Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir zināms, ka Latvija, 2010.gadā ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un nodrošināt visu personu ar invaliditāti pilnīgu un vienlīdzīgu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tāpēc gan Labklājības ministrijai, gan Saeimai aktīvi un ātri jārisina problēmas šajā jomā. Un viena no kārtējām problēmām tiks atrisināta, jo šodien galīgajā lasījumā ir pieņemts grozījums Invaliditātes likumā.

Kādēļ likuma grozījums ir vajadzīgs? Īstenībā, ja ir jārunā īsumā, problēma ir rindās un tajā, ka samazinās ārstu skaits mūsu valstī. It īpaši to ārstu skaits, kuri profilējas šajā jomā. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija jeb vienkārši Valsts komisija, ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi. Valsts komisijas izdotie administratīvie akti turpmāk rada tiesiskas sekas Latvijas iedzīvotājiem. Piemēram, Valsts komisijas lēmums ir priekšnoteikums, lai cilvēki saņemtu invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā, kā arī citus invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos sociālos pakalpojumus, pabalstus un atvieglojumus. Valsts komisijas sniegto pakalpojumu skaits saistībā ar medicīniskajām indikācijām un citām manipulācijām arvien palielinās, savukārt Valsts komisijas ārstu skaits ir samazinājies man nezināmu iemeslu dēļ. Līdz ar to veidojas rindas. Jo laika posmā, kamēr Valsts komisija lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet iepriekš noteiktās invaliditātes termiņš jau ir beidzies, cilvēkam lēmuma gaidīšanas posmā nav tiesību uz invaliditātes pensiju un citiem personām ar invaliditāti paredzētiem atbalsta pasākumiem.

Likuma grozījumu pieņemšanas rezultātā situācijās, kad Valsts komisijā tiek saņemts personas iesniegums par atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, bet ir apdraudēta lēmuma pieņemšana noteiktā termiņā, piemēram, mēneša laikā, kā tas ir noteikts, Valsts komisijai tagad būs tiesības pagarināt iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētas personas lietā.

Mēs ļoti ceram – un domāju, tā arī būs –, ka likuma grozījumu rezultātā iedzīvotājiem tiks novērstas nelabvēlīgās sekas, proti, rindas, kad persona dokumentus invaliditātes ekspertīzei ir iesniegusi laikus, taču Valsts komisijas kapacitāte nav pietiekama, lai invaliditātes ekspertīze tiktu veikta, ievērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos termiņus. Tādējādi tiks aizsargātas cilvēka ar invaliditāti tiesības uz sociālo nodrošinājumu, sevišķi situācijās, kad invaliditātes pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invaliditātes gadījumā ir personas vienīgais ienākumu avots. Aizsargājot cilvēku ar invaliditāti tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tiks veicināta cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesību ievērošana. Tā ir mūsu pārliecība.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Es arī gribu izteikt atbalstu likumam, kurš šodien tika pieņemts Saeimā – “Grozījums Invaliditātes likumā” –, bet vēlos sākt ar pateicību kolēģiem deputātiem, jo no deputātiem, kuri piedalījās sēdē (kopskaitā 88), 85 deputāti nobalsoja par to, ka likums šodien jāizskata steidzamības kārtā. Un 86 deputāti nobalsoja par likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Līdz ar to atbilstoši mūsu valstī noteiktajai kārtībai esam vienojušies ar Saeimas Juridisko biroju, ka jau šodien likums tiks nosūtīts Valsts prezidentam izsludināšanai, un, ņemot vērā šādus balsošanas rezultātus, triju dienu laikā Valsts prezidents izsludinās likumu un tas stāsies spēkā 14.dienā pēc izsludināšanas. Tātad patiesībā mēs jau šodien varam prognozēt, kad likums varētu oficiāli stāties spēkā pēc tam, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents.

Par Invaliditātes likuma grozījumu es vēlos kolēģim Agešinam vienīgi piebilst, ka jautājums šeit nebūs tik daudz par invaliditātes termiņa pagarinājumu, kā par to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra drīkstēs atbilstoši likuma grozījumam turpināt izmaksāt invaliditātes pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu, ja personai nav pierādāmā darba stāža līdz nākamajam administratīvajam aktam, tas ir, līdz tai dienai, kad VDEĀVK būs izskatījusi šo jautājumu un pieņēmusi nākamo atbilstošo lēmumu.

