Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 12.oktobra sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem raidījumā “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu šodien izmantot iespēju un parunāt par, mūsuprāt, šīs nedēļas svarīgāko notikumu, proti, par to, ka šonedēļ koalīcija ir panākusi vienošanos, ka, sākot no 2020.gada, vidusskolās visi vispārizglītojošie mācību priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā. Tas ir bijis Nacionālās apvienības uzstādījums jau no paša sākuma – pāreja uz izglītību latviešu valodā –, mainot to kārtību, kas bija iedibināta PSRS okupācijas laikā, kad skolas Latvijas teritorijā tika segregētas pēc valodu principa, pieskaņojot izglītības sistēmu plānveida migrācijai, ko tajos laikos lielos apjomos realizēja PSRS centrālā vara.

Nacionālās apvienības priekšlikums allaž ir bijis Latvijā īstenot izglītību latviešu valodā, jau sākot no pirmsskolas. Līdz šim pārējie mūsu koalīcijas partneri ir bijuši visai skeptiski un atraduši dažādas atrunas, kādēļ nevajadzētu pāriet uz izglītību latviešu valodā. Tagad stāvoklis ir mainījies un izglītības un zinātnes ministrs ir nācis ar piedāvājumu šo pāreju sākt ar vidusskolām.

Kādēļ šis viedoklis ir mainījies? Domāju, ka savā ziņā mēs varam pateikties mūsu Valsts prezidentam, kurš nesen aktualizēja okupācijas seku jautājumu, nākot ar priekšlikumu par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem – pretēji viņu vecāku gribai. Saeima šo priekšlikumu noraidīja, tomēr diskusija par okupācijas sekām un to novēršanu vai legalizāciju, kā tas bija prezidenta iniciatīvas gadījumā, tika aktualizēta, un, protams, radās jautājumi, kāpēc Latvijas skolas beigušo nepilsoņu vecāki negrib pieņemt Latvijas pilsonību nedz paši, nedz grib to arī saviem bērniem. Acīmredzot līdzšinējai izglītības sistēmai šeit bijusi ne tā pēdējā loma, kas kārtējo reizi demonstrē, ka izmaiņas šajā jomā ir nepieciešamas. Tādēļ šonedēļ panākta vienošanās, ka Izglītības un zinātnes ministrija mēneša laikā sagatavos informatīvo ziņojumu, kurā būs noteikts konkrēts grafiks un veicamie uzdevumi, lai, sākot ar 2020.gadu, vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiktu pasniegti tikai latviešu valodā. Šī pāreja notiks vienlaikus ar jaunā izglītības satura ieviešanu. Kad Izglītības un zinātnes ministrija šo plānu būs izstrādājusi, ministrs tiksies ar Nacionālās apvienības frakciju un mēs apspriedīsim konkrētus soļus un vienosimies par grozījumiem likumā, nostiprinot pāreju uz mācībām latviešu valodā un tādējādi tuvinot tās praktisku realizāciju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas darba kārtībā bija dažāda rakstura jautājumi, bet es jūsu uzmanību vēlos pievērst trim lietām, kas šodien izskanēja no tribīnes un par kurām mēs paudām savu viedokli balsojot.

Pirmais jautājums ir saistīts ar likumprojektu par grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā jeb tā sauktajā OCTA likumā, par ko viļņojums sabiedrībā sākās pagājušajā nedēļā, kad izrādās, Ministru kabinets bija izstrādājis likumprojektu, kas paredzēja uzlikt par pienākumu veikt šo obligāto apdrošināšanu arī citiem transportlīdzekļiem, proti, arī lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikai. Jāsaka tā, ka gan opozīcija, gan koalīcija šodien vienprātīgi atzina, ka tas ir acīm redzami apdrošinātāju lobēts likumprojekts, jo anotācijā norādītie argumenti par to, kāpēc tas būtu vajadzīgs, īstenībā nebija sabiedrības interesēs. Tas viss bija vairāk argumentēts ar apdrošinātāju vēlmi saņemt lielāku peļņu un ar to, ka apdrošinātājiem ir pieaugušas administratīvās izmaksas. Taču, ja šāds apdrošināšanas pienākums rastos, būtu jārunā par to, ko tad nākamo valdība piedāvās apdrošināt. Vai cilvēkiem, kuri brauc ar velosipēdu vai skrejriteni un var uztriekties citam, arī vajadzētu apdrošināties? Vai cilvēkiem, kas iet peldēties, arī vajadzētu pirms tam apdrošināties, lai valstij nebūtu jāmaksā visi šie zaudējumi? Obligāti...

