Frakciju viedokļi 2017.gada 16.novembrī

(21.11.2017.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien es neraksturīgi stāstīšu nevis par tiem jautājumiem, kas publiski izskanēja no Saeimas tribīnes un par ko šodien Saeimas deputāti lēma kopējā balsojumā, bet par diviem jautājumiem, kas ir izskatīti Saeimas komisijās. Jo bieži vien Latvijas iedzīvotāji iedomājas, ka deputāti strādā tikai ceturtdienās un šeit, šajā zālē. Bet īstenībā aktīvākais darbs un nopietnākās diskusijas bieži vien notiek Saeimas komisijās.

Šonedēļ vienā no Saeimas komisijām tika izskatīti mūsu priekšlikumi par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, par tiem labojumiem, ko mēs piedāvājam kolēģiem izvērtēt, lai nākotnē Latvijas iedzīvotāji būtu pilnvērtīgāk pārstāvēti Saeimā, kā arī aktīvāk varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās. Proti, mūsu priekšlikums bija ieviest Latvijā to praksi, kas bija pirmskara Latvijā, un veidot atvērtos sarakstus. Tas ir, tajos gadījumos, kad cilvēks iet balsot par konkrēto partijas sarakstu jeb listi, kā toreiz teica, ir iespēja ierakstīt saraksta beigās vēl trīs citus deputātu kandidātus, kas ir iekļauti citos šī paša vēlēšanu apgabala sarakstos. Tas dotu iespēju Latvijas iedzīvotājiem balsot tā, kā iekšēji jau šobrīd katrs jūt, – ka balso vairāk par cilvēkiem, nevis par konkrētās partijas programmu. Šādā veidā būtu iespēja virzīt tuvāk deputāta krēslam, teiksim tā, tos cilvēkus, kuri neatkarīgi no partejiskās piederības, mūsuprāt, ir godavīri un prot savu darbu izpildīt kvalitatīvi, Latvijas iedzīvotāju labā. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka tā būtu labāka pārstāvniecība un godīgākas vēlēšanas.

Šajā priekšlikumu blokā mēs iesniedzām vēl arī ideju par to, ka vēlēšanu barjera, lai iekļūtu Saeimā, partijai būtu tikai trīs procenti; vienlaikus mēs uzsveram, ka tas būtu spēkā tikai no 2022.gada Saeimas vēlēšanām, lai nepārmestu, ka mēs tikai par sevi vien cīnāmies. Triju procentu barjera nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji pilnvērtīgāk tiktu pārstāvēti Saeimā, nevis kā tagad dažas partijas savāc lielāko balsu skaitu un liela daļa Latvijas iedzīvotāju vispār savus deputātus Saeimā nevar nemaz ieraudzīt, jo viņi netiek ievēlēti – nepārvar konkrēto barjeru.

Tā kā komisija mūsu priekšlikumu noraidīja, mēs vēl, protams, no Saeimas tribīnes par to publiski diskutēsim, bet saprotam, ka opozīcijas priekšlikumus Saeimas valdošā koalīcija principā nekad nav atbalstījusi.

Līdzīga situācija bija ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīto priekšlikumu, kas saistīts ar Izglītības likumu. Mēs lūdzām izskatīt vairākus mūsu priekšlikumus, kas saistīti ar to, lai nelikvidētu Latvijā internātskolas. Proti, lai Latvijas valsts budžeta finansējums internātskolām saglabātos ilgāku laiku. Diemžēl šie priekšlikumi tika noraidīti, neiedziļinoties lietas būtībā, nedomājot par bērniem. Mēs uzskatām, ka internātskolas, kurās mācās gandrīz 2000 bērnu, tomēr ir tā vieta, kur bērniem tiek sniegts gan pedagogu, gan audzinātāju atbalsts. Šobrīd, nepiedāvājot nekādu citu risinājumu, mēs būtībā vienu daļu no šiem cilvēkiem novirzām klaiņot pa ielām, jo parastajās skolās viņi iekļauties nespēs, arī mājās par viņiem tādu rūpju nebūs. Līdz ar to mēs jūtam, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un valdībai kopumā šo bērnu nākotne vispār neinteresē. Viņi uzskata, ka visi draudzīgi, kopīgi sadevušies rokās, iet uz skolām. Skolās viņi dzīvos, mācīsies, vakaros varēšot arī internātā palikt... Bet kāda būs šo cilvēku dzīve? Kāpēc valsts atbalsts... Šiem cilvēkiem tiek pateikts, lai viņi paši tiek galā ar savu ģimeni. Mēs nesaprotam, kāpēc tika noraidīti šie mūsu priekšlikumi. Es ceru, ka Saeimas deputāti vēl attapsies, un, kamēr nav rasts cits risinājums, atļaus turpināt šiem bērniem vēl būt internātskolās.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien tika izskatīti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra nesamazināt maternitātes un paternitātes pabalstu. Tas ir labs priekšlikums, un frakcija to ir atbalstījusi.

