Frakciju viedokļi 2016.gada 28.janvārī

(29.01.2016.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē no Saeimas nama tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Un pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Sveiciens visiem šajā pavasarīgi siltajā ziemas dienā. Šonedēļ galvenā aktualitāte joprojām ir sarunas par valdības veidošanu, un šodien ir ļoti svarīgas tikšanās, kurās mēs pārejam jau uz trīspusējām sarunām par valdības veidošanu, tādēļ es ļoti ceru, ka līdz šīs nedēļas beigām jau būs panākta vienošanās un jaunnedēļ varēsim redzēt jau nākamo valdību. Līdz ar to ceru, ka arī politikā atkusnis iestāsies drīz.

Par šodienas sēdi. Ja man ir tāda iespēja, vēlos izcelt vienu jautājumu, kurā ir panākts būtisks atrisinājums. Runa ir par problēmu sportā – par spēļu sarunāšanu, spēļu totalizatoriem, kas ir milzīga problēma gan pasaulē, gan arī Latvijā. Šodien trešajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Krimināllikumā un grozījumi Sporta likumā, kuri precīzāk definē, kas ir sporta spēļu sarunāšana un kādas sekas par to iestājas. Tādēļ ar šodienu ir noteikts, ka par sporta spēļu sarunāšanu pienākas sods līdz vienam gadam cietumā. Ja tas ir darīts ar finansiālu ieinteresētību, tad tas ir līdz pat trim gadiem cietumā, un, ja tas ir darīts grupā, tad tas ir pat līdz pieciem gadiem cietumā. Tādēļ tas noteikti ir skaidrs signāls visiem šī negodīgā rūpala piekopējiem, ka gan sportistiem, gan ieinteresētajām personām būs jārēķinās ar ļoti, ļoti bargiem sodiem par šādiem pārkāpumiem.

Bet, skatoties nākotnē, sporta jomā ir ļoti daudz lietu, kuras vēl nepieciešams sakārtot. Mūs pēdējā laikā ir pāršalkušas daudzas ziņas par dopinga lietošanu gan profesionālajā, gan amatieru sportā.

Tāpat Saeimā turpinās darbs pie drošības pasākumiem sporta sacensībās, lai nākotnē ne ūdens sportā, ne autosportā, ne arī motosportā vairs nebūtu letālu gadījumu. Un drīzumā Saeimā sagaidāmi apjomīgi grozījumi Sporta likumā.

Tas ir viss no manas puses.

Paldies klausītājiem par uzmanību. Lai jums jauka šī diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Upeniekam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa ir bijusi notikumiem bagāta. Nedēļas sākumā, otrdien, norisinājās ikgadējās ārlietu debates, kuru laikā deputātiem tika sniegta iespēja ne vien apspriest ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par 2016.gada prioritātēm, bet arī gan sabiedrībai, gan pārējiem deputātiem, gan ministriem un diplomātiem darīt zināmu savu redzējumu par Latvijas ārpolitikas būtiskajām prioritātēm. Ārpolitikas ziņojumā teikts un arī Nacionālā apvienība uzskata, ka šajā nemierīgajā un visai Eiropai nedrošajā laikā valsts galvenā prioritāte ir drošība. Ir jāstiprina Latvijas aizsardzības spējas, vairojot sabiedroto, NATO, militāro klātbūtni gan uz sauszemes, gan jūrā, gan arī pildot pašiem savu mājasdarbu – palielinot savu aizsardzības budžetu un arī atbilstoši to ieguldot. Ļoti nopietns izaicinājums ir un būs Eiropas migrācijas krīze, kuras risināšanā un piespiedu mehānisma ieviešanas novēršanā mūsu valsts vadītājiem un diplomātiem jau februārī būs jāiegulda nopietns darbs.

Tāpat jāstiprina Latvijas enerģētiskā neatkarība un jāvairo valsts ārējās ekonomikas jauda, padarot un veidojot Latviju par investīcijām drošu un draudzīgu valsti.

