Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas KPV LV deputātam Aivaram Geidānam. Lūdzu!

A. Geidāns (KPV LV).

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Šobrīd notiek aktīvas sarunas par jauno valsts budžetu, kuru būtu vēlams pieņemt laikus – līdz novembrim. Katra ministrija ir izvirzījusi savas prioritātes. Mūsu partijas pārraudzībā esošās Labklājības ministrijas viena no galvenajām prioritātēm ir minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveide, kas ietver minimālās pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalsta celšanu. Diemžēl visas ieceres jaunajā budžetā nevarēs iekļaut. Retorisks jautājums – kāpēc valsts resursu nepietiek visām prioritātēm? Tāpēc, ka ik gadu parādās neparedzētas izmaksas, kuras atspoguļojas valsts budžetā, un atbildība būtu jāuzņemas politiķiem, kā arī atbildīgo iestāžu vadītājiem. Ir noteikts, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības ir jāpārvalda pēc labas pārvaldības principiem. Bet ne vienmēr tas izdodas. Minēšu konkrētus piemērus.

Pirmkārt, “Rīgas Satiksme”, kuras saistības 72 miljonu apmērā ir jāuzņemas valstij.

Otrkārt, sadārdzinātie valsts un pašvaldību iepirkumi. Par to, ka Latvijā iepirkumu konkursi nereti ir sadārdzināti, runā jau sen, bet līdz šim nekas nav darīts, lai situāciju novērstu. Iespējams, Latvijā izveidoti lielo būvnieku karteļi, kuros ik gadu tiek zaudēti miljoniem eiro valsts resursu. Skaidrs, ka bez amatpersonu iesaistes iepirkumus mākslīgi sadārdzināt nav iespējams. Pēdējā laika aizturēšanas pierāda to, ka tā ir milzīga problēma mūsu valstī.

Mūsu frakcija, frakcija KPV LV, ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un nozaru pārstāvjiem atvērs Būvniecības likumu, lai beidzot sakārtotu šo nozari. Aizgūstot attīstīto Rietumeiropas valstu pieredzi, Būvniecības likumā ir jāiestrādā norma, ka uzņēmējam, kurš ir uzvarējis konkursā, 60 procentu darba apjoma ir jāpaveic pašam, bez apakšuzņēmēju piesaistīšanas.

Protams, kārtējo reizi epicentrā ir nonākusi Rīgas dome ar savu ne pārāk veiksmīgo saimniekošanas stilu. Runa ir par atkritumu izvešanas līgumu izbeigšanos ar 15. septembri. Lai mazinātu risku, ka atkritumi no Rīgas netiks izvesti, valdības ārkārtas sēdē tika lemts par ārkārtējas situācijas izsludināšanu apsaimniekošanas jomā.

Nobeigumā. Ir rasts risinājums drukātās preses piegāžu dotēšanai reģionos. Iespējams, tieši efektivizācija ir atslēgvārds, lai šo slogu uz valsts budžetu samazinātu, bet tas ir atbildīgās ministrijas jautājums – vērtēt uzņēmuma “Latvijas Pasts” efektivizāciju.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV deputātam Aivaram Geidānam.

Nākamais runātājs būs frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Artūrs Toms Plešs. Lūdzu!

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noteikti viens no pēdējo nedēļu un it sevišķi pēdējo dienu aktuālākajiem notikumiem ir bijis saistīts ar Rīgas domes darbību un atkritumu krīzi šajā kontekstā. Situācija tiešām ir ļoti nopietna, un prieks, ka valdība vakar ir radusi risinājumu. Pateicoties VARAM aktīvai darbībai un iesniegtajam risinājumam – izsludināt ārkārtas situāciju Rīgas pilsētas teritorijā –, atkritumu apsaimniekošana tiks nepārtraukti nodrošināta arī pēc 15. septembra, kad visi atkritumu apsaimniekošanas līgumi būs beigušies. Tas ir ļoti būtiski no tāda aspekta, jo atkritumi, kas tiek radīti Rīgā, sastāda aptuveni 50 procentus no visā Latvijas teritorijā radītajiem atkritumiem. Un, ja kādu apstākļu dēļ notiek pārrāvums atkritumu apsaimniekošanā un atkritumu izvešanā, var rasties nopietni draudi cilvēku veselībai un dzīvībai. Tādēļ ir prieks, ka valdība pēc garām diskusijām un sarunām ir atbalstījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces piedāvāto risinājumu – izsludināt ārkārtas situāciju Rīgas pilsētā, un šādi potenciālie draudi tiks novērsti.