Tāpat gribu pieskarties valsts budžeta pieņemšanai. Diemžēl Saeimas komisija noraidīja SASKAŅAS deputāta Andreja Klementjeva ierosinājumu palielināt pensiju neapliekamo minimumu. Pašreizējā likuma redakcija paredz pakāpeniski to palielināt vidēji par 30 eiro katru gadu.

Deputāts Andrejs Klementjevs nāca ar priekšlikumu palielināt pensijas neapliekamo minimumu līdz 300 eiro mēnesī jau no nākamā gada 1.janvāra. Taču komisijā tas tika noraidīts. Nodokļu reformā tiek virzīts priekšlikums nākamgad palielināt pensiju neapliekamo minimumu līdz 250 eiro, bet līdz vēlamajiem 300 eiro mēnesī diemžēl būs jāgaida līdz 2020.gadam, kas, mūsuprāt, ir ļoti necienīgs solis attiecībā pret pensionāriem.

Panākumi ir sasniegti attiecībā uz nepamatoti aizvainojošu rīcību pret pensionāriem ar invaliditāti, kuriem kopš 2014.gada netika piemērots nodokļa atvieglojums par invaliditāti. Pēc frakcijas deputāta Andreja Klementjeva iniciatīvas tika ieviesti jauni likuma grozījumi, kas paredz, ka pārmaksātie nodokļi tiks atgriezti pensionāriem, iesniedzot deklarāciju. Lai pensionāri zinātu, Valsts ieņēmumu dienests ar vēstulēm informēs visus seniorus, kuriem ir jāpiemēro pārmaksāto nodokļu atgriešana.

Šodien Saeimas sēdē asas un, varētu teikt, vētrainas diskusijas izsauca deputātu Jura Viļuma, Ivara Brīvera, Silvijas Šimfas un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par minimālās algas celšanu. Mums nav saprotams, kāpēc pieprasījuma autori vēlas Latgalē dzīvojošos padarīt par zemākas šķiras Latvijas iedzīvotājiem. Ja tu dzīvo un strādā Latgalē, tad tev pienākas daudz zemāks atalgojums nekā pārējā valsts teritorijā? Tas vēl vairāk stimulēs braukt prom uz labāk apmaksātiem reģioniem un citām valstīm, padarīs vēl tukšākas pilsētas un lauku teritorijas un padarīs vēl nabadzīgākus iedzīvotājus. Šajā dokumentā, ko šodien skatīja Saeimā, ir trīs punkti, un es gribu tiem pievērst uzmanību.

Pirmais punkts ir pieprasījums “atcelt minimālo algas paaugstināšanu vai vismaz nepieļaut minimālās algas kāpumu vairāk nekā par 20 eiro gadā”.

Mēs piekrītam, ka minimālās algas celšana no 380 eiro uz 430 eiro tomēr ir straujš kāpums, taču tas tiek fiksēts uz trim gadiem. Tātad praktiski pieaugums sanāk nepilni 17 eiro gadā. Vēl vairāk! Mūsuprāt, minimālās algas līmenis ir valsts iedzīvotāju sociālās labklājības pazīme. Ceļot minimālo algu, iedzīvotāji savos maciņos saņems vairāk un arī atļauties varēs vairāk.