Turpinājumā – par Saeimas šodienas sēdes būtiskākajām aktualitātēm. Šodien skatīšanai komisijās nodots Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma projekts. Tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, kura mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Ņemot vērā Latgales reģiona problemātiku sociāli ekonomiskās attīstības ziņā, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona reģionā būs atbilstošs risinājums ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Likums nākotnē palīdzēs veidot daudz pārredzamāku politiku Latgales reģiona attīstībai.

Tāpat šodien skatīšanai komisijā tika virzīti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas vērsti uz institucionālās fragmentācijas, nozares smagnējuma un necaurskatāmības samazināšanu. Tie ir kompleksi grozījumi, kas ietverti plašākas zinātņu nozares reformas ietvaros, lai ilgtermiņā uzlabotu Latvijas zinātņu nozares kopējo kvalitāti.

Šodien trešajā lasījumā apstiprināti grozījumi gan Sporta likumā, gan Krimināllikumā, kas attiecīgi definē un aizliedz manipulāciju ar sporta spēļu rezultātiem, proti, aizliedz tā saukto spēļu sarunāšanu, un paredz kriminālatbildību par šā aizlieguma neievērošanu. Šie grozījumi nepieciešami, pielāgojoties situācijai gan starptautiskajā, gan vietējā sporta dzīvē. Sportam komercializējoties, neizbēgami ir parādījušies procesi, kas vērsti uz sporta spēļu iznākuma ietekmēšanu. Šāda veida prakse grauj un degradē sporta kultūras pamatprincipus un arī mazina sabiedrības interesi par sportu kā tādu. Kā zināms, reti kurš vēlēsies skatīties spēli, kuras rezultāts jau iepriekš ir zināms.

Nacionālā apvienība ir parakstījusi šodien apstiprināto Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, kurā ietverts aicinājums ārvalstu kompetentajām institūcijām respektēt Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savu valstspiederīgo tiesības ārpus Latvijas robežām, kā arī konsekventi ievērot 1963.gada Vīnes konvencijā noteiktos pienākumus un sadarboties ar Latvijas diplomātiskajiem dienestiem un konsulārajām pārstāvniecībām, kas atbild par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību, īpaši uzklausot to ieteikumus par bērnu turpmāko aprūpi Latvijas valsts kultūridentitātei atbilstošā ģimeniskā vidē.

Ņemot vērā pēdējā gada laikā aktualizējušās problēmas ar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, šī deklarācija ir nepieciešams atgādinājums gan mums, gan Ministru kabinetam nenogurstoši aizsargāt savu pilsoņu tiesības, lai kur tie atrastos.

Uz šīs apņemšanās nots arī noslēdzu šīsdienas ieskatu.

Paldies par uzmanību, un uz tikšanos nākamajā nedēļā!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Katru gadu, iestājoties ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums par makšķernieku, kuri nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu, un personu, kuras pārvietojas pa ledu, glābšanu. Lai risinātu šo jautājumu, Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Veicot normatīvo aktu izpēti šajā jomā un diskutējot ar iesaistītajām institūcijām par šiem jautājumiem Saeimas Juridiskajā komisijā, tika secināts, ka makšķerniekiem un personām, kuras pārvietojas pa ledu, atbildības mehānismu varētu veidot, paredzot pilnvarojumu kādai valsts vai pašvaldības iestādei noteikt aizliegumu konkrētās ūdenstilpēs atrasties uz ledus laika periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami, un gadījumos, kad minētais aizliegums tiktu pārkāpts, persona būtu administratīvi sodāma saskaņā ar APK.

Savukārt, izvērtējot iespējamo kompetento iestādi, kura varētu noteikt aizliegumu personai atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, tika konstatēts, ka vienas iestādes amatpersonai to noteikt attiecībā uz visām valsts teritorijā esošajām ūdenstilpēm būtu sarežģīti gan dažādu laika apstākļu valsts reģionos, gan atšķirīgo ūdenstilpju dēļ. Tika secināts, ka visefektīvāk šo jautājumu varētu risināt pēc teritoriālā principa, proti, katrai pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā nosakot aizliegumu visās vai noteiktās ūdenstilpēs atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, jo katra pašvaldība vislabāk pārzina tās administratīvajā teritorijā esošās ūdenstilpes un tām raksturīgās īpatnības.

