Frakciju viedokļi 2017.gada 5.oktobrī

(09.10.2017.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šodien Saeimas sēde, un par to, kādi jautājumi tajā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti, tuvākajā pusstundā raidījumā “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Aizvadīta spraiga un notikumiem bagāta nedēļa. Iesākumā vēlos pievērst uzmanību šīs nedēļas notikumiem Spānijā, kas saistīti ar Katalonijas neatkarības referenduma notikumiem. Lai kāda būtu attieksme pret Katalonijas neatkarības centieniem, uzskatām, ka Spānijas centrālās vadības rīcība, apspiežot referendumu un izvēršot vardarbību pret savas valsts civiliedzīvotājiem, ir nepieņemama un pelnījusi nosodījumu. Šādi jautājumi mūsdienu Eiropā ir jārisina ar diplomātijas, nevis ieroču un policijas palīdzību, tāpēc ceram uz situācijas deeskalāciju un normalizēšanos.

Šodien Saeimas sēdē skatīti daudzi būtiski jautājumi un pieņemti ne mazāk svarīgi lēmumi. Tāpēc uzreiz pievērsīšos ieskatam par Saeimas pieņemtajiem lēmumiem.

Tālākai izskatīšanai komisijās nodoti divi likumprojekti: Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums un Veselības aprūpes finansēšanas likums. Ar jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu vēlamies risināt dažādus sabiedrisko mediju pārvaldības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citus jautājumus, lai stiprinātu caurskatāmu, stabilu un saturīgi augstvērtīgu sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – darbu, vienlaikus nodrošinot atklātu pārvaldību un atbildību sabiedrības priekšā. Tāpat jaunā likuma ietvaros paredzēts veidot atsevišķu sabiedrisko mediju padomi, kas nodarbotos tieši ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvaldību. Ņemot vērā, ka līdz šim eksistējošais sabiedrisko mediju pārvaldības modelis ir apgrūtinājis šo mediju attīstību, šis likumprojekts ir ļoti labs rāmis, lai risinātu gan iekšējās, gan ārējās pārvaldības un kvalitātes jautājumus sabiedriskajos medijos.

Šodien nodevām izskatīšanai komisijās arī Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Šis likumprojekts ietver būtiskas atbildes par valsts apmaksāta veselības aprūpes nodrošinājuma nākotni un uzskatāms par loģisku turpinājumu veselības aprūpes sistēmas reformas plāniem. Ņemot vērā kritiskos atzinumus un trauksmes celšanu par akūtām problēmām mūsu veselības aprūpes sistēmā gan no mediķu un medicīnas iestādēs nodarbināto, gan no pacientu, gan arī no tādu starptautisko organizāciju kā OECD puses, novērtējam šī jautājuma operatīvu virzīšanu izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā.

Galīgajā lasījumā šodien lēmām par Konkurences likuma grozījumiem, kas nepieciešami, lai lietas, kas saistītas ar konkurenci, varētu izskatīt efektīvāk un lai pilnveidotu konkurences tiesību pārkāpumos cietušo personu aizsardzību. Ieviešot šos grozījumus, nodrošināsim godīgāku konkurenci, kā arī aizliegsim tirgus dalībnieku diskrimināciju. Tādā veidā tiktu novērsta atšķirīgu konkurences apstākļu radīšana vai jebkādi citi konkurences tiesību pārkāpumi.

Kā mums visiem zināms, Latvijas Republikas himna ir viens no svētākajiem mūsu valsts simboliem, un ikvienam ir pienākums pret to izturēties ar cieņu, tā parādot cieņu tām vērtībām, kas ir Latvijas valsts pamatā. Lai novērstu gadījumus, kad persona izrāda necieņu ne tikai pret Latvijas valsts himnu, bet arī pret tās atveidojumu, proti, ja kāds no himnu veidojošiem elementiem, piemēram, teksts ir atainots atsevišķi vai citādi, nekā tas noteikts likumā, ar grozījumu likumā “Par Latvijas valsts himnu” turpmāk tiks paredzēta administratīvā atbildība par necieņas izrādīšanu arī Latvijas valsts himnas atveidojumiem. Šādā veidā nodrošināsim valsts himnai kā svarīgam mūsu valsti definējošam simbolam pienācīgu aizsardzību un cieņu.

