Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par to, kādi jautājumi tajā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, “Frakciju viedokļos” jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodienas sēde ir noritējusi dažādu ļoti svarīgu jautājumu apspriešanā, savstarpējās diskusijās. Viena no diskusijām bija par attieksmi pret opozīciju sakarā ar tās iesniegtajiem pieprasījumiem: pieprasījumu par čekas maisu atvēršanu, pieprasījumu par mūsu bērnu likteņiem Lielbritānijā un citiem pieprasījumiem. Tas ir nepatīkami, un, manuprāt, tas ir viens no demokrātijas formas pārkāpumiem, ka Latvijā šī sasaukuma laikā 23 deputātu pieprasījumi ir noraidīti kā formāli negatavi vai vispār neizskatāmi. Un izskan publiski apgalvojumi... tā ir koalīcijas frakciju vienošanās, līgums, kurš aizliedz komisijai pieņemt un izskatīt, un virzīt opozīcijas pieprasījumus.

Kā ļoti būtisks un pats svarīgākais likums, kas mani skar kā ārstu, ir Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas šodien tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Jā, veselības aprūpei tiek virzīti milzīgi līdzekļi. Tie ir gandrīz 200 miljoni eiro. Tiek ņemta nauda uz parāda, lai varētu segt neatliekamos izdevumus. Bet likumu sagatavoja Veselības ministrijas ierēdņi – es gribu uzsvērt: labi finansēti un labi prēmēti ierēdņi – un sagatavoja ļoti nekvalitatīvi. Iespējams, tas ir bijis sliktākais iesniegtais likumprojekts vismaz šī sasaukuma laikā, kuru Saeimas komisijas... apakškomisijas deputātu darba grupa centās maksimāli uzlabot, un darbs ir novests līdz tādam līmenim, ka... jā, šos līdzekļus varēs apgūt. Bet vai tie tiks novirzīti īstajiem mērķiem? Vai tie aizies līdz katram slimniekam? Pārliecības nebija, un Latvijas Reģionu apvienība nevarēja atbalstīt šo likumprojektu, jo tajā nav konkrētu mērķu, kas veicinātu... Šis likums veicinās birokrātiju, palielinās pacientu nevienlīdzību veselības pakalpojumu saņemšanā. Ir ļoti vispārīgi formulēti par milzīgu papildu finansējumu nodrošināmie pakalpojumi, nav definēti servisa līmeņi valsts garantētiem pakalpojumam, tādējādi, iespējams, palielināsies korupcijas riski ārstniecības iestādēs un medicīnā. Neparādās šajā likumā visas veselības aprūpes finansēšanas formas un iespējas. Būtiska sadaļa, kuras vispār trūkst... neparādās pašvaldību loma un atbildība par ārstniecības pakalpojumu pieejamību un to nodrošināšanu. Tas, kas mani kā ārstu satrauc un kā dēļ es vairākkārt kāpu tribīnē, ir tas, ka likumā neparādās ļoti nepieciešama norma, kas dotu skaidru signālu Latvijas ārstiem par viņu darba samaksas palielinājumu. Runa ir nevis par darba samaksas palielinājumu tikai ārstiem, bet par darba samaksas palielinājumu nākamajos periodos visam medicīniskajam personālam. Nav apliecināti vārdiskie solījumi, ka, pienākot 2020.gadam un tālākajiem, ārsti saņems solīto turpmāko darba samaksas paaugstinājumu.

Vēl viena lieta, kas izkristalizējās un kas izraisīja asas diskusijas, bija jautājums par privātās un valsts medicīnas proporcijām, jo Latvija ir sasniegusi to kritisko līmeni, aiz kura var nebūt atpakaļceļa uz valsts garantēto un nodrošināmo medicīnisko aprūpi, jo jau šodien Latvijā privātās veselības aprūpes rokās ir vairāk nekā 30 procenti pakalpojumu. Mūsu kaimiņiem ir zem 10 procentiem, Skandināvijas valstīs – ap 10 procentiem. Diemžēl VIENOTĪBAS deputāti, kuri bija iesnieguši šo priekšlikumu, to bija atsaukuši, tādējādi veicinot privātā sektora ieinteresētību. Arī šodien ar ļoti lielu mīksto “pret”, proti, ar atturēšanos balsojumā, šis priekšlikums tika noraidīts, un, ja šis jautājums netiks atrisināts, Latvija būs privātās un maksas medicīnas rokās, kura no pakalpojumu saņēmēju loka var izspiest visus tos cilvēkus, kuriem maciņi ir plānāki un kuri nevarēs atļauties finansēt tos no savas kabatas. Tas ir būtiskākais, bet, kaut arī ir Ziemassvētku laiks, par to jums bija jāzina.