Līdz ar to tik tiešām mēs nodrošināsim, lai Latvijā nebūtu gadījumu, kad invalīdam ir jāpaliek bez iztikas līdzekļiem mēnesi, divus vai sliktākajā gadījumā, kādi mums ir zināmi, pat trīs mēnešus.

Vienlaikus vēlos vērsties gan pie cilvēkiem, kuriem šodien ir noteikta invaliditāte, gan arī pie ģimenes ārstiem, un aicinu būt ļoti uzmanīgiem un skatīties invaliditātes termiņa beigu datumu, jo tas, ka pēdējā brīdī vai pēdējā dienā tiek iesniegti valsts komisijā dokumenti (arī tādi gadījumi mums ir), gribētos teikt: “Dariet to nedaudz ātrāk, vismaz 10–15 dienas iepriekš!”

Vienlaikus šodien esmu pilnvarota Sociālo un darba lietu komisijas vārdā paust gandarījumu, ka mums kopīgiem spēkiem ir izdevies arī šajā, 2016., gadā no valsts pamatbudžeta, Veselības ministrijas iekšējo budžetu pārdalot, ievērojamus naudas līdzekļus novirzīt finansējumam kompensējamiem medikamentiem infekciju slimību ārstēšanai. Un šeit es vēlos pieminēt divas ļoti nopietnas infekcijas, tās ir C hepatīts un HIV vīruss. Manuprāt, esam centušies un daudz darījuši, un paldies arī kolēģiem deputātiem, kuri nestrādā Sociālo un darba lietu komisijā, bet ir mums pievienojušies jautājumā par onkoloģijas pacientu atbalstu. Tas ir jautājums par “zaļo koridoru” jeb tā saucamo ceļa karti, lai iespējami ātri uzsāktu ārstēšanu, ja ģimenes ārsts konstatē iespējamu onkoloģisku saslimšanu.

Cienījamie radioklausītāji! Es jūs aicinu ar jautājumiem, kādi jums ir sasāpējuši gan veselības aprūpē, gan arī sociālā bloka jautājumos, griezties nevalstiskajās organizācijās, griezties pie mums Saeimā, griezties pie jūsu ievēlētajiem Saeimas deputātiem, un es esmu pārliecināta, ka tādos gadījumos, ja mums ir nepieciešams steidzami palīdzēt vai steidzami labot kādus likuma pantus, mēs to esam spējīgi izdarīt un arī izdarām.

Vēlu jums veiksmīgu šo nedēļas nogali. Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Jānis Ruks. Lūdzu!

J.Ruks (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika pieņemti vairāki likumprojekti pirmajā lasījumā, kuri skar likumu grozījumus ļoti šaurā jautājumu lokā, kas nebūt nav svarīgākās likumu izmaiņas, kuras gaida sabiedrība, piemēram, grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” un grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Latvijas Reģionu apvienības frakcija noteikti iesniegs priekšlikumus likumprojektu otrajam lasījumam, kas skar būtiskas sabiedrības intereses šo likumu kontekstā, un aicinu to darīt arī savus kolēģus Saeimā.

Saeimas sēdē otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Informēšu radioklausītājus, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt zemessargu pilna cikla apmācību, kā arī pildīt Zemessardzei uzticēto uzdevumu – nodrošināt rezerves karavīru apmācību. Apmācībās ir nepieciešams piesaistīt vairāk zemessargu, kuri pilda kvalificētu speciālistu amata pienākumus. Tā kā šiem zemessargiem ir jāapgūst viņiem noteiktā ikgadējā apmācība – vismaz 20 dienu gadā –, viņu iesaistīšana citu zemessargu apmācību procesa nodrošināšanā ir ļoti ierobežota. Apmācību nodrošināšanu ar kvalificētiem speciālistiem būtiski apgrūtina šobrīd spēkā esošais ierobežojums zemessargus iesaistīt mācībās vai dienesta uzdevumu izpildē vairāk nekā 30 dienu gadā. Likumprojekts paredz iespēju nodrošināt zemessargu un rezerves karavīru kvalitatīvu apmācību, iesaistot zemessargus šī procesa nodrošināšanā vairāk nekā 30 dienu gadā, izmaksājot zemessargiem Ministru kabineta noteikto kompensāciju.

Uz otro lasījumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosināja – un Saeimas sēdē šis priekšlikums tika atbalstīts –, ka maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 55 gadi, kas jau bija noteikts, bet zemessargam, kurš pilda aizsardzības ministra noteiktās svarīgās profesijas kvalificētā speciālista pienākumus, – 60 gadu.

