Frakciju viedokļi 2019.gada 9.maijā

(13.05.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties pārraidi “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles. Turpmākajās minūtēs frakciju pārstāvji jums pastāstīs par šodienas Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Jānim Tutinam. Lūdzu!

J. Tutins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji un videotranslācijas skatītāji! Gribu pievērst uzmanību šodien Saeimas sēdē pieņemtajam lēmumam “Par Krimas tatāru deportāciju 75. gadskārtas piemiņu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai”.

Daudzi ir dzirdējuši un, iespējams, pat lasījuši Džordža Orvela slaveno romānu “1984”. Orvela izdomātās Okeānijas sabiedrības iedzīvotāji katru dienu pulcējās uz tā saucamo divu minūšu naida sesiju, kurā viņiem bija pienākums izteikt savu naidu pret partijas ienaidniekiem. Pēc Orvela domām, šādas divu minūšu naida sesijas mērķis bija novirzīt iedzīvotāju iekšējo neapmierinātību ar Okeānijas valdību uz ārējiem un iekšējiem partijas ienaidniekiem.

Šīs deklarācijas mērķis nav palīdzēt Ukrainas jaunajam prezidentam risināt ar Krimas aneksiju saistītos jautājumus vai palīdzēt Krimas tatāru problēmu risināšanā. Mēs nepiedalījāmies šajā, ne arī, iespējams, nākamajās naida kurināšanas sesijās. Mēs neatbildēsim uz naidu ar naidu. Mēs nepiedalījāmies debatēs un nepiedalījāmies arī balsojumā. Mēs labprāt Saeimā piedalītos diskusijās un, ja tiktu piedāvātas rezolūcijas, arī atbalstītu, kā veicināt dzimstību, kā apturēt cilvēku aizbraukšanu, kā radīt jaunas darbavietas mums, mūsu iedzīvotājiem. Naidā vārīties mēs negribam un to nedarīsim. Bet mēs nosodām genocīdu kā tādu jebkurā tā izpausmē.

Izmantojot iespēju, gribu sveikt visus Latvijas iedzīvotājus vakar svinētajā Nacisma sagrāves dienā un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā un šodien svinamajā Eiropas dienā un ļoti daudziem – arī uzvaras svētkos. Karš – tas ir ļoti slikti un ļoti nepareizi. Es novēlu jums un mums visiem, lai ne mēs, ne mūsu bērni, ne mazbērni nekad nepiedzīvotu kara radītās šausmas.

Paldies, un visu labu!

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Jānim Tutinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien! Vakar mēs atzīmējām Otrā pasaules kara beigas. Bet jautājums ir interesants, jo, piemēram, Kurzemes cietoksnis sešās Staļina lielkaujās... Staļina sūtītā karaspēka uzbrukuma lielkaujās tā arī netika ieņemts. Kā tad ir iespējams, ka karš ir beidzies? Atbilde ir ļoti vienkārša. Karš ir beidzies starp lielvalstīm politkorektās mācību grāmatās. Latvijai nekāds karš nebija beidzies, jo 12 gadus turpinājās nacionālpartizānu cīņa. Jo, ja karš būtu beidzies, tad nebūtu 2500 kritušo, vairāk nekā 5500 arestēto. Ja karš būtu beidzies 1945. gadā, tad šodien Rīgā nestāvētu tās armijas piemineklis, kura divus gadus sadarbojās ar hitlerisko Vāciju un tagad uzdodas par brīvības cīnītāju. Ja karš būtu beidzies, tad Jēkabpilī nestāvētu apzeltīts Sarkanās armijas lielgabals uz postamenta. Karš vienkārši pašreiz ir pārgājis ideoloģiskā cīņā jeb hibrīdkara formā.

Un sakarā ar to šodien tika atbalstīta arī deklarācija, kas nosoda Krimas tatāru deportāciju, un ir pārsteidzoši jeb... faktiski nav nekas jauns, ka Krievijas vēstniecības ikru ēdāji aktīvi protestēja pret to, izdomādami visādas pasakas, ka tur esot latviešu sarkanie strēlnieki un nezin kas, kam nav nekāda sakara ar Latvijas valsti.

