Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedram Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodienas darba kārtībā deputātiem bija jālemj par daudziem likumprojektiem, un, protams, darbs pie šiem likumprojektiem nenorit tikai Sēžu zālē. Deputāti strādā komisijās, un vislielākais nopietnākais darbs ir šo likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimas sēdē.

No šodien izskatītajiem jautājumiem man gribētos pievērst uzmanību pēc būtības diviem pēdējiem – pēdējam un priekšpēdējam jautājumam, kas saistīti ar parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Viens bija galaziņojums, un viens bija lēmuma projekts.

Attiecībā uz Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galarezultātu es tiešām apsveicu kolēģus, kas strādāja šajā komisijā, un augstu novērtēju to rezultātu, kas ir sasniegts, analizējot ne tikai pašu notikumu, kāpēc tas tā varēja notikt, bet analizējot arī konkrēto amatpersonu darbību.

Man šajā partijas viedoklī gribētos uzsvērt vienu lietu. Sēdē diskutējot, deputāti minēja to, ka šeit tiek pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips. Bet es vēlreiz gribētu uzsvērt – šajā gadījumā mēs runājam par amatpersonu politisko un morālo atbildību. Ja parlamentārās izmeklēšanas komisija noslīdētu tādā kompetences līmenī, ka sāktu izmeklēt pašu noziegumu, tad tiešām mēs pārvērstos par policejisku komisiju vai tiesu, kura, paziņojot vainīgos pirms tiesas, pārkāptu šo principu.

Politiskā atbildība ir uzmanības pievēršana tam, kā amatpersonas balso par to vai citu lēmumu. Un tieši šeit ir svarīgi, lai mēs un arī ministri, balsojot par konkrēto jautājumu, domātu, kādas tam ir sekas, nevis vienkārši nobalsotu “par”, kad pacelta kāda zaļā kartīte, kas īstenībā nav nekāda likumā regulēta kārtība.

Un otrs jautājums, par ko es gribētu vienkārši informēt klausītājus. Var rasties neliela neskaidrība, kāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas “Citadele” pārdošanas procesu nav pabeigusi savu darbu, bet vēlas to turpināt vēl pusotru mēnesi. Šeit ir jāatzīst, ka komisija ir sagatavojusi galaziņojuma projektu un komisijas deputāti lūdza šo termiņu pagarināt, lai galaziņojuma redakcija būtu apspriesta visās niansēs, bet pēdējā mēneša laikā un arī vēl novembrī vairāk nekā pusei komisijas deputātu ļoti nopietni ir jāstrādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un tam vajag daudz laika, taču mēs gribētu, lai katrs deputāts varētu izpildīt savu funkciju kvalitatīvi un galarezultāts mums būtu nevis politisks lēmums, bet kvalitatīvs galaziņojums. Paldies jums par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, es domāju, arī visi šodien runājušie pievienosies, ka svarīgākais šīs dienas sēdes notikums bija lasījums par Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņiem. Daudz diskutētais jautājums par atbildīgo nosaukšanu Latvijas Reģionu apvienībā diskusijas neraisa, jo mēs visi esam pārliecināti, ka tādiem ir jābūt. Mēs principā iestājamies par augstāku atbildības latiņas pacelšanu, jo līdz šim šī atbildība bijusi visādi staipīta un nekad tā nav skārusi kādas konkrētas personas. Tāda kolektīvā atbildība patiesībā nekad nav bijusi atbildība. Neskatoties uz to, ka daži cilvēki no nosauktajiem ir atzinuši savu atbildību, neskatoties uz to, daži vēl līdz šim brīdim nesaprot, kas noticis, un visādi izlokās no tās. Un tā atklātība, kas valdīja šīs komisijas sēdēs... var tikai teikt, ka šādu komisiju darbībā, iespējams, ir sākusies jauna ēra, un gribētos Latvijas Reģionu apvienības vārdā pateikt paldies visiem, kas tajā darbā iesaistījās. Gan tiem, kas bija pozīcijā, gan opozīcijā, un galvenokārt tiem ekspertiem, kas veltīja savu laiku.