Lai jums jauki Ziemassvētki!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Romualdam Ražukam. Lūdzu!

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija spraigas debates, izskatījām divus opozīcijas pieprasījumus un veselu virkni svarīgu likumprojektu. Bet man, cilvēkam, kurš no 2011.gada nodarbojas... kurš lolo šo valsts obligātās veselības apdrošināšanas ideju, ārkārtīgi svarīgi bija tas, ka šodien mēs ar absolūtu balsu vairākumu, ar 70 deputātu balsīm “par”, pieņēmām Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Likums ir ļoti svarīgs, tas skars katru no mums. Būs būtiskas izmaiņas, kā tiek saņemti un garantēti veselības aprūpes pakalpojumi.

Pirmām kārtām šis likums noteic, ka 2020.gadā mums veselības aprūpes budžetam ir jāatvēl četri procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas, protams, negāja viegli, mums ir dažādas tautsaimniecības nozares, mums ir koalīcijas valdība, katram ir savas intereses. Taču tas likumā ir ierakstīts.

Nākamais, kas ir ļoti svarīgi. Pēc tam kad mēs vasarā pieņēmām grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, pirmo reizi pieminējām šo normu par valsts obligāto veselības apdrošināšanu un noteicām vienu procentu klāt pie sociālā nodokļa, mūsu šodien pieņemtais likums noteic, kā tas izskatīsies tālāk, kāds ir tas dalījums. Neatliekamo medicīnisko palīdzību, tas ir, pirmo grozu, saņem visi, kas legāli atrodas Latvijā, bet otro grozu, tas ir, visu veselības aprūpes pakalpojumu spektru, saņem tie, kas maksā nodokļus un sociālo nodokli vismaz no minimālās algas.

Tas ir ļoti svarīgi, un tas tiešām būs... likums noteic, ka nākamajā, pārejas gadā... 2018.gads būs pārejas gads, nekādas sankcijas netiks piemērotas, dalījuma grozos vēl nebūs. Skaidrosim, pieradināsim cilvēkus pie jaunās kārtības, un tiem, kas dzīvo no algas, maksā nodokļus parastā kārtībā vismaz no minimālās algas, nekas dzīvē nemainīsies, viņi arī neizjutīs neko, jo, par vienu procentu paceļot sociālo nodokli, mēs vasarā vienojāmies par trim procentiem samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiem, kas gūst ieņēmumus, ienākumus kaut kādā citā veidā, teiksim, mikrouzņēmumu darbinieki ar ļoti zemām algām un attiecīgi mazām sociālajām iemaksām vai patentu, vai autoratlīdzību, vai dividenžu saņēmēji, viņiem būs divi ceļi.

Viņiem būs jāizšķiras, vai viņi atgriežas parastajā algas režīmā vai apdrošinās paši individuāli. Un kārtība ir tāda: lai 2019.gadā saņemtu visu veselības aprūpes pakalpojumu spektru, viņiem būs jāsamaksā par katru 2018.gada mēnesi viens procents no minimālās algas, kāda tā būs 2018.gadā. Tātad 4,30 eiro mēnesī. Bet septembrī viņi varēs samaksāt 51 eiro 60 centus un tādā veidā gūt visus veselības aprūpes pakalpojumus.

Protams, tā ir desmitā daļa, ko valsts uz vienu iedzīvotāju tērē veselības aprūpei, taču pakāpeniskums, cilvēku maksātspēja, pieradums ir jārada. Tas viss ir ļoti, ļoti svarīgi. Tāpēc mēs sāksim šo procesu ļoti lēni, ļoti uzmanīgi, ļoti saudzīgi.

