Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Skan Saeimas šā gada pavasara sesijas pēdējais “Frakciju viedokļu” raidījums, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien izskatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien pēc garas sēdes es vēlētos runāt par diviem likumiem. Pirmais ir “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. No rīta varējām redzēt pie Saeimas piketu, kurā sievietes aicināja ļaut viņām pašām izvēlēties, kā rīkoties attiecībā uz to, vai būt vai nebūt olšūnu donorēm. Man liekas, ka mēs pieņēmām pašu labāko lēmumu, ļaujot sievietēm pašām uzņemties atbildību un rīkoties. Taču tajā pašā laikā noteicām, ka ir jāizveido reģistrs, lai šī sistēma būtu sakārtota, lai veikli uzņēmēji nevar savu biznesu attīstīt un gūt peļņu, nerēķinoties ar sieviešu veselību un tiesībām.

Otrs likums, ko es vēlos pieminēt un kas tiešām ir laba ziņa šajā svētku noskaņojumā mūsu jauniešu organizācijām, – šodien Saeima nodeva komisijām likumprojektu par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 22. Tas ir Saulesdārzs, kuru mēs faktiski rosinām nodot mazpulkiem. Un mazpulki ir vēsturiska organizācija. Mazpulki savulaik ir saimniekojuši Saulesdārzā. Tā šobrīd ir lielākā bērnu un jauniešu organizācija Latvijā ar 130 klubiem. Un te es gribētu atgādināt, ka Saulesdārzs ir īpašums, kas par saziedotiem tautas līdzekļiem tika iegādāts jau 1913.gadā un kļuva par tautas īpašumu jauniešu izglītošanai. Mazpulkiem šo īpašumu nodeva 1936.gadā, un kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kopš 90.gadiem, daudzi veikli un uzņēmīgi cilvēki ir vēlējušies privatizēt šo ļoti vērtīgo tautai piederošo īpašumu Ķīšezera krastā, padzīt jauniešus un mazpulkus no tā, bet šodien mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka Saeima virzīs šo likumprojektu, Saulesdārzu nodos mazpulkiem un tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums – Saulesdārzā turpmāk varēs saimniekot jaunieši, nevis tas tiks izsaimniekots un atdots uzņēmējiem. Tātad taisnība šodien ir uzvarējusi.

Un šajā labajā noskaņojumā es novēlu visiem radioklausītājiem priecīgus svētkus, jautri nolīgot!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Gara diena, daudz darba darīts. Diena sākās ar Valsts prezidenta uzrunu, vērtējumu par mūsu darbu, un tas nebija glaimojošs. Patīkami bija redzēt prezidentu pie labas veselības un aktīvu, un aizrādījums, ko viņš izteica par lobēšanas likuma trūkumu, ir diemžēl kā naglai uz galvas trāpīts.

Nākamais, ko man gribētos pieminēt, ir diezgan svarīgs jautājums, par ko kolēģi sāka runāt... Diena sākās ar piketu pie mūsu darbavietas, pie Saeimas. Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Tāds konceptuāls un labs balsojums. Ir beidzot pēc 15 gadiem jāsakārto neizpildītais Saeimas uzdevums valdībai – izveidot donoru datubāzi. Ja šī datubāze strādās, tad arī tās pārējās lietas varbūt nebūs tik aktuālas un tik sāpīgas kā tagad.

Man un mūsu frakcijai ļoti patīkams bija balsojums par likumprojekta par ātrajiem kredītiem tālāku virzību. Tātad – par šo tautas aplaupīšanu ar milzīgiem procentiem. Jā, šis jautājums tiek risināts, to šajā priekšvēlēšanu laikā ir sadzirdējušas priecīgas ausis – un ne tikai priecīgas, bet arī dzirdīgas.

Bet, runājot par ausīm, ļoti svarīgs ir likums attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, tiem, kuri, vadot automobili, runā pa telefonu – un tā rezultātā daudzi cilvēki cieš autoavārijās. Tātad tiek palielināti sodi par telefona lietošanu, atrodoties pie automašīnas stūres. Tas pašreiz jau ir kļuvis par lielāko ceļu satiksmes negadījumu izraisītu nāves cēloni.

Līdz ar to, ja runājam par transportu un to, kā braukt, iesaku: braucot nerunājiet pa telefonu, protams, nedzeriet arī svētkos, skaisti līgojiet, tātad atpūtieties! Un lai ģimenēm veselība!

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labvakar, cienījamie, godātie radioklausītāji! Pēdējā Saeimas sēde pavasara sesijā, kā jau bija paredzams, bija intensīva un gara, un izskatīts tika ļoti liels skaits patiešām būtisku likumprojektu, tāpēc uzreiz pie svarīgākā.