Otrais punkts: “noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu vismaz 430 eiro apmērā”.

Ar šo pieprasījumu autori jau netieši atbalsta minimālās algas celšanu līdz 430 eiro. Un kāpēc tikai Latgales reģionam piedāvā šādu neapliekamo minimumu? Kāpēc šāds neapliekamais minimums netiek pieprasīts pensionāriem, ģimenēm ar bērniem un pārējām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām visas valsts mērogā?

Trešais punkts: “uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un uzņēmējiem vienoties par straujas uzņēmējdarbības attīstības darbībām, ieskaitot “Latgales plānā 2010–2030” paredzēto Uzņēmējdarbības attīstības fonda radīšanu, lai nepieļautu pilnīgu rūpniecības iznīcināšanu Latgalē”.

Uzņēmējdarbības atbalstam un tautsaimniecības stimulēšanai, mūsuprāt, būtu nepieciešami konkrēti mehānismi, kuri pašlaik ir tikai jāiedarbina. Piemēram: subsīdijas dažādos veidos, labvēlīgāki noteikumi iepirkumos, dažādu nodokļu atvieglojumi, biznesa ideju atbalstīšana un attīstība, dažāda veida stimuli un piemaksas par uzņēmējdarbības attīstību un darbavietu radīšanu pierobežas novados un arī blakusnovados.

Frakcija SASKAŅA šajā balsojumā nepiedalījās, jo uzskata, ka tas ir absurds un pēc būtības vienkārši muļķīgs, jo tiek pieprasīts, lai viena Latvijas reģiona – Latgales – iedzīvotājiem būtu noteikta daudz zemāka minimālā alga nekā valstī kopumā.

Frakcijas SASKAŅA vārdā es vēlos sveikt Latvijas iedzīvotājus ar tuvajiem valsts svētkiem – Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu. Vēlu mūsu valstij attīstību un uzplaukumu un iedzīvotājiem – mieru un stabilitāti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Tutinam.

Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Nellijai Kleinbergai. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie Latvijas radioklausītāji, Patriotu nedēļā! Šodien tiešām sēde bija emocionāla, diskusijām bagāta. Es runāšu ļoti konkrēti par pāris jautājumiem, kuriem Latvijas Reģionu apvienība šodien vēlas pievērst uzmanību.

Pirmā lieta. Latvijas Reģionu apvienība šajā nedēļā ir diskutējusi gan frakcijā, gan arī pārstāvju sapulcē par čekas maisu atvēršanu, un esam viennozīmīgi iestājušies par čekas maisu atvēršanu, ievērojot likumību. Tas ir pats galvenais – lai neciestu nevainīgi cilvēki.

Otrā lieta. Šodien Saeimas sēdē plaša diskusija izvērtās par jau minēto mūsu frakcijas deputātu pieprasījumu par minimālās algas celšanu. Es gribu teikt, ka šis jautājums ir daudz plašāks – ne tikai par minimālās algas celšanu, bet arī par neapliekamā minimuma palielināšanu. Diskusija bija plaša un vētraina, un es domāju, ka tas arī ir ļoti labi: tas parādīja konkrētu pozīciju, konkrētu nostāju, jo Latgales deputāti ir īpaši vērsušies mūsu frakcijā ar lūgumu par šo jautājumu runāt, diskutēt, kā arī to izskaidrot.

Es negribu piekrist, ka tas ir muļķīgi, ka tas nav vajadzīgi. Un tam nepiekrīt arī frakcijas deputāti un daudzi uzņēmēji ne tikai Latgalē. Diskutēt par šo jautājumu... Latvijas Reģionu apvienība vienmēr ir iestājusies par līdzsvarotu attīstību visā valstī, ne tikai Latgalē. Un šī plašā diskusija patiesībā bija tā kā aicinājums padomāt par to, kā panākt amatpersonu atbildību par konkrēto lēmumu pieņemšanu, kā arī par paredzamu, taisnīgu nodokļu sistēmu, par drošu vidi, par vienmērīgu reģionu attīstību un sakārtotu infrastruktūru. Tas ir komplekss. Bet šodien, klausoties šajās vētrainajās diskusijās, reizēm radās iespaids, ka tomēr ne visi deputāti ir iepazinušies ar šo pieprasījumu.