Lai gan dažas pašvaldības pēc brīvprātīgas iniciatīvas nosaka paaugstinātas ledus bīstamības periodu, kā arī paredz administratīvo atbildību par tā neievērošanu pašvaldību saistošajos noteikumos par sabiedrisko kārtību, tomēr, lai risinātu minēto jautājumu valstiskā līmenī, likumā “Par pašvaldībām” ir jāparedz pašvaldībai tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, kad tas ir īpaši bīstams. Savukārt par aizlieguma neievērošanu ir paredzama atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Izstrādātais un šodien pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz papildināt APK ar jaunu pantu un noteikt administratīvo atbildību par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus pārkāpšanu.

Ņemot vērā pašreiz pašvaldības noteikto minimālo un maksimālo administratīvā soda lielumu par minētā aizlieguma pārkāpšanu, projektā ir paredzēts par pašvaldības aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas vai jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, kad tas ir īpaši bīstams, pārkāpšanu brīdinājums un naudas sods līdz 70 eiro apmērā. Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt pašvaldību administratīvās komisijas kompetenci, paredzot tai tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus pārkāpšanu. Darbs pie šī likumprojekta, konsultējoties ar ekspertiem, Saeimas Juridiskajā komisijā turpināsies vēl otrajā un trešajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es gribu nedaudz atgriezties otrdienā, kad notika ārlietu ministra, manuprāt, izcilā atskaite par pagājušajā gadā padarīto un par šī gada plāniem. Bet, manuprāt, kultūra tur pieminēta tikai ar to, ka 2018.gadā būs Latvijas simtgade. Tas ir ļoti jauki, taču līdz tai vēl ir vairāki gadi un daudz kas darāms.

Manuprāt, pagājušajā gadā notika vairāki pasākumi, kurus būtu vērts pieminēt arī šajā ziņojumā, taču tie izpalika.

Vispirms, runājot par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noslēgumu, pagājušā gada 16.jūnijā koncertzālē Briselē notika Latvijas Radio bigbenda un Raimonda Paula koncerts, kuru ļoti augstu novērtēja gan Eiropas mediji, gan arī mūzikas eksperti. Jautājums: nu, viens koncerts, kas tur liels? Tas, ka Latvijas izpildītāji klasiskajā mūzikā ir guvuši ļoti lielus panākumus pasaulē, pie tā mēs esam vairāk vai mazāk pieraduši, taču ritmiskajā mūzikā gūt panākumus ir ļoti grūti. Manuprāt, šis koncerts bija viens no pierādījumiem tam, ka Latvijas ritmiskās mūzikas mākslinieki ir tiesīgi nostāties, ja var tā teikt, vienā līmenī ar Eiropas labākajiem izpildītājiem.

Otrs punkts – viss ir salīdzināms. Viens no skatītākajiem raidījumiem Eiropā (mūzikas ziņā), protams, ir Eirovīzija. Mēs zinām, cik daudzus gadus Latvijai ar savu mazo fanu pulku ir bijis grūti izkļūt no pusfināla. Pagājušajā gadā mums tas izdevās, un es esmu pārliecināts, ka, ja ne gluži visas Eiropas valstis fanoja par mūsu dziedātāju, tad vismaz novērtēja to ļoti augstu un atzinīgi, un to apliecina arī iegūtā vieta. Es domāju, ka arī Aminatu un šo notikumu ir vērts pieminēt, jo katru gadu mums tas negadās.

Ārlietu ministrs savā ziņojumā uzsvēra Latvijas lielisko sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un šajā sakarā vienā no Amerikas lielākajām pilsētām – Ņujorkā, vienā no pazīstamākajiem ASV basketbola klubiem spēlē latvietis, kura gaitām seko līdzi ne tikai basketbola cienītāji Latvijā, bet arī Amerikā un visā pasaulē. Es domāju, ka tas ir lielisks notikums, jo ne katru gadu Latvijas sportisti gūst tādus panākumus pasaules mērogā.