Šodien kolēģi, veiksmīgi balsojot, protams, noraidīja šo likumprojektu, taču jūsu uzmanību es pievērstu tam, ko teica mūsu kolēģi no ZZS frakcijas savā ziņojumā par balsošanas motīviem. Viņi teica, ka deputāti balsoja, aizstāvot nacionālās intereses. Sakiet, lūdzu, cienījamie kolēģi, vai mūsu valdība ar šādu likumprojektu ir centusies apdraudēt nacionālās intereses? Ja tas ir nacionālās drošības apdraudējums, tad kāpēc mēs saglabājam tādus ministrus vai ministru prezidentus, kas šādus projektus virza?

Otrs jautājums bija par Dziesmu un deju svētku likumu. Ir paredzēts izveidot īpašu operatīvās vadības grupu, kura dziesmu svētku laikā rūpēsies par visiem jautājumiem – drošību, kārtību, veselību un pārējiem jautājumiem. Neviens nepievērš uzmanību tam, ka Latvijā ir Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, kas paredz, kā visos sabiedriskajos pasākumos tiek nodrošināta drošība. Jau šobrīd likumā paredzētā rīcības komiteja sastāv no cilvēkiem, kuri pārstāv katrs savu resoru. Vai tie cilvēki nav atbildīgi par savu pienākumu pildīšanu? Ir jāveido vēl viena grupa? Ja policijas vadībai ir jāatbild par kārtību, vai policijas vadība nav iecēlusi uz vietām konkrētus atbildīgos? Liekas, šāds risinājums ir kārtējais tāds... nevis bezatbildības piemērs, bet mēģinājums, it kā problēmu risinot, parādīt: mēs esam kaut ko darījuši, lai uzlabotu situāciju. Tātad šajā likumā atkal acu aizmālēšanai jeb, kā mēdz teikt, populismam tiek piedāvātas kaut kādas aktivitātes, kas nerisina galveno problēmu, proti, to, ka dziesmu svētki ir jāatbalsta arī to starplaikā.

Un trešais mazais jautājums ir pieprasījums Ministru prezidentam Kučinskim, ko parakstīja mūsu frakcija un Nacionālās apvienības frakcija... es atvainojos, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, un šis jautājums ir saistīts ar to, ka Ministru prezidents neatbild uz mūsu jautājumiem. Mēs uzdodam Ministru prezidentam jautājumu: kā viņš vērtē izglītības un zinātnes ministra atbildes, kā viņš vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas rīcību, kura neizpildīja savus pienākumus līdz aprīlim un tikai oktobrī sāka risināt jautājumus? Kā vērtēt to, ka skolās bērniem no ēdināšanai atvēlētās naudas tikai 54 procenti tiek iztērēti pārtikai un tā tālāk? Un ko šajā gadījumā dara mūsu premjerministrs? Mūsu jautājumus divas reizes pārsūta izglītības un zinātnes ministram. Tas nozīmē, ka izglītības un zinātnes ministram jādod pašnovērtējums Ministru prezidenta vārdā, kā vērtē savu rīcību. Un, protams, kārtējo reizi šīs atbildes ir tukšas, pilnībā tukšas, un ne uz ko neatbild. Līdz ar to mēs vēlamies zināt, vai Ministru prezidentam ir savas domas par ministru darbību. Vai tiešām tikai katrs ministrs pats par sevi vārās savā katliņā un nedomā par valdību kopumā?

Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam... Atvainojos, frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Varis Krūmiņš. Lūdzu!