Taču papildus tam skaidri iezīmējas Rīgas pilsētā problēma ar šo atkritumu apsaimniekošanas potenciālā monopola izveidošanos. Ir skaidrs, ka mums kā likumdevējam ir jārūpējas par to, lai dažādu veidu kļūdas, kas, iespējams, pieļautas vēsturiski, tiktu novērstas. Tieši tādēļ arī frakcija “Attīstībai/Par!” plāno diskutēt un plāno iesniegt grozījumus likumos, lai izbeigtu šāda veida monopola procedūras un tiktu nodrošināta konkurence atkritumu apsaimniekošanas kontekstā. Tā ka sekojiet līdzi mūsu aktivitātēm!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Artūram Tomam Plešam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runātājs būs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tikko ir beigusies Saeimas 12. septembra sēde, kas, jāsaka, noritēja ļoti mierīgi. Sēde bija ar relatīvi mazu darba kārtību.

Vienīgais – bija liela ņemšanās ap pensiju piegāžu izmaksām. Gribu teikt, ka valdība pie tā jautājuma strādā. Man liekas, ka šobrīd nav nekāda pamata celt šeit tādu vētru, jo šobrīd Labklājības ministrija dara savu darbu. Tas svarīgākais ir, protams, noteikt – ļoti precīzi noteikt! – tās klientu grupas, kurām ir nepieciešama pensiju piegāde mājās. Noteikti tie ir cilvēki ar invaliditāti, noteikti tie ir cilvēki, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu; droši vien eksperti vēl pateiks kādas grupas.

Ir skaidri jāsaprot šā pakalpojuma izmaksas un dotācijas mehānismi. Taču šodien ministri no Saeimas tribīnes apliecināja, ka ir atrasts risinājums, ka visiem tiem, kas līdz šim ir šo pakalpojumu saņēmuši, būs iespēja saņemt šo pakalpojumu arī turpmāk. Tā ka šī problēma gan tiek risināta, gan ir atrisināta nākamā gada budžetā.

Ja runājam par politisko dienaskārtību, tad ir, protams, ļoti daudz karstu notikumu, tā teikt. Šeit daudz un plaši ir runāts par tā saukto atkritumu krīzi. Nu, jāsaka, ka... nezinu... atkārtošu premjera vārdus: Rīgas dome ir ievārījusi pamatīgas ziepes ar šo. Un Konkurences padomes lēmums par, tā teikt, pienākumu šo situāciju risināt ir... nav negaidīts. Un, protams, gan valdība, gan... valdība šeit reaģēja adekvāti.

Jāteic, ka pieņemt lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu nebija vienkārši. Protams, ārkārtas situācija ir ārkārtas situācija, un ar to nevajadzētu jokoties. Taču, ņemot vērā to risku, kas draudēja sabiedrības veselībai, valdība pēc ilgām debatēm vakar pieņēma, manuprāt, tiešām vienīgo pareizo lēmumu, kas saturēja sevī, manuprāt, divas ļoti svarīgas atziņas: pirmkārt, iedzīvotājiem pakalpojums šīs jezgas dēļ nedrīkst sadārdzināties; otrkārt, ja tāds sadārdzinājums ir, tad par to ir atbildīga Rīgas dome un tai tas būtu jāsedz. Un, protams, tie atkritumi ir jāizved bez pārtraukuma. Tādēļ arī ir šis risinājums – ārkārtas situācijas izsludināšana.

Bet nu... protams, mēs redzam, ka attiecībā uz Rīgas domi... tā krīze, tā teikt, netiek atrisināta, tā tikai padziļinās. Un šobrīd jau, lai situāciju risinātu Rīgas domē, ir jāiejaucas valdībai. Un vakar tiešām viens no valdības ministriem izteicās tā: “Vai tiešām šī Rīgas dome ir leģitīma un spēj tikt galā ar saviem darbiem, un vai nav jādomā par radikālākiem risinājumiem?” Tas nu paliek šobrīd Ministru kabineta... tas bija tāds retorisks jautājums, uz kuru atbilde netika sniegta vakar, bet katrā ziņā tas ir svarīgs jautājums, kas, tā teikt, karājas gaisā.

