Frakciju viedokļi 2019.gada 19.septembrī

(24.09.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un, kā ierasts ceturtdienās pēc Saeimas sēdes, deputāti jums pastāstīs par šodienas darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien vēlos izcelt trīs jautājumus, kas tika skatīti Saeimas sēdē. Viens bija Nacionālās apvienības virzītais lēmuma projekts, ar kuru mēs aicinājām Latviju apturēt darbību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, ņemot vērā, ka Krievija, kurai šī gada pirmajā pusē tika atjaunotas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, var piedalīties asamblejas darbā kā pilntiesīga locekle, neskatoties uz to, ka nav izpildījusi nevienu no prasībām, kuras Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja tai savulaik bija izvirzījusi saistībā ar īstenoto karadarbību Ukrainā. Un šobrīd šis jautājums ir pārcelts uz nākamo nedēļu, kad atkal Saeima runās un lems par šī lēmuma projekta tālāko virzību.

Otrs jautājums, ko es vēlētos izcelt, ir grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā, kurš, cerams, varētu noregulēt tās situācijas, ar kurām sastopas daudzi daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kad kāda dzīvokļa īpašnieka dēļ ir apdraudēti citi īpašumi, piemēram, vai nu tā būtu kanalizācijas sistēma, ūdens sistēma, apkures sistēma, kurām attiecīgajiem dienestiem ir apgrūtināta piekļuve, jo kāds dzīvokļa īpašnieks ir nolēmis, ka viņš nevēlas savā īpašumā ielaist, piemēram, “Rīgas Siltuma” pārstāvjus. Ar šo likuma grozījumu, kas tiek virzīts tālāk Saeimā, ir cerība, ka varētu šos jautājumus sakārtot, paredzot piespiedu iekļūšanu īpašumā kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem un pēc tam šī dzīvokļa aizzīmogošanu, ja tādu ir nepieciešams veikt.

Un visbeidzot vēlos pieskarties jautājumam, kas izsauca plašas debates: par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu Rīgā, sakarā ar ko šodien Saeimai bija jālemj par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Šī situācija, protams, nav viennozīmīga no tā aspekta, ka kārtējo reizi Rīgas pašvaldība ir bijusi absolūti nemākulīgs saimnieks un valstij ir jācenšas risināt tās sastrādātās problēmas. Nacionālās apvienības frakcija nolēma atbalstīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pozīciju, ka nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu izvešanu no Rīgas. Tajā pašā laikā mēs sagaidām, ka VARAM negaidīs visu maksimāli pieļaujamo termiņu, bet rīkosies ļoti ātri un operatīvi, lai ar grozījumiem likumos risinātu šīs atkritumu apsaimniekošanas problēmas, ko SASKAŅAS vadītā Rīgas dome ir radījusi. Cerībā, lai rīdziniekiem tiktu nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums par saprātīgu cenu un lai neizveidotos nevēlama monopolsituācija, ņemot vērā tos lēmumus, kurus šobrīd ir pieņēmusi Rīgas dome.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma grozījumu ASV un Latvijas valdības līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, kas palielinās Latvijas un citu Eiropas partnervalstu spējas apkarot korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citus starptautiskus finanšu noziegumus. Šī sadarbība tiesībsargājošo iestāžu ekspertu profesionālās kvalifikācijas celšanas jomā ar ASV tika uzsākta jau 2001. gadā un ir turpinājusies, pateicoties Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizītei Vašingtonā šogad jūlijā. Mums tagad ir iespēja veidot vēl ciešāku sadarbību ar ASV, lai veicinātu starptautisko cīņu ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Līguma grozījums veicinās arī Moneyval ieteikumus Latvijai... ja nav zināms, Moneyval ir Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja, ar kuru mums ir bijusi tuva sadarbība jau pēdējo gadu. Līguma mērķi ir vairāki. Tas uzlabos robežu drošību, tas veicinās finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, un tas stiprinās cīņu pret kibernoziegumiem un organizēto noziedzību. Šī sadarbība ilgs divus līdz četrus gadus, kuru laikā tiks veikta apmācība, semināri un konsultācijas starp ASV un Latvijas ekspertiem. Ir arī vērts pieminēt, ka līguma grozījums neparedz Latvijas līdzmaksājumus vai citus tiešus finansiālus ieguldījumus. Tieši pretēji – ilgtermiņā tam būs pozitīva finansiāla ietekme, jo tas veicinās mūsu iespējas apkarot ekonomiskos noziegumus. JAUNĀ VIENOTĪBA apsveic Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Tieslietu ministriju ar šo iniciatīvu un atbalsta šos grozījumus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ojāram Ērikam Kalniņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien gribēju parunāt par vienu jautājumu, ko lēma Saeima. Mēs šodien kā partija balsojām pret grozījumiem... pret ārkārtējās situācijas izsludināšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā. Rīgas dome ir panākusi, ka valsts kļūst par līdzdalībniekiem tās nolaidībā, jo jebkurš Saeimas lēmums ir izdevīgs: nobalsojot “par”, Rīgas domei pēc trīs mēnešiem ir leģitīms pamatojums, kāpēc atkritumu apsaimniekotāji pacels tarifus; nobalsojot “pret”, Rīgas dome aizbildināsies – redziet, mēs jau neko, valsts vainīga. Mēs balsojām “pret”, jo vēlamies, lai Rīgas dome pati uzņemas atbildību par saviem lēmumiem. Ārkārtējo situāciju var izsludināt, ja radušies neparedzēti apstākļi. Par šo situāciju Konkurences padome pašvaldību informēja jau ilgstoši, tomēr Rīgas dome dzīvoja pēc principa: suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Līdzīgi kā futbolā, kad noteikumus apzināti pārkāpj vienreiz, otrreiz, bet tad tēlo neizpratni, kāpēc piešķirta sarkanā kartīte. Mūsu partijas ministrs Ralfs Nemiro vada Ekonomikas ministriju, kuras padotībā ir Konkurences padome. Man nav pamata neuzticēties Konkurences padomes un ministrijas nostājai, ka ārkārtējā situācija nav jāizsludina. Nedēļa ir pagājusi, un atkritumi tiek izvesti arī bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas.