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs šodien Saeimas sēdē atbalstījām domu, kas izskanēja, ka OCTA ir pilnīgi un galīgi nevietā šajā laika periodā un droši vien nevietā būs arī nākotnē, jo jau ir daudz dažādu aspektu.

Pirmām kārtām, ja arī šādu normu pieņemtu un apstiprinātu, kurš šos visus traktorus, lauksaimniecības tehniku un meža tehniku būtu spējīgs izkontrolēt? Cik cilvēku būtu jāpieņem darbā, un kurš varētu pateikt, kurā vietā kas uz kuru pusi ar ko brauc? Šeit jau Kūtra kungam bija tāds jautājums: ko tad mēs nākamo mēģināsim apdrošināt – riteņbraucējus, peldētājus vai vēl ko? Es varu papildināt, ka vēl taču ir arī zāles pļāvēji un ir laivas ar motoriem, kuras var saskrieties jebkurā ūdenskrātuvē. Nedod Dievs, ka mans iRobot izkļūst no mājas un saskrienas ar kādu transportlīdzekli uz ielas! Sniega moči, kas brauc pa mežiem, pa ezeriem... copmaņi var saskrieties, izraisīt avārijas... droni, kas lido... Stāvlaukumā māte ar bērnu ratiņiem var kādu transportlīdzekli traumēt. Un tā mēs to varētu droši vien turpināt bezgalīgi. Ja tas viss būtu jāapdrošina, kur mēs nonāktu?! Tā ka droši vien nevajag apdrošināt visu, kas brauc, peld, lido. Ir jāapdrošina patiešām tas, kas rada bīstamību. Un es domāju, ka šobrīd ar to, kas tiek apdrošināts, pilnīgi pietiek, un tā domā arī mūsu frakcija.

Kas attiecas uz grozījumiem Dziesmu un deju svētku likumā... mēs nolēmām atbalstīt šos priekšlikumus. Personīgi mans uzskats ir tāds: jo tuvāk tām vietām, kur notiek šie lielie pasākumi, atrodas ātrās reaģēšanas vienības jeb operatīvās vienības, jo lielāka ir iespēja likvidēt vienalga kādas sekas vai negadījumus, kas var rasties gan attiecībā uz bērnu veselību, gan attiecībā uz, piemēram, sprādzieniem, degšanām un tā tālāk. Es domāju, ka pēdējā laikā spilgts piemērs ir negadījums Ventspilī ar četrgadīgo zēnu, kurš peldbaseinā gāja bojā. Lai viņa vecākiem līdzjūtība un, protams, lai puisēnam vieglas smiltis! Bet, ja tajā brīdī būtu bijis klāt vēl kāds, ja būtu viss bijis pareizi sakārtots, būtu nevis divas, bet četras acis, tad droši vien šāda nelaime nebūtu notikusi... ja tur būtu klāt vēl kāds cilvēks, nevis tikai viens.

Arī lielā barā, lielā pūlī, kāds ir dziesmu svētkos, daudz ko var nepamanīt. Tāpēc es domāju: jo vairāk uz vietām mēs spēsim operatīvi reaģēt, jo noteikti tas būs labāk.

Un saistībā ar izglītību, protams, ir jautājums, kas mums frakcijā ir aktuāls, proti, par šo Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu no 2018.gada 1.janvāra vairs nefinansēt internātskolas – 12 internātskolas 11 pašvaldībās, jo šis jautājums līdz galam nav izrunāts. No 1.janvāra šis finansējums it kā tiek nodots pašvaldībām, bet mums, Latvijas Reģionu apvienībai, paskatoties kartē, ir skaidri redzams, ka šīs internātskolas, kuras šobrīd finansē Izglītības un zinātnes ministrija, atrodas ļoti nomaļās vietās, izņemot dažas. Tie ir Latvijas reģioni, kuros dzīvo ne tie bagātākie vecāki, ne tie bagātākie bērni, un šajās internātskolās, protams, mācās problemātiskie bērni. Līdz ar to, kamēr nav pilnīgi skaidrs, kas no 1.janvāra notiks ar finansējumu šīm skolām, Izglītības un zinātnes ministrija vienkārši nedrīkst atteikties no šo skolu finansēšanas, lai bērni nenonāktu uz ielas. Mums, Latvijas Reģionu apvienībai, reģioni ir ļoti svarīgi, un šie bērni, kas reģionos dzīvo un kuri nav no bagātākajiem... nu, viņi uz ielas nonākt nedrīkst.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Varim Krūmiņam no Latvijas Reģionu apvienības.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien pievērsīšos jautājumam, kuram jau kolēģi pieskārās, – saistībā ar obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Gribu teikt, ka tas bija izraisījis lielu sašutumu arī manu novadnieku vidū. Un ar prieku varu teikt, ka šodien vienbalsīgi šis jautājums tika noraidīts, skaidri parādot, ka šāds apdrošinātāju lobijs Saeimā cauri neiet. Un es ceru, ka tas būs signāls arī finanšu ministrei vairs šo jautājumu pie mums nevirzīt.

