Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies 26.oktobra Saeimas sēde, un par to, kādi jautājumi tajā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu! 

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien notika divas sēdes – ārkārtas sēde, kurā pirmajā lasījumā tika skatīts 2018.gada valsts budžets un to pavadošie likumprojekti, un kārtējā sēde. Es runāšu par nākamā gada valsts budžetu.

Šeit es vēlētos uzsvērt, ka nākamā gada budžets ir īpašs, jo daudzās jomās ir palielināts finansējums. Piemēram, veselības jomā tie ir 202 papildu miljoni, un pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas finansējums veselības jomai pārsniedz vienu miljardu. 

Tajā pašā laikā es vēlētos arī uzsvērt citas jomas, piemēram, aizsardzību, kur mēs esam sasnieguši divus procentus no IKP, un tas ir tas solījums, ko mēs esam devuši Latvijas iedzīvotājiem, nodrošinot to, ka valsts aizsardzībai ir pietiekams finansējums un mēs varam dzīvot droši. 

Ir arī tādās jomās kā labklājība, kur demogrāfijas pasākumiem ir paredzēti 28 miljoni. Īpaši es vēl gribu uzsvērt vienu prioritāti – vairāk nekā pieci miljoni paredzēti samazinātās PVN likmes ieviešanai Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Bet atgriežoties pie veselības aprūpes... Tiešām daudzi strādājošie veselības jomā saņems ievērojami lielāku atalgojumu, tādēļ mēs ceram, ka novērsīsim mūsu ārstu un medmāsu aizplūšanu uz ārzemēm. Piemēram, ārstiem nākamgad atalgojums pieaugs par aptuveni 80 procentiem – no 859 eiro līdz 1125 eiro veselības centros un dienas režīmā strādājošiem ārstiem un līdz pat 1547 eiro slimnīcās strādājošiem ārstiem. Īpaši es vēlos izcelt to, ka pieaugs medicīnas māsu algas un nākamgad šie mediķi 537 eiro vietā, kas ir šogad, saņems 929 eiro, kas ir par 73 procentiem vairāk. Papildu finansējums tiks arī atbalsta personālam, tas ir, sanitāriem. Viņiem atalgojums pieaugs par 55 procentiem – no 400 līdz 621 eiro. Un arī ģimenes ārstu praksēm nākamgad finansējums darba samaksai pieaugs par 31 procentu. Faktiski mēs redzam, ka šis finansējums ir ieguldīts gan algu palielināšanai, gan arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. 

Vēl es gribu saistībā ar budžetu minēt, ka arī sociālajā jomā pensijas saņēmējiem ir labas ziņas. Budžetā ir iekļauta pensiju indeksācija un pārrēķināšana. Piemēram, 2011.gadā piešķirtās pensijas, kas tajā laikā tika piešķirtas, balstoties uz krīzes laika skaitļiem, kad bija negatīvs kapitāla indekss... šogad jau šīm pensijām ir pieaugums un būs arī nākamgad. Es minēšu divus piemērus. 2011.gadā pensionētai skolotājai no Kurzemes pensija šogad pieaugusi jau par 53 eiro. Piemēram, pensionētam ārstam no Zemgales, konkrēts cilvēks, pensija ir pieaugusi par 80 eiro. Un tas ir tikai tāpēc, ka ir veikti šie pārrēķini. Un vēl labas ziņas arī pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, kuri strādājuši padomju laikos. Mēs saprotam, ka arī šeit ir jāveic pārrēķini un jāpiemaksā papildus. Un tātad piemērs – ja darba stāžs ir bijis 40 gadi, tad, šajā gadā un nākamajā gadā piemaksājot pensijai papildus par šo darba stāžu, ko cilvēks ir strādājis līdz 1996.gadam, šo gadu un nākamo gadu kopā saskaitot, papildus būs 60 eiro. Un šādi pensionāri Latvijā ir vairāk nekā 130 tūkstoši. Tās ir jomas, kur tiešām cilvēkiem bija vajadzības, un mēs valdībā un arī Saeimā esam atraduši iespēju palīdzēt.