Nobeigumā aicinu Burova kungu izturēties atbildīgi un beidzot atrast laiku, lai atnāktu uz KPV LV frakciju un izskaidrotu apstākļus, kas ir radušies šajā laikā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ērikam Pucenam no frakcijas KPV LV.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā gribētu pieķerties divām tēmām: tas ir valsts budžets un pieprasījums, ko mēs šodien iesniedzām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Par valsts budžetu gribētu teikt, ka šobrīd atšķirībā no citiem gadiem šī prakse, mūsuprāt, ir nepieņemama, ka budžeta iniciatīvas netiek saskaņotas ar sociālajiem partneriem: ne ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, ne ar kādiem citiem, pirms tiek skatītas valdībā. Tā ir normāla prakse, lai visas iesaistītās puses tomēr tiktu iesaistītas budžetā... bet tiek pieņemti lēmumi, un pēc tam tikai notiek dažāda veida saskaņošanas. Kas slikts tajā visā? Slikts tajā visā galvenokārt ir tas, ka tādā veidā daudz kas paliek nepamanīts un neizvērtēts līdz galam un, protams, tas novedīs pie tā, ka Saeimā būs spraigas debates par budžeta projektu, uzklausot neuzklausītās puses.

Tāpat būtisks jautājums šodien bija pieprasījums, ko mēs nodevām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Un pieprasījums ir par šādu tēmu: šobrīd VARAM ir veikusi iepirkumus vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, neievērojot iepirkumu procedūru. Iepirkumu procedūra ir veikta, balstoties uz ārkārtējo situāciju, kas, mūsu ieskatā, galīgi šajā gadījumā nav noticis. Ārkārtējā situācija ir ugunsgrēks, līdzīgi kā šodien arī Saeimā mēs lēmām par ārkārtējo situāciju saistībā ar Rīgas domes atkritumu jautājumu, kur ir noteikta procedūra, kā mēs līdz tam nonākam. Bet šajā gadījumā nekas tāds nav bijis. Ārkārtējās situācijas mums nebija arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad netika piegādāti uzaicinājumi uz vēlēšanām. Ārkārtējā situācija nav bijusi arī daudzos citos gadījumos, bet kaut kāda nezināma iemesla dēļ šī situācija tā ir izveidojusies, ir iztērēti 200 000 eiro, ir notikusi sarunu procedūra, kurā konsultācijas notikušas tikai ar vienu pakalpojuma piegādātāju. Visu cieņu šiem pakalpojuma piegādātājiem, tomēr viņi Latvijā nav vienīgie pētnieki, kas ir spējīgi veikt šāda tipa pētījumus, un, ņemot vērā summas apjomu, šis iepirkums bija jārīko ne tikai Latvijas mērogā, bet tas bija jāpublicē arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai arī no citām Eiropas Savienības valstīm varētu pieteikties gribētāji veikt šādus pētījumus un tādējādi palīdzēt Latvijas valstij īstenot ļoti nozīmīgas reformas.

