Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un tajā par Saeimas darba aktualitātēm jums pastāstīs frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu runāt par divām lietām. Šodien Saeima skatīja vairākus jautājumus, likumprojektus, bet gribu izcelt divus.

Pirmais – jautājums par čekas kartītēm tiem, kas sadarbojās ar Valsts drošības komiteju. Saeima pieņēma lēmumu šo kartīšu informāciju publiskot. Tas tika izdarīts jau pirms kāda laika, bet izrādījās, ka Saeima nav lēmusi par visām kartīšu kategorijām. Vēl bija divu veidu kategorijas, par kurām šī lēmuma nebija. Šo situāciju Saeima novērsa šodien, un līdz ar to tiks publiskota informācija par visiem, kas ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Tas, es domāju, ir ļoti labs un derīgs lēmums.

Un otrais. Šodien tika skatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Bija vairāki priekšlikumi, tajā skaitā divi bija mani. Proti, priekšlikumi bija par to, ka sapulcēs, gājienos un publiskos pasākumos Latvijā nedrīkst eksponēt ne tikai nacistu un komunistu simboliku, kas jau tagad ir aizliegta, bet arī nacistiskās Vācijas un PSRS karogus, spēlēt šo valstu himnas un tāpat eksponēt citu atribūtiku. Es rosināju papildināt šo punktu ar aizliegumu publiskos pasākumos eksponēt arī nacistiskās Vācijas un PSRS bruņoto spēku un represīvo iestāžu formas tērpus. Līdz šim es neesmu redzējis, ka uz jebkāda veida publiskiem pasākumiem kāds nāktu nacistu formās, bet ar PSRS formām ir cita situācija. Neslēpšu, ka tā bija šo manu priekšlikumu galvenā motivācija. Jo tomēr 9. maijā un citos pasākumos mēs redzam, ka šīs formas tiek eksponētas. To nedara kara veterāni, kuriem jau ir 90 un vairāk gadu, bet šo kodolu, protams, veido Krievijas militārie pensionāri, Latvijā viņu ir 20 tūkstoši. Es uzskatu, ka situācijā, kad Latvija ir bijusi okupēta un okupācijai sekas ir bijušas ļoti smagas, šāda publiska demonstrēšana nekādā veidā neveicina kopīgu vēstures izpratni. Tas vienkārši nav taisnīgi, godīgi un aizvaino tos, kas ir cietuši no padomju okupācijas. Tāpēc man ir prieks, ka Saeima šodien šo priekšlikumu otrajā lasījumā atbalstīja.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Normundam Žunnam. Lūdzu!

N. Žunna (JK).

Labdien! Arī Jauno konservatīvo frakcija atbalstīja Šnores kunga priekšlikumu gan par nacistiskās Vācijas, gan Padomju Savienības armijas formas tērpu un simbolikas eksponēšanas ierobežojumiem. Tas ir ļoti pareizi, jo, kā jau tika minēts, mēs redzam, ka 9. maijā pasākumā pie Uzvaras pieminekļa ne jau veterāni... ne jau viņiem, iespējams, saprotamā formā notiek darbības... Cilvēki izpildās padomju armijas formas tērpos, un pilnīgi saprotams ir tas, ka šo formas tērpu lietošana ir jāierobežo.

Otrs jautājums, kas šodien tika atbalstīts, ir aizliegums eksponēt cigaretes un tabakas izstrādājumus tirdzniecībā redzamās vietās. Arī šo priekšlikumu Jauno konservatīvo frakcija atbalstīja. Bet ir jāmin dažas lietas, kas var... šis aizliegums eksponēt cigaretes un tabakas izstrādājumus redzamās vietās var radīt sarežģījumus. Var mazināties budžeta ieņēmumi, var būt situācija, ka kontrabandas apjomi palielinās, lai arī tiek minēts, ka ar akcīzes iekasēšanu jānodarbojas Valsts ieņēmumu dienestam, tāpat kā ar kontrabandas apkarošanu.