Un īpaši es arī gribu uzsvērt PVN samazināšanu. PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav tikai ar mērķi, lai nāktu pretī patērētājiem, cerot, ka šie produkti būs lētāki veikalos, šeit arī ir mērķis cīnīties ar ēnu ekonomiku. Jo, kā mēs zinām, šajā svaigo augļu un dārzeņu sektorā diezgan daudz ir no citām valstīm ievestās produkcijas, un tā tiek ievesta, apejot PVN. Samazinot PVN likmi, mēs samazinām peļņas iespējas šiem nelegālajiem darboņiem un tādējādi papildināsim valsts budžetu ar nodokļiem un arī radīsim godīgāku konkurenci. 

Paldies.

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, kolēģis no ZZS skaidri ieskicēja 2018.gada valsts budžeta prioritātes, un šodien arī bija ne tikai ārkārtas sēde, bet pēc ārkārtas sēdes mēs izskatījām arī kārtējā sēdē paredzētos likumprojektus, un līdz ar to es šodien fokusēšos vairāk uz šiem likumprojektiem, vismaz no mūsu skatījuma būtiskākiem jautājumiem un pieņemtiem būtiskiem lēmumiem. 

Šodien tālākai izskatīšanai Saeimā nodevām grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ar kuriem atceļam strīdīgo un netaisnīgo pērn apstiprināto maternitātes un slimības pabalsta aprēķināšanas kārtību, kurai bija jāstājas spēkā jau nākamgad. Apzinoties problēmas, kas saistītas ar šiem grozījumiem, par kuriem trauksmi cēla ne viens vien vecāks, esam gandarīti, ka tika sadzirdētas mūsu bažas un ka Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sniegtie priekšlikumi un atbilstošie grozījumi likumā, lai risinātu šo problēmu, tika atbalstīti, un netaisnīgā norma, kas daudziem esošajiem un topošajiem vecākiem valstī raisīja lielas rūpes, tiks izslēgta. Normas atcelšana nozīmē, ka līdz 2019.gada 31.decembrim personai, kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitīs šos periodus. Ar šiem grozījumiem parādām, ka esam spējīgi ieklausīties sabiedrības viedoklī un konsekventi veikt nepieciešamās izmaiņas, lai atbalstītu un stiprinātu Latvijas ģimenes arī turpmāk.

Šodien arī atbalstījām likumu grozījumu paketi, kas balstīti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā un ar kuriem pārņēmām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Šie grozījumi saistīti ar citiem likumprojektiem, kas veido normatīvo aktu kopumu, lai stiprinātu cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju jeb tā saukto naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. 

Secīgi veikti grozījumi arī Kredītiestāžu likumā. Ar šiem grozījumiem nodrošināsim virkni efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju, kuras var piemērot personām, kas neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām, piemērojot sankcijas ne tikai finanšu iestādēm, bet arī to direktoriem un augstākajai vadībai. Šajā kontekstā secīgi grozām arī Azartspēļu un izložu likumu un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, kas arī saistīti ar direktīvas ieviešanu. Ar šiem grozījumiem virzāmies uz Latvijas finanšu sektora reputācijas paaugstināšanu, un cerams, ka turpmāk nenāksies pieredzēt pēdējos gados konstatētos skandālus šajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumā saistībā ar Latvijas finanšu sektoru.