Tas īsumā viss. Šo pieprasījumu mēs tālāk skatīsim Pieprasījumu komisijā un tad arī informēsim par to, kā gājis un vai ir ievērots likums. Papildus tam šo pieprasījumu mēs esam nosūtījuši Iepirkumu uzraudzības birojam izvērtēšanai, vai tas noticis likumīgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es gribētu akcentēt divas lietas. Pirmā lieta ir šodienas Saeimas sēdes karstais kartupelis par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Varu atkārtot to, ko jau teicu no Saeimas tribīnes. Es un Jauno konservatīvo frakcija neredz nevienu iemeslu, lai Rīgā tiktu izsludināta ārkārtējā situācija. Par atkritumu apsaimniekošanas līgumu pagarināšanu ar esošajiem atkritumu apsaimniekotājiem varēja vienoties vienkāršā sarunu procedūrā un bez jebkādiem ārkārtējiem apstākļiem. Sagaidīt lēmumu par Konkurences padomes aizliegumu un tad skatīties, ko darīt tālāk. Jautājums, protams, paliek: kāpēc Rīga vispār līdz šādai situācijai ir nonākusi? Jo tas nenotika pēkšņi, bet gan tika bīdīts vairākus gadus, uz ko es esmu norādījis arī jau tad, kad vēl biju Rīgas domes deputāts, un turklāt vairākkārtīgi, un arī mūsu frakcija to ir darījusi. Visa iepirkuma procedūra tika virzīta tikai viena konkrēta apsaimniekotāja interesēs, un tas šobrīd jau ir fakts. Tas, ka rīdzinieki jau gadiem tiek mānīti un apzagti, – tā nav ārkārtējā situācija, tā diemžēl ir normāla situācija Rīgas pilsētā. Šobrīd izskatās, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana dos iespēju apiet Konkurences padomes lēmumu. Vairākums Saeimas deputātu neatbalstīja Jauno konservatīvo frakcijas viedokli, un atliek vien gaidīt, ko tas mums visiem nesīs.

Un otrā lieta, ko es vēlētos pieminēt, ir patiesībā pilnīgs pretstats atkritumu monopola stāstam. Runa ir par Daugavas stadiona ledus halles iepirkuma procedūru, kur arī izvērsās diezgan garš un nervozs process ar daudziem riskiem, ar dažādiem šantāžas elementiem un tamlīdzīgi. Un īsumā es tikai varu pateikt to, ka pirmā iepirkuma procedūra ar mantojumā saņemto iepirkuma nolikumu tika pārtraukta, jo tika saņemts tikai viens piedāvājums par summu 19,37 miljoni eiro, kaut paredzamā summa bija tikai 10,5 miljoni eiro. Un, neskatoties tomēr uz lielo spiedienu, pārmetumiem, ka halli nepaspēs uzbūvēt uz pasaules čempionātu hokejā un tamlīdzīgi, tika pieņemts drosmīgs lēmums: tika pārtraukta iepirkuma procedūra. Tika samazinātas prasības pretendentiem, iepirkuma dokumentācija tika iztulkota angļu valodā, un tika izsludināts jauns iepirkums. Un tas nesa rezultātu. Tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem divi bija pat zem paredzamās būvniecības izmaksu summas. Un, jā, beidzot mēs esam noslēguši līgumu. Līguma summa – 10,32 miljoni. Un šī halle tiks uzbūvēta uz pasaules čempionātu, nekas nav apdraudēts, un šantāža arī šeit nav nostrādājusi.

Es tikai gribēju pateikt paldies visai Daugavas stadiona komandai par to, ka nenobijās, nepakļāvās spiedienam un izdarīja visu pēc labākās sirdsapziņas. Paldies viņiem. Un tas ir piemērs, kā patiesībā, darot godīgi, šīs lietas var izdarīt normāli.