Trešā lieta. Šodien Saeimas sēdē beidzot tika sakārtots jautājums par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, jo prezidents šā gada 30.jūnijā likumu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Beidzot mēs saprotam, ka ir jāievēro kārtība, lai divi likumi nerunātu par vienu un to pašu tēmu, turklāt ar dažādiem regulējumiem. Tāpēc paldies deputātiem par izpratni. Un es domāju, ka budžeta pieņemšanas diskusijās mēs pie šī jautājuma vēlreiz atgriezīsimies.

Gribu apliecināt, ka Latvijas Reģionu apvienība vienmēr ir par caurskatāmību, par atklātību, par godīgiem un tiesiskiem principiem un to ievērošanu.

Ceturtā lieta. Jāmin, ka aizvadītajā nedēļā mēs tikāmies ar saviem atbalstītājiem un vēlētājiem Kurzemes pusē. Mēs aicinājām Skrundā uz tikšanos mūsu nodaļu vadītājus, tas ir, “Reģionu Alianses”, Latvijas Reģionu apvienības biedrus, atbalstītājus, nodaļu vadītājus, iedzīvotājus, un mums bija patiess prieks divas dienas ražīgās sarunās skaidrot savas pozīcijas un uzklausīt iedzīvotājus.

Paldies... paldies ikvienam, kurš atrada iespēju piedalīties, būt klāt un sekot gan mūsu Facebook mājaslapā, gan arī aktīvi zvanīt un pat rakstīt.

Un es beigšu ļoti īsi – ar to, ka šī ir mūsu valsts gadadienas īstā nedēļa un svētku diena ir pavisam tuvu. Man gribas izteikt vēlējumu valstij un ļaudīm: “Uzzied mana valsts, un zied mana zeme no mūsu cilvēku darba, neatlaidības un mīlestības.”

Priecīgus visiem šos svētkus, un svinēsim kopā 18.novembri, kas ar plašu programmu, svētku programmu, visā Latvijā jau ir jūtami.

Priecīgus svētkus!

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji un mūsu sēdes notikumu vērotāji!

Pirmām kārtām vēlos visus apsveikt valsts svētkos – 18.novembrī. Tie ir tiešām mūsu tautas galvenie svētki, kas iemieso mūsu ticību valstij. Un vēlos it īpaši sveikt savus cīņu biedrus – 1991.gada barikāžu dalībniekus –, kas pielikuši savu roku pie tā, lai šie svētki, 18.novembris, tiktu atjaunoti, lai Latvijas neatkarība tiktu atjaunota.

Mēs turpinām darbu pie pateicības rakstu pasniegšanas visiem barikāžu dalībniekiem, pie šo cilvēku loka apzināšanas. Un tāpēc man tiešām ar padarīta darba sajūtu ir gandarījums sveikt 1991.gada barikāžu dalībniekus 18.novembrī.

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki tiešām svarīgi jautājumi.

Tika novērsta netaisnība, kas bija izveidojusies maternitātes un paternitātes pabalstu piešķiršanā. Tagad tām sievietēm, kurām viens bērna kopšanas periods sekojis otram, nebūs jābaidās par savām sociālajām iemaksām. To visu nokārtos valsts, un tā tiešām ir ļoti laba ziņa jaunajām ģimenēm.

Diskusijas izvērtās arī par iesniegumu vai pieprasījumu noteikt zemāku minimālo algu Latgales iedzīvotājiem, jo tur esot grūtāka ekonomiskā situācija. Šī iniciatīva nāca no Latgales uzņēmēju grupas. Bet VIENOTĪBA vēlas uzsvērt, ka Latgales iedzīvotāji – tie nav tikai uzņēmēji, tie ir arī darba ņēmēji. Un nav pieļaujama Latvijas iedzīvotāju segregācija pēc teritoriālā principa. Latgales iedzīvotāji ir pelnījuši tādu pašu atalgojumu, un atalgojuma celšana – tas arī ir ceļš uz visas Latgales attīstību, jo atalgojums taču tiek tērēts pārtikai, drēbēm, komunālo pakalpojumu apmaksai. Ja minimālās algas aug, tad aug arī pārējo nozaru ienākumi!