Otra svarīga lieta. Ir cilvēki, kas objektīvi nevar maksāt, – pensionāri, bērni, trūcīgās personas, invalīdi, bezdarbnieki un citi, pavisam 19 kategorijas. 2018.gada laikā viņiem būs jāsaprot, jānoorientējas, kurai no šīm grupām viņi pieder, vai jālūdz trūcīgā statuss pašvaldībai, vai jāformē bezdarbnieka statuss. Tas viss ir nepieciešams, un runas par to, ka 300 tūkstoši cilvēku paliks bez veselības aprūpes, ir totāli meli un mīts, ko kultivē tie, kas negrib, lai mūsu veselības aprūpes sistēma tiktu glābta no galīga sabrukuma.

Kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, 95 procenti cilvēku ir apdrošināti vai apdrošinājušies un neviens tur uz ielas nemirst. Viņi pirms diviem trim gadiem, agrāk par mums, šo sistēmu ieviesa, un tur tā situācija ar veselības aprūpes finansējumu ir krietni, krietni labāka.

Un noslēgumam – ko tad pacients, slimnieks iegūs no tā visa?

Pirmām kārtām naudas būs daudz vairāk, nebūs tādas situācijas, ka novembrī decembrī vairs nav iespējams saņemt pakalpojumus valsts un pašvaldību veselības iestādēs, jo tā saucamās kvotas ir izsmeltas. Slimnieki, pacienti vārdu “kvotas” aizmirsīs, tas paliks tikai veselības organizatoriem.

Tālāk. Būs vairāk naudas, būs vairāk pakalpojumu, vairāk iespēju tikt pie speciālista vai uz operāciju valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs. Nevajadzēs skriet pie privātā tad, kad laika vairs nav, slimība spiež un izmeklējums vai konsultācija ir nepieciešama.

Treškārt, paredzēts vairāk naudas kompensējamām zālēm. Tātad, pērkot zāles, tiks iztērēts mazāk. Arī vairāk zāļu nosaukumu tiks iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Tas viss krietni ietekmēs izdevumus, ko no savas kabatas cilvēks maksā līdzās valsts finansējumam par veselības aprūpes pakalpojumiem.

Un, ceturtais, kas attiecas uz mediķiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo izdzīvot ar tādām algām, kādas ir pašreiz, ir ārkārtīgi grūti. Šis likums paredz, ka viens procents, 85 miljoni eiro, tiks novirzīti mediķu algu palielināšanai.

Tā ka pārmaiņas būs, būs arī ieguvumi. Un, novēlot priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu, cienījamie radioklausītāji, es tiešām jūs visus aicinu aktīvi iekļauties šī likuma ieviešanā dzīvē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Romualdam Ražukam no frakcijas VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļos” nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika izskatīts deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Ivana Ribakova, Jāņa Urbanoviča, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Igora Zujeva, Aleksandra Jakimova un Raimonda Rubika pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem”.

Saeimas deputāti vēl 16.novembrī iesniedza deputātu jautājumus par iespējamu Ekonomikas ministrijas iesaisti krāpniecībā par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām. Pēc būtības uz dotajiem jautājumiem tā arī netika saņemtas atbildes un netika saņemti pieprasītie dokumenti. Tāpēc frakcijas SASKAŅA deputāti ir nosūtījuši deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam sniegt atbildes un informāciju par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem.

Šoruden beidzās atļauju izsniegšana elektroenerģijas staciju būvniecībai, taču uzņēmēji ir atraduši krāpniecisku veidu, kā nezaudēt valsts atbalstu un kā necelt stacijas, bet atrādīt nepiemērotas iekārtas. Visas šīs stacijas ir saņēmušas valsts akciju sabiedrības “Sadales tīkls” atzinumus, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts. Taču pēc būtības daudzas stacijas pat nav uzbūvētas līdz galam. Šīs krāpnieciskās darbības iedzīvotājiem nākamajos desmit gados varētu izmaksāt līdz 100 miljoniem eiro.

Pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma minētās frakcijas pieprasījums ir noraidīts, jo “pieprasījumā norādītājos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas”. Taču ir acīmredzams un skaidrs, ka mums kā tautas pārstāvjiem ir jāaizstāv un jāaizsargā sabiedrības tiesības un intereses. Ir nepieciešams gūt pārliecību, ka krāpnieciskās darbībās nebija iesaistīta Ekonomikas ministrija un tās pārstāvji.

Tieši tāpēc frakcija SASKAŅA savā balsojumā atbalstīja minētā deputātu pieprasījuma izskatīšanu, jo uzskata, ka tas ir svarīgs jautājums un ir nepieciešams tikt skaidrībā, kas tieši ir pie vainas šajās krāpnieciskajās darbībās.

Vēl viens svarīgs izskatāmais likumprojekts bija “Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Frakcija SASKAŅA bija iesniegusi priekšlikumus par veselības aprūpes darbinieku samaksas pieaugumu, ko iepriekš ierosināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Taču tie neguva atbalstu komisijā.

Šobrīd ir panākts neliels kompromiss šajā jautājumā un pēc Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīvas ir papildināts 5.² pants. Tas paredz nodrošināt darba samaksas pieaugumu darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Savukārt tās pašas komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus konkretizē šo algas pieaugumu un paredz: “Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un 2020.gadā ne mazāk kā 40 procenti no veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti to darbinieku darba samaksai, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.” Šo priekšlikumu frakcija SASKAŅA atbalsta.

Šis ir svarīgs likums. Tas sniegs atbalstu gan ārstiem, gan sekmēs labāku veselības aprūpes pieejamību. Kopumā šis likums ir svarīgs sabiedrībai, ir vērsts uz iedzīvotāju veselības rādītāju uzlabošanu un viņiem pieejamas veselības aprūpes vides veidošanu.

Paldies par uzmanību. 

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Šodien daudzi likumprojekti tika izskatīti galīgajā lasījumā, tāpēc šodien īpaši izcelšu dažus no tiem – grozījumus tā sauktajā OCTA likumā, Civilprocesa likumā, kā arī Veselības aprūpes finansēšanas likumu un citus.

Kā steidzamus otrajā, galīgajā, lasījumā šodien skatījām un atbalstījām grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas vienkāršāk, plašāk zināms kā OCTA likums, lai precizētu kārtību, kādā apdrošinātājs sniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu. Ar likuma grozījumiem novērsīsim iespēju, ka apdrošinātājs varēs vērsties pret avārijas izraisītāju regresa kārtībā bez brīdinājuma un aicinājuma iesniegt saskaņoto paziņojumu.

Tāpat galīgajā lasījumā šodien lēmām par grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz ātrāku, vienkāršāku un efektīvāku civillietu izskatīšanu. Ar šiem apjomīgajiem grozījumiem ieviešam jaunu saīsināta satura un formas tiesas nolēmumu un pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu noteiktiem tiesas nolēmumiem civilprocesā, kā arī nosakām izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Ilgstošie un smagnējie tiesas procesi Latvijā jau ir kļuvuši diemžēl par leģendu, un ar šiem grozījumiem veicināsim ātru, kvalitatīvu un efektīvu tiesvedības procesa īstenošanu, vienlaikus nodrošinot ikviena iedzīvotāja tiesības uz taisnīgu tiesu.

Vēl. Galīgajā lasījumā atbalstījām arī grozījumus Pacientu tiesību likumā, kuri noteic, ka darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. Pašlaik saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējam ir jānodrošina izmeklēšana tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši darba vietā. Lai to varētu veikt, pieprasījumi ārstniecības iestādei par nelaimes gadījumā darbā cietušo nodarbināto veselības stāvokli un gūto traumu smaguma pakāpi ir absolūti nepieciešami. Protams, pacienta dati ir ļoti sensitīva informācija, tāpēc šo datu iegūšanai nepieciešama pacienta rakstveida piekrišana, taču mēdz rasties situācijas, ka šī informācija ir vajadzīga, bet pacienta veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams iegūt. Tieši tāpēc nepieciešami šie grozījumi, kuri atļauj darba devējam arī konkrētos, atrunātos gadījumos saņemt informāciju par pacienta veselības stāvokli.