Bet ir jāatceras, ka jaunieši nesāk smēķēt veikalā pie letes. Jaunieši sāk smēķēt draugu lokā. Jaunieši sāk smēķēt ģimenē. Un par to ir jādomā. Ir jādomā par jauniešu izglītošanu, ir jādomā par vecāku izglītošanu. Jāveido situācija, lai smēķēšana nesāktos vietās, kur tā vairākumā gadījumu sākas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Normundam Žunnam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Anda Čakša. Lūdzu!

A. Čakša (ZZS).

Labdien! Man jāsaka – šodien ir viens ļoti priecīgs notikums. Tas ir saistīts ar NATO līguma noslēgšanu pirms 70 gadiem Vašingtonā. Mēs esam šajā aliansē, un tā ir mūsu drošības garants. Pateicoties tai, sabiedrotie ir pie mums, Latvijā, un mēs varam justies droši. Man ir prieks un gods apsveikt šo aliansi tās izveidošanas 70 gadu jubilejā.

Man jāsaka, šodien Saeimā ir notikusi vēl viena tiešām ļoti vēsturiska lieta. Un tā ir saistīta ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu. Kāpēc tā ir vēsturiska? Iespējams, daudzi no jums atceras situācijas vēl pirms gadiem 20, kad blakus pie galdiņa kafejnīcā kāds varēja izvilkt cigareti un mierīgi to aizsmēķēt. Pēc tam bija situācijas, kad jūsu kaimiņi varēja smēķēt uz balkoniem un darīt to kāpņu telpās. Šobrīd tādas situācijas Latvijā vairs nav iedomājamas.

Šie likuma grozījumi ir saistīti jau ar nākamo soli un paredz vairākas lietas, kas mainās. Viena no tām – uz cigarešu iepakojumiem un arī uz elektronisko cigarešu iepakojumiem nedrīkst attēlot animācijas tēlus, lai nepiesaistītu bērnu un jauniešu uzmanību. Tieši tāpat rotaļlietas un saldumus nedrīkst izstrādāt cigarešu vai tādā formā, kas kaut kādā veidā varētu atgādināt smēķēšanas ierīces.

Un trešā ļoti būtiskā lieta, ko maina šis likums, ir cigarešu brīva pieejamība un izvietošana redzamā veidā mazumtirdzniecības vietās. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tajās vietās pie kases, kur bērni un jaunieši mēģina sev savākt vēl pēdējos kārumus, brīvi neredzēs cigaretes. Jo kā veidojas vēlme kaut ko pamēģināt – ja šajās vietās ir redzamas cigaretes...

Skaidrs, ka šie likuma grozījumi nekādā veidā nepalīdz mums strādāt ar cilvēkiem, kuri jau ilgstoši smēķē. Šīs likuma normas lielā mērā ir vērstas uz to, lai jaunieši un bērni veidotu jaunus ieradumus kopā ar saviem vecākiem un neizvēlētos smēķēšanu.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Ja mēs skatāmies uz veselības aprūpes budžetu, kas ir vairāk par miljardu... būsim godīgi un atzīsim, ka gandrīz trešdaļa slimību rodas tāpēc, ka tiek smēķēts vairāk par paciņu cigarešu dienā. Un nav stāsts par vienu, divām vai trim cigaretēm. Jebkura smēķēšana rada saslimšanas... gan sirds, gan plaušu slimības. Kāju amputācija ļoti bieži arī ir saistīta ar smēķēšanu, tāpat potences trūkums un vēl daudzas citas lietas.

Šādā veidā mēs uzlabojam arī iespējamo finansējumu veselības aprūpei, jo viss sākas tieši ar profilaksi un labu un veselīgu dzīvesveidu.

Paldies. Tā ka, es ceru, šie grozījumi nesīs būtiskas pārmaiņas mūsu tautas veselībā.