Tāpat gribētu teikt, ka daži vēl šodien no Saeimas tribīnes kā tādi zuši locījās, sakot, ka tā atklātība nepatīk, ka tur ne tajos portālos kaut kas tiek minēts un ka tie cilvēki nav tie īstie. Patiesībā jau to novērtēs laiks, un, es ceru, ka šobrīd tik zemu esošais Saeimas reitings, kas ir noslīdējis jau līdz 18 procentiem, šādas komisiju darbības rezultātā varbūt kādreiz atjaunosies.

Un vēl gribu pieminēt to, ka arī... varbūt attiecībā uz atbildību... Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi... Valsts prezidentam ir nosūtījusi lūgumu atgriezt Saeimā atkārtotai izskatīšanai “Grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, jo mums ir bažas, ka, stājoties spēkā, šie likuma grozījumi būtiski ietekmēs latviešu valodas lietojuma sadalījumu un samazinājumu radiostacijās. Un tas, mūsuprāt, ir arī valsts drošības jautājums, kuram mēs pievērsīsim lielu uzmanību.

Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās klausītājas un godātie klausītāji! Runājot par šīsnedēļas notikumiem Saeimā, bez kolēģu jau minētā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vēlos pastāstīt par vienu aktuālu jautājumu, ar kuru šonedēļ strādāja šī komisija.

Runa ir par regulējumu normatīvajos aktos, kas attiecas uz nodrošinājumu ar vietām bērnudārzos tajos gadījumos, kad atbilstošajā pašvaldībā ir izveidojusies rinda un vietu pašvaldību bērnudārzos trūkst. Šī problēma virknei pašvaldību sevišķi aktuāla kļuva pirms vairākiem gadiem galvenokārt dzimstības tendenču izmaiņu dēļ, un toreiz, skatoties uz demogrāfiskajiem rādītājiem valstī, šķita, ka tā ir pārejoša problēma. Tāpēc arī tika izveidots mehānisms ar atbilstošām normām likumos un citos normatīvajos aktos, kas paredzēja valsts finansiālu līdzmaksājumu izmaksu segšanai privātajos bērnudārzos tajās situācijās, kad pašvaldību bērnudārzos trūka vietu. Šis pārejas mehānisms – valsts finansiālais atbalsts – beigsies šī gada beigās. Taču izrādās, ka vismaz 15 pašvaldībās, kas galvenokārt koncentrētas ap galvaspilsētu, vietu pašvaldību bērnudārzos trūkst joprojām. Daļēji tas ir skaidrojams ar pastiprinātu iekšējo migrāciju valstī, iedzīvotājiem, tai skaitā ģimenēm ar bērniem, pārceļoties tuvāk Rīgai vai citām pilsētām ar augstu ekonomisko aktivitāti.

Ir pilnīgi skaidrs, un par to ir vienisprātis gan Saeimas deputāti, gan dažādi šī jautājuma risināšanā iesaistīto ministriju – Izglītības un zinātnes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – ierēdņi un arī sociālie partneri, ka pirmsskolas izglītībai ir jābūt pieejamai visiem bērniem un pašvaldībām ir jānodrošina līdzfinansējums bērniem, kuri rindu dēļ spiesti pašvaldību bērnudārzu vietā izvēlēties privātos bērnudārzus. Taču izmaksas privātajos bērnudārzos parasti ir būtiski augstākas par vidējām izmaksām pašvaldību bērnudārzos, un likums uzliek par pienākumu pašvaldībām šīs izmaksas kompensēt.

Katrā pašvaldībā šobrīd šīs vidējās izmaksas tiek aprēķinātas pēc pašu noteiktā algoritma. Līdz ar to atšķiras izdevumu pozīcijas, kuras dažādās pašvaldībās tiek iekļautas šajos vidējo izmaksu aprēķinos. Iepriekš, ņemot vērā, ka bija pieejams valsts līdzfinansējums, šis jautājums nebija tik jutīgs attiecībā pret bērnu vecākiem, jo tas, ko nekompensēja pašvaldība, tika segts no valsts līdzfinansējuma. Šobrīd, kad ir skaidrs, ka valsts budžeta līdzekļi šādiem līdzmaksājumiem vairs nebūs izmantojami, jautājums par to, kādā apjomā pašvaldībām ir sedzama maksa par privāto bērnudārzu izmantošanu, kļūst sevišķi aktuāls, jo no tā ir atkarīga daudzu ģimeņu ar bērniem labklājība un iespēja abiem vecākiem strādāt, lai uzturētu ģimeni.