No šodien pieņemtajiem lēmumiem un dokumentiem varbūt ir svarīgs likumprojekts par to, ka valsts amatpersonas vairs nevarēs... varēs strādāt biedrībās, dažādās iestādēs, bet amatpersonas nedrīkstēs saņemt atalgojumu, jo ir ārkārtīgi kuriozi, ka, piemēram, kādā domē deputātam alga varbūt ir vairāki simti vai pāris simti eiro, bet no dažādām biedrībām viņš gadā var saņemt pat 100 tūkstošus eiro, kā mēs dzirdējām. Tas ir klajš interešu konflikts, protams, un lobisms, un ir gandarījums, ka beidzot Saeima ir ķērusies pie šī jautājuma atrisināšanas.

Otrs garo diskusiju temats bija prezidenta ierosinātais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas pārtraukšanu, un te komentārs ir ļoti vienkāršs: kādam noteikti vajag sagraut šo trauslo līdzsvaru, kas ir panākts arī kompromisu rezultātā, starp bērnu tiesībām un vecāku tiesībām. Bērna tiesības ir paredzētas likumā: sasniedzot 16 gadu vecumu, viņš var kļūt par Latvijas pilsoni. Ja viņš nav to izdarījis 16 gadu vecumā, bet viņam parādās interese, piemēram, piedalīties Saeimas vēlēšanās, tad viņš to var izdarīt arī 18 gadu vecumā. Un vecāku tiesības savukārt, jo bērni nav valsts privātīpašums... viņu tiesības ir, piemēram, cerēt, ka bērni varbūt būs... darbosies kaut kādā uzņēmējdarbībā un bez dažādām vīzu pieprasīšanām varēs brīvi braukāt uz Krieviju, varbūt viņiem nākotnē ir doma vispār aizbraukt uz kādu citu valsti. Mums ir jārespektē arī vecāku tiesības. Mēs arvien vairāk pārvēršamies par totalitāru valsti, kur valsts mēģina uzspiest dažādus priekšstatus.

Un pēdējais – par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumiem Imigrācijas likumā. Joprojām notiek uzturēšanās atļauju tirgošana, kas Nacionālajai apvienībai nav nepieņemama... kas ir nepieņemama, un, runājot par vēlēšanu likumu, varbūt tiešām ir būtiski padomāt par divām lietām.

Viena ir: vai ārzemēs dzīvojošie pilsoņi tiešām nevarētu izvēlēties Latgali vai Kurzemi, vai Vidzemi, nevis Rīgu, kur viņiem ir pašreiz jābalso. Un otra lieta, ko savulaik izteica prezidenta amata kandidāts Levits: varbūt vajag atgriezties pie četriem procentiem. Tas šeit nav iestrādāts, bet tas varbūt paplašinātu to pilsoņu loku, kuri nezaudētu savu balsi. Ja viņi nobalso par četriem procentiem, viņi zaudē savu balsi. Tās vietas tiek sadalītas citām lielākajām partijām. Tie ir tie galvenie uzdevumi, kurus mēs pašreiz apspriežam.

Paldies par uzmanību, un patīkami nosvinēt Eiropas dienu šodien visiem!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Nākamā runātāja ir Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla. Lūdzu!

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji un video skatītāji! Sveiciens arī no manis Eiropas dienā! Vakar mēs atzīmējām Otrā pasaules kara beigu dienu. Un šodien mūsu sēde sākās faktiski ar vēl vienu piemiņas brīdi, un tas bija ļoti sāpīgs, jo... Mums ar pateicību jāsaka – ir NATO karaspēks, bet Ādažos militāro mācību laikā gājusi bojā Albānijas seržante Zarife Hasanaja. Ļoti skaista, jauna sieviete, un mēs ar klusuma brīdi viņu pieminējām. Tas ir sāpīgs brīdis un kā atgādinājums 8. un 9. maija sakarā... Eiropas drošība, Otrā pasaules kara beigas. Vēsture nav nemaz tik tālu. Un mēs dzīvojam valstī, kurā ir atmiņu kari. Ir 16. marts, ir 9. maijs, ir atmiņu kari, un izpratne par vēsturi turpinās arī, protams, mūsu Saeimas sēdēs.