Latvijas Reģionu apvienības deputāti atbalstīja šos grozījumus un uzskata, ka šie likuma grozījumi būtiski uzlabos zināšanu un pieredzes nodošanu dienesta biedriem Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Novēlu visiem radioklausītājiem jauku nedēļas nogali un baudīt saulaino rudeni.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Rukam.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja biedram Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos norādīt, ka šodien cita starpā Saeimas darba kārtībā tika izskatīti divi likumprojekti, proti, “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” un “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, kuri ir saistīti ar apbūves tiesību ieviešanu no nākamā gada 1.janvāra.

Pirms kāda laika daudz tika diskutēts par to, kā likvidēt tā saucamo dalīto īpašumu, un apbūves tiesības ir viens no tiem veidiem, ko likumdevējs šobrīd jau ir atbalstījis un kas varētu būt vērstas uz to, lai mazinātu dalīto īpašumu nākotnē.

Vēlos atgādināt, ka šis apbūves tiesību regulējums paredz uz zemesgabala, kas nepieder attiecīgi ēkas īpašniekam, būvēt nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, attiecīgi nodibinot apbūves tiesību un reģistrējot to zemesgrāmatā. Tas ir ļoti būtiski. Un, izbeidzoties šai apbūves tiesībai, šī ēka vai nu tiek nojaukta, vai attiecīgi pāriet zemes īpašnieka īpašumā.

Šodien no darba kārtības tika izslēgti grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, jo bija diskusija par to, kurš tad ir nodokļa maksātājs – attiecīgi vai nu ēkas īpašnieks, vai zemes īpašnieks. Atbilstoši Civillikumā noteiktajam par nodokļa maksātāju būtu jāatzīst... Attiecīgi tātad zemes īpašnieks maksātu nekustamā īpašuma nodokli par zemi, savukārt ēkas īpašnieks – nekustamā īpašuma nodokli par ēku.

Jānorāda, ka par šo jautājumu Juridiskajā komisijā bija diezgan plašas diskusijas, jo Latvijas Pašvaldību savienība, norādot uz to, ka jau šobrīd bieži vien ir problēmas ar nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu, redzēja to, ka šis nekustamā īpašuma nodoklis būtu jāmaksā gan par ēku, gan par zemi attiecīgā nekustamā īpašuma, proti, zemes, īpašniekam. Un Juridiskā komisija sniedza arī savu vērtējumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par to, ka šāds risinājums nav paredzēts Civillikumā, proti, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā zemes īpašniekam par zemi un ēkas īpašniekam – par ēku.

Vēl viena iniciatīva, ko es vēlos nedaudz apspriest, ir saistīta ar Saeimai nosūtīto Valsts prezidenta vēstuli par likumdošanas kvalitātes uzlabošanu. Es vēlos informēt, ka jau šobrīd Saeimas Juridiskā komisija ir izveidojusi darba grupu, kura strādā pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Tātad Saeima pēc savas iniciatīvas vērtē Saeimas kārtības rulli, lai uzlabotu tieši likumdošanas procesu. Un, starp citu, arī mums ir plānots nākamās nedēļas otrdienā tikties ar Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas vadītāju Endziņa kungu, lai diskutētu par prezidenta izvirzītajiem priekšlikumiem likumu kvalitātes uzlabošanai, kas, kā mēs zinām, ir arī, protams, viens no Saeimas prioritārajiem jautājumiem.

Paldies, cienījamie radioklausītāji!

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Veiko Spolītis. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Ir ierasts, ka oktobris Latvijas parlamentārisma tradīcijā ir tā saucamais klusais mēnesis, kad galvenais darbs notiek komisijās un visi gatavojas savam nozīmīgākajam notikumam, proti, budžeta likuma pieņemšanai.

Neatkarīgi no tā tomēr notiek arī darbs ar citiem likumprojektiem, un tāpēc šodien gribu pieskarties diviem konkrētiem likumprojektiem. Proti, viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, par kuru notika visnotaļ spīvas diskusijas, un paldies gan Nacionālās apvienības, gan Latvijas Reģionu apvienības kolēģiem, kuri norādīja uz nepilnībām. Lai arī likuma grozījumi tika pieņemti gandrīz vienbalsīgi, tomēr šīs diskusijas mums parādīja arī tās diskusijas, kuras notiek frakcijas VIENOTĪBA iekšienē, proti, diskusijas par to, ka atšķirībā no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem... un kur nu vēl runāt par pārējo Eiropas Savienības attīstīto valstu piemēriem, kurās ir pieņemts depozīta likums, proti, cilvēki var savas saimniecībā pārpalikušās stikla, plastmasas un alumīnija pudeles nodot tuvējā lielveikalā! Diemžēl Latvija šajā jautājumā ir atpalikusi. Šāds likums nav vēl Saeimā pieņemts, tam šobrīd nepietiek balsu. Taču katrā ziņā frakcija VIENOTĪBA centīsies strādāt pie tā, lai uz valsts simtgadi mēs pie šāda likuma pieņemšanas beidzot nonāktu.