Vadītāja. Paldies Andai Čakšai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņa kungs. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien, radioklausītāji! Kā jau šodien tika minēts, Ziemeļatlantijas līguma organizācija jeb tas, ko mēs pazīstam kā NATO, atzīmēs 70 pastāvēšanas gadus. NATO tiek uzskatīta par visveiksmīgāko drošības aliansi pasaules vēsturē, un vienlaikus mēs arī atzīmējam 15 gadus, kopš Latvija ir iestājusies NATO. NATO ir ne tikai pasaules veiksmes stāsts, bet arī Latvijas veiksmes stāsts, jo, pateicoties mūsu NATO sabiedrotajiem, Latvija ir tik droša, kāda tā nav bijusi visā savā vēsturē. Tas ir īpaši svarīgi kopš 2014. gada, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu un uzsāka karu Austrumukrainā, līdz ar to apdraudot arī citas kaimiņvalstis.

Pagājušajā ceturtdienā Saeimas deputātiem bija iespēja apciemot Ādažu militāro bāzi un satikties ar karavīriem no deviņām NATO valstīm. Starp tām ir Kanāda, Albānija, Čehija, Itālija, Polija, Spānija, Slovākija, Slovēnija un Melnkalne. Ar šo deviņu valstu karaspēku klātbūtni Latvijā NATO ir skaidri un nepārprotami apliecinājusi 5. panta nozīmi, un tā ir: ja kāds uzbrūk vienai NATO valstij, tad citas nāk to aizstāvēt. No 29 NATO dalībvalstīm 22 ir nosūtījušas savu karaspēku uz Baltijas valstīm un Poliju.

NATO samitā Velsā 2014. gadā dalībvalstis vienbalsīgi pieņēma lēmumu, lai atturētu jebkādu agresiju, it īpaši pret Baltijas valstīm. Ar 1000 sabiedroto karavīriem no deviņām NATO valstīm Latvijā šī atturēšanas stratēģija ir pārliecinoša un veiksmīga.

JAUNĀ VIENOTĪBA ne tikai atbalsta Latvijas dalību NATO, bet arī uzskata, ka Latvijai obligāti vismaz divus procentus no IKP jāturpina piešķirt aizsardzības budžetam. Ar laiku tas ir pakāpeniski jāpalielina. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvijas līdzdalība gan NATO, gan Eiropas Savienībā ir bijusi mūsu ārpolitikas un drošības prioritāte. Tāpēc šajā 70. jubilejas gadā ir īpaši svarīgi, ka NATO un Eiropas Savienība turpina attīstīt sadarbību un koordināciju drošības jautājumos. NATO un Eiropas Savienības sadarbība ir jāatbalsta un jāattīsta, it īpaši šogad, jo notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās mēs iecelsim jaunu Eiropas Parlamentu un jaunu Eiropas Komisiju. Tā ir viena no JAUNĀS VIENOTĪBAS prioritātēm – veicināt un attīstīt Eiropas Savienības un NATO sadarbību arī turpmāk.

Visbeidzot būtu jāpiemin, ka vakar NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzrunāja ASV Kongresa abu palātu svinīgo sesiju Vašingtonā. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad NATO ģenerālsekretārs piedalās šādā pasākumā. Starp dalībniekiem bija arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šajās dienās piedalās NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē par godu alianses 70. gadadienai.

Ar dalību NATO un Eiropas Savienībā mēs ne tikai aizstāvam Latvijas drošību, bet arī stiprinām brīvību un demokrātiju pasaulē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ojāram Ērikam Kalniņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamajai vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien ir noslēgusies intensīva darba nedēļa. Sēžu zālē vakar un šodien bija divas sēdes. Un bija prieks, no rīta nākot uz darbu, kā atbalstu sadzirdēt un saskatīt kolēģus no partijas “Attīstībai/Par!”, kas ir viena no valdību veidojošajām partijām. Kolēģi bija ieradušies Saeimā ekskursijā – atnākuši paskatīties, kā mēs strādājam. Es aicinu gan mūsu partijas biedrus un atbalstītājus, gan arī citus Latvijas vēlētājus nākt uz Saeimu un skatīties, kā mēs strādājam, un redzēt tiešā tuvumā, kā norit darbs. Labprāt ar jums aprunāsimies.