Otra liela prioritāte valdībai ir budžets. Šobrīd valdības darbs pie tā tuvojas noslēgumam. Un, visticamāk, piektdien būs budžeta sakarā kārtējā sēde, kurā, šķiet, varētu panākt galīgo vienošanos par budžeta pamatu nākamajam gadam un nodot budžetu ministrijām tālākai izstrādāšanai. Un, tā kā esmu aktīvs šīs darba komandas dalībnieks, varu teikt, ka šis ir tiešām sociāli atbildīgs budžets, kurā ir atrasta iespēja palielināt neapliekamo minimumu, risināt minimālās algas jautājumu, mediķu algu, skolotāju algu, Iekšlietu ministrijas darbinieku algu jautājumu un daudzus, daudzus citus jautājumus. Tā ka kopumā es gribu teikt, ka, lai gan šajā situācijā, kādā mēs esam, koalīcijai ir sarežģīti tikt galā ar daudziem pieprasījumiem, partiju vēlmēm un reālajām iespējām, rezultāts, liekas, būs kopumā ļoti labs.

Tā ka gaidām budžetu... nu, tos pirmos lēmumus par budžetu.

Kopumā, es teiktu, tās ir svarīgākās lietas, ar ko šobrīd gan parlaments, gan politiskā vide nodarbojas.

Pēdējais. Protams, ļoti, ļoti nepatīkama ir situācija saistībā ar būvniecības karteli. Šobrīd informācijas ir ļoti maz, ir daudz spekulāciju ap to, bet katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs, ka... jau pirmajā piegājienā mēs redzam, ka tā būvniecības karteļa dēļ sabiedrība ir zaudējusi iespaidīgus naudas resursus. Par to pašu naudu, kas bija paredzēta būvniecībai, varēja realizēt daudz... vairākus objektus. Tā ka gaidīsim informāciju un, vadoties no tās, pieņemsim lēmumus. Atkritumu krīzes lieta ir veicinājusi to, ka tiks pārskatīta atkritumu apsaimniekošanas sistēma kopumā. Ir laiks pārskatīt arī tos mehānismus, kas ir noveduši pie šāda karteļa izveidošanas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

Nākamā runātāja būs Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Linda Ozola. Lūdzu!

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Tā kā es kā deputāte esmu mūsu parlamenta delegācijā Eiropas Padomē, vēlos arī informēt jūs par notikumiem, kas ir saistīti ar mūsu delegācijas darbu šajā starptautiskajā organizācijā. Tie no jums, kas sekojuši līdzi notikumu attīstībai Eiropas Padomē, būs pamanījuši, ka 25. jūnijā (tas bija vēl vasaras sākumā, kad notika Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sēde) mēs kopā ar kolēģiem no citām Baltijas valstīm, kā arī no Ukrainas, Gruzijas, tāpat ar deputātiem no Polijas, Dānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes skaļi un ļoti skaidri iebildām pret to, ka tiek atjaunotas balsstiesības Krievijas Federācijas deputātiem šajā organizācijā – Parlamentārajā asamblejā, Krievijas Federācija nebija izpildījusi tos nosacījumus, kurus šī pati organizācija – Parlamentārā asambleja – bija noteikusi, lai Krievijas Federācija atgūtu balsstiesības, respektīvi, pārtraukt okupāciju Ukrainas teritorijā, tāpat arī tos pārkāpumus, kas ir Gruzijā. Nekas no tā netika izdarīts, neraugoties uz to. Mēs skaļi iebildām un Parlamentārajā asamblejā vērsām kolēģu uzmanību uz šo situāciju, tomēr vairākums (mēs to nevaram ignorēt, tas mums ir jāatzīst – vairākums delegātu!) nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas Federācijai. Mūsu skatījumā, šādi organizācija patiesībā diskreditē sevi, jo, no vienas puses, tā pasaka skaidrus noteikumus, kuri ir jāizpilda, bet, no otras puses, to neizpildes gadījumā to ignorē un tomēr atjauno balsstiesības.