Otrs ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Kolēģis Ruks no Latvijas Reģionu apvienības jau ļoti skaidri izskaidroja, kādi bija tie pamati, labojumu jēga, proti, jautājums par vecuma celšanu... īpaši, ja zemessargi veic aizsardzības ministra sevišķos uzdevumus. Un līdz ar to arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā notika interesantas diskusijas par to, ka varbūt vispār nevajadzētu šo vecuma ierobežojumu atstāt. Katrā ziņā uz trešo lasījumu mēs noteikti atgriezīsimies pie jautājuma par vecuma ierobežojuma nepieciešamību Zemessardzē kā tādā.

Taču šeit arī der atgādināt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā diskutēto un Saeimā šī gada 16.jūnijā pieņemto Valsts aizsardzības koncepciju, kuru pieņēma 66 tautas priekšstāvji, bet 20 kolēģi atturējās. Proti, tās pieminēšana vienmēr nāk par labu, jo tā arī paskaidro Zemessardzes būtību vispārējā valsts aizsardzības sistēmā. Valsts aizsardzības koncepcija kalpo par pamatdokumentu Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam, kurš ir pieņemts laikposmam no 2012. līdz 2024.gadam. Proti, Valsts aizsardzības koncepcijā ļoti skaidri ir teikts, ka miera laikā Latvija uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, no kuriem 6000 ir profesionāļi, 8000 ir zemessargi, 3000 – rezervisti. Papildus tam plānā arī... Un tas ir interesanti Latvijas iedzīvotājiem – ir atgādinājums par to, ka mēs sasniegsim 2 procentus no mūsu iekšzemes kopprodukta mūsu aizsardzības sistēmai 2018.gadā. Un plāns ir vismaz 6 procentus skolu jaunatnes nodarbināt Zemessardzē, lai šādi gatavotu jauno audzi bruņoto spēku un Zemessardzes attīstībai.

Tāpēc šie grozījumi, kuri tika pieņemti otrajā lasījumā, manuprāt, veicina Zemessardzes kā mūsu aizsardzības mugurkaula attīstību. Diskusijas turpināsies arī trešajā lasījumā. Katrā ziņā ar to mēs parādām, ka Zemessardze ir tas spēks, ap kuru koncentrējas valsts aizsardzības spējas.

Un ar to es arī šodienas uzstāšanos beidzu. Un novēlu radioklausītājiem patīkamu nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies deputātam Veiko Spolītim.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas darba kārtībā viens no jautājumiem bija grozījuma pieņemšana Invaliditātes likumā.

Jāsaka, ka šis grozījums jeb labojums, kas bija vajadzīgs likumā, īstenībā ir Saeimas steidzami veiktais, tā teikt, glābiņš... glābt to situāciju, kas ir radusies Labklājības ministrijas neizdarības vai pat, varētu teikt, nolaidības dēļ. Proti, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, netikdama galā ar visiem pieteikumiem, kas bija šogad uzkrājušies, mierīgi liek tos kaudzītē! Nedz šī komisija, nedz Labklājības ministrijas ierēdņi, kuriem būtu jāsaprot, ka, nesaņemot ekspertīzes komisijas atzinumu, cilvēkiem tiek atņemts vienīgais ienākums, neko nedara! Ja ministrija patiesi zināja, ka tas tā ir, tad kāpēc neko nedarīja? Kāpēc komisijas vadītājs necēla trauksmi ministrijā? Šobrīd likumā ir izdarīts grozījums – tāds, lai šie cilvēki nezaudētu iespēju saņemt šo vienīgo ienākumu.

Taču tas, ko ministrija savā anotācijā arī bija norādījusi, – ka komisijas sniedzamo pakalpojumu skaits pēdējo sešu gadu laikā ir pieaudzis par 55 procentiem – uzliek pienākumu uztraukties un izvērtēt, kāpēc tik straujš ir pieaugums šiem pakalpojumiem Latvijā. Šis jautājums līdz galam šobrīd vēl nav izlemts.