Pirms nedēļas Saeimas sēde noslēdzās ar vizīti Ādažu poligonā, lai deputāti varētu iepazīties ar mūsu armijas darbu, kā arī simboliskā veidā atzīmēt gadadienu – kopš Latvijas iestāšanās NATO ir pagājuši 15 gadi. Poligonā mūs laipni uzņēma gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kas arī ir no mūsu partijas, gan arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis, kas īpaši varēja izrādīt visiem ieradušamies deputātiem, kas tur notiek, jo viņš ir zemessargs. Deputāti tādējādi varēja tiešā veidā... varēja labāk saprast, kas notiek armijas ikdienā.

Taču, no aizsardzības viedokļa, mums ir jāskatās arvien plašāk un plašāk. Tas nav noliedzams – iestāšanās NATO ir sasniegums. Mums ir jāturpina veidot NATO kā organizāciju, kas saprot jaunos drošības izaicinājumus, un tie saistīti ne tikai ar tiešiem militāriem draudiem, bet arī ar kiberdraudiem, ar informācijas karu un manipulāciju. NATO ir jākļūst modernai un iekļaujošai organizācijai... tādā veidā, kādā varbūt līdz šim armijas nav līdz galam strādājušas. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu aizsardzības ministrs nodrošinās šo darbu no Latvijas puses.

Savukārt Latvijā... Vakar mēs šeit, Saeimā, pieņēmām 2019. gada budžetu. Ir žēl, ka mums tas ir izdevies tikai aprīlī, bet... Mums, 13. Saeimā, tas gāja ilgi – izveidot valdību. Tāpēc bija intensīvs darbs, lai šis budžets varētu tapt tagad un lai tie pasākumi un tās lietas, kas mūsu valstī ir vajadzīgas, – pielikumi algām un daudzi citi uzlabojumi – varētu stāties spēkā un būtu drošība attiecībā uz tām reformām, kuras mēs īstenosim šajā gadā.

Man personiski ir īpašs prieks par to, ka vakar tika pieņemti grozījumi, kas uzlabos mūsu iespēju balsot jau nākamajās vēlēšanās, – būs papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai. Mēs pirms divām nedēļām ievēlējām jaunu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ar cerību, ka vēlēšanas Latvijā būs tikpat drošas kā līdz šim, taču būs modernākas un labāk pieejamas. Un šis finansējums – vairāk nekā simt tūkstoši eiro –, ko vakar apstiprināja valsts budžetā, nodrošinās to, ka vēlētāji varēs daudz vieglāk nobalsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Proti, varēs balsot gan iepriekš... ne tikai savā iecirknī, kas ir īpaši piesaistīts... Tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs daudz lielākas iespējas balsot ārzemēs. Šogad pirmo reizi būs iespēja balsot ārzemēs. Tagad tam ir piešķirts finansējums. Un mēs turpināsim strādāt pie tā, lai vēlēšanas būtu drošas, viegli pieejamas un lai Centrālā vēlēšanu komisija to varētu nodrošināt. Jo demokrātija sākas ar vēlēšanām. Ja nepareizi saskaita balsis vai balsis kāds nozog, tad uzticība tam procesam... tam, ko mēs arī šeit, Saeimā, darām, ir iedragāta.

Un visbeidzot. Atgriežoties pie šodienas sēdes, jāteic, ka svarīgākais lēmums, pēc mūsu frakcijas domām, bija par cigarešu... tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežošanu tirdzniecības vietās, lai tie vairs nebūtu tik viegli pieejami un redzami. Tas ir ļoti svarīgs solis, lai uzlabotu sabiedrības veselību un atturētu jaunus cilvēkus no smēķēšanas uzsākšanas. Tas atturētu cilvēkus no smēķēšanas uzsākšanas, taču arī neliegtu iespēju tiem, kas to vēlas, turpināt to darīt.

Latvija ir 5. vietā Eiropas Savienībā smēķētāju skaita ziņā – apmēram 30 procenti iedzīvotāju Latvijā smēķē. Un tas mūsu veselībai neder, un tas mums dārgi maksā.