Šodien atbalstījām arī komplekso grozījumu ietvaros Tieslietu ministrijas iniciētos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuros, ņemot vērā, ka turpmāk noziedzīgi iegūtas mantas definīcijas un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas tiesiskais pamats būs noteikts Krimināllikumā, tiek precizētas likumā dotās atsauces. Šie ir precizējoši grozījumi Krimināllikumā un saistītos likumprojektos, un to kompleksais mērķis ir novērst aktuālās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un izpildes regulējumā.

Šobrīd trūkst efektīva tiesiskā regulējuma noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildē, tāpēc kopējās situācijas uzlabošanai nepieciešams veikt izmaiņas likumā.

Noslēgumā par dažām Nacionālās apvienības aktualitātēm. Šonedēļ Nacionālā apvienība tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta vadību saistībā ar pēdējā laikā publiskajā telpā nonākušo informāciju, kas liecina, ka dažādos sektoros tiek īstenota sistemātiska politika aplokšņu algu izmaksāšanā, kas kropļo konkurenci un mazina kopējo valsts labklājību. Turpināsim sekot notikumu attīstībai un esam gatavi sadarboties gan ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan citām instancēm, lai izskaustu šādu biznesa modeļu eksistences iespēju.

Tāpat esam gandarīti par koalīcijas sanāksmē saņemto apstiprinājumu no Ministru prezidenta, ka Latvijai būs noraidoša pozīcija saistībā ar izskanējušo informāciju par Eiropas Komisijas plāniem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm atkal uzsākt migrantu pārdales kvotu sistēmu, pārdalot 50 000 migrantus no Ēģiptes, Lībijas, Čadas un citām valstīm. Kā iepriekš, tā arī tagad kategoriski iestājamies pret šādiem mehānismiem un uzsveram, ka migrācijas jautājumi ir nacionālā valsts kompetencē.

Paldies par uzmanību! Un visu labu! 

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien esmu deleģēta no ZZS frakcijas, un man ir tā iespēja jums stāstīt par jautājumiem, kuri tiek skatīti Sociālo un darba lietu komisijā un kuri šodien tika skatīti arī Saeimas sēdē. 

Es turpinu savu kolēģu teikto. Patiešām Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts šodien tika nodots komisijām, šoreiz kā vienīgajai – Sociālo un darba lietu komisijai, un es pateicos kolēģiem par iespēju mums organizēt speciālu starpbrīdi, kurā izskatījām likumprojektu pirmajam lasījumam. Un arī Saeimas sēdē likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts. Šodien komisijas sēdē likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas likums” izskatīšanā piedalījās gan Veselības ministrijas, gan Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī citas nopietnas amatpersonas: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Kera kungs, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Roberts Fūrmanis, Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Ilze Neparte. Diemžēl pie mums nebija ieradies Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalēja kungs. 

Deputātiem bija katram savs viedoklis, un deputāti jau aktīvi iesaistījās, gatavojot Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu pirmajam lasījumam. Un es vēlos teikt, ka Saeima, atbalstot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, izdarīja svētīgu darbu, lai mēs varētu strādāt un gatavot to otrajam lasījumam. Jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts pietiekami ilgs – 27.oktobris, līdz ar to man ir pienākums un tiesības aicināt ārstniecības personas, arī nevalstiskās organizācijas, pacientu tiesību aizsardzības organizācijas, nākt mums palīgā un iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Noteikti tos gaidīsim.

Un vēl viena lieta, kas tika šodien skatīta, ir jautājumi par apropriāciju pārdali. Sociālo un darba lietu komisiju interesēja apropriācijas pārdale par labu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai. Sociālo un darba lietu komisija ar šādu aicinājumu griezās Ministru kabinetā, un Ministru kabinets šo jautājumu skatīja 15.septembra ārkārtas sēdē. Ministru kabineta rīkojumā Nr.510 skaidri un gaiši noteikts: Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai – 11 miljoni eiro, un Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai – 5,4 miljoni eiro. Ministru kabineta rīkojuma 2.punktā ir skaidri ierakstīts, ka finansējums novirzāms attiecīgajām klīniskajām universitātes slimnīcām norēķiniem par iepriekšējā periodā sniegtajiem pakalpojumiem un iegādātajām precēm, lai nodrošinātu nepārtrauktu terciāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientiem un stabilu finanšu situāciju slimnīcā.