Likums ir grozīts. Bet jautājums par komisijas vadītāja un arī Labklājības ministrijas ierēdņu atbildību vēl paliek mūsu deputātu kontrolē.

Gribu jūs informēt, ka deputātu darbs – tas nav tikai darbs komisijās un Saeimas sēdēs, kur tiek balsots. Šodien es vēlos jūs informēt arī par to, ka deputātu darbības forma ir jautājumu uzdošana ministriem par tēmām, par problēmām, kas valstī ir un par ko mēs varbūt publiski ne pārāk daudz esam dzirdējuši.

Frakcija “No sirds Latvijai” šodien uzdeva jautājumus ārlietu ministram Rinkēviča kungam par to, ka, izrādās, ministra kungs šogad septembra vidū parakstīja atbalsta vēstuli un teica, ka Latvija stingri atbalsta Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošā ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības līguma slēgšanu un arī pagaidu piemērošanu pirms līguma ratifikācijas nacionālajos parlamentos. Saeimas deputāti steidzamības kārtībā 10.oktobrī bija sasaukuši tikšanos un lūdza ministru, lai izskaidro, kādi apsvērumi bijuši par pamatu šādai atbalsta vēstulei; vai Latvijā ir bijušas apspriedes ar iesaistītajām personām; uz kā pamata ārlietu ministrs deva šādu viennozīmīgu Latvijas atbalstu. Mēs uzdodam ministram jautājumus par to, kāda ir nacionālā pozīcija šajā jautājumā, kādi pasākumi ir veikti, lai praktiski sagatavotos šī līguma pagaidu piemērošanai; kādi pasākumi ir veikti, lai pasargātu mazos un vidējos uzņēmumus Latvijā paaugstinātas konkurences apstākļos, kas iestāsies pēc šī līguma noslēgšanas. Tie ir jautājumi, kurus ārlietu ministrs, protams, apzinoties savas kā amatpersonas pilnvaras, pārzina, un viņam ir jādod informācija Latvijas iedzīvotājiem un, protams, arī deputātiem, jo parlamentā šis jautājums vēl nemaz nav izlemts.

Un otrs ir jautājumu bloks, kurus mēs šodien uzdevām veselības ministrei Čakšas kundzei. Tas ir saistīts gan ar Pasaules Bankas pētījumu, gan uz tā bāzes plānoto slimnīcu tīkla optimizāciju. Ja Pasaules Bankas pētījuma ietekmē un uz tā bāzes tiek veidots nacionālās politikas plānošanas dokuments, mūs uztrauc, vai šajā gadījumā šeit nenotiek būtiska kavēšanās. It īpaši tas ir saistīts ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas “A” korpusa otrās kārtas attīstību. Un mums ir lielas šaubas, vai ministrijas norādītais, ka šī korpusa pirmā kārta pilnu funkcionalitāti sasniegs nākamā gada 31.martā... Vai tiešām tā pilnā funkcionalitāte nozīmē arī visu darbam nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma esamību? Vai plānotie līdzekļi un pasākumi ir atbilstoši šim grafikam?

Otrs to jautājumu loks, kuri šajā pašā vēstulē ir uzdoti veselības ministrei, ir par slimnīcu tīkla optimizāciju. Proti, vai Pasaules Bankas pētījums, par kuru Latvijas Slimnīcu biedrība un veselības iestādes ir norādījušas, ka tur ir neprecīza informācija un ka tur ir runa tikai par īpaši sarežģītām palīdzības sniegšanas situācijām, bet netiek vērtēts, kā mūsu slimnīcas uz vietām reāli sniedz neatliekamo palīdzību... Vai, neizvērtējot šos faktorus, tiešām nacionālās politikas plānošanas dokuments būs kvalitatīvs? Kā Latvijas iedzīvotājiem būs nodrošināta piekļuve ārstniecības iestādēm, it īpaši gadījumos, kuros nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība? Cik liels maksimālais attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz tuvākajai slimnīcai ir pieļaujams, lai mēs varētu uzskatīt, ka valsts nodrošina veselības aprūpi?

Šie jautājumi ir aktuāli Latvijas iedzīvotājiem, un tāpēc mēs šos jautājumus esam uzdevuši. Nākamajā nedēļā ministre un arī ārlietu ministrs sniegs savas atbildes. Redzēsim, kā rīkoties tālāk.

Paldies jums par uzmanību, un lai jums ir skaista nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!