Pirmkārt, vēlos apsveikt Mārtiņu Kazāku ar iecelšanu Latvijas Bankas padomē. Ir patiess prieks, ka Latvijas Bankas padomi papildinās visaugstākās raudzes profesionālis ar skaidru un neatkarīgu redzējumu.

Nacionālā apvienība šodien iestājās par komisijas neatbalstītajiem, bet, mūsuprāt, ļoti būtiskajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Šā brīža situācija ir absurda. Ir absurdi, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kandidēšana uz tautas priekšstāvja amatu, kuru ieņem un par kuru var balsot personas, kuras prot valsts valodu, Latvijā joprojām var notikt svešvalodā. Šķita, ka pa šiem gadiem visi būsim sapratuši vienu patiesību, kas nostiprināta Satversmes 4.pantā: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Arī Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Arī starptautiskajā praksē ir tāds jēdziens kā pamatnācijas lingvistiskās tiesības. Un arī Valsts valodas likums ir jāievēro. Atbalstot šos grozījumus, mēs turpinātu nostiprināt latviešu valodas pozīcijas mūsu pašu valstī. Latviešu valodai ir jādominē Latvijā, tās valsts pārvaldē, tās skolās, ikdienas saziņā un, jā, arī politiskajā aģitācijā. Gan Saeimas, gan pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likuma ierosināšanām. Vēlēšanās mēs uzrunājam visu sabiedrību. Un visu sabiedrību bez slēpšanās un meliem mēs varam uzrunāt tikai vienā mūsu kopīgajā valodā – latviešu valodā. Un šis nav jautājums, attiecībā uz kuru Nacionālā apvienība uzskata, ka ir pieļaujamas jebkādas atkāpes. Diemžēl Saeimas vairākums šos grozījumus neatbalstīja un noraidīja.

Šodien mēs iestājāmies par stingrākiem sodiem attiecībā uz atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, galīgajā lasījumā atbalstot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Turpmāk par viedierīces, piezīmjdatora vai planšetdatora lietošanu braukšanas laikā autovadītājam tiks paredzēts sods no 25 līdz 100 eiro.

Tāpat atbalstījām grozījumus, kas paredz palielināt sodu par drošības jostu nelietošanu, drošības distances neievērošanu, par agresīvas braukšanas izpausmēm, nosaka soda piemērošanu par braukšanu sānslīdē, kā arī par citiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Turpmāk privātajām augstskolām būs liegts īstenot studiju programmas krievu valodā – tā nosaka šodien mūsu atbalstītie grozījumi Augstskolu likumā. Šie grozījumi, precizējot valodas regulējumu attiecībā uz privātajām augstskolām, izriet no nesen pieņemtā valodas regulējuma Izglītības likumā, kas noteic pakāpenisku pāreju vidusskolā uz izglītību tikai valsts valodā. Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, bet, tā kā augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, šie grozījumi nepieciešami arī attiecībā uz privātajām augstskolām.

Turpinot par izglītību, šodien tika dota zaļā gaisma Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kas ļauj turpināt jaunā mācību satura un mācīšanās pieejas ieviešanu, un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas mūsu izglītības sistēmā nu kļūs par realitāti. Jauno saturu par kompetenču pieejā balstītu izglītību skolās ieviesīs no 2020.gada.

Savu atbalstu sniedzām arī ļoti būtiskam likumprojektam – jaunam Dzīvojamo telpu īres likumam, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, lai beidzot nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieka un izīrētāja pienākumu un tiesību apjomu.

Paldies par uzmanību, cienījamie klausītāji! Lai izdevušies un sausi Līgo svētki, un tiekamies atkal rudenī!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ints Dālderis. Lūdzu!

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekš kolēģi teica, šodien tiešām bija gara Saeimas sēde ar ļoti daudziem dažāda rakstura likumprojektiem, dažāda rakstura jautājumiem.

Es gribētu pakavēties pie tāda galvenā jautājuma, kas, manuprāt, vislielākajā mērā ietekmēs mūsu iedzīvotāju un valsts nākotni, tas ir, pie grozījumiem Izglītības likumā, kas pavēra ceļu iespējai no 2020.gada ieviest kompetencēs balstītas izglītības saturu. Tā ir tiešām būtiska izmaiņa izglītības sistēmā un, protams, līdz ar to arī visā mūsu valsts nākotnē.

Jāsaka paldies visiem tiem, kas atbalstīja to gan šeit, Saeimā, gan Izglītības un zinātnes ministrijā, kura izstrādāja šos projektus, gan visiem tiem daudzajiem ekspertiem un tiešām izcilajiem pedagogiem, kas piedalījās šajā... šā projekta izstrādē. Mēs ļoti novēlam viņiem arī turpmāk tikpat veiksmīgi un tikpat nopietni strādāt pie tā, lai tiešām šis kompetencēs balstītais saturs tiktu sekmīgi ieviests un mūsu jaunā paaudze būtu spējīga un 21.gadsimta vajadzībām atbilstoši izglītota.