Kādi ir šie pakalpojumi, to jau noteikti kāds no maniem kolēģiem tālāk stāstīs. Bet pamatu pamatos tās ir zāles un viss nepieciešamais aprīkojums, lai ārstētu slimniekus šajās divās universitātes slimnīcās, kurās strādā ārstniecības personas ar visaugstāko kvalifikāciju. Un arī šeit es saku paldies kolēģiem deputātiem, kuri atbalstīja šo apropriāciju, jo sākuma periods – no šī rīta vai no vakarvakara – bija diezgan satraucošs: vai mēs to varēsim izdarīt vai ne.

Bet saku lielu paldies. Vēlu veiksmīgu un mierīgu nedēļas nogali.

Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien Saeima pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar sistēmu, kura pašlaik spēkā, ir šādas.

Tā saucamo (tautas valodā) pielaidi jeb atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ja lēmums par šādas atļaujas piešķiršanu bija negatīvs, pārsūdzēt vai lūgt pārskatīt šo lēmumu bija iespējams vienai no trim Latvijas drošības iestāžu vadībām. Ja arī tur lēmums tika paturēts spēkā, šo lēmumu varēja pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokuratūra, protams, ir tiesu varas sastāvdaļa, bet nav tiesa.

Satversmes tiesa šī gada sākumā lēma, ka šāda kārtība neatbilst Satversmei. Līdz ar to grozījumi paredz, ka lēmumu, kuru būs pieņēmusi viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm – vai tas būtu Satversmes aizsardzības birojs, vai Militārās izlūkošanas dienests, vai Drošības policija –, varēs pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet, ja ģenerālprokurors atstās spēkā iestādes negatīvo lēmumu par speciālās atļaujas saņemšanu darbam ar valsts noslēpumu, tad šādu lēmumu varēs jau pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Turklāt negatīva lēmuma rezultātā konkrētā amatpersona tiks iepazīstināta ar lēmuma kopsavilkumu, kas agrāk netika darīts. Agrāk drošības iestādes intervēja amatpersonu, kurai bija nepieciešama šī pielaide darbam ar valsts noslēpumu, un balstījās uz to, ka intervijā uzdotie jautājumi ir pietiekami, lai konkrētā amatpersona secinātu, kāpēc viņa vai viņš nevar saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.

Grozījumi, kuri šodien tika atbalstīti, paredz, ka konkrētajai amatpersonai tiks izsniegts lēmums, informācijas kopsavilkums par iemesliem, kāpēc pielaide netiek piešķirta. Bet, ja persona pārsūdzēs to tālāk tiesā, tad Administratīvā apgabaltiesa saņems pilnīgi visu informāciju, kura tai būs nepieciešama, lai lemtu par pārsūdzības noraidīšanu vai lēmuma atstāšanu spēkā. Es domāju, ka jaunā kārtība atbilst mūsu Satversmei un demokrātiskām normām. Un, kā jau teicu, Saeimas sēdē tā vienbalsīgi tika atbalstīta.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim.

“Frakciju viedokļus” turpinās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!


S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien arī stāstīšu par izmaiņām veselības aprūpes finansēšanā. Likumprojekts tika nodots nulles lasījumā šodien komisijai un uzreiz tika izskatīts pirmajā lasījumā, kā arī tika atbalstīts Saeimas sēdē.

Jaunā finansēšanas sistēma ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus, kā arī ārvalstu pilsoņus, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību. Pašlaik Latvijas iedzīvotāji var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no nodokļu iemaksām, kas ir virzītas veselības aprūpei. Medicīnas pakalpojumu nepieciešamā skaita nodrošināšanai tiek plānots palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, nodrošinot pieaugumu, ne mazāku par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, un tad pakāpeniski nodrošināt pieaugumu, kas nebūtu mazāks par 442 miljoniem eiro 2020.gadā.

Tiek plānots palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi par vienu procentu – pusi darba devējam un pusi darba ņēmējam. Valsts apmaksāts medicīniskās palīdzības minimums tiks sniegts neatkarīgi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs personām, par kurām tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vai kuras veic šīs iemaksas brīvprātīgi, kā arī konkrētajām likumprojektā uzskaitītajām personu grupām.

Latvijas iedzīvotājiem, kuri neatbilst norādītajām kategorijām, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, būs nepieciešams veikt veselības apdrošināšanas iemaksas patstāvīgi. Tiek plānots, ka veselības apdrošināšanas iemaksu apmērs 2018.gadā būs viens procents no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas un 2020.gadā palielināsies līdz pieciem procentiem. 