Tuvojoties vēlēšanu periodam, nenoliedzami aktuāli ir mūsu atbalstītie šodien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Tie paredz, ka no nākamā gada fiziskās personas no saviem ienākumiem partijām drīkstēs veikt dāvinājumu jeb ziedojumu, iemaksāt biedra naudu un iestāšanās naudu, kuru kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem. Patlaban fiziskās personas var finansēt politiskās partijas no saviem ienākumiem, kuri gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendāra gados un kuru veidi noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Kā apliecinājuši pārstāvji no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, fiziskās personas partijām nereti atvēlēja teju pusi vai arī visus pēdējos trijos gados legāli gūtos ienākumus, kas rada šaubas par ziedojumu naudas patieso izcelsmi un līdz ar to rada bažas par likuma normu un būtības apiešanu partiju finansēšanas jomā.

Ar likuma izmaiņām vēlamies novērst iespēju personām neatļaut iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām. Jautājums īpaši aktuāls būs jau tuvākā gada laikā.

Un noslēgumā šodien, kā jau arī minēju, pēc Saeimas kārtējās... pirms Saeimas kārtējās sēdes noslēdzās Saeimas ārkārtas sēde, kurā tika atbalstīts 2018.gada valsts budžeta likumprojekts pirmajā lasījumā. Un no Nacionālās apvienības puses esam gandarīti, ka budžetā ir iestrādātas Nacionālās apvienības prioritātes, kas saistītas ar atbalstu ģimenēm ar bērniem un demogrāfijas jomu. Šis jautājums jau gadiem ir bijis un turpinās būt Nacionālās apvienības prioritāšu sarakstā, un esam gandarīti, ka to kā svarīgu sākuši uztvert arī kolēģi Saeimā.

Uz šīs nots arī no jums atvados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām norisinājās ļoti intensīvs darbs Saeimā. Mums notika divas sēdes: noslēdzās ārkārtas sēde par valsts budžetu vidējam termiņam līdz 2020.gadam un valsts budžetu 2018.gadam, kā arī mēs strādājām kārtējā sēdē.

Galvenais notikums, protams, ir valsts budžeta pieņemšana pirmajā lasījumā. Tas ir galvenais finansiālās jomas likums valstī, no tā ir atkarīga visu mūsu dzīve gada garumā un arī vairākus gadus uz priekšu vidēja termiņa budžetā. Tāpēc šī budžeta pieņemšana norisinājās varbūt pat gludāk nekā citus gadus, bija mazāk debašu. Un tādā ziņā es uzskatu, ka šis ir veiksmīgs budžets, cik nu budžets var būt veiksmīgs, jo vienmēr ir dažādas vajadzības, dažādi viedokļi. Bet šeit izdevās vairāk vai mazāk sabalansēt un apmierināt visas jomas – gan izglītību, gan iekšlietas, gan ārlietas (tās ir partijas VIENOTĪBA ministru pārziņā esošās jomas, par ko mums īpašs gandarījums), un faktiski panākt, ka mūsu vasaras karstumā pieņemtā nodokļu reforma, kas radīja bažas, jo varēja būt zināmi riski, ka, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, veicot citas izmaiņas, varētu nesanākt šis budžets, varētu nebūt šīs naudas... Tomēr šie visi šķēršļi tika pārvarēti, un budžets ir, tas ir labs.

Kas uztrauca īpaši šajā budžetā, kas, manuprāt, ir vēl... nepilnvērtīga sadaļa, ir tieši veselības budžets, kas, neskatoties uz Latvijas vēsturē nebijušu pieaugumu – vairāk nekā 200 miljoni nāk klāt (bija 800, tagad klāt nāk vēl 200), mums būs pāri miljardam... Tātad negaidīts, nekad nebijis veselības aprūpes finansējuma pieaugums. Tajā pašā laikā veselības budžeta daļa... paskaidrojumos par budžetu veselības daļa... viss tiek plānots un uzskaitīts no 800 miljoniem, tā ka... gan nākamgad, gan gadiem uz priekšu... tātad no vecā līmeņa, kas bija 2016.gadā... un šis pieaugums, kas budžetā pavisam citā vietā ierakstīts – aiz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – 199 miljonu apmērā, tātad gandrīz 200 miljoni, ierakstīts ar vienu skaitli, ar vienu ciparu – bez nekādas detalizācijas, nesaprotot, kādām programmām, kādām jomām veselības aprūpē šī papildu nauda tiks piešķirta.