Es gribētu varbūt pakavēties pie divām tēmām, par kurām mēs šodien runājām, jo ir ļoti svarīgi... Es būtu priecīga, ja mums būtu vairāk iespēju detalizēti un gari diskutēt, kā samazināt nabadzību Latvijā, bet mums kā likumdevējam ir nepastarpināta iespēja tieši iespaidot nabadzību. Mēs ar likumiem varam to ietekmēt, un es domāju, ka viens tāds neliels solis šodien tika sperts, kad mēs pirmajā lasījumā apstiprinājām virzīto likumprojektu... caurspīdību, lai, teiksim, kaut vai Saeimas līmenī deputāti nesaņemtu papildu maksājumus par darbību biedrībās, tā teikt, necaurskatāmos procesos ar, teiksim, tādiem lieliem finanšu papildinājumiem. Saeima būtu pati pirmā, kas parādītu labo gribu un caurspīdību savos ienākumos. Jo mana dziļa pārliecība ir, ka patiešām reālas pārmaiņas sākas tur un tad, kad tie cilvēki, kas ir varas pozīcijā, ar savu piemēru demonstrē to, ko mēs gribētu redzēt pārējā sabiedrībā.

Un, protams, šodien visgarākās diskusijas bija jautājumā par prezidenta jau otrreiz iesniegto likumprojektu, atsevišķu likumprojektu par nepilsoņa statusa pārtraukšanu bērniņiem, kas piedzims no 2020. gada 1. janvāra. Mēs šodien noklausījāmies ļoti daudz tādu pozitīvu uzrunu ar skatu uz nākotni... un jauno deputātu, gados jauno deputātu, ļoti lielu vēlmi skatīties nākotnē.

Es gribu paust savas frakcijas viedokli, jo mēs ar Nacionālo apvienību balsojām “pret” šo prezidenta piedāvāto likumprojektu. Tas iet kā atsevišķs likuma piedāvājums, kas, tuvākā vai tālākā nākotnē pieņemts, konfrontēsies ar pārējo likumu paketi un netieši tomēr skars arī Pilsonības likumu. Domāju, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, kuru tomēr vajadzētu pāradresēt visai sabiedrībai. Es ieteiktu par to rīkot referendumu.

Tā kā no šīs tribīnes vairākkārtīgi... un arī pētījumos parādās tādi uzsvari, ka latviešu nācija ir bailīga, ka tā baidās, ka baidās piešķirt, teiksim, vēl nedzimušiem bērniņiem pilsonību, es gribu šeit vēlreiz jums apliecināt, ka latvieši kā valstsnācija nebaidās. Mēs esam atnākuši no vēstures, sevi saglabājuši, un mēs esam vēstures uzvarētāji lielā ziņā un nozīmē. Tieši tāpēc mēs gribētu norādīt, ka šīs bailes ir tai ļaužu grupai, kura baidās iekļauties Latvijas sabiedrībā. Bailes no asimilācijas, jo kulturāli visā pasaulē asimilācija nozīmē lojalitāti un piederību tai valstij, kas netraucē pilsoņiem saglabāt savu kulturālo identitāti ar savu etnisko piederību. Tātad bailes nav latviešos, bet bailes ir citā grupā jāmeklē pašiem pie sevis. Un es domāju, ka mums tomēr vajadzētu daudz nopietnāk izturēties pret tādu jautājumu kā pilsonība, jo tā sabiedrības daļa, kurai dzims bērniņi no 2020. gada 1. janvāra, tomēr ir fertila vecuma... jauna paaudze... cilvēki, kuriem būtu faktiski jāatbild sabiedrībai vai pašiem sev vispirms, kāpēc viņi nav izdarījuši šo izvēli, jo, manuprāt, tā ir viņu izvēle un arī viņu komforta zona, kāpēc viņi šo izvēli nav izdarījuši vēl līdz šim.