Un pēdējais. Pagājušajā gadā Latvijā izdevās uzcelt un nodot ekspluatācijā, un sākt apdzīvot vienu no labākajām akustiskajām koncertzālēm Eiropā (to ir atzinuši gan arhitekti, gan mūzikas eksperti, gan arī paši izpildītāji) – “Lielo Dzintaru” Liepājā. Es domāju, ka arī tas ir pieminēšanas vērts.

Secinājums ir tāds, ka labā nozīmē mēs droši varam palielīties ar Latvijas sportistu un kultūras ļaužu panākumiem gan Eiropā, gan pasaulē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks, ja jūs klausāties šo raidījumu.

Latvijas Reģionu apvienība arī uzskata, ka ir vairākas būtiskas lietas, kas ir notikušas šajā sēdē un arī plānotas nākotnē, par ko es izstāstīšu.

Šobrīd notiek Ministru kabineta veidošanas process, un... ir vilktas dažādu krāsu līnijas, ir dalītas dažādas ietekmes sfēras, bet pat mums, kas esam šeit, Saeimā, nav skaidrs – un kur nu vēl jums, radioklausītāji! –, kā un kāpēc tiek izvēlēti konkrētie cilvēki, kas tiek izvirzīti par ministra amata kandidātiem. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības frakcija Saeimas šodienas sēdē bija iesniegusi aicinājumu papildināt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, kurš paredzētu vismaz minimālās prasības ministra amata kandidātiem. Mūsuprāt, tās ir pamatprasības, ka cilvēkam, ja viņš vēlas kaut ko vadīt, būtu vajadzīga augstākā izglītība, valsts valodas prasme, vadītāja darba pieredze un motivēts redzējums par savas nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu. Lai nebūtu tā, ka āzis tiek ielikts par dārznieku, proti, cilvēks, kurš vispār nepārzina konkrēto jomu, tiek ielikts šīs jomas vadībā.

Ierosinājām arī to, ka ministram tomēr būtu jāprot sarunāties vismaz vienā no Eiropas Komisijas darba valodām, jo mēs esam Eiropas Savienībā un darbs Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības institūcijās ir faktiski viens no ministra ikdienas darbiem. Un, ja katrā šādā sarunā, katrā šādā tikšanās reizē, katrā šādā sapulcē ir nepieciešams tulks un ja, pārrunājot kādas neformālas lietas pie kafijas tases ar citu valstu pārstāvjiem, ir nepieciešams tulks, tad kaut ko sarunāt, par kaut ko vienoties vai lobēt Latvijas intereses ir grūti vai pat neiespējami.

Diemžēl kolēģi atteicās šo jautājumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, bet pie tā mēs atgriezīsimies nākamajā ceturtdienā. Ceram, ka līdz tam būs izdevies pārliecināt kolēģus par to, ka šādas minimālās prasības tomēr ir nepieciešamas.

Šeit jau tika pieminēta Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalstīja gan pirmo, gan arī alternatīvo deklarācijas projektu, jo uzskatām, ka Latvijas valstij ir pienākums aizsargāt savus bērnus, savas ģimenes arī tad, ja šīs ģimenes ir emigrējušas un strādā vai dzīvo citās valstīs. Jāteic, ka sākotnējais deklarācijas projekts, kuru arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti bija parakstījuši, bija mazliet stingrāks. Tas, kurš šodien Saeimā tika apstiprināts, ir tāds mazliet izplūdušāks un deklaratīvāks. Tomēr ir svarīgas lietas, kuras šajā deklarācijas projektā ir iekļautas un kuras jums, klausītāji, vajadzētu labi zināt un paziņot saviem draugiem, radiem, kuri ir ārvalstīs. Proti, šajā deklarācijas projektā esam mudinājuši ārvalstu kompetentās institūcijas pārliecināties, ka par visām lietām, kuras atrodas šobrīd šo institūciju lietvedībā, ir informēta Latvija un ka visu šo lietu izskatīšanā ir iesaistīti Latvijas institūciju pārstāvji. Un savukārt Latvijas institūcijām esam uzdevuši sekot līdzi šīm lietām, atbalstīt Latvijas ģimenes un Latvijas valstspiederīgos, iesaistīties šo lietu izskatīšanā un maksimāli nodrošināt to, ka vai nu šīs lietas tiek izskatītas Latvijas institūcijās, vai arī bērni vismaz tiek nodoti Latvijā esošu radu, draugu vai kādu citu atbilstošu personu aprūpē.