Arī ārpus Saeimas sēdes notika ļoti svarīgs darbs, kurš neapstājās nevienu mirkli, – darbs pie mūsu budžeta veidošanas, lai 22., 23.novembrī mēs jau varētu to izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Un mūsu iniciatīvas paredz – arī es biju šādu priekšlikumu iesniedzis –, ka attiecībā uz veselības aprūpes finansējuma pieaugumam paredzēto naudu ir nepieciešams detalizēti pateikt, kur un cik būs... piemēram, kāds būs palielinājums mediķu algām. Jo, piemēram, šie 199 miljoni, kas pārsniedz visu mūsu kultūras budžetu, tika ierakstīti budžetā ar vienu skaitli. Tas, manuprāt, ir nepieļaujami! Un vakar komisija, izskatot manu priekšlikumu, izveidoja tiešām ļoti labu alternatīvu priekšlikumu, paredzot, ka tomēr tas tiks izskatīts arī valdībā un Saeimā. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija būs tā, kas pieņems galīgo lēmumu par šo sadalījumu.

Vēlreiz vēlos jūs apsveikt, novēlēt panākumus, mierīgus, skaistus svētkus, kas Latvijā ir pilni ar notikumiem! Atcerēsimies to laiku, atcerēsimies to paaudzi, kas bija 1991.gadā barikādēs, un godam nosvinēsim valsts svētkus!

Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atskatīsimies uz Saeimas šodienas sēdē pieņemtajiem būtiskākajiem lēmumiem, kuru šoreiz bija gana daudz. Daļu jau no tiem arī iepriekšējie runātāji ir izcēluši, bet nu es no Nacionālās apvienības skatpunkta vērsīšu uzmanību uz būtiskākajiem pieņemtajiem lēmumiem.

No likumprojektiem, kuri šodien nodoti tālākai izskatīšanai Saeimā, īpaši jāizceļ grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem mazināsim risku, ka emocionālā un fiziskā vardarbība pret bērnu var atkārtoties. Likumprojekts paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, trīs gadus no lēmuma spēkā stāšanās brīža nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni. Ar šiem grozījumiem vēlamies nodrošināt ikvienam Latvijā dzīvojošam bērnam visas tiesības uz labvēlīgu sociālo vidi un pilnvērtīgu attīstību. Ir nepieļaujami, ka cilvēki, kas pret bērniem izturējušies ar fizisku vai emocionālu vardarbību, turpina darbu vidē, kurā tiem ir iespēja vēlreiz... sāpināt vēl kādu bērnu.

Nacionālā apvienība pilnībā atbalsta šos grozījumus, un esam gandarīti, ka to pašu pozīciju ir ieturējuši arī pārējie kolēģi.

Runājot par ģimenēm un bērniem, ar gandarījumu jāteic, ka šodien otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ar kuriem atceļam strīdīgo un netaisnīgo, pērn apstiprināto maternitātes un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību, kurai būtu bijis jāstājas spēkā jau nākamgad. Atļaušos atkārtot to, ko, atbalstot šos grozījumus, esam minējuši jau iepriekšējā Saeimas sēdē, apzinoties problēmas, kas saistītas ar šiem grozījumiem, par kuriem trauksmi cēla ne viens vien vecāks. Esam gandarīti, ka tika sadzirdētas mūsu bažas un ka Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas iesniegtie priekšlikumi un grozījumi likumā, lai risinātu šo problēmu, tika atbalstīti, bet netaisnīgā norma, kas daudziem esošajiem un topošajiem vecākiem valstī raisīja lielas rūpes, tika izslēgta. Ar šiem grozījumiem parādām, ka esam spējīgi ieklausīties sabiedrības viedoklī un konsekventi veikt nepieciešamās izmaiņas, lai atbalstītu un stiprinātu Latvijas ģimenes arī turpmāk. Pateicamies kolēģiem par to, ka atbalstījāt Nacionālās apvienības iniciatīvu šajā jautājumā.