Domāju, ka mūsu augstākajām amatpersonām, kuras mums vienmēr uzsver, ka EDSO vai, teiksim, Eiropas augstākās institūcijas norāda uz šo nepilsoņu ieilgušo statusu, ka mums daudz vairāk būtu jāskatās uz Latvijas valsts interesēm, jo Latvija, manuprāt, ir vienīgā zeme Eiropā, kas ir piedzīvojusi tādu demogrāfisko disbalansu, kādu nav piedzīvojusi neviena zeme Eiropā pēc Otrā pasaules kara. Un es tāpēc aicinu pret šo likumprojektu tomēr būt uzmanīgiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

Nākamā runātāja ir frakcijas KPV LV deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Vēlos sveikt ikvienu Eiropas dienā. Šajā dienā pirms 68 gadiem tika parakstīta Šūmana deklarācija, kuras vienošanās pamatā bija vēlme nosargāt pasaules mieru. Šī vēlme ir aktuāla arī šodien. Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuru rezultāts noteiks nākamā perioda politisko virzienu. Esmu pārliecināta, ka vēlēšanu rezultātā tiks deleģēti mūsu labākie politiķi, tāpēc aicinu ikvienu būt aktīvam un iesaistīties politiskajos procesos, lai veicinātu sabiedrības kopējo labklājību Eiropā.

Šajā svētku gaisotnē Saeimas plenārsēdē tika pieņemti grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz, ka personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu. Un pase turpmāk būs kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta.

Tāpat tika pieņemti grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, lai varētu publiskot Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas papildu kartotēkas un citus dokumentus.

Vēl starp jautājumiem Saeimas sēdes dienaskārtībā bija iekļauti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kuri paredz iespēju Saeimas vēlēšanās izvirzītajiem kandidātiem apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus. Šobrīd Saeimas deputātu amata kandidātiem nav iespējas iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem un nav dota iespēja vērsties tiesā, ja vēlēšanu procesā nepamatoti tiek traucētas un aizskartas kandidāta tiesības. Šie grozījumi nodrošinās vienādu pieeju gan Saeimas, gan pašvaldību deputātu amata kandidātiem.

Tāpat pirmajā lasījumā tika atbalstīts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kurš deputātiem liedz saņemt atalgojumu no biedrībām un sabiedriskajām organizācijām, veicot amata pienākumus kā Saeimas deputātam. Līdzšinējā prakse rāda, ka bieži deputāts saņem lielāku atalgojumu, darbojoties biedrībās, nekā strādājot Saeimā, tas veicina interešu konfliktu.

Liels paldies, ka atvēlējāt laiku, lai iedziļinātos Saeimas darbā. Tāpat vēlos pateikt paldies ikvienam, kurš iesūta savas iniciatīvas likumdošanas pilnveidei mūsu e-pastā kpvlv@saeima.lv. Ar jūsu atbalstu mēs spēsim paveikt iecerēto. Lai mums izdodas!

Paldies. Jūsu Iveta.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

Nākamais runātājs ir frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī manas frakcijas vārdā un no manas puses sveicieni visiem Eiropas dienā. Un jāteic, ka Eiropa mums vairāk asociējas kā miera projekts, bet Saeimā šodien galīgi nebija mierīgi. Sākumā izskatījās, ka būs īsa darbdiena, bet bija tāda pamatīga, un bija daudz debašu. No visiem izskatītajiem likumprojektiem gribētu atzīmēt trīs.