Šonedēļ Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē deputāti ar pašvaldību, atbildīgo ministriju, kā arī sociālo partneru pārstāvjiem vienojās, ka Izglītības likumā ir jāuzdod Ministru kabinetam izstrādāt atbilstošus noteikumus un noteikt kārtību jeb algoritmu, pēc kura visām pašvaldībām vienveidīgi būs jāveic aprēķini par vidējām bērnu uzturēšanās izmaksām bērnudārzos. Un šeit es gribu uzsvērt – runa ir ne tikai par izglītības programmu īstenošanu bērnudārzos, kā tas bija līdz šim, bet par visām izmaksām, kas ir saistītas ar bērnu uzturēšanos bērnudārzā. Šīs izmaksas, protams, dažādās vietās Latvijā atšķirsies. Bet tās tiks noteiktas pēc vienotas aprēķināšanas shēmas. Par to vienošanās ir panākta, un aiznākamajā nedēļā jau pēc minētajā veidā precizētā varianta Izglītības likums tiks atkārtoti skatīts Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, lai iespējami drīzākā laikā tiktu kliedēta neziņa, kas tad pēc jaunā gada notiks ar pašvaldību maksājumiem privātajiem bērnudārziem situācijās, kad pašvaldība pati vietu šajos bērnudārzos nav spējusi nodrošināt.

Tā bija ziņa, kuru vēlējos jums, radioklausītāji, šodien nodot. Pateicos par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vucānam.

Vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa Saeimā noritējusi gana spraigā gaisotnē – pienācis budžeta laiks. Tāpēc sākumā vēlētos atskatīties uz otrdien notikušo ārkārtas sēdi, kurā Saeima pirmajā lasījumā lēma par budžetu 2016.gadam.

Esam gandarīti, ka nākamā gada budžetā iekļauti Nacionālās apvienības ierosinājumi celt akcīzes nodokli un azartspēļu nodokli ar mērķi iegūtos papildu līdzekļus novirzīt demogrāfijas jautājumu risināšanai. Protams, darbs pie budžeta lemšanas ir tikai nupat sācies, tāpēc izskatīšanas ietvaros strādāsim, lai panāktu lielākus atvieglojumus par apgādībā esošajām personām.

2016.gada budžets, ieviešot solidaritātes nodokli, kopumā iezīmē uzsākto ceļu sociāli vienlīdzīgākas un taisnīgākas nodokļu politikas virzienā. Protams, mums priekšā vēl ir ļoti daudz darba gan šī budžeta ietvaros, gan saistībā ar budžeta ietvaru turpmākajiem gadiem.

Atskatoties uz šodienas aktuālākajiem jautājumiem Saeimā, vēlos izcelt Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu, grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kā arī Zolitūdes izmeklēšanas komisijas galaziņojuma izskatīšanas procesu.

Šodien galīgajā lasījumā apstiprināts Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums, kas paredz noteikt prasības fiziskās personas identifikācijai, lai nodrošinātu iespēju pieprasīt vai saņemt elektronisko pakalpojumu, ko, pildot noteiktas funkcijas vai uzdevumus, sniedz publiska persona. Šis regulējums novērsīs vairākus būtiskus trūkumus, kas radušies šobrīd izmantotās, uz individuālu vienošanos balstītās pieejas rezultātā. Dažādu identifikācijas metožu lietojums ne vien rada nesamērīgu slogu pakalpojumu sniedzējam un ņēmējam, bet arī juridisku nenoteiktību un nepārskatāmu, nepārvaldāmu tiesisko bāzi, kas regulē personu elektronisko identifikāciju.

Tāpat šodien trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kas paredz izveidot juridisku procedūru, lai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos noteiktu teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki un nogrimuši priekšmeti, kas var būt sprādzienbīstami, saturēt kultūrvēsturiskas vērtības vai arī radīt paaugstinātu vides piesārņojuma risku un kurās niršana personām tiks aizliegta vai ierobežota, nosakot nepieciešamību saņemt oficiālu atļauju. Esošā situācija, kad kuģa vrakus apskatīt un no tiem izcelt dažādus priekšmetus var jebkura persona, kurai ir pieejams nepieciešamais aprīkojums, nav pieņemama un var kaitēt gan Latvijas valsts, gan tās iedzīvotāju drošībai.

