mēs to atbalstām un ceram, ka depozīta sistēmas operatori, kas tagad tiks izveidoti, savu darbu paveiks ļoti ātri un Konkurences padome attiecīgi atkal varēs kontrolēt, vai netiek pārsniegtas cenas.

Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā paredz precīzāku uzskaitījumu, kad noteikumi tiek pārkāpti, jo mums ir ļoti daudz sūdzību, piemēram, ka airBaltic lidmašīnās tiek ignorēta valsts valoda. Tas ir viens piemērs, bet attiecas arī uz dzelzceļu un sabiedriskajām organizācijām.

Vēl viens jaunums ir tas, ka grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā paredz otru pasi. Tas būs atvieglojums uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti uzņēmējdarbībā, jo tagad, ja jums nav diplomātiskās pases, jums ir tikai viena pase. Bet, ja, piemēram, kāds uzņēmējs grib aizbraukt atvaļinājumā eksotiskā ceļojumā uz Nepālu, viņam ir jāatstāj sava pase, lai dabūtu vīzu uz zināmu laiku, tomēr tajā brīdī viņam varbūt ir jābrauc kaut kādās uzņēmējdarbības lietās uz Krieviju vai, teiksim, uz Kazahiju, kur ir vajadzīga vīza, un viņam tādā gadījumā būs divi dokumenti – parastā pase, ar ko viņš var ceļot, un ceļošanas pase. Tas ir jaunums.

Šie ir galvenie jautājumi, no kuriem tomēr tā saucamais depozītu likums jeb grozījumi Iepakojuma likumā un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir tie divi, kas varbūt mainīs Latvijas izskatu uz labāku pusi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, klausītāji! Es galvenokārt runāšu par vienu likumu, un tas ir jau vairākkārt šodien pieminētais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Mūsu ieskatā, šis likumprojekts Saeimai ir iesniegts kā liels brāķis. Un paskaidrošu – kāpēc.

Pirmām kārtām Saeima, uzdodot uzdevumu izstrādāt šo likumprojektu, uzdeva izdarīt trīs lietas. Pirmkārt, sagatavot konceptuālo ziņojumu. Otrkārt, apspriest ar pašvaldībām šo ziņojumu atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam. Treškārt, pēc apspriedēm pārvērst šo ziņojumu likumprojektā. It kā jau teorētiski ir bijis mēģinājums to visu izdarīt, bet praktiski – ko mēs redzam? Mēs redzam, ka šīs apspriedes ar pašvaldībām pēc būtības nav notikušas. Tā vietā, lai ar pašvaldībām pēc būtības konsultētos, ministrija atsevišķos gadījumos pat ir ļoti augstprātīgi teikusi, ka to pašvaldību viedoklis principā neinteresē, un pašvaldībām nav arī sniegtas atbildes. Līdz ar to jau likumprojekta pašā pamatā ir iestrādāti ļoti daudzi brāķi, nepareizas lietas, kas arī šo likumprojektu pēc būtības... Pareizākais, kas būtu šobrīd jādara Saeimai, – jāatdod tas atpakaļ Ministru kabinetam un jāizstrādā, konsultējoties ar vietējiem iedzīvotājiem tā, lai tiešām nestu kaut kādu labumu Latvijas sabiedrībai. Tāds, kāds tas šobrīd Saeimai nu jau ir nodots... mēs balsojām “pret” šī likumprojekta nodošanu... Tas paredz to, ka Saeimā būs ļoti garas, plašas, sarežģītas diskusijas par šo jautājumu. Tādā formā, kā iesniegts, tas, mūsuprāt, paredz to, ka lauki vienkārši tiks iznīcināti, Latvijas iedzīvotāji... vienkārši mākslīga koncentrācija lielākās... attīstības centros, kas... manuprāt, šāda mākslīga pieeja šim jautājumam ir pilnīgi nepareiza. Kas mums liek domāt par to, ka lauki tiks iznīcināti? Šonedēļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs dzirdējām izglītības ministres Šuplinskas uzstāšanos, kurā viņa lūdza mandātu Saeimai lemt par pamatskolām. Saucot skaitļus, kas nāca no Latvijas Pašvaldību savienības, un ministrija īpaši neiebilda... kas paredz likvidēt teju pusi skolu. Un kas šajā gadījumā ir būtiski – ja līdz šim valsts nepiedalījās skolas finansēšanā, tad pašvaldība tomēr varēja turpināt... ja tā uzskatīja, ka skola ir vajadzīga, varēja turpināt tās finansēšanu. Šajā gadījumā arī tas tiktu liegts. Manuprāt, tas ir pilnīgi ačgārni un nepareizi.

Šie ir galvenie jautājumi, kuriem šodien vēlējos pieskarties. Par administratīvi teritoriālo reformu, kā jau teicu, Saeimā būs ļoti plašas diskusijas. Pats skumīgākais visā tajā ir tieši ministrijas augstprātība, kas novedusi pie ļoti lielas iedzīvotāju neapmierinātības, it īpaši reģionos. Šobrīd droši var teikt, ka pie Saeimas gaidāmi ļoti asi piketi, šī likumprojekta tālāko virzību Saeimā pavadīs ne tikai ļoti asas deputātu, bet arī sabiedrības diskusijas, kas galīgi neliecina par labu likumdošanas procesu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā runās partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šogad aprit seši gadi kopš 2013. gada 21. novembrī notikušās Zolitūdes traģēdijas, kurā, sabrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, kā arī vairāki desmiti cilvēku guva ievainojumus. Pēc upuru skaita tā bija lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, turklāt šī katastrofa sabiedrības apziņā atstāja smagas un dziļas pēdas.

Diemžēl šodien Saeimas vairākums ar koalīcijas deputātu balsīm noraidīja partijas SASKAŅA Saeimas frakcijas deputātu priekšlikumu papildināt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot 21. novembri par Traģēdijās bojāgājušo piemiņas dienu. “Par” minēto ierosinājumu balsoja 33 deputāti, “pret” nobalsoja 31 deputāts, savukārt 17 Saeimas deputāti balsojumā atturējās. Līdz ar to likumprojekts izskatīšanai komisijās nodots netika. Tas ir ļoti skumji. Likumprojekts tapa sadarbībā ar biedrību “Zolitūde 21.11.”, kā arī vairākām citām nevalstiskajām organizācijām – biedrību “Pēc ugunsgrēka”, BezVests.lv un citām.

Mūsuprāt, šāda atceres diena nosakāma, lai saglabātu visu dažādās traģēdijās Latvijā bojāgājušo piemiņu. Šādas atceres dienas ieviešana veicinātu Latvijas sabiedrības izpratni par drošību, nepieļaujot līdzīgu katastrofu atkārtošanos. Diemžēl Saeimas vairākums vismaz pašlaik ir citās domās.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas.

Līdz ar to šīsdienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!