Rezolūcija, kas 25. jūnijā tika pieņemta, paredzēja arī dažus nosacījumus – Ukrainas jūrnieku un citu politieslodzīto atbrīvošanu, nesamaksāto iemaksu veikšanu Eiropas Padomes budžetā, sadarbošanos ar Eiropas Padomes pārstāvjiem, lai izmeklētu Malaizijas avioreisa MH17 notriekšanas apstākļus, cilvēktiesību ierobežošanas novēršanu Krimā un arī Krievijas Federācijā, izmeklēšanu saistībā ar Borisa Ņemcova slepkavību un piekļuves nodrošināšanu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram, lai uzraudzītu reālo situāciju Krimā. Mēs visi, protams, būsim pamanījuši, ka Ukrainas jūrnieki šobrīd, pēdējā nedēļas nogalē, tik tiešām tika atbrīvoti un ir nonākuši savās mājās un pie savām ģimenēm, bet pārējie nosacījumi diemžēl joprojām nav izpildīti. Daļu iemaksu Krievijas Federācija šobrīd ir veikusi, bet nav veikusi procentu maksājumus, kurus tā šobrīd ir parādā. Un šī situācija, kad vērtības tiek, tā teikt, ietirgotas pret iemaksām, pret kaut kādu konkrētu naudas summu, mūsu skatījumā, joprojām ir aktuāla. Ko darījām mēs? Mēs no savas puses proaktīvi uzņēmāmies iniciatīvu un aicinājām tās valstis un to delegātus Parlamentārajā asamblejā, kuri domā mums līdzīgi, uz Rīgu. 6. septembrī mēs tikāmies koordinējošā sanāksmē, lai kopīgi lemtu par turpmākajiem soļiem. Mēs esam izstrādājuši arī kopīgu paziņojuma projektu (to līdz rītdienai vēl saskaņojam) un vēlamies vienoties par kopīgiem soļiem, jo šādā lielā organizācijā, kurā ir vairāk nekā 400 deputātu, protams, vispamanāmāk var darboties tad, ja valstis rīkojas kopīgi.

Mēs nepārprotami vēlamies, lai šīs organizācijas vadība un pārējie delegāti tomēr sadzirdētu mūsu argumentus. Kā iespējamos soļus joprojām apsveram (neesam gan par to vienojušies) nepiedalīšanos Parlamentārās asamblejas oktobra sesijas darbā un nepiedalīšanos arī 70. gadadienas svinībās, ko šī organizācija atzīmē šogad, jo, mūsuprāt, esošajā situācijā diemžēl nav īsti, ko svinēt.

Tāpat šajā nedēļā Rīgā notika konference saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (tā ir daļa no Eiropas Padomes struktūras) spriedumu izpildes kvalitāti. Tā notika pašā šīs nedēļas sākumā, 9. septembrī. Latvijā viesojās arī Parlamentārās asamblejas prezidente Liliāna Morī‑Paskjē. Tas bija ļoti zīmīgi un mums stratēģiski svarīgi, jo mēs nodrošinājām viņai iespēju tikties ar augstākajām valsts amatpersonām, kas skaidroja Latvijas argumentāciju, kāpēc mūs satrauc esošā situācija Eiropas Padomē. Tāpat Liliānai Morī‑Paskjē bija iespēja apmeklēt arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru. Tā ir profesionāla vieta, kur gūt izpratni par to, kāpēc mēs tik prasīgi attiecamies pret cilvēktiesību pārkāpumiem (un ne tikai cilvēktiesību pārkāpumiem) attiecībā uz Krievijas Federāciju.

Mēs, Latvijas parlamenta delegācija Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, arī turpmāk aizstāvēsim tās vērtības, kas ir ne tikai šīs organizācijas, bet visas Eiropas mūsdienu civilizācijas pamatā, respektīvi, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.

Sekojiet līdzi mūsu darbībai un atbalstiet.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātei Lindai Ozolai.

Nākamais runātājs būs frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Aizvadītajā nedēļā valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” paziņoja, ka no 2020. gada par pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi dzīvesvietā saņēmējiem būs jāmaksā divas reizes vairāk nekā pašlaik.

Kā apliecināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa, no 1. janvāra valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” noteiktā maksa par pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi dzīvesvietā mainīsies un būs 4 eiro un 88 centi, no 2021. gada vēl lielāka – 5 eiro 28 centi.

Vēlos piebilst, ka līdz šī gada beigām pensionāri, kuriem pastnieks pensiju reizi mēnesī atnes uz mājām, par šo pakalpojumu maksās 2 eiro un 39 centus.

Šā gada sākumā iespēju saņemt pensiju, pabalstu vai atlīdzību dzīvesvietā izmantoja 79 tūkstoši pensiju un sociālo pabalstu saņēmēju, un šādu personu skaits ik gadu sarūk. Tāpēc, kā taisnojās “Latvijas Pasts”, palielinās pakalpojuma pašizmaksa. Taču jāsaprot, ka minētais pakalpojums ir ļoti nepieciešams noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – invaliditāti – un cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem. Šiem cilvēkiem bieži ir grūti pārvietoties, viņi bez citu palīdzības nevar lietot bankas norēķinu infrastruktūru vai doties līdz tuvākajai pasta nodaļai, jo bieži arī šis attālums ir pārāk liels.