Frakcija SASKAŅA uzskata, ka valsts finansējuma palielinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar medicīnas pakalpojumiem, taču plānots stingri kontrolēt, lai šie līdzekļi mērķtiecīgi un lietderīgi tiktu izmantoti, lai finansējums būtu vērsts uz valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu skaita palielināšanu. 

Paldies jums par uzmanību. Un visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Šodienas sēde man kā ārstam bija patīkama ar to, ka tā noritēja medicīnas problēmu gaisotnē. Un tas ir būtisks solis. Bet mazs solis – saņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts.

Likums ir ārkārtīgi vajadzīgs, bet tas ir virspusējs, fragmentārs, neizstrādāts, un līdz ar to komisijai, kurai būs jāstrādā sadarbībā ar citām organizācijām, būs ārkārtīgi liels darbs, lai konkretizētu dažādas tajā iekļautās normas, to skaitā pašu būtiskāko, kas satrauc Latvijas Reģionu apvienību un daudzas citas opozīcijas partijas, kā arī mediķu sabiedrību, Medicīnas darbinieku arodbiedrību.

No likuma ir pazudusi norma par finansēšanas apjomiem un tā pieaugumiem nākamajos periodos. Protams, var teikt, ka tas parādās anotācijā. Taču anotācija ir pavaddokuments, par kuru nebalso un kuram nav likuma spēka, un līdz ar to no šādos pavaddokumentos ierakstītajām tēzēm ir ļoti viegli atteikties. Šādas koncepcijas – šādas anotācijas – jau gadu desmitiem ir bijušas citus likumus pavadošajos dokumentos, bet diemžēl, ja tās neiestrādā likumos, tās nestrādā.

Nepatīkami ir tas, ka, piemēram, zinātnē šāda likumā esoša norma arī tiek ignorēta. Šā likumprojekta sakarā tātad sāksies plašas diskusijas jau pirmdien Saeimā rīkotajā konferencē.

Otrs jautājums bija par apropriācijas līdzekļu pārdali divām Latvijas lielākajām slimnīcām. Man nepatika šī forma, šis veids, kādā šie līdzekļi tiek piešķirti, jo tie bija jāpiešķir laikus, jau reizē ar gada budžetu. Kārtējo reizi parādījās ierēdņu, Veselības ministrijas ierēdņu, neizdarība. Katrs no viņiem šajā gadā vai iepriekšējā periodā ir saņēmis tikai piemaksās vien vairāk nekā 5000 eiro, taču viņi sagatavo šādus nekvalitatīvus dokumentus! Netiek ņemts vērā tas, ka pacienti nav spējīgi nomaksāt savas pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, ka slimnīcām šis nepiedzenamais parāds katru gadu pieaug par apmēram 700 000 eiro gadā. Tas parāds tikai šajā sadaļā pieaudzis par ievērojamu summu!

Nākamais un pats pēdējais jautājums, kuru gribu šodien pieminēt, ir kopā darāmais darbs. Turpinājās šajā nedēļā darbs tā sauktajā oligarhu sarunu parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un šis darbs tiek darīts konstruktīvi, un šķiet, ka nu jau ir paveikta vairāk nekā puse, un mēs ķeramies jau pie secinājumu un dokumentu gatavošanas atskaitei. Nav vairs būtisku strīdu starp komisijas locekļiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Un raidījuma noslēgumā runās frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!  