Es gribu vērst radioklausītāju uzmanību uz to, ka šis papildinājums veselībai krietni pārsniedz visu Latvijas Republikas kultūras budžetu. Un mums piedāvā to pieņemt vienā skaitlī, lai pēc tam jau Ministru kabineta sēdē, kur, protams, nekādas parlamentārās debates nenotiek... tas nebūt nav tuvu tik caurspīdīgi kā Saeimā, kur tas viss ir redzams, visi var izteikties... ar Veselības ministrijas piespēli tālāk tiks pieņemts kaut kad gada sākumā, un viss tiks sadalīts pēc Veselības ministrijas ieskatiem. Manuprāt, tā ir kliedzoša netaisnība, un līdz otrajam lasījumam šī nepilnība... veselības sadaļas budžeta nepilnvērtība ir jānovērš, un tas ir jādara. Man ir priekšlikums, un arī kolēģi noteikti to atbalstīs, – nepieciešams papildināt skaidrojumus abiem budžetiem ar attiecīgu pielikumu, kurš ir... kur visa šī naudas sadaļa... sadalījums tiktu ierakstīts, un mēs varētu būt gan paši pārliecināti, gan arī iedzīvotājiem, mediķiem tiešām varētu parādīt, kur ir tā nauda, kas reāli varētu uzlabot viņu dzīvi, novērst viņu problēmas. 

Bet jebkurā gadījumā tas nemazina varbūt budžeta vērtību kopumā, un, es domāju, tā ir tiešām liela veiksme.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Romualdam Ražukam.

Un nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Runājot par šodien noslēgto pirmo sēdi par valsts budžeta likumu un ar to saistīto likumprojektu paketi, jāteic, ka bija patīkami skatīties, kā koalīcijas deputāti, satiekoties un arī runājot ar ministriem, uzsita uz pleca un slavēja, cik labi sagatavots budžets, mums tiešām Latvijai zelta laiki gaidāmi.

Taču neieklausās parasti opozīcijas pārstāvju izteiktajās piezīmēs, jo šajās piezīmēs patiešām ir ietverta dziļa doma, kuru nebūšanas... kurās pateiktās nebūšanas, negatīvie faktori būtu jāvērtē. Diemžēl tas aiziet tā kā ūdens garām un neaizķeras šo ministru un viņus atbalstošo deputātu aizmiglotajās acīs. 

Ja mēs paskatāmies uz likumprojektu paketi, mūsu partijas deputāti, protams, lielākoties daļu likumu atbalstīja, jo katrs likums deva kādas sistēmas pilnveidošanu. Daļu likumu mēs neatbalstījām, tāpēc ka mēs nevarējām pieņemt, bet kopumā šajā likumprojektu paketē vīdēja... cauri spīdēja piecas tādas pazīmītes.

Pirmkārt, zināma liekulība. Izdarot grozījumus, piemēram, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā mēs it kā turpinām atbalstīt tiem bērniem izmaksājamās summas, bet jautājums ir: ja jau pacēla minimālo darba algu un šīs summas bija piesaistītas minimālajai darba algai, kāpēc tad šobrīd ieviesa procentuālo korekciju, ka tik, nedod Dievs, nebūtu jāmaksā vairāk. 

Autoceļu likumā atkal ievieš normu, kas it kā paredz, ka autoceļiem būs lielāks finansējums. Īstenībā tur nekas neiznāk, ja parēķina reālos skaitļus. Būtu atdevuši labāk tautsaimniecībai to 1,1 miljardu, ko tautsaimniecība iztērē tieši slikto ceļu dēļ. Tā ir liela summa. Vai arī sakārtojiet ceļus!