Pirmais bija likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Saeima virzās uz to, lai ierobežotu iespēju deputātiem saņemt atalgojumu dažādās biedrībās vai nevalstiskajās... varētu teikt, nevalstiskajā sektorā. Manuprāt, tā ir ļoti laba virzība, jo līdz ar to mēs pievienotos tādai Ziemeļeiropas parlamentu saimei, kur deputātam tiešām nav iespējas saņemt nekādus citu veidu ienākumus kā tikai tādus, kas iegūti no zināmā mērā trastā nodotiem, respektīvi, kāda pārvaldībā nodotiem līdzekļiem, un līdz ar to nodrošinātu tikai to un vienīgi to, ka viņš pārstāv savu politisko partiju un formulē savu personīgo politiķa un politiskās partijas viedokli, bet viņš nepārstāv kādas sabiedriskās organizācijas viedokli, kas ir atšķirīgs no šīs... bieži vien var būt atšķirīgs no partijas viedokļa. Liekas, ka tas ir saprātīgi. Un arī JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīja šādu rīcību.

Tad bija ļoti interesantas debates par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Šī ir prezidenta iniciatīva, kā tas jau ir minēts. Jāsaka, JAUNĀ VIENOTĪBA līdz šim bija ļoti atturīga šī jautājuma risināšanā. Taču iepriekšējās Saeimas pieņemtais lēmums par to, ka Latvijā ir paredzēta un patiesībā ir uzsākta pāreja uz izglītību valsts valodā vidējās izglītības posmā un līdz ar to ir radīts ļoti skaidri saprotams integrācijas mehānisms, ļāva JAUNAJAI VIENOTĪBAI mainīt pozīciju. Un šodien mēs balsojumā atbalstījām prezidenta iniciatīvu. Jāsaka, tas ir simbolisks solis, ka tagad, pēc 30 gadiem, šādam likumam stājoties spēkā, mēs pēc būtības sākam terminēt nepilsoņa statusu, vismaz jaundzimušajiem bērniem to nepiešķirot. Jāsaka arī, ka šis apjoms nav liels: kā jau šodien debatēs minēts, šādu bērnu vismaz iepriekšējos gados nav bijis vairāk kā 30, 40. Un liekas, ka tas rāda vienas nobriedušas un saprātīgas nācijas risinājumu šai problēmai.

Lielas debates izraisīja diskusija par grozījumiem Imigrācijas likumā. Protams, joprojām milzīgu uztraukumu rada tas, ka var saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, veicot ieguldījumus... finanšu ieguldījumus vai iegādājoties nekustamo īpašumu. Taču, jāsaka, šis nav jauns jautājums. Un tātad šobrīd, ja mēs skatāmies, Latvija atrodas relatīvi salīdzināmā stāvoklī pret Eiropas valstīm. Ja mēs salīdzinām situāciju, Latvijā šīs investīcijas ir būtiski augstākas nekā citās valstīs – vismaz par trešdaļu. Tas ir būtiski samazinājis investoru interesi par Latviju, taču, jāsaka, šāda interese saglabājas relatīvi nelielā līmenī, bet kas ir ļoti svarīgi Latvijai – šie visu veidu iekasētie līdzekļi par šo naudu liek darbināt Latvijas valstij tā saucamo dzīvokļu programmu, kas ir būtisks atbalsts jaunajām ģimenēm, kur ALTUM programmām... domāju, šis skaitlis jau tuvojas... izsniegtās valsts garantijas jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei būs tuvu sešiem tūkstošiem. Un šodien Saeima neatbalstīja Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas iesniegtos priekšlikumus par šīs programmas pārtraukšanu, un tas, manuprāt, ir ļoti labi, jo ļaus turpināt valdībai šo programmu un atbalstīt jaunās ģimenes un viņu iespējas iegādāties mājokļus.

