Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Ingai Bitei. Lūdzu!
I.Bite (LRA).
Labdien, godātie klausītāji! Runājot par Saeimas šodienas sēdi, jāteic, ka tajā tika izskatīts Latvijas Reģionu apvienības iniciēts likumprojekts “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās”, kas paredzēja, ka publiskās vietās personām būtu jāatrodas ar atklātu seju.
Šī likumprojekta mērķis bija sadalīts trijās daļās. Viena no tām bija saistīta ar Latvijas kultūrvides saglabāšanu, otra – ar Latvijas iekšējās drošības nodrošināšanu, un trešā – ar dzimumu līdztiesību.
Pirmkārt, Latvijas kultūrā nav pieņemts ar apģērbu aizsegt cilvēka seju. Latvijas kultūrā svarīga ir visa cilvēka seja un cilvēka sejas izteiksme, un šādu kultūru mums ir gan tiesības, gan faktiski arī pienākums atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei saglabāt un uzturēt.
Otrs sejas aizklāšanas aizlieguma iemesls būtu saistīts ar Latvijas drošību. Jāsaka, jau sociālajos tīklos ar smaidu izskan, ka zem dažādiem apģērba gabaliem, kas aizsedz gan personas seju, gan visu personas ķermeni, ir iespējams paslēpt ne tikai cilvēku, bet arī daudz ko citu, tajā skaitā ieročus, tajā skaitā spridzekļus, tajā skaitā lietas un mehānismus, kas var nodarīt pāri citiem cilvēkiem. Un tāpēc otrs aizlieguma iemesls ir valsts iekšējā drošība.
Trešais sejas aizklāšanas aizlieguma iemesls būtu dzimumu līdztiesība, jo diemžēl musulmaņu valstīs dzimumu līdztiesība vēl nav attīstīta tādā līmenī, kādā tā ir Eiropā. Musulmaņu valstīs sieviete ir cita, zemāka līmeņa radījums jeb zemāka līmeņa cilvēks salīdzinājumā ar vīrieti, tāpēc tur vīrietim ir tiesības noteikt, kā sieviete izskatās, ko viņa velk, ko viņa nevelk mugurā, kā viņa uzvedas. Eiropas kultūrā šāda situācija nav pieļaujama. Eiropas kultūrā katra sieviete var izvēlēties gan savu ģērbšanās stilu, gan apģērba piegriezumu, gan to, cik daudz no sava ķermeņa viņa vēlas kādā konkrētā brīdī atklāt.
Diemžēl Saeima neatbalstīja šo mūsu iniciatīvu. “Par” bija 29 Saeimas deputāti, “pret” – 8; faktiski jautājumu izlēma tie, kuriem nebija viedokļa, – tie, kuri šajā balsojumā atturējās. Tika pausti argumenti par to, ka likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāts, ka tā anotācija nav pietiekami argumentēta, taču, citējot kolēģa Gaida Bērziņa teikto kādā citā jautājumā, jāsaka tā: var gribēt izlasīt un var negribēt izlasīt, ja nav tādas vēlēšanās.
Diezgan spraigas debates šodien Saeimā izraisījās arī par likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, kas paredzēja, ka visi jautājumi, kas ir saistīti ar bēgļiem, būtu jālemj Saeimā. Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir iesniegusi līdzīgu priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Patvēruma likumā”, paredzot, ka Saeimā ir jāpieņem pamatnostādnes attiecībā uz bēgļiem, nevis visi lēmumi, kas saistīti ar bēgļiem. Saeimas darbs nevarētu turpmākajos gados noritēt, izskatot tikai jautājumus, kas saistīti ar bēgļiem, tāpēc Latvijas Reģionu apvienība ierosina Saeimā izskatīt pamatnostādnes, kurās būtu aprakstīta šo bēgļu uzņemšana un integrācija.
Jāsaka, pagaidām Saeima virzīja tālāk visu jautājumu izskatīšanu Saeimā, bet mēs joprojām turpinām cerēt arī uz mūsu priekšlikuma atbalstīšanu.
Paldies jums, ka klausījāties.
Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!