Domāju, ka šonedēļ ir tāda savā ziņā svinīga nedēļa, jo šonedēļ Saeimā sagaidījām budžetu. Budžetu, kas, kā saka, tiek gaidīts ar lielu prieku, ar satraukumu.

Un gribu pieminēt pāris lielākos ieguvumus, kas ir paredzēti šajā budžetā.

Kā pašu pirmo vēlos nosaukt cilvēku ilgi gaidīto papildu finansējumu tieši veselības aprūpes nozarei, un ļoti ceru, kas šis būs papildu devums un guvums nozarei, lai sakārtotos, bet, protams, arī šobrīd gaidām no Veselības ministrijas kvalitatīvas reformas piedāvājumus daudzās jomās, kas, kā saka, būs reāls risinājums un ieguvums iedzīvotājiem.

Tā kā pats esmu Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, budžeta sakarā vēlos uzsvērt arī Ekonomikas ministrijas ieguvumus. Obligātā iepirkuma komponente gadu gadiem ir bijusi ļoti liela problēma gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, ir ievērojami paaugstinājusi elektrības tarifus un cenas. Taču jau ar nākamo gadu ir rasts risinājums, un varu droši teikt, ka elektrības cena samazināsies.

Papildus Ekonomikas ministrijā esam raduši ļoti lielu atbalstu mājokļa iegādes atbalsta programmai ģimenēm ar bērniem. Un, redzot pozitīvos rezultātus līdz šim, ir iegūts palielinājums no 2,5 miljoniem eiro pagājušajā gadā uz četriem miljoniem nākamajā gadā, kas ļaus izsniegt aptuveni 2600 jaunajām ģimenēm garantijas mājokļa iegādei.

Tāpat vēlos uzsvērt arī ieguvumus izglītībā, investīcijas zinātnē, tostarp algu palielinājumu akadēmiskajam personālam par 10 procentiem.

Liels ieguvums būs arī darba ņēmējiem, jo ar nākamo gadu palielināsies minimālā alga no 380 uz 430 eiro. Tas, es domāju, būs ļoti liels atspaids cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.

Viena no VIENOTĪBAS prioritātēm ir bijusi drošība – drošība uz austrumu robežas, iekšējā drošība –, un arī šajā ziņā ir ļoti lieli ieguvumi.

Varu droši teikt, ka ieguvēji būs arī pensionāri, jo neapliekamais minimums pensijām augs no 235 eiro uz 250 eiro. Tāpat pensijas pieaugums līdz 15 eiro sagaidāms mazo pensiju saņēmējiem. Un, redzot to, ka Labklājības ministrija budžetā saņems papildu teju 40 miljonus eiro jaunajām iniciatīvām, domāju, ka arī pensionāri būs ieguvēji.

Un, protams, ir izdevies atrisināt ļoti lielu jautājumu, kas attiecas uz Labklājības ministriju, – būs demogrāfijas programma un ģimenes... valsts pabalsts ģimenēm ar bērniem. Un ir ļoti liels prieks par to, ka viens no atvieglojumiem ģimenēm būs arī tas, ka atvieglojums par apgādājamo personu augs no 175 eiro šajā gadā uz 200 eiro nākamajā, 2018.gadā.