Otra pazīme – gumijas stiepšana. Probācijas dienesta funkciju atkal atliek uz diviem gadiem. Zemes pārvaldības likumā zemes konsolidācijas projektu atkal atliek, kaut gan summas šo funkciju ieviešanai nav lielas.

Trešā pazīmīte – neskaidrība. Liekas, ka budžetā piešķirtā finansējuma izmantošana veselības aprūpei ir.... šobrīd nav skaidra pat koalīcijas deputātiem. Nauda ir, kā to tērēs? Un vai vispār skaidri zināms, kā tērēs?

Ceturtā pazīme – bezatbildība. Izglītības likumā mēģināja ar vienu roku... ar vienu vilcienu ierakstīt to, ka likvidēsim internātskolas. Sakārtojiet situāciju, lai mums Latvijā nebūtu bērnu, kuri būtu jāievieto skolās, kur par viņiem parūpējas vakaros. Ja situācija būs sakārtota, tad arī varēsim runāt par internātskolu likvidāciju.

Un visbeidzot arī ceturtā pazīme... piektā pazīme – juridiski riskantie risinājumi. Šodien mēs debatēs minējām par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ietverto tiesnešu algas finansēšanas sistēmu. Princips, kas tiek ieviests, īstenībā ir pret tiesu neatkarību. Tas ir – kā politiķi izlems naudiņu piešķirt, tā tiesnešiem... tiesu sistēmai būs jārīkojas. Šodien Satversmes tiesa savā spriedumā jau atcēla iepriekšējo regulējumu, kas bija zināmā mērā pat neatkarīgāks regulējums tiesnešu algai.

Un visbeidzot par šodienas darba kārtībā izskanējušiem konkrētiem likumprojektiem, kas nav saistīti ar budžeta likumu, ir tikai divas nelielas piezīmītes.

Pirmā piezīmīte. Mēs šodien skatījām grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Kopumā mēs šos grozījumus, protams, atbalstām, bet šajos grozījumos 5.panta 2.¹ daļā parādās ieraksts, kas būs risks nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpšanai. Formulējums, kuru komisija ir izstrādājusi un iestrādājusi uz trešo lasījumu, īstenībā nesatur precīzus kritērijus, un es ļoti baidos, ka šeit būs lielas problēmas nākotnē. Tajā pašā laikā saistībā ar šo likumprojektu mums ir arī dižas problēmas – citas, jo citos speciālajos nozaru likumos ir daudz kas iestrādāts iekšā, kas cilvēkiem prasīs papildu izdevumus.

Paldies šodien par uzmanību. Lai jums veicas! 

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jānim Rukam. Lūdzu!

J.Ruks (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī ceturtdiena ir bijusi nedaudz garāka kā ierasts, jo dienas sākumā tika pabeigta vakardienas ārkārtas sēde, kurā tika skatīts gadskārtējais valsts budžets un ar to saistītie likumprojekti pirmajā lasījumā. Debašu procesā aktīvi piedalījās arī Latvijas Reģionu apvienības deputāti, norādot uz problēmām, kuras budžeta paketē netika risinātas un kuru risinājumi uz otro lasījumu būtu noteikti jāuzlabo. Piemēram, problēmas skolu reformā, it īpaši neatrisinātais internātskolu jautājums; finansējuma samazinājums tuvākajā nākotnē 100 miljonu eiro apmērā ceļu uzturēšanai; algu pieaugums valsts sektorā strādājošajiem, kurš procentuāli pārsniedz paredzamo iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas norāda, ka darba samaksa pārsniegs darba produktivitāti. Neizpratni rada un labojumus prasa arī vairāki budžetu pavadošie likumprojekti. Piemēram, grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā. Grozījumi paredz atlikt uz diviem gadiem ieviešanas termiņu programmai, kas palīdzētu cilvēkam pēc ieslodzījuma veiksmīgāk atgriezties sabiedriskajā dzīvē, nevis atkal nostāties uz noziegumu takas. Pats šokējošākais ir tas, ka grozījumu pamatā ir nespēja budžetā atrast 50,5 tūkstošus eiro.