Un beidzot. Līdz galīgajam lasījumam nonāca arī ilgi gaidītais un skaļi apspriestais Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Ņemot vērā, ka jau gadiem ilgi saskaramies ar problēmām veselības aprūpēšanas finansēšanas jomā, ar pakalpojumu nepieejamību, garām rindām un problēmām mediķu atalgojuma jomā, šis likums būs patiesi būtisks šo problēmu risināšanā. Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz veidus, kādos finansējums nonāks veselības aprūpes budžetā (gan caur valsts budžeta dotācijām, gan pašvaldību finansējumu, gan arī caur pašu pacientu piedalīšanos šajā finansēšanā caur obligātās veselības apdrošināšanas maksājumiem). Turpmāk plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiks sasaistīta ar nodokļu nomaksu. Līdzīga sistēma efektīvi pastāv arī Lietuvā un Igaunijā jau vairākus gadus. Taču, netipiski citām valstīm, mūsu valstī visiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu grozā ir iekļauta ne tikai neatliekamā palīdzība, dzemdniecība, bīstamo infekcijas slimību ārstēšana un sabiedrību apdraudošo psihisko saslimšanu ārstēšana, bet arī ģimenes ārsta palīdzība. Ģimenes ārsta pakalpojumi būs pieejami visiem neatkarīgi no nodokļu nomaksas. Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātām personām, kā arī tiem, kuri būs brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas nākamgad plānotas viena procenta apmērā no personas minimālās mēneša darba algas, 2019.gadā tās paredzētas trīs procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, bet 2020.gadā – piecu procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Noslēgumā vēlos pastāstīt par Nacionālās apvienības sagatavoto likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb čekas maisus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Mūsu kolēģis Ritvars Jansons šos priekšlikumus izstrādājis, lai atvieglotu nu jau skandalozo VDK dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu (ar zinātniskiem komentāriem tie publicējami līdz 2018.gada 31.decembrim). Problēma ir skaidra – pētniekiem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienības – Totalitārisma seku dokumentēšanas centra – telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti, lai gan paši dokumenti nav valsts noslēpums. Pārceļot dokumentus uz arhīvu, tie kļūs par ierobežotas pieejamības dokumentiem, ar kuriem tātad varēs strādāt zinātnieki. Esam gandarīti, ka arī izpētes komisija atbalsta mūsu priekšlikumu, un joprojām iestājamies par čekas maisu atvēršanu.

Izsakoties Daiņa Īvāna vārdiem, – kamēr informācija par Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar VDK ir slepena, tikmēr čeka arvien dzīvo un manipulē ar cilvēkiem. Sabiedrība ir pietiekami nobriedusi un attālinājusies no tiem laikiem, lai spētu kolektīvi atbrīvoties no šī psiholoģiskā sloga, ko uzliek šis temats, un izprast vēsturiskos notikumus.

Un visbeidzot – novēlu visiem gaišu un priecīgu trešo adventi. Un uz tikšanos jau nākamnedēļ!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu! 

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā nonāca likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Veselības aprūpes finansēšanas likuma mērķis primāri ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. To nav iespējams panākt bez visas sabiedrības iesaistīšanās un atbildīgas pieejas nodokļu maksāšanā. Šobrīd veselības aprūpes budžets nav saistīts ar nodokļu ieņēmumiem un ieņēmumiem, kuri nav personificēti. Līdz ar to pastāv situācija, ka Latvijas iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas Latvijā, un no gada uz gadu pastāv veselības aprūpes budžeta neprognozējamība.

Likuma pamatā ir divi galvenie uzdevumi – noteikt, ka tiek pakāpeniski palielināts veselības aprūpes budžets, līdz tas veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta, un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot to ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ieviesto jauno sociālās apdrošināšanas veidu – veselības apdrošināšanu. 

Likumā tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiek saistītas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, nosakot plašāku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu tām personām, kuras saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir pakļautas veselības apdrošināšanai. 