Kā pēdējo gribētu pieminēt dokumentu, kas tika saistīts ar Krimas tatāru deportācijām un šī notikuma 75. gadadienu. Visu cieņu – parlaments pieņēma šo deklarāciju vienbalsīgi. Tā ka šodien bija ražīga darbdiena. Nobeigumā gribu teikt, ka koalīcijas deputāti sāka šo dienu ar to, ka koalīcijas pārstāvji... 10 koalīcijas pārstāvji parakstīja iesniegumu Eiropas tiesas tiesneša Levita kunga virzīšanai par Valsts prezidentu, un šobrīd mums ir jau... zinām, ka ir vismaz divi kandidāti. Izskatās, ka sagaidāms vēl trešais. Tātad 29. ... cik nu zināms, 29. maijā ir plānotas prezidenta vēlēšanas, un būs spraiga cīņa.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Līdz nākamajai tikšanās reizei!

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

Nākamais runātājs ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātie radioklausītāji un visi, kas seko līdzi raidījumam “Frakciju viedokļi”! Arī pievienojos – sveicieni visiem šodien Eiropas dienā!

Šodien no plenārsēdes gribētu izcelt divus jautājumus. Tie ir grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

Par pirmo. Šodien bijām iesnieguši priekšlikumus grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredzētu mainīt Saeimas vēlēšanu kārtību, ļoti būtiski mainīt Saeimas vēlēšanu kārtību, pirmām kārtām paredzot to, ka no Rīgas nevar ievēlēt vairāk kā 30 deputātus. Tāpat no reģioniem, lai startētu, kandidātam jābūt vismaz deklarētam attiecīgajā reģionā, no kura viņš vēlas startēt, un divi priekšlikumi bija par... saistīti ar to, lai iedzīvotājiem, kas mīt ārpus Latvijas, Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja nobalsot ne tikai par Rīgu, galvaspilsētu, bet arī par jebkuru citu reģionu, kuru viņi izvēlētos.

Priekšlikuma jēga un būtība ir samazināt no Rīgas ievēlēto deputātu dominanci, jo, mūsu ieskatā, tas, ka ar katru gadu Rīgas ievēlēto deputātu skaits pieaug un reģionos samazinās, noved pie tā, ka jūk ārā balanss, kuru savulaik, rakstot Satversmi, Satversmes tēvi bija ierakstījuši: proporcionālas vēlēšanas, lai tiktu pārstāvēti visi reģioni proporcionāli. Šobrīd no Rīgas ir 35 deputāti. Ja mēs skatītos proporcionāli, tad tie būtu 27 vai 28 deputāti, ne vairāk. Un tieši tas, ka ārzemēs dzīvojošos latviešus pieskaita klāt, arī šo balansu jauc, un tas atspoguļojas arī lēmumos. Pieņemsim, satiksmes ministrs šobrīd bez jebkādas liekas ažiotāžas valdošajā koalīcijā var paziņot, ka viņu nesatrauc reģionālie ceļi, ka viņu nesatrauc grants ceļu stāvoklis, ka tam jābūt pašvaldību rūpei, un tajā pašā laikā ar otru roku, apstiprinot valdības budžetu, pašvaldībām tiek samazināts finansējums.

Mūsuprāt, tās ir sekas šādai fundamentālai proporcijas neatbilstībai, kas neatbilst arī Satversmei. Šodien šos priekšlikumus mēs atsaucām no Saeimas sēdes, deputāti par tiem nebalsoja, jo šķita, ka tik fundamentāli priekšlikumi ir jāiesniedz kā atsevišķs likumprojekts, kam mēs arī piekrītam. Mēs to noteikti izdarīsim.

Par priekšlikumu... pieprasījumu ministram Pūcem... Mēs, konsultējoties ar saviem kolēģiem reģionos, divās pašvaldībās, kur Pūces kungs ir noraidījis... atcēlis saistošos noteikumus, ar kuriem viņi ir rosinājuši veikt iedzīvotāju aptaujas... Mūsuprāt, tas nav pieņemami un tas neatbilst Latvijas starptautiski uzņemtām saistībām, pašvaldību... vietējo pašvaldību hartai, kur pašvaldībām ir pienākums konsultēties ar iedzīvotājiem šādos jautājumos. Un tas veids, kādā ministrs šajos jautājumos iesaistās, aicinot... vēršoties policijā, kā mēs publiskajā telpā esam lasījuši... tad sanāk, ka ministrs pat sāk cīnīties pret tiem, kas atļaujas veikt kaut kāda veida aktivitātes, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli.