Tā ka – lielisks solis no Saeimas puses! Esam spējuši šo soli spert un cigarešu pārdošanu, izplatīšanu ierobežot.

Paldies jums liels.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Voikai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Priekšvēlēšanu solījumi un Saeimas dotie uzdevumi ir jāpilda. Tā ir mūsu pārliecība. Bet, mūsuprāt, valdība to nedara. Un nedara to arī partijas, kuras veido koalīciju. Priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi vienkārši aizmirsti kā tāds nelāgs pārpratums. Tāpēc opozīcijā esošie Saeimas deputāti no frakcijas SASKAŅA, ZZS frakcijas un frakcijas KPV LV, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti šonedēļ iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam”. Lēmuma projekts tiks iekļauts Saeimas 11. aprīļa sēdes darba kārtībā.

Vēl viens būtisks jautājums, kuram mūsu frakcija pievērš uzmanību, – kā izdzīvot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir ļoti smags jautājums, par kuru politiķi un ierēdņi parasti diskutē nelabprāt un runā nelabprāt. Saskaņā ar vakardien pieņemtajiem grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā pabalsts šiem cilvēkiem no šā gada 1. jūlija būs 313 eiro 43 centu apmērā – līdzšinējo 212 eiro 43 centu vietā. Citiem vārdiem runājot, 2,7 miljoni eiro paredzēti, lai no 1. jūlija varētu palielināt kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Tie ir cilvēki ar smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem kopš bērnības, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.

Vēršu jūsu uzmanību arī uz to, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kuri paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50 procentus, ja nozarē tiek slēgta ģenerālvienošanās par atalgojumu. Šī norma attiecas uz ģenerālvienošanās slēgšanu, kas paredz, ka piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, tad ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Vienlaikus grozījumos paredzēts, ka ģenerālvienošanās dokumentā būs jāparedz valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana nozarē – vismaz 50 procenti virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.

Vēlos informēt, ka frakcijas SASKAŅA deputāti vērsušies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, aicinādami neizsludināt šādus diezgan strīdīgus grozījumus Darba likumā, šādas izmaiņas virsstundu darba apmaksā. Atgādināšu: iepriekš Vējonis šo likumu jau bija atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Mēs uzskatām, ka, neraugoties uz Valsts prezidenta norādītajiem pamatotajiem argumentiem un aicinājumu rūpīgi izvērtēt strīdīgās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam, Saeima faktiski neveica šīs normas atbilstošu izvērtējumu.

Apspriežot priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, tiesībsarga biroja pārstāvji ir norādījuši uz nodarbināto tiesībām uz taisnīgu atlīdzību un to, ka nepieciešams apsvērt citas alternatīvas, nesamazinot tieši virsstundu darba apmaksu, lai tiktu pasargāts darba ņēmējs kā darba tiesisko attiecību vājākā puse. Taču minētie apsvērumi netika izvērtēti. Lai gan pieņemtais likums paredz paaugstināt valsts noteikto minimālo algu konkrētajās nozarēs, faktiski ieguvēji būs tikai tie darbinieki, kuri pirms ģenerālvienošanās noslēgšanas saņēma mazāku atalgojumu. Tie darbinieki, kuri jau saņem lielāku atalgojumu, pieaugumu neizjutīs. Gluži pretēji – šo darbinieku atalgojums samazināsies, jo uz viņiem attieksies noteikumi, kuri atļauj noteikt piemaksu par virsstundu darbu tikai 50 procentu apmērā. Pēc SASKAŅAS domām, šāds regulējums ir pretrunā gan ar Satversmi, gan ar Darba likuma 6. panta pirmajā daļā ietverto darba koplīguma jēgu un būtību – nesamazināt to minimālo aizsardzības un garantiju apjomu, ko paredz Darba likums, bet gan šo apjomu paaugstināt.