Trešā lieta. Kolēģi jau pieminēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri sakarā ar zemledus makšķerētājiem ir ļoti aktuāli. Ik pa laikam mēs dzirdam sabiedrībā runas par to, cik ļoti daudz izmaksā šīs glābšanas operācijas, un tāpēc, mūsuprāt, šajos grozījumos ir jāiekļauj viena lieta, kuras tajos trūkst, un mēs noteikti iesniegsim šādu priekšlikumu, – ka tad, ja persona, pārkāpdama visus aizliegumus, tomēr ir gājusi uz ledus un ir bijusi nepieciešama šīs personas glābšana ar kuteriem, helikopteriem vai ar kādām citām valstij esošām iespējām, tad tomēr pati perona arī atlīdzinās tos zaudējumus, kādi ir radušies šīs personas glābšanas dēļ.

Un vēl. Ar prieku šodien konstatējām, ka ir savākti 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai “Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās”. Un atļaušos jau šobrīd apgalvot, ka noteikti atbalstīsim šo iniciatīvu arī šeit, Saeimā.

Un pats pēdējais. Sestdien Latvijas Reģionu apvienība pulcēsies uz forumu “Izaicinājumi 2016.gadā”. Tas notiks vienā no mūsu skaistākajām pašvaldībām, kuru vada Reģionu alianses priekšsēdētājs Andrejs Ence, – Babītē. Tā ka visi, kuriem interesē Latvijas Reģionu apvienības paveiktais un izaicinājumi, esat laipni aicināti sestdien pulksten 11 Babītes novada kultūrizglītības centrā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdes darba kārtībā bija, protams, daudz jautājumu, bet es gribētu apstāties tikai pie viena, proti, pie nu jau vairākkārt pieminētās Deklarācijas par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. Protams, tas ir deklaratīvs dokuments, kas vienlaikus, protams, uzliek arī pienākumu Ministru kabinetam – nodrošināt mūsu cilvēku tiesību aizsardzību ārvalstīs. Bet, protams, arī katram cilvēkam, katrai ģimenei, kas kopā ar bērniem grib izceļot ārpus Latvijas, būtu ļoti svarīgi iepazīties ar to informāciju un to, kādas prasības, kādas tradīcijas attiecībā uz bērnu audzināšanu un bērnu tiesību aizsardzību ir spēkā konkrētajā ārvalstī, lai nepiedzīvotu nepatīkamas situācijas.