Tāpēc, mūsuprāt, valstij ir nepieciešams nodrošināt personām ar invaliditāti un cilvēkiem, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu, pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu dzīvesvietā par valsts budžeta līdzekļiem. Frakcijas SASKAŅA deputāti uzskata: tas nav normāli, ka pensionārs pats maksā par to, lai saņemtu savu vienīgo iztikas avotu.

Turklāt izrādās, ka Labklājības ministrija vēl augusta beigās iesniegusi valdībai ziņojumu saistībā ar gaidāmo pasta piegāžu cenu palielinājumu, bet Ministru kabinets to vienkārši pieņēmis zināšanai, un nekāda tālāka rīcība nav sekojusi. Šis fakts, mūsuprāt, liecina par to, ka valdība atkal un atkal parāda savu aprobežotību un mazspēju.

Tāpēc jārīkojas partijai “Saskaņa”. Šonedēļ pēc mūsu frakcijas deputāta Andreja Klementjeva iniciatīvas Saeimā esam iesnieguši grozījumus likumā “Par valsts pensijām” šādā redakcijā: “Personām ar invaliditāti un personām, kuras sasniegušas 80 gadu vecumu, pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu dzīvesvietā nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem.” Ja nākamnedēļ parlaments atbalstīs SASKAŅAS sagatavoto likumprojektu, tad šis likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Esam pārliecināti, ka jebkurā gadījumā līdz gada beigām mēs šo problēmu atrisināsim.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runātājs būs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien visi, kas seko līdzi! Šodien gribēju pieskarties tikai vienai tēmai attiecībā uz valsts budžetu. Ir pagājusi vasara. Mēs dzirdam dažādus skaļus paziņojumus par to, ka šis būs vislielākais budžets Latvijas vēsturē, un, neapšaubāmi, tā arī ir. Bet tajā pašā laikā mēs redzam to, ka netiek pildīti ne tikai priekšvēlēšanu solījumi šajā budžetā, bet arī pašas Saeimas noteiktie lēmumi attiecībā uz veselības jomu. Diezgan lielā vienprātībā Saeima uzdeva valdībai rūpēties par to, lai medicīnā būtu algu pieaugums, bet jau tagad redzams, ka tas netiks nodrošināts. Tāpat paziņojumi, ka šis budžets būs nevienlīdzību mazinošs budžets. Arī šeit mēs redzam to, ka visi fiskālie efekti ir iegūti galvenokārt tieši uz pašvaldību rēķina. Zaļo un Zemnieku savienībai tas galīgi nav pieņemami, jo tādā veidā, mūsuprāt, iebrauks otrā grāvī, panākot to, ka šī nevienlīdzība tomēr palielināsies – jo naudas atņemšana vietējām kopienām, neapšaubāmi, ietekmēs sociālos un dažādus citus jautājumus.

Debates par budžetu ir tikai sākušās, un mēs, protams, aktīvi iesaistīsimies un sniegsim savus priekšlikumus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Beidzamais šodien runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien! Protams, visu sabiedrību un arī Nacionālās apvienības deputātus uztrauc situācija ar valsts pasūtījumiem. Tas nav tikai... Šie sadārdzinājumi nav tikai celtniecībā, bet praktiski jebkurā iepirkumā. Cilvēkiem rodas maldīgs iespaids, ka celtnieki nevar veidot karteļus. Celtnieki kā privātpersonas var slēgt kādus līgumus vien grib – gan mutiskus, gan vienoties rakstiski savā starpā. Šeit jautājums ir par valsts amatpersonu atbildību gadījumos, kad viņi paraksta līgumus ar būvniekiem vai citiem valsts pasūtījumu veicējiem par paaugstinātām cenām. Lai gan Saeima ir pieņēmusi dažādus sodu pastiprinošus likumus, šis process turpinās.

Es domāju, ka risinājums varētu būt – vairāk... iekļaut dažādas starptautiskas kompānijas, liberalizējot procedūras un vienkāršojot tās, lai varētu iekļaut... piemēram, tajā pašā celtniecībā, kā mums ir ceļu būvē – mums strādā dažas somu un zviedru kompānijas. Bet, no otras puses, šodien mēs arī izskatījām grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kur sodi jau ir palielināti līdz pusmiljonam. Katrā ziņā šis process turpināsies, un būtu pareizi runāt nevis par privātpersonu atbildību, bet par valsts amatpersonu atbildību.