Nacionālā apvienība šodien, tāpat kā iepriekš, bija par valsts pārvaldē strādājošo darba samaksas publiskošanu un līdz ar to atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Vienmēr esam uzskatījuši, ka valsts pārvaldē strādājošo atalgojums, kuru apmaksā sabiedrība, nebūtu slēpjams, un šādas informācijas publiskā pieejamība sekmēs atklātību un nodokļu maksātāju naudas izlietojuma caurskatāmību.

Noslēgumā – par Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautajiem un sēdē izskatītajiem jautājumiem par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurus īpaši godinām un novērtējam tieši novembrī. Ar grozījumiem Militārā dienesta likumā nodrošināsim, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. Latvijā ir daudz tādu, kuri vēlas apgūt nepieciešamās prasmes savas zemes aizstāvībai, un nu ar šiem grozījumiem paplašināsim iespēju tiem, kuri nevēlas iestāties Zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā, bet vēlas būt par balstu mūsu bruņotajiem spēkiem.

Un noslēgumā vēlos aicināt ar lepnumu un skaļā balsī svinēt mūsu brīvību un neatkarību, kuras 99.gadadienu svinēsim sestdien. Mēs esam brīva un stipra Eiropas valsts un varam to teikt ar lepnumu. Tāpat aicinām ikvienu piedalīties nu jau par tradīciju kļuvušajā lāpu gājienā, kas sāksies 18.novembrī pulksten sešos vakarā Rīgā pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, kad veci un jauni, ikviens iet ar smaidu un lepnumu par mūsu valsts svētkiem.

Uz šīs pozitīvās nots no jums šonedēļ arī atvados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Un raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Kalnozols. Lūdzu!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien tautas brāļi un tautas māsas! Šodien bija tāda pietiekami intensīva Saeimas sēde. Viens no, manuprāt, galvenajiem jautājumiem, ko tajā izskatīja, bija par minimālo algu, un Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pauda viedokli, ka pati lielākā un pati galvenā problēma, kas mūsu uzņēmumiem rada grūtības, ir zemais klientu skaits, kas viņiem ir, un zemā pirktspēja. Šobrīd Māra Kučinska valdība dara visu, lai pirktspēju celtu. Mans personiskais viedoklis gan ir tāds, ka pirktspēju vajadzētu celt daudz, daudz būtiskāk un ka tuvāko gadu laikā vajadzētu sasniegt vismaz 1000 eiro... Kāpēc?

Tāpēc, ka tas būtu viens no iemesliem, – kā priekšnosacījums, ko uzsver mūsu tautas brāļi, kas ir aizbraukuši iztikas meklējumos uz ārzemēm. Ja šie 1000 eiro mēnesī būtu, tad būtu motivācija atgriezties Latvijā. Un šie tautas brāļi... Tas ir ne tikai jautājums par mūsu tautas izmiršanu, bet arī jautājums par tirgu. Šie vairāk nekā 370 tūkstoši cilvēku, kas pirktu mūsu, Latvijas, produkciju, palīdzētu mūsu, Latvijas, uzņēmējiem palielināt apgrozījumu. Un, palielinot apgrozījumu mūsu, Latvijas, produkcijai, palielinātos arī nodokļu ienākumi. Un, ja mums būtu lielāki nodokļu ienākumi, mēs varētu palielināt algas un pensijas un daudzas citas valsts funkcijas veikt pilnvērtīgi un labi. Toties, manuprāt, šis jautājums, kas ir saistīts ar minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanu, ir neizdevīgs Eiropas Savienībai. Jo Eiropas Savienībā tas savā ziņā iespaido eiro kursu. Bet, manuprāt, tas būtu tikai taisnīgi pret mūsu iedzīvotājiem, ka mums būtu cilvēka cienīga alga tāpat kā citur Eiropā. Mēs neesam vainīgi pie šī burbuļa, ko banku krīze radīja un kas ir viens no iemesliem, kāpēc tik daudz cilvēku aizbrauca projām no Latvijas.