Tajā pašā laikā, lai pasargātu mazāk aizsargātos iedzīvotājus, likumā ir iekļautas vairākas personu grupas, kurām būs tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu neatkarīgi no veiktajām valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām (piemēram, bērni, pensionāri, personas, kurām noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās).

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka likums paredz noteikt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu arī tām personām, kuras nav veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas veselības apdrošināšanai un nav veikušas brīvprātīgos maksājumus, kā arī nav likumā minētajās personu grupās. Likums paredz iekļaut šo pakalpojumu apjomā ne tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību un dzemdību palīdzību, bet arī ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu saslimšanu ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras rada apdraudējumu sabiedrībai.

Ko mēs visi ceram sagaidīt? Pacienta ātru un kvalitatīvu diagnostiku, intensīvu ārstēšanu un rehabilitāciju. Ko cer sagaidīt nozares darbinieki – ārsti, medmāsas, māsu palīgi? Skaidru redzējumu par nozares tālāko finansējumu un noteiktu atalgojuma palielinājumu. 

Gaišu trešo adventi! Sagaidiet ar prieku un gandarījumu Ziemassvētkus, un lai jums ir veselība un izturība!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Trupovniekam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē vētrainas diskusijas izraisīja divi pieprasījumi Ministru prezidentam par konkrētiem jautājumiem.

Jāteic, ka, tiekoties ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, mēs bieži saņemam pārmetumus: Latvijā tāda un tāda lieta ir slikti izdarīta, tāda un tāda lieta ir slikti izdarīta! Un tad nu mēs vairs nevaram taisnoties, ka diemžēl tas nav Saeimas jautājums. Mēs esam Saeimas deputāti, un mums jāatbild par Latviju kopumā. Un līdz ar to arī šie asie, sāpīgie cilvēku uzdotie jautājumi mums ir jārisina.  

Un šādos gadījumos, kad mēs redzam, ka valdība, būdama atbildīga par konkrēto jomu, tomēr neizdara to, ko Latvijas iedzīvotāji vēlas, Saeimas deputātiem ir viens darbības rīks – iesniegt pieprasījumu ministram vai Ministru prezidentam, lai izskaidro, kāpēc svarīgos jautājumos tiek darīts tā vai citādi.

Latvijas Saeimā ir Pieprasījumu komisija, kura vērtē šos deputātu pieprasījumus. Un, kā izrādās, gan 10., gan 11., gan 12.Saeimā Pieprasījumu komisija ir kā tāds filtrs: neviens deputātu pieprasījums ministram vai Ministru prezidentam nav ticis atbalstīts un nodots tālāk, lai attiecīgais ministrs varētu Saeimas priekšā skaidrot, kāpēc Latvijā tā notiek. Pieprasījumu komisija pilnīgi pa tukšo strādā trijās Saeimās – saņem algu, bet galarezultāts ir visu pieprasījumu noraidīšana. Šodien Saeimas sēdē diskusijas bija par diviem deputātu pieprasījumiem; pagājušajā Saeimas sēdē tika skatīts deputātu pieprasījums par LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas darbu – un atkal bija noraidījums.

Proti, kad visi cilvēki uzdod jautājumus par šo visu un kur mēs esam prasījuši atbildi, mums saka: “Nē, viss ir kārtībā!” Taču pēc tam redzam, ka Ministru kabinets pats šos jautājumus uztraukti cenšas ātri atrisināt. Koalīcijas deputāti vai konkrētās partijas, piemēram, Nacionālā apvienība, pašas cenšas tagad atrisināt konkrēto jautājumu, lai gan mēs jau iepriekš teicām, ka tur ir problēmas. Bet kopējā balsojumā izrādās – viss kārtībā! Jo Pieprasījumu komisija nemaz citādi nobalsot nevar. Koalīcijas partijām ir Sadarbības līgums, kura 4.3.punkts paredz, ka pieprasījumi ir automātiski noraidāmi, ja tos iesniedz opozīcijas deputāti.

Tātad, cienījamie kolēģi, prasiet vairāk pozīcijas deputātiem, lai skaidro, kāpēc viņu ministri dažkārt tik muļķīgi dara vai vispār nedara neko!