Tas man šodien arī viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Sandim Riekstiņam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamais runās sociāldemokrātiskās partijas frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien vēlos informēt par diviem jautājumiem – par SASKAŅAS deputātu iesniegtajiem jautājumiem labklājības ministrei un par mūsu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

Kas attiecas uz deputātu iesniegto jautājumu ministrei Ramonai Petravičai “Par iespējamo bezdarbnieku pabalsta apmēra un izmaksas termiņa samazinājumu”, tad vēlamies norādīt uz to, ka šā gada 16. septembrī labklājības ministre savu lēmumu samazināt bezdarbnieku pabalstu par 12 miljoniem eiro gadā motivēja ar cerību, ka tas mudinās bez darba palikušos intensīvāk meklēt iespēju atgriezties darba tirgū. Sakarā ar šo faktu frakcijas SASKAŅA deputāti aicina ministri Ramonu Petraviču sniegt atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

vai jūsu politiskā partija “KPV LV” ir solījusi vēlētājiem samazināt bezdarbnieku pabalstus;

vai uzdevums samazināt bezdarbnieku pabalstus ir atrodams Artura Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā;

vai jūs pildāt kādu Eiropas Komisijas rekomendāciju, pārskatot bezdarbnieku pabalstu apmēru un izmaksas termiņus;

vai Labklājības ministrija ir veikusi bezdarba problēmas analīzi un secinājusi, ka tieši šāds risinājums mudinās bez darba palikušos intensīvāk meklēt iespēju atgriezties darba tirgū?

Mēs lūdzam arī šo dokumentu, ja šis dokuments pastāv dabā, pievienot atbildei uz jautājumu. Un nākamnedēļ mēs ceram no ministres sagaidīt atbildes pēc būtības.

Kas attiecas uz pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam. Saeimas šīsdienas plenārsēdes laikā tika iesniegts SASKAŅAS deputātu pieprasījums “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.

Valdības nevēlēšanās valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildu finansējumu darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem, jāsaka, ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu. Tāpēc SASKAŅAS deputāti attiecīgo pieprasījumu Ministru prezidentam sagatavojuši par šādas valdības rīcības tiesiskumu. Krišjānim Kariņam tiek pieprasīts skaidrot, kāds tiesiskais regulējums Latvijas tiesību sistēmā ļāva valdībai nepildīt likumā noteikto prasību un Saeimas doto tiešo uzdevumu, vai tiešām Ministru prezidents valdības lēmumu nepildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto uzskata par tiesisku un kādos vēl gadījumos izpildvara ir tiesīga nepildīt Saeimas lemto.

Es atgādināšu, ka 13. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājās spēkā pērn 20. decembrī. Ar šiem grozījumiem Saeima uzdeva Ministru kabinetam sagatavot likumprojektu par valsts budžetu, paredzot valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā. Tādējādi, lai veidotu 2020. gada budžetu un tiktu izpildīts Saeimas lemtais un likumā noteiktais attiecībā uz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, tam ir nepieciešams paredzēt papildu 119,7 miljonus eiro. Lai gan Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš plašsaziņas līdzekļos ir apgalvojis visai sabiedrībai, ka naudas valsts budžetā ir tik daudz, cik nekad nav bijis, un papildu fiskālā telpa saskaņā ar publiski pausto vien jau nozīmīgi pārsniedza likumā noteikto veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nepieciešamā finansējuma apjomu – vairāk nekā 190 miljoni eiro, tomēr valdība pretēji likumā noteiktajam un Saeimas lemtajam 2020. gada valsts budžeta projektā šī uzdevuma izpildei ir paredzējusi mazāk nekā 45 miljonus eiro. Tas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā samaksas pieaugums un nekā ir noteikts likumā. Mēs uzskatām, ka tiesiskā valstī likumi ir jāievēro arī Kariņa vadītajai valdībai, koalīcijas partijām, jo sevišķi, ja premjera dotie solījumi sabiedrībai par tiesiskumu nav bijuši tikai kārtējā tukšā liekulība.

Tagad Kariņa uzvedību vērtēs Saeimas Pieprasījumu komisijā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un noslēgumā šodien runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Artūrs Toms Plešs. Lūdzu!

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien vēlējos informēt par trim aktuālām tēmām šonedēļ. Pirmā un aktuālākā, par ko šodien arī bija plašas diskusijas Saeimā, ir saistīta ar Ministru kabinetā pieņemto rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētā, kas ir saistīta ar potenciālo atkritumu krīzi Rīgā.