Latvijas Reģionu apvienības skatījumā viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kas šodienas kārtējā sēdē tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā, bija grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Jāpiemin gan likumprojekta sagatavotāju neprofesionalitātes līmenis, jo likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegti 93 priekšlikumi un uz trešo lasījumu – vēl 66 priekšlikumi. Paši likumprojekta grozījumi noteikti bija vajadzīgi, un pieņemtie likumprojekta grozījumi noteikti stiprinās Latvijas valsts prestižu starptautiskajā arēnā. 

Vēl pieminēšu, ka sēdē tika izskatīti pieci lēmuma projekti likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei. Pats par sevi tas ir normāls process, ka plānošana nevar simtprocentīgi sakrist ar faktisko izpildi, bet, ja apropriācijās tiek pārdalītas summas, kas rakstītas ar sešām nullēm, tomēr rodas jautājums par plānotāju kvalifikāciju. Latvijas Reģionu apvienība šādu brāķi neatbalsta. 

Radioklausītājiem vēlu jauku un patīkamām emocijām bagātu nedēļas nogali. Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Rukam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Frakciju viedokļus šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Jā, kā kolēģi šodien jau izteicās, mums bija pirmās sēdes noslēgums, ārkārtas sēdes, kurā pirmajā lasījumā vairākums atbalstīja valsts budžeta projektu uz nākamo gadu un uz ilgtermiņu... uz vidējo termiņu. Darbs pašreiz turpināsies komisijās ar deputātu priekšlikumiem un iespējamiem uzlabojumiem vai kaut kādiem svītrojumiem, vai norādēm uz kaut ko nepadarītu šajā likumprojektā. Bet tas notiks, līdz likumprojekts tiks skatīts Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Bet šodienas kārtējās sēdes jautājumiem... es gribu pieskarties pie tā, ka šodien tika izskatīti Saeimas lēmuma projekti par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2017.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei, tas ir, naudas pārdali, kas paredz apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā”, veicot līdzekļu pārdali starp ministrijām.

Tika atbalstīta apropriāciju pārdale uz Izglītības un zinātnes ministrijas programmām 615 000 eiro apmērā, Kultūras ministrijas 3 419 000 eiro apmērā un Iekšlietu ministrijas programmām 2 408... atvainojos, 2 781 000 eiro apmērā. Kultūras ministrijas budžeta programmas ietver izdevumus, piemēram, Rīgas Doma ērģeļu projekta restaurācijas darbu veikšanai un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles jumta seguma atjaunošanai.

Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas tiek virzītas tādiem izdevumiem kā “Finansējums Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem”, kā arī tiek paredzēts veikt līdzekļu pārdali 574 259 eiro apmērā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ministru kabinets izvirza minēto virzienu finansēšanu kā prioritāti. Taču nav pārliecības par to, vai tiešām šīs nozares un programmas ir nepieciešams finansēt primāri, jo nav līdz galam izvērtēts šo ieguldījumu svarīgums valsts labā.

Frakcija SASKAŅA atbalstīja šos lēmumus, jo, protams, finansējums minētajām programmām ir nepieciešams, un mērķi ir svarīgi, taču šo finansējumu pilna aina nav caurskatāma līdz galam. Par šo ieguldījumu nepieciešamību tikai šiem virzieniem rodas šaubas. Šī izveidojusies tradīcija, ja tā var teikt, par apropriācijas pārdalēm, tas ir, budžeta naudas pārdalēm, parāda tikai to, ka valdība pavirši pieiet ieņēmumu un izdevumu plānošanai valsts budžetā.

Paldies par uzmanību! Vēlu jums jauku nedēļas nogali! Visu labu!

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Jānim Tutinam.

Līdz to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!