Šodien mēs pirmajā lasījumā izskatījām arī grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kur parādījās tāda problēma, ka turpmāk... Bija iesniegts priekšlikums, ka izmeklētāji varēs pieprasīt bez tiesas sprieduma jebkurus datus no revidentiem. Saeima to atbalstīja pirmajā lasījumā, bet uz otro lasījumu, protams, šī prasība būs izņemta ārā – tiesiskā valstī iejaukties zvērināta revidenta darbā, kurš ar zvērestu ir apliecinājis, ka viņš ievēros neatkarības principu, acīmredzot bez tiesas sprieduma tomēr nevarēs.

Tad vēl ir diezgan būtisks uzlabojums – grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, jo nav jau noslēpums, ka cilvēkiem faktiski ir otra reālā dzīvesvieta. Bieži vien šī oficiālā dzīvesvieta ir deklarēta atbilstoši bērna izglītības nepieciešamībai vai sarakstei ar valsts iestādēm, bet cilvēks dzīvo vasarnīcā vai kādā otrā īpašumā, teiksim, laukos pie sievas vecākiem. Šie grozījumi paredz, manuprāt, ļoti vajadzīgo papildinājumu, ka turpmāk dzīvesvietas deklarēšanā katrs varēs uzrādīt otru, papildu, adresi. Tātad jums būs viena, teiksim, oficiālajai sarakstei, un otra būs papildu adrese, kur katrs cilvēks... un viņam ir šādas tiesības... reāli dzīvos.

Nobeigumā es gribētu apsveikt visus Latvijas iedzīvotājus ar Smoļenskas kaujas gadadienu rītdien, 13. septembrī. Atcerēsimies, ka 1502. gadā Livonijas karaspēks (neliels – daži tūkstoši) sakāva 50 tūkstošus lielo Krievijas cara Ivana III karaspēku un kādus 50 gadus Livonijā vairs šis austrumu agresors nelīda. Katrs var viegli iedomāties, kas būtu noticis, ja Livonijas karaspēks būtu zaudējis šim Ivanam III, kura galvenā nodarbošanās bija... ar savu tatāru karaspēku... uzspraust iedzīvotājus uz mieta. Tātad mēs šeit vispār nebūtu kā tādi un acīmredzot neeksistētu.

Kāpēc es to pieminu? Tāpēc, ka šīs briesmas saistībā ar austrumu kaimiņa okupācijas tendencēm jau nav novērstas. To pierāda arī šīs bezjēdzīgās diskusijas, kādā veidā saglabāt noziedzīgās Sarkanās armijas pieminekli, kurš te, nezin kāpēc, nosaukts par Uzvaras pieminekli. Uzvaras piemineklis ir piemineklis... laukums uzvarai pār Bermontu, un tam nav nekāda sakara ar okupācijas karaspēka šeit īstenoto politiku. Atcerēsimies, ka piemineklis Pārdaugavā... visiem tiem liberālajiem latviešu kultūras darbiniekiem, kuri saskata tā milzīgo vērtību, atcerēsimies, ka šī noziedzīgā armija bija izdevusi pavēli jau 11. jūnijā notriekt visas Latvijas lidmašīnas, nobloķēt visas Baltijas valstu ostas – pirms oficiālā ultimāta un iebrukuma 17. jūnijā. Atcerēsimies, ka tika notriekta Somijas–Igaunijas gaisa līnijas lidmašīna, kas no Tallinas lidoja uz Helsinkiem, un gāja bojā 12 cilvēki... To izdarīja Sarkanā armija. Tas notika pirms uzbrukuma Masļenku robežpunktam, pirms līdzīgām provokācijām Igaunijā un Lietuvā. Sarkanā armija notrieca pasažieru lidmašīnu. Nav jau vienīgais gadījums, par ko visi runā... šo Malaizijas Boeing, kuru notrieca virs Ukrainas teritorijas, virs Doņeckas. Tāpēc vienīgā reālā iespēja, protams, ir šo pieminekli nojaukt jebkurā gadījumā.

Atcerēsimies vēlreiz... un tāpēc es arī pieminēju: kas būtu noticis ar latviešu tautu, kura nemaz nebūtu izveidojusies, ja šajā Smoļenskas kaujā netiktu satriekts Ivana III karaspēks. Tāpēc rītdien mēs varam pieminēt šo gadadienu.

Paldies. Lai jums veiksmīga diena!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!