Pozitīvi ir tas, ka Saeima atbalstīja Jura Pūces rosināto un Ministru kabinetā atbalstīto rīkojumu, un tas ir ļoti svarīgi tāpēc, lai nodrošinātu atkritumu nepārtrauktu izvešanu visā šajā laika periodā. Ir ļoti būtiski saprast, ka tieši tā iemesla dēļ, ka jau šobrīd Ministru kabineta rīkojums ir spēkā, dažādi un daudzi atkritumu kalni nekrājas Rīgas pilsētā. Kā zināms, teju pusi no atkritumiem, kas ir visā Latvijā, veido Rīgā radītie atkritumi. Ir skaidrs, ka Rīga un Rīgas vadība nav bijis labs saimnieks, un to pierāda tieši šis process – līgumu slēgšana ar “Tīrīgu”, kā rezultātā Konkurences padome paziņoja savu lēmumu, ka to Rīgas pilsēta, Rīgas pašvaldība nedrīkst darīt. Lai gan bija signāli jau vairāku gadu garumā, Rīgas pašvaldība to neņēma vērā. Līdz ar to, lai izvairītos no potenciālas atkritumu krīzes Rīgas pilsētā, kas var atstāt ļoti būtisku ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un, iespējams, pat dzīvību, ir ļoti svarīgi, lai Saeima un Ministru kabinets rūpētos šajā situācijā.

Bet papildus tam, ņemot vērā samilzušās problēmas, kas ir atkritumu sistēmā, ko sevišķi izgaismojusi Rīgas situācija, “Attīstībai/Par!” gatavos grozījumus, lai situāciju šajā kontekstā labotu.

Kā otru tēmu vēlējos atzīmēt nepilsoņu bērnu jautājumu, par ko jau Latvijā diskutēts ļoti ilgi. “Attīstībai/Par!” ir rosinājusi pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņu bērniem un jauniešiem vecumā no dzimšanas brīža līdz 15 gadiem. Tie ir aptuveni 3000 cilvēku, kuriem Latvija šobrīd ir vienīgās mājas.

Kā zināms, Saeimas vairākums jau ir atbalstījis Valsts prezidenta priekšlikumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību visiem bērniem, kuri dzimuši pēc 2020. gada 1. janvāra, liekot vecākiem izvēlēties Latvijas vai citas valsts pilsonību.

“Attīstībai/Par!” rosina diskutēt par platāku soli sabiedrības saliedētības stiprināšanā un, lai gan komisijā mūsu priekšlikums netika atbalstīts, turpinās par to diskutēt Saeimā, jo pilsonība ir bērna labākajās interesēs.

Kā zināms, nepilsoņu statuss savulaik tika ieviests kā pagaidu risinājums, lai Latvijā dzīvojošie citu bijušās PSRS valstu iedzīvotāji ar laiku iegūtu Latvijas vai citas valsts pilsonību. Latvija par nepilsoņu statusa piešķiršanu bērniem regulāri saņem kritiku, piemēram, no Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas. Mēs uzskatām, ka pilsonība ir jāpiešķir visiem Latvijas nepilsoņu bērniem, nevis tikai jaundzimušajiem, jo viņi ir piederīgi Latvijai un nedrīkst kļūt par vēsturiskās situācijas un praktisku šķēršļu ķīlniekiem. Latvija nevar atļauties atsvešināt cilvēkus, kas visādi citādi ir piederīgi Latvijas tautai.

Un kā trešo tēmu nobeigumā vēlējos atzīmēt to, ka Ministru kabinets šajā nedēļā ir apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas paredz 119 pašvaldību teritorijas mainīt uz 36 administratīvi teritoriālām vienībām, tādā veidā veicot administratīvi teritoriālo reformu, jo problēma ir tāda, ka jau šobrīd 59 no 119 pašvaldībām neatbilst likumā “Par pašvaldībām” noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas mazās pašvaldības nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas, līdz ar to nevienlīdzība pašvaldību vidū tikai turpina pieaugt.

Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, šī nevienlīdzība tiktu mazināta un uzlabotos iedzīvotāju pieejamība pakalpojumiem, kā arī pašvaldību kapacitāte piesaistītu investīcijas infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai.

Paldies par uzmanību, un veiksmīgu atlikušo nedēļu!

Vadītāja. Paldies Artūram Tomam Plešam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 14.oktobrī
08:45  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
10:00  2020. gada valsts budžeta projekta iesniegšana Saeimā
10:35  Preses brīfings
13:00  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Rancāna un komisijas deputātu tikšanās ar Baltijas aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) Augstākās vadības kursa studentiem
13:50  Saeimas Prezidija sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196