Taču es gribu vērst radioklausītāju uzmanību arī uz to, kā šī deklarācija tapa un kā tā beigu beigās tomēr tika pieņemta. Pagājušā gada oktobrī, kad Latvijā cilvēku aktivitāte jautājumā par Latvijas pilsoņu bērnu aizsardzību bija sakāpinājusies jau tiktāl, ka pie Saeimas durvīm stāvēja piketi, tad, protams, deputāti arī saprata aktualitāti un sagatavoja konkrēto projektu, un opozīcijas deputāti kopā ar Nacionālo apvienību šādu deklarācijas projektu iesniedza. Un ļoti simbolisks šodienas sēdē bija atbildīgās komisijas ziņotājas (no VIENOTĪBAS) paziņojums, ka komisija triju mēnešu laikā apzinājusi situāciju. Proti, atbildīgā komisija rudenī situāciju laikam vēl nebija apzinājusi, lai gan valdībai šī situācija bija jāapzina vismaz pirms diviem gadiem, ja ne pirms kādiem pieciem gadiem, un bija jāreaģē uz konkrētiem mūsu pilsoņu tiesību aizskārumiem, uz Vīnes konvencijas neievērošanu citu valstu dienestu darbībā. Tikai pateicoties opozīcijas deputātiem, mūsu valdošā koalīcija saprata, ka ir nepieciešams kaut kādā veidā reaģēt. Paldies Dievam, ka vismaz šajos trijos mēnešos šī deklarācija – jau ar noslīpētu, labāku redakciju, ar konkrētākiem uzdevumiem – tomēr tika pieņemta. Lai gan arī šodien, pieņemot šīs deklarācijas tekstu, diskusiju laikā no tās pašas, piedodiet, VIENOTĪBAS deputātu rindām skanēja komentāri jeb piezīmes ar tādu kritiku: vai tad nu valstij vajadzētu savus piederīgos aizstāvēt? Man gribas atgādināt, ka Latvijas Satversme noteic, ka Latvijas valsts aizstāv, aizsargā ģimeni. Latvijas valstij ir pienākums aizsargāt ģimeni, it īpaši – savu valstspiederīgo ģimenes. Lai kārtējo reizi nedarbotos sindroms, ka mēs esam zināmā mērā maza valstiņa, ka mēs esam pakalpiņi lielajām valstīm un lielās var darīt, ko grib. Ka mēs varam tikai klusi paciest un teikt: tā, kā viņi dara, ir pareizi, viņi nekad nekļūdās.

Un šajā sakarībā es vēlos jums, cienījamie klausītāji, mazlietiņ atgādināt, lai vērstu uzmanību uz to... Aicinu izlasīt mūsu ārlietu ministra pārskatu par to, kāda bijusi mūsu valsts ārpolitika pagājušajā gadā, un par turpmākajām tās iezīmēm. Jāteic, ka deklarācijas kontekstā līdzīga kritika skanēja arī par šo pārskatu. Jā, pārskatā ir pozitīvais moments. Bet šī kritika bija vērsta pret to, ka Latvijas valstij pēc būtības nav drosmes pateikt savu pozīciju daudzos svarīgos jautājumos. Mēs parasti vai nu klusējam... Un iespējams, ka diplomātijā kādreiz ir jānoklusē. Bet tajos jautājumos, kuros Latvijas iedzīvotāji prasa skaidru, drošu pozīciju, mēs drīzāk mūsu iztapības dēļ... Vai nu tā ir Ārlietu ministrijas, vai visas valdības politika, bet iztapības dēļ Latvija piekrīt tai lielo valstu pozīcijai, piekrīt tam, ko lielās valstis ir nolēmušas, un pēc tam mēģina to attaisnot. Kļūstam par advokātiem lielvalstu politikai, necenzdamies aizstāvēt savu, Latvijas, pozīciju. Tā tas arī pagājušā gada rudenī parādījās saistībā ar šo jautājumu par bērnu tiesību aizsardzību, un beigu beigās tas rezultāts ir šīsdienas sēdē pieņemtā deklarācija. Un tā tas ir ļoti daudzos jautājumos.

Tāpēc es ļoti aicinu Latvijas iedzīvotājus lasīt šos pārskatus un aktīvi prasīt no mūsu valsts vadītājiem aktīvu, konkrētu Latvijas pozīciju konkrētos jautājumos. Nevis tā – kad būs krīzes situācija, tad nu saspringsim, tad mēģināsim sākt risināt.

Mēs zinām, ko mums vajag Latvijas interesēs, un mēs esam gatavi par to pastāvēt. “No sirds Latvijai” domā, ka Latvijas iedzīvotāji nekad nedarbosies pretēji Latvijas interesēm. Mēs esam “par”.

Paldies jums par uzmanību, un lai jums skaista šīs nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 23.decembrī