Es domāju, kopumā diskusijas par budžetu, protams, būs ļoti plašas un lielas, bet lielos vilcienos budžets tomēr ir pozitīvs, un tādēļ, kā saka, kopīgiem spēkiem Saeimā mēģināsim izveidot ļoti kvalitatīvu budžetu 2018.gadam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Upeniekam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji! Man šodien bija tas gods ziņot par vienu likumprojektu, kuru ir iesniegusi Kultūras ministrija kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, proti, likumprojektu “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”.

Kā jau visi kultūras darbinieki noteikti zina, ir Dziesmu un deju svētku padome, kas atbild par mākslinieciskām lietām, un ir arī rīcības komiteja, un šajā rīcības komitejā, kā to paredz šis likumprojekts, tiks izveidota operatīvās vadības grupa.

Operatīvās vadības grupu ir paredzēts izveidot tādēļ, ka dziesmu un deju svētki – lielie dziesmu un deju svētki – notiek daudzās vietās. Katrā vietā būs šāda operatīvās vadības grupa, kurā būs cilvēki no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un kurā būs arī viens cilvēks, kurš būs svētku rīkotāja pārstāvis. Viņš būs operatīvās vadības grupas vadītājs, kurš varēs pieņemt lēmumu.

Kā jau sacīja mana kolēģe, arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā mēs pārrunājām šo jautājumu. Mūsuprāt, tas, ka katrā vietā būs šādi cilvēki, kuri tomēr vēros, kas notiek tajā vietā, lai varētu operatīvi reaģēt, ja notiktu kādi negadījumi (tpu, tpu, tpu – es ceru, ka tādu negadījumu nebūs!), ir labs lēmums, jo, ja rūpējamies par svētku dalībnieku un apmeklētāju drošību, svētki ir izdevušies.

Attiecībā uz budžetu, kurš ir iesniegts Saeimā, man liels prieks, ka Kultūras ministrijas budžetā pašreiz ir paredzēts finansējums valsts bibliotēku un muzeju darbiniekiem. Es ceru, ka pašvaldību vadītāji, kuri ir dibinājuši paši savas bibliotēkas un muzejus, sekos Kultūras ministrijas piemēram un parūpēsies arī par savu darbinieku, teiksim, konkurētspējīgām algām, ja es tā drīkstu teikt.

Tuvojas sestdiena un svētdiena, godājamie radioklausītāji. Tā kā tas ir tāds laiks, kad mēs gribam atpūsties, piemēram, pie labas mūzikas, es jūs visus varu informēt, ka vakar Raimonds Pauls stādīja priekšā jeb, pareizāk sakot, prezentēja savu jauno devumu – albumu, kas saucas “Kad tu ej pie bitēm”. Mēģiniet atrast to gan veikalos, gan sociālajos tīklos, paklausieties lielisku mūziku lielisku mākslinieku izpildījumā.

Lai jums jaukas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Skujiņam.

Un noslēgumā šodien runās frakcijas SASKAŅA deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Likuma grozījumu projekts bija vērsts uz plašu precizējumu ieviešanu un spēkā esošā likuma pilnveidošanu. Precizējumu ieviešana tiek piesegta ar esošo Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu un regulu. Frakcija SASKAŅA neatbalsta šo likumprojektu, kas jau radījis uztraukumu sabiedrībā. Mēs uzskatām, ka šie grozījumi, kuri paredz nepieciešamību obligāti veikt OCTA visiem izmantojamiem sauszemes transportlīdzekļiem, ieskaitot arī tos, kuri tiek izmantoti slēgtā teritorijā, var radīt lielus finansiālus zaudējumus Latvijas uzņēmumiem un saimniecībām. Rodas jautājums: kā Ministru kabinets varēja atbalstīt bez iebildumiem (atkārtoju – bez iebildumiem!) šo likumprojektu?

Pašlaik Saeima gatavojas izskatīt 2018.gada valsts budžetu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Artūram Rubikam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jauka diena, un uz sadzirdēšanos!