Šodien tika izskatīts arī Zolitūdes izmeklēšanas komisijas galaziņojums, kurā secināts, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, novedusi pie Zolitūdes traģēdijas. Galaziņojumā izteikta arī virkne priekšlikumu normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai.

Vēlos Nacionālās apvienības vārdā pateikties komisijai par ieguldīto darbu šīs smagās traģēdijas izmeklēšanas procesā. Aicinu mūs visus atturēties no jautājuma politizēšanas un no šī ziņojuma iegūt visbūtiskāko – iespēju pilnveidot normatīvo bāzi, lai nepieļautu šādu prātam neaptveramu traģēdiju atkārtošanos.

Šodien aktuāls bija arī Enerģijas dzērienu aprites likuma projekts, kura mērķis ir ierobežot enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu. Jautājums izraisīja lielu rezonansi – gan spēcīgu atbalstu, gan arī nopietnu pretestību. Lēmuma pieņemšanas process nav bijis vienkāršs, ņemot vērā to, ka ir jāizvērtē iespējamie tiesvedības riski pret Latvijas valsti likuma pieņemšanas gadījumā. Esošie precedenti Francijā, kur valsts, pieņemot šādu likumu, ir ierauta tiesvedībā, jāuztver nopietni un jāapsver jautājuma tālākas virzīšanas procesā.

Un visbeidzot – Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma projekta virzības kontekstā šodien tika skatīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuri paredz noteikt civiltiesisko ierobežojumu tvērumu, kas būtu piemērojams sankciju subjektam. Atbalstām šā grozījumu komplekta virzību nostiprināšanai Latvijas likumdošanā, jo tie sniegs Latvijas valstij efektīvu instrumentu kopumu potenciālās ārējās un iekšējās agresijas un propagandas novēršanai.

Izklāstu par aktualitātēm vēlos noslēgt ar Iekšlietu ministrijas izstrādāto rīcības plānu par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Nacionālās apvienības ieguldītais darbs ir vainagojies ar rezultātiem – esam panākuši vairākas būtiskas izmaņas sākotnējā plāna redakcijā, kas saistītas gan ar patvēruma meklētāju centra “Mucenieki” kapacitātes palielināšanu, gan izslēdzot tādus netaisnīgus paredzētos grozījumus, kas ierosināja noteikt, ka darba attiecību uzsākšanas gadījumā netiktu pārtraukta pabalsta izmaksa, ka noteiktiem amatiem tiek samazinātas latviešu valodas prasības un citus.

Esam gandarīti par paveikto un atgādinām, ka joprojām gaidām mūsu koalīcijas partneru viedokli un atzinumu par Nacionālās apvienības izstrādātajām pamatnostādnēm imigrācijas krīzes risināšanai.

Ar šo, cienītie klausītāji, no jums arī šodien atvados.

Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos frakcijas vārdā pastāstīt par problēmām un risinājumiem izglītības sistēmā un tiesu sistēmā.

Patlaban jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas procesā izveidojusies tāda situācija, ka paši skolotāji nezina savas algas apmēru. Mēs uzskatām, ka tas absolūti nav pieļaujams un tas nav normāli. Līdz ar to mūsu frakcija rosina neieviest pedagogu atalgojuma jauno modeli esošajā formā, bet tā vietā ik gadu palielināt visiem skolotājiem algas par 10 procentiem. Sākotnēji jaunais pedagogu atalgojuma modelis bijis pārdomāts, bet vēlāk pieskaņots ierobežotajam finansējumam un tādējādi zaudējis savu jēgu, jo daļa pedagogu vienkārši būs zaudētāji.

Patlaban no jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas skolotāji neko neiegūs. Tāpat modelis nenodrošinās vienlīdzību un taisnīgumu skolotāju vidū, kā tas bija sākotnēji iecerēts. Gluži otrādi! Jaunā sistēma demotivēs tos skolotājus, kuri iegulda savu darbu papildu izglītības pasākumos, piemēram, ārpusstundu interešu nodarbībās. Ministrijai kopā ar arodbiedrību jāmeklē kompromiss.

Taču, kamēr tas tiek darīts, katru gadu jāpalielina visiem skolotājiem algas par 10 procentiem. Tas ir viens no mūsu priekšlikumiem 2016.gada valsts budžetam, proti, jāatgriežas pie skolotāju algas palielināšanas grafika, kā tas kādreiz ir bijis un diemžēl krīzes gados tika atcelts. Atbalstot šādu priekšlikumu, algas pielikumi attiektos gan uz pirmsskolu, gan skolu, gan profesionālo skolu un augstskolu pedagogiem.