Tāpat, manuprāt, konceptuāli ļoti svarīgs, kaut gan tikai pirmajā lasījumā pieņemts, ir Dzīvojamo telpu īres likums, kas varētu veiksmīgi... veiksmīgā procesā šeit, Saeimā, beidzot ieviest skaidrību un beidzot aktivizēt īres tirgu, arī nekustamo īpašumu segmentu, īres dzīvokļu būvniecību un līdz ar to – visu kopējo tautsaimniecību. Šobrīd šeit ir lielas problēmas.

Es ļoti ceru, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts tiešām bez lielām un kardinālām izmaiņām tiks pietiekami efektīvi, ātri izskatīts šeit, Saeimā, un piedzīvos ļoti labu turpmāku efektīvu lietojumu dzīvē.

Kad mēs nācām šorīt no rīta uz darbu, protams, bija... mēs visi ievērojām šeit piketu pie Saeimas sakarā ar grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Mēs priecājamies, ka beidzot tiešām saprāts ir ņēmis virsroku un sievietes varēs pašas lemt par to, kādā veidā ziedot vai neziedot savas šūnas, lemt par savu ķermeni. Un tas nebūs ne likumdevēja, ne valsts noteikts, kādā veidā viņām vajadzētu ar šo... šajā procesā rīkoties. Es domāju, ka tā ir diezgan liela mūsu šībrīža Saeimas domu maiņa, un es ļoti priecājos, ka mēs esam tiešām šādu progresīvu lēmumu pieņēmuši.

Tad vēl gribu pieminēt pirmajā lasījumā pieņemtos Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas ļauj efektīvāk apmainīties ar informāciju starp dažādiem kredītu devējiem, lai novērstu situāciju, ka viens kredītņēmējs, dažādās institūcijās gan varbūt salīdzinoši nelielus kredītus ņemot, nonāk ļoti, ļoti kritiskā situācijā. Un šī informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm līdz šim nenotiek efektīvi. Es ļoti ceru, ka mēs, tālāk ejot uz priekšu, arī pieņemsim šādu regulējumu.

Tad, protams, svarīgs ir Valsts fondēto pensiju likums, kas ļauj un paver iespēju otrā līmeņa pensiju kapitālu mantot nākotnē. Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks pagrieziens, redzēsim... Tam, protams, ir jābūt tādam, lai nesagrautu mūsu pensiju sistēmu. Bet es domāju, ka, saprātīgi regulējot, mums tas izdosies.

Un vēl ir divi būtiski jautājumi. Ir valsts bankas... Latvijas Bankas padomē ir ievēlēts Mārtiņš Kazāks. Mēs ļoti priecājamies, noteikti visi arī atbalstījām, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priecājāmies, ka Saeima par to tādā veidā ir lēmusi...

Un vēl viens būtisks... Jau otro dienu mēs lemjam par deputātu izdošanu kratīšanai vai kādām citām procesuālām darbībām. Šodien tas bija Askolds Kļaviņš. Mēs priecājamies, ka kolēģis tiešām atklāti un... piekrita šīm darbībām un pats arī vēlas, lai tas tādā veidā notiktu, un grib sadarboties ar tiesībsargājošajām institūcijām... Mēs gan domājam, ka VIENOTĪBAS frakcijas vārdā iesniegsim grozījumus gan Satversmē, gan, iespējams, vēl kādos citos regulējumos, lai šādu procesuālu darbību dēļ prokuratūrai nebūtu jānāk uz Saeimu un jālūdz Saeimas piekrišana izdošanai tādām procesuālām darbībām kā dzīvesvietas vai automašīnas pārmeklēšana un pierādījumu izņemšana. Es domāju, ka mēs attiecīgu priekšlikumu tuvākajā laikā iesniegsim un noteikti arī aicināsim Saeimu to atbalstīt.

Priecīgus saulgriežus un visiem labu, patīkamu vasaru! Mēs, Saeima, gan turpinām strādāt arī vasaras pārtraukumā. Visticamāk, būs arī atsevišķas gan dažādu komisiju sēdes, gan Saeimas ārkārtas sēdes.

Visu labu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Intam Dālderim no frakcijas VIENOTĪBA.

Un raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas SASKAŅA deputāts Andris Morozovs. Lūdzu!

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pēdējā Saeimas pavasara sesijas sēdē bija daudz svarīgu likumprojektu. Un viens no tiem bija arī par valdības rīkojumiem, kas vērsti pret Latvijas labklājību. Vēlos pateikt, ka šodien sēdē frakcijas SASKAŅA deputāti kopā ar vakar aizturēto Artusu Kaimiņu izteica neuzticību ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš ar savām darbībām OIK afērā ir radījis lielus zaudējumus iedzīvotājiem un valstij kopumā.