Nākamais jautājums – tas, ko minēja arī Kola kungs, – ir par bērnu tiesībām. Jo Latvijā mēs it kā visur sakām, ka bērni mums ir prioritāte, bet faktiski, kā jau ik pa brīdim mums medijos rāda, gluži tā tas nav. Mēs it kā esam tādi divkosīgi. No vienas puses, sakām, ka bērni ir prioritāte, bet faktiskā dzīve ir tālu no vēlamās. Saeimas deputāti vēlas sakārtot šo jautājumu. Es debatēs centos norādīt, ka pastāv arī jautājums, kas saistīts ar labākajām bērnu interesēm... ar to, kas bērniem būtu patiešām vajadzīgs. To mums vajag kārtīgi nodefinēt. Jo daudzos gadījumos aiz runām par bērna labākajām interesēm slēpjas vienkārši emocionāla vardarbība pret bērnu. Un emocionālās vardarbības definīcija arī ir tāda izplūdusi, un faktiski par emocionālās vardarbības veikšanu nevienu nevar sodīt, jo nav skaidrs, kā to darīt. Lai gan sadzīvē emocionālā vardarbība ir daudzreiz, daudzreiz, varētu pat teikt, desmitreiz vai simtreiz lielāka nekā fiziskā vardarbība pret bērnu.

Saeimas sēdes laikā tika izskatīti arī jautājumi, kas saistīti ar tiesu varu. Es centos uzsvērt to, cik zems mūsu valsts iedzīvotāju vidū ir uzticības līmenis mūsu tiesu varai, un centos uzsvērt, ka ikkatrs tiesnesis, ko mēs apstiprinām šinī Saeimas sēdē, ir viena no mazajām daļiņām, kas rada šo uzticības ainu... tautas uzticību tiesu varai. Un, jo labākus tiesnešus mēs apstiprināsim Saeimas sēdē, jo lielāka šī uzticība būs. Mans kolēģis, kas ir jurists, aicināja sakārtot šo tiesu sistēmu, lai labākie juristi censtos iet strādāt par tiesnešiem.

Es vēl minēšu arī to, ka šis ir viens no tādiem saspringtākajiem Saeimas laikiem, kad tiek apstiprināts budžets un ir daudz diskusiju. Tieši vakar bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde līdz vēlam vakaram, un tika izskatīti daudzi jautājumi. Mēs no Zaļās partijas puses esam izteikuši ierosinājumu, lai būtiski vairāk tiek dots finansējums veselības aizsardzībai, ar veselības aizsardzību saprotot to, ka mēs pasargājam cilvēkus no saslimšanas. Ka veselības aizsardzība nav slimību ārstēšana, bet ka veselības aizsardzība ir tādēļ, lai cilvēki būtu veseli. Faktiski mēs tērējam simtiem miljonu eiro slimību ārstēšanai un ļoti minimāli dodam naudu, lai aizsargātu veselību cilvēkiem, lai viņi neslimotu.

Nobeigumā es gribu, tā sakot, svētku priekšvakarā divus tādus uzsaukumus izteikt. Kā pirmo es teiktu to, ko Amerikas prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs teica: “Neprasi, ko tev valsts var dot, bet prasi, ko tu vari dot valstij!” Un otrs – aicinu mūs visus apzināties, ka nevis laimes lāči sakārtos mūsu zemi, bet tikai mēs paši kopīgā darbā varam to sakārtot. Jo vairāk mēs cerēsim, ka nāks laimes lāči vai nu politiķa izskatā, vai politisko partiju izskatā, jo tālāk mēs atliksim to brīdi, kad visi būsim apmierināti ar dzīvi Latvijā. Tā ka apzināmies, ka pirmām kārtām Latvija ir mūsu rokās!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Kalnozolam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties.

Priecīgus valsts svētkus! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Svētdien, 22.decembrī