Un tagad par vienu konkrētu problēmu tiesu sistēmā, kura skar daudzus cilvēkus Latvijā, un par šīs problēmas iespējamo risinājumu.

Pašlaik Civilprocesa likuma 32.¹ pants paredz iespēju pirmās instances tiesai un apgabaltiesai ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai, proti, citā pilsētā, tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, lai panāktu tās ātrāku iztiesāšanu. Šāda regulējuma mērķis ir saprotams, jo šī norma savulaik tika izstrādāta, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi, un ir nepieciešams atslogot galvenokārt Rīgas tiesas, lai nolēmums lietā tiktu pieņemts saprātīgā termiņā. Tomēr normas realizācija dzīvē ir radījusi ļoti lielas problēmas, jo tādējādi smagums no tiesu sistēmas ir pārlikts uz prasītāju un pārējiem lietas dalībniekiem.

Kā liecina prakse, lietas tiek nodotas izskatīšanai tiesām, kas atrodas tālu no Rīgas, bieži vien Latgales vai Kurzemes reģionā. Tādējādi prasītājam, kurš pamatā dzīvo Rīgā, ir jātērē gan laiks, gan līdzekļi, lai nokļūtu uz tiesu, lai iepazītos ar lietas materiāliem un piedalītos tiesas sēdē. Turklāt sabiedriskā transporta ierašanās laiki nesakrīt ar tiesas sēdes sākumu, un prasītājam, kā arī citiem lietas dalībniekiem jāpaliek viesnīcā, lai laikus ierastos uz tiesas sēdi.

Nereti ir gadījumi, kad tehniski netiek nodrošināta iespēja pielietot videokonferences iespēju un liecinieki atsakās doties uz tiesu, jo viņiem veselu dienu vai pat divas dienas jākavē darbs. Minētais liecina, ka lietas izskatīšana tāpēc nav vispusīga un tiek pārkāptas prasītāja tiesības.

Lai novērstu šo situāciju, mūsu iesniegtajos priekšlikumos piedāvāts risinājums, ka pirmās instances tiesai un apgabaltiesai ir tiesības ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu tikai gadījumā, ja prasītājs tam rakstveidā piekritis. Piemēram, ja prasītājs piekrīt braukt no Rīgas uz Krāslavu un tur tiesāties.

Nopietna diskusija gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan Saeimas šīsdienas sēdē liecina par to, ka problēma pastāv. Diemžēl Saeimas vairākums šos SASKAŅAS priekšlikumus šodien, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, noraidīja, bet mēs gatavosim priekšlikumus uz trešo lasījumu, domājot par cilvēku ērtībām un nevis par sistēmas ērtībām. Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Un tiešām tā, kā tikko teica vairāki mani kolēģi, uzmanības centrā bija Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums. Šis ziņojums, protams, bija nepieciešams. Bet sarūgtināja pašmērķīga politiska spēle, meklējot vainīgos.

Šodien no Saeimas tribīnes es runāju par to, ka, manuprāt, komisijas galaziņojumā ir dažas nepieņemamas lietas. No vienas puses, es uzskatu, ka komisija pārsniedza savu pilnvarojumu, jo komisijas mērķis bija izanalizēt Latvijas valsts rīcību, izvērtējot Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, kā arī izvērtējot Latvijas valsts turpmākās darbības, kas bija veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldības darbību sakārtošanai, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī darbības minētās traģēdijas seku novēršanai. Proti, komisijas mērķis nebija kriminālprocesa laikā paust publisku skaļu viedokli par vainīgajiem. Un pat pašā ziņojuma projektā bija rakstīts, ka komisija, pildot savu uzdevumu, ievēroja nevainīguma prezumpcijas principu un neviens šajā ziņojumā minētais apsvērums nevar tikt interpretēts pretēji nevainīguma prezumpcijas principam. Šis princips ir saistošs gan komisijai, gan ikvienai valsts amatpersonai, kas izteikusies, izsakās vai izteiksies saistībā ar traģēdiju.