Uz vairākiem frakcijas SASKAŅA un citu deputātu pieprasījumiem ministram mēs tā arī nesaņēmām konkrētas atbildes uz saviem jautājumiem un neredzam nevienu šīs problēmas atrisināšanas rezultātu. Turklāt jau ir zināms, ka pilnībā atteikties no OIK nebūs iespējams, jo tad Latviju sagaidīs virkne sankciju, un šāda ministra postoša rīcība un lēmumi, kas rada noziedzīgu darbību un milzīgas ekonomiskās sekas, nav absolūti pieņemami. Frakcija SASKAŅA neatbalsta šādu neapdomātu pārvaldes sistēmu un vēlas, lai ekonomikas ministrs demisionē. Šādai pārvaldei nav vietas Latvijas valdībā, un šādas darbības ir jāsoda. Taču jāatzīst, ka lielākajai daļai deputātu šķiet pieņemama šāda pārvaldīšanas forma un viņi uzskata, ka nav nepieciešams neko mainīt un var turpināt apzagt valsts iedzīvotājus.

Par to, ka valdībai ar tās izvirzītajām reformām nav ne mazākās iedzīvotāju uzticības un atbalsta, frakcija SASKAŅA minējusi jau vairākkārt, un to pierāda iedzīvotāju sašutums un protesti.

Kaut gan iedzīvotājus ir satraukušas priekšvēlēšanu izraisītās izglītības reformas, šodien trešajā lasījumā tika izskatīti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas pēc būtības ievieš jaunas sasteigtas pārmaiņas vispārējās izglītības sfērā, arī paredzot mācību uzsākšanu skolās no sešu gadu vecuma. Taču, pateicoties frakcijas SASKAŅA deputātu Andra Morozova un Jūlijas Stepaņenko priekšlikumiem, kā arī citu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļu priekšlikumiem un atbalstam otrajā lasījumā, komisija atbalstīja redakciju, kas atstāja nemainīgu pamatizglītības uzsākšanas vecumu. Bērni turpinās sākt skolas gaitas no septiņu gadu vecuma. Taču kārtējās izglītības reformas ieviešana apdraudēs jau tā pārmaiņu pilno izglītības sfēru, kas nav gatava tik plašām pārmaiņām. Skolu pasniedzēji un skolu infrastruktūra nav tām gatava, bet tas neliek reformas virzītājiem aizdomāties par sekām un apstāties. Viņi neapstājas un priekšvēlēšanu ažiotāžā virza vēl vienu izglītības reformu, kas šoreiz skar augstāko izglītību.

Augstskolu likuma grozījumi tika izveidoti, lai precizētu un atjaunotu studiju programmu licencēšanas noteikumus un augstskolu, koledžu un studiju virziena akreditācijas noteikumus. Taču pēc otrā lasījuma izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis studiju reglamentācijā nomainīja valsts dibinātās augstskolas uz augstskolām un koledžām, kurām studiju programmas jāīsteno valsts valodā. Tas pēc būtības apdraud ne tikai privāto augstskolu tirgu, bet arī valsts dibinātās augstskolas, kas realizē studiju programmas svešvalodās, kuras nav Eiropas Savienības valodas.

Pēc CERTUS datiem, Latvijā studē vairāk nekā 5000 ārvalstu studentu, kuri gada laikā tiešo nodokļu veidā samaksā 20 miljonus eiro. Augstākās izglītības eksports pēdējo gadu laikā bija strauji augoša tautsaimniecības pakalpojumu nozare. Taču tagad tā ir apdraudēta un var radīt graujošas sekas.

Visu privāto augstskolu turpmākā darbība var tikt pārsvītrota līdz ar šo grozījumu pieņemšanu. Privātās augstskolas, kas ir lielie nodokļu maksātāji, kuri sniedz darbu milzīgam skaitam pasniedzēju un administratīvajam personālam, ir konceptuāli pret šo likumprojektu, jo neizprot, ko valdība vēlas panākt ar šiem grozījumiem.

Vakar notika preses konference, kurā privātās augstskolas pauda kopīgu viedokli pret šo likumprojektu. Neviens no ministrijas nav pat vēlējies apspriest šos grozījumus ar privātajām augstskolām. Frakcija SASKAŅA savā viedoklī ir vienota ar privātajām augstskolām un neatbalstīja šo likumprojektu, balsojot pret to.

Cienījamie radioklausītāji! Novēlu jums jautrus un skanīgus saulgriežus, siltu vasaru! Un tiekamies rudenī!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrim Morozovam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Vēlot visiem jaukus Līgo svētkus, saku paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamajos “Frakciju viedokļu” raidījumos jau Saeimas rudens sesijā!