Atgādināšu, ka no Latvijā ievēlētajām 119 pašvaldībām būtu neiespējami atrast kaut vienu, kura būtu gājusi uz vēlēšanām konkrētā novadā un teikusi: mēs šo novadu likvidēsim, pievienosim otram novadam. Tādu situāciju nebija, un tas ir pilnīgi loģiski un saprotami, ka iedzīvotāju pārstāvji deputāti konkrētā vietā vēršas pie saviem iedzīvotājiem likumiskā veidā, lai noskaidrotu viņu viedokli. Šobrīd tas tiek apkarots. Mūsu ieskatā, tās ir bailes no patiesības, un mēs noteikti iestāsimies par to, lai šīs aptaujas, referendumi, vienalga kādā formātā, notiktu un lai iedzīvotāju viedoklis dominētu kā galvenais, veidojot šo administratīvi teritoriālo reformu. Un, protams, neaizmirst: lai administratīvi teritoriālā reforma sasniegtu efektu, mums jādomā arī par veselību, izglītību, ceļu tīklu un daudziem citiem jautājumiem, kuri šobrīd no valdošās koalīcijas diemžēl neizskan. Tā ir viņu lielākā kļūda šajā pieejā attiecīgajai reformai.

Tas bija Zaļo un Zemnieku savienības viedoklis.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Pēdējā šodien runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Marija Golubeva. Lūdzu!

M. Golubeva (AP!).

Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā sveicu klausītājus Eiropas dienā!

No šodien Saeimā diskutētajiem likumprojektiem es kā pirmo gribētu nosaukt Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Mūsu frakcija, tāpat kā vairākums Saeimas deputātu, nobalsoja “par” šo likumprojektu. Nepilsoņa statuss savulaik tika ieviests kā pagaidu risinājums. Ir pagājuši 29 gadi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, un tas ir pietiekami ilgs pārejas periods un pārāk garš laiks pagaidu risinājumiem.

Šie bērni, kas piedzimst Latvijā pašlaik, pat ja viņi piedzimst nepilsoņu ģimenēs, pēc būtības ir mūsu bērni, Latvijas bērni, un mums jādod viņiem arī iespēja dzīvot kā Latvijas pilsoņiem. Ir arī starptautisko tiesību regulējums, kas paredz: ja vecāki neievēro bērnu labākās intereses, valstij ir pienākums iejaukties un nodrošināt, ka bērna intereses tiek ievērotas, jo, kā es teicu šodien debatēs, diemžēl ir gadījumi, piemēram, jautājumā par vakcinēšanu, kad vecāki ne vienmēr izvēlas to, kas ir vislabāk bērnam. Un šajā gadījumā valstij būtu tiesības nodrošināt bērnam labvēlīgāku risinājumu. Tātad mēs esam par to, lai izbeigtu nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem Latvijā no nākamā gada janvāra.

Vēl šodien Saeima nobalsoja par lēmumu par Krimas tatāru genocīda piemiņu un Krimas aneksijas neatzīšanu. Latvijas parlaments konsekventi neatzīst Krimas aneksiju no Krievijas Federācijas puses, kas notika 2014. gadā, un šodien, Eiropas dienā, ir diezgan simboliski, ka Saeima nobalsoja par šo lēmumu, jo kā šodienas publikācijā teica Eiropā slavens domātājs un vēsturnieks Timotijs Gārtons Ešs: “Pasaki man, kāda ir tava Eiropa, un es pateikšu, kas tu esi.” Mūsu Eiropa balstās cilvēka cieņā, brīvībā, demokrātijā, tāpēc mēs nobalsojām arī par šo lēmumu.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Marijai Golubevai.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 18.septembrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Armēnijas Republikas ārlietu ministru V.E. Zohrab Mnatsakanyan
11:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196