Esmu pārliecināts, ka komisijas darbā šis princips nebija ievērots, bez faktiska pamata nosaucot politiķus par vainīgiem. Ievērojot traģēdijas ārkārtējo un smago raksturu, personiski uzskatu, ka nepamatoti apvainojumi pārkāpj Latvijas sabiedrībā pieņemtos ētikas pamatprincipus un Latvijas Republikas Satversmes ievadā nostiprinātās Latvijas sabiedrības tiesiskās paražas.

Īpašu šo situāciju padara tas, ka ir zināms pamats subjektīvām, piesardzīgām aizdomām, ka atsevišķu personu rīcība parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā varētu būt apzināti vai varbūt arī nezināšanas, pieredzes trūkuma vai vispārējās erudīcijas trūkuma dēļ neapzināti vērsta uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu kā instrumentu, lai iejauktos kriminālprocesā un atbrīvotu no kriminālatbildības vainīgos, vai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu izmantotu kā līdzekli kriminālsoda mīkstināšanai, kā arī publiskas, sabiedriskas domas veidošanai tiesā.

Manā rīcībā nav un, protams, nevar būt pierādījumu par tiešu korupciju, kuru būtu veikuši kādi deputāti, taču atsevišķu cilvēku ārkārtīgi neloģiska, neracionāla un naiva rīcība izmeklēšanas komisijā rada šādu personisku viedokli un aizdomas.

Es uzskatu, ka komisijas darba laikā viens otrs mans kolēģis izmantoja traģēdiju pašmērķīgai politikāniskai rīcībai, lai “zīmētos”, neskatoties uz daudzajiem upuriem un cilvēku nelaimi, tādēļ es no visas sirds lūdzu sabiedrībai un traģēdijā cietušo tuviniekiem piedošanu par iespējamo rīcību, kas var viņus aizskart.

Un, ievērojot to, ka šodien Saeimā noslēdzas Zolitūdes traģēdijas izskatīšana, es vēlreiz VIENOTĪBAS vārdā gribu izteikt dziļu līdzjūtību cietušo un bojāgājušo radiniekiem un tuviniekiem.

Runājot par citiem jautājumiem. Šodien Saeimas sēdē tas laikam bija unikāls gadījums – divas reizes tika skatīts jautājums par viena un tā paša deputāta izdošanu administratīvai atbildībai. Man tas ir ārkārtīgi svarīgi... mums joprojām turpinās jau laikam desmit gadus ilga pieredze, ka gadījumos, kad tiesību aizsardzības iestādes aicina Saeimu izdot deputātu administratīvai sodīšanai, Saeima šo lēmumu atbalsta. Tas nozīmē, ka sen ir pienācis laiks izslēgt no Satversmes deputātu administratīvo imunitāti, proti, vispār izslēgt nepieciešamību tiesību aizsardzības iestādēm prasīt atļauju Saeimai deputātu administratīvajai sodīšanai.

Saeima pirmajā lasījumā šo ideju ir akceptējusi, un visas sabiedrības uzdevums ir sekot tam, lai deputāti spertu nākošo soli un panāktu šādus Satversmes grozījumus.

Darbs, protams, notiek ne tikai Saeimas sēdēs, bet arī komisijās, un šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja jautājumu par ceļu satiksmes drošību. Protams, zināmu nelāgu fonu veidoja nelaimes gadījums, kurā cietuši vairāki bērni velosportisti, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mums desmit gadu laikā gandrīz piecas reizes samazinājās bojāgājušo skaits uz ceļiem. Tas ir smags ikdienas darbs, ko veic Iekšlietu ministrija un Ceļu satiksmes drošības direkcija un kas dod nepieciešamos rezultātus. Mēs, komisijas deputāti, esam guvuši pārliecību, ka tie pasākumi, kas notiek kārtības nodrošināšanai uz ceļiem, kļūst arvien aktīvāki un plašāki. Jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies radaru skaits uz ielām un ceļiem, kas nodrošinās būtisku ātruma samazināšanu tajās vietās, kuras tautā sauc par melnajiem punktiem.

Zināms pārsteigums deputātiem bija uzzināt, ka tajos “melnajos punktos”, kur jau izvietoti radari, gada laikā nav noticis neviens negadījums ar bojāgājušajiem.

Novēlu jums visiem veselīgu, drošu satiksmi un ikdienu. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Aleksejam Loskutovam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties un lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!