Otrs jautājums, par kuru gribu pastāstīt. Šodien tika skatīts galīgajā lasījumā Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts. Mūsu frakcija balsoja “pret”, jo...

Man ir jāpasaka mūsu balsojuma motivācija.  

Mēs balsojām “pret” tāpēc, ka šis likums neradīs nekādas labākas iespējas cilvēkiem saņemt veselības aprūpi. Tiks panākta lielāka, acīmredzamāka nevienlīdzība starp cilvēkiem, kas ir maksātspējīgi, un tiem, kas nav maksātspējīgi. Tie, kas spēj maksāt, izmanto maksas medicīnu. Netika likumā iestrādāts tas, ka primāri finansējums jāpiešķir valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, nevis privātajām institūcijām. Jā, valdība veidos darba grupu un pētīs, nākamgad kaut kas tiks izdarīts. Bet kāpēc to principu nevarēja skaidri un gaiši ielikt likumā, lai valdības darba grupai būtu pamats, kādā veidā rīkoties?

Tagad tiem, kas maksās nodokļus, būšot pieejams apdrošināšanas grozā ietilpstošo pakalpojumu klāsts.

Cilvēki mīļie! Vai jūs no šī likuma saprotat, kādus pakalpojumus jūs varēsiet saņemt, ja maksāsiet to palielināto nodokli un būsiet apdrošināti? Nekāds groza saturs jau nav pateikts. Ir pateikts tikai minimālais, proti, tas, kas pienāksies katram – arī tam, kurš nav maksājis nodokļus.

Protams, mūsu ārsti ir devuši Hipokrāta zvērestu. Taču šis ārstniecības finansēšanas likums pēc būtības saka tā: “Ja tev naudiņa ir – ārsts tev sniegs palīdzību. Nav naudiņas – nebūs tās palīdzības.” Šis likums neko jaunu neieviesīs. Tā kā šis likums nesasniedz to mērķi, kura dēļ tas bija vajadzīgs Latvijai, mēs uzskatām, ka tā ir vienkārši tukša miglas pūšana cilvēkiem acīs: “Gaidiet! Būs labāka nākotne!” Dod Dievs, lai kaut kas būtu labāk!

Un visbeidzot – trešais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” šodien tika pieņemts galīgajā lasījumā. Ļoti labi skan tas, ko Nacionālā apvienība saka: “Būs tagad ātrākas tiesas, un būs īsāki spriedumi.” Mēs pilnīgi piekrītam, ka noteiktā lietu kategorijā nav vienmēr jāraksta pilns spriedums. Tiek rakstīts saīsinātais spriedums. Ja abas puses ir apmierinātas strīdā, it īpaši tā saucamo mazo prasību lietā, tad kāpēc tiesai būtu jāraksta pilnais spriedums? Taču īstenībā sākotnējā redakcijā... un divos lasījumos... Valdošā koalīcija vēlējās, lai cilvēki par pilno spriedumu vēl maksātu 70 eiro. Proti: ja jūs gribējāt taisnīgu tiesu un jums nepatika, kā tiesa nosprieda, tad samaksājiet 70 eiro un saņemsiet pilno motivēto spriedumu. Mēs aktīvi iestājāmies pret šādu normu, jo uzskatījām, ka tā ir pretrunā ar Satversmi. Paldies Dievam, Juridiskā komisija beidzot saprata mūsu norādījumu, un līdz ar to arī valdošā koalīcija izprata, ka tā būtu kliedzoša netaisnība, ja šis maksājums tiktu prasīts no cilvēkiem. Un šodien Saeimas sēdē arī mūsu priekšlikums tika atbalstīts, un šāda maksājuma par pilnā sprieduma saņemšanu nebūs.

Tā ka kopumā mums izdodas kaut ko sakārtot, bet diemžēl daudzos gadījumos mēs tā kā pret sienu... Varbūt, ka, gaidot vēlēšanas, arī valdošā koalīcija vairāk pavērsīsies ar seju pret iedzīvotājiem.

Lai jums skaista nedēļas nogale! Uz tikšanos nākamnedēļ!

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Un līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena!

Un uz sadzirdēšanos nākamreiz!