Ņemot vērā minēto, SASKAŅA prasa, lai Valsts prezidents Raimonds Vējonis atkārtoti atgrieztu šo likumu Saeimā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas KPV LV deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi jau pastāstīja par šīsdienas... šo dienu aktualitātēm. Es gribētu atgādināt par partijas “KPV LV” darbības aktivitātēm. Mēs strādājam trijās tautai ļoti nozīmīgās ministrijās – Labklājības ministrijā, Iekšlietu ministrijā un Ekonomikas ministrijā.

Labklājības ministrijas prioritārie pasākumi 2019. un 2020. gadā ir minimālās pensijas palielināšana un tās noteikšanas kārtības pārskatīšana, kā arī palīdzība tām iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas nabadzības riskam. Kā jau kolēģis Agešins pirmīt minēja, no 1. jūlija bērni un pieaugušie ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, saņems būtiski lielāku pabalstu. Palielinājums ir par 100 eiro. Tāpat ir grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri paredz, ka tagad arī ārzemēs dzīvojošie aizbildņi varēs saņemt pabalstu aizbilstamā uzturēšanai.

KPV LV deputāti aktīvi strādā arī Saeimas komisijās. Tātad par cigarešu jautājumu... tas jau tika izrunāts. Beidzot sakustējies jautājums par azartspēļu zāļu aizliegšanu, un ir cerība, ka tuvākajā nākotnē šī izprieca, kas daudziem, tā teikt, ir sērga, būs pieejama tikai kazino telpās.

Iekšlietu ministrija Sanda Ģirģena vadībā par galvenajām prioritātēm iekšlietu struktūrā izvirzīja policistu izglītības modeļa stiprināšanu, sagatavojot speciālistus, lai varētu daudz produktīvāk un profesionālāk strādāt izmeklēšanā un citās jomās.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro smagākais jautājums joprojām ir, protams, jautājums par OIK atcelšanu. Saeima nobalsoja par OIK atcelšanu, bet tam ir daudz šķēršļu. Pirms vēlēšanām skaidri iezīmējās problēma, bet pilnvērtīga nozares aina un informācija nebija pieejama. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka OIK var atcelt momentā, brutāli vienkārši izņemot to no Elektroenerģijas tirgus likuma, bet jārēķinās, ka tad var augt elektrības vairumtirdzniecības cena, siltumenerģijas cena. Un pastāv risks, ka Eiropas Savienība var sākt pret Latviju pārkāpuma procedūru par zaļo mērķu, tā teikt, nesasniegšanu. Ekonomikas ministrija gatavo savu vīziju, ko darīt, gatavo normatīvos aktus un strādā pie tā, lai 2020. gadā spēkā stātos normatīvi, kuri ļautu visiem patērētājiem samazināt elektrības rēķinus.

Tālāk. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā turpinās darbs pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma, tur ir gana daudz juridisku šķēršļu. Šā procesa mērķis ir piešķirt šiem svarīgākajiem Latvijas simboliem īpašo statusu, kas ļautu tos attiecīgi uzturēt un apsargāt. Tāpat turpinās darbs pie Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma izstrādes, kas arī ir ļoti sarežģīts un atbildīgs jautājums, kur saskaras Baznīcas un rīdzinieku intereses.

Tā ka pirmie darbības mēneši mums bija īpaši noslogoti un, tā teikt, pārbaudījumiem bagāti. Daudzi sarežģīti jautājumi ir nākuši mantojumā no iepriekšējā Saeimas sasaukuma. Un deputāti no jauna tiek iepazīstināti ar likumdošanas notikumu vēsturi. Protams, jaunie deputāti iepazīstas ar to, un rodas arī jauni un, es varu teikt, veiksmīgi risinājumi.

Protams, rezumējot var teikt, ka viens no galvenajiem deputātu un partijas uzdevumiem ir joprojām, pieņemot likumus, nezaudēt reālo saikni ar cilvēkiem un katrā likumprojektā redzēt pirmām kārtām cilvēka vajadzības, veidot cilvēcisku politiku un likumdošanu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ivaram Pugam no frakcijas KPV LV.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir noslēdzies.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!