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī Saeimas sēde tiešām bija bagāta ar jaunām iniciatīvām, jaunām politiskām iniciatīvām. Šī Saeimas sēde bija arī īpaša ar to, ka kārtējo reizi Ministru kabinets un pozīcija nodemonstrēja to, ka likumi viņiem nav rakstīti, ka viņi var pārkāpt likumus. Proti, stāsts ir par to, ka tajā brīdī, kad ir lielas vēlmes un lielas vajadzības, var ignorēt likumus. Ir Fiskālās disciplīnas likums, kas stingri nosaka, kādā veidā, grozot budžetu, var pārdalīt līdzekļus, kam tos drīkst dot un kam nedrīkst, un šis likums noteic, ka tajā brīdī, kad veidojas līdzekļu ekonomija, piemēram, iemaksām Eiropas Kopienas budžetā vai valsts parāda apkalpošanas izdevumos, tad šie līdzekļi ir jānovirza parāda mazināšanai vai fiskālās rezerves veidošanai. Bet nē! Protams, Ministru kabinetam un pozīcijai ir taču vēlme parādīt, ka veidojas “ārkārtas” (es gribu teikt pēdiņās!) situācijas, lai varētu tikt pie papildu līdzekļiem. Jo – kā gan pēkšņi Ministru kabinetā var izveidoties situācija, ka ir jālabo gan ventilācijas sistēma, gan ūdens caurules jāmaina?! Pēkšņi ir atcerējušies, ka jāmaina datori Valsts kancelejā, jo citādi nevarēs nodrošināt Ministru kabineta darbu! Tas nekas, ka datortehnika ir iegādāta 2011. un 2012.gadā. Pēkšņi ir atcerējušies, ka šī datortehnika ir veca. Un tā taču ir “ārkārtas” situācija! Tad jau mēs varam finansēt. Ir bijuši plūdi, bet izrādās, ka plūdu sekas ir jānovērš pirmām kārtām Bulduros un Jelgavā, jo ir taču jāmaina un jāaprīko Bulduru Dārzkopības vidusskolas laboratorijas, ir baseins jāsakārto, ir traktortehnika jānopērk. Ir vajadzīgas vēl citas lietas vairāk nekā 1,4 miljonu eiro apmērā, jo tur taču to plūdu sekas ir jānovērš. Tāpat Lauksaimniecības Universitātē gan staļļi jālabo, gan sistēmas jāmaina, jo tur taču ir “ārkārtas” situācija, tur ir plūdu sekas jānovērš. Zemnieki, protams, var pagaidīt.

Šie divi miljoni eiro noteikti būtu daudz noderīgāki zemniekiem nekā šāda veida “plūdu seku” likvidēšanai mācību iestādēs.

Kas vēl mums ir “ārkārtējs” noticis? Mums taču vajag arī vēl papildu štata vietas nofinansēt gan Ekonomikas ministrijā, gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nekas, ka Ministru kabinets ir deklarējis, ka iet uz mazu, efektīvu valsts pārvaldi, ka ir plāni, kādā veidā mazināt štata vietu skaitu. Tie, kuri šobrīd biznesa jomā darbojas, – saturieties, jo jums būs jāfinansē nevis mazāka valsts pārvalde, bet gan lielāka valsts pārvalde! Jo, pirms sāk samazināšanu, vajag taču izmantot visas iespējas, kā var šo valsts pārvaldi palielināt.

Ko mēs vēl uzzinājām jaunu? Ka mēs nekādi nespējām noskaidrot, kas īsti valstī ir Ministru prezidents. Jo jau otro reizi mēs uzdodam jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, lai viņš dod mums savu, Ministru prezidenta, vērtējumu par to, kā valdībā strādā esošais izglītības un zinātnes ministrs, risinot jautājumus par skolēnu brīvpusdienām, par to, cik pamatots ir tās dotācijas lielums, ko saņem pašvaldības šo brīvpusdienu nodrošināšanai. Taču mēs saņemam nevis Ministru prezidenta atbildi, kā viņš, būdams Ministru prezidents, vērtē izglītības un zinātnes ministra darbu, bet gan jau otro reizi saņemam paša izglītības un zinātnes ministra atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem Ministru prezidentam. Šo vēstuli Ministru prezidents vienkārši pāradresē izglītības un zinātnes ministram, un šo pāradresāciju ir parakstījusi Ministru prezidenta juridiskā padomniece. Tātad droši vien juridiskā padomniece, ierēdņi ir tie, kas šobrīd valstī nosaka, kurš sniegs atbildes deputātiem.

Un, nesamierinoties ar to, ka nespējam sagaidīt atbildi no Ministru prezidenta, mēs šodien sagatavojām pieprasījumu Ministru prezidentam, ko nākamajā nedēļā iesniegsim, jau ar 10 deputātu parakstiem prasot atbildēt uz jautājumu, kad beidzot Ministru prezidents sapratīs, ka mēs lūdzam tieši viņam viedokli par to, kā strādā valdībā izglītības un zinātnes ministrs.

Paldies, cienījamie radioklausītāji, par jūsu uzmanību!  

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka nedēļas nogale! Uz sadzirdēšanos nākamreiz! 

Svētdien, 22.decembrī