K.Seržants (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu, protams, gribētos dažus vārdus teikt par šo pašu sejas aizsegšanas likumu. Opozīcija saskaņā ar savām tradīcijām apvaino pozīciju nekā nedarīšanā un nekā negribēšanā. Es nesaku, ka šāds likumprojekts nebūtu vajadzīgs. Protams, tas ir vajadzīgs! Bet mēs redzam, kas notiek situācijās, kad šāds likums tiek pieņemts sasteigti, kā tas savulaik notika Francijā.
Šobrīd ir izveidota speciāla triju attiecīgā profila ministriju darba grupa, kura no visiem iespējamiem aspektiem vērtē šī likuma iespējamās darbības virzienus, tā iespējamās sekas, un ir paredzēts, ka 30.septembrī būs šīs komisijas galaslēdziens (tās ir tikai sešas dienas). Un tad, kad mēs visu šo informāciju būsim ieguvuši savā rīcībā, nebūs nekādu problēmu šo likumprojektu, jau izsvērtu un kvalitatīvu, nevis tādu pa fiksam sagrābstītu, arī tālāk virzīt un Saeimā pieņemt.
Ir arī viens cits likumprojekts, kas ir patiešām reāli vērsts pret cilvēku kontrabandistiem un ko mēs šodien pieņēmām pirmajā lasījumā... Proti, tika nodots skatīšanai likumprojekts, kas paredz lielāku atbildību par personu reālu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai jeb, tā vienkārši runājot, par cilvēku kontrabandu. Un turpmāk par šādu rīcību – piedalīties vai nepiedalīties šādā, nu, es teikšu, noziegumā – būs rūpīgi jāpārdomā valsts amatpersonām, jo amatpersonām pieļaujamais sods būs līdz pat septiņiem gadiem cietumā ar iespējamu mantas konfiskāciju. Un gadījumā, ja nu pēkšņi pie mums notiktu līdzīgi kā Eiropā, kur jau vairāki gadījumi ir bijuši, kad bēgļu kontrabandas dēļ gājuši bojā cilvēki, tad šīm pašām amatpersonām būtu jārēķinās ar līdz pat 15 gadu ilgu cietumsodu. Arī par viltotu uzturēšanās dokumentu izkārtošanu ir paredzēts sods – līdz pieciem gadiem cietumā. Tā ka tas ir viens tāds praktisks solis cīņā pret cilvēku kontrabandu.
Nu, un trešais, ko jau arī iepriekšējais runātājs pieminēja, ir likumprojekts, kas paredz izmaiņas Patvēruma likumā. Tas paredz, ka lielākā daļa jautājumu par bēgļu pieņemšanu un izmitināšanu tomēr būs jāskata Saeimai, bet Saeima varēs deleģēt jebkurus no šiem jautājumiem Ministru kabinetam. Jāteic, ka šobrīd šis likumprojekts vēl nav tuvu ideālam, un tāpēc pirmajā lasījumā tas ir atdots komisijai, lai to pilnveidotu un izstrādātu līdz galam. Šis likumprojekts ir tapis tādēļ, lai Saeimai nebūtu jānodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi... nu, teiksim, pašvaldību vai ministriju departamentu līmeņa jautājumiem, bet lai tiešām Saeima spriestu par ģenerālajiem, galvenajiem jautājumiem, atstājot izpildāmās lietas Ministru kabinetam, kā tas arī būtu normāli.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.
Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Es runāšu par tiem pašiem trijiem jautājumiem, par kuriem jau Kārlis Seržants runāja.
Mēs šodien nodevām izskatīšanai likumprojektu, kurā paredzēts reāls sods šiem kontrabandistiem. Līdz šim Latvijā viņi tiešām netika notiesāti... Nu, viņi tika notiesāti, bet – nosacīti, īstenībā nekāda reāla soda nebija, kaut gan likumā bija attiecīgs pants un mūsu likumdošana līdz šim bija pilnīgi saskaņota ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijām, kuras paredz, ka par cilvēktirdzniecību, cilvēku kontrabandu ir jāsoda. Tagad tas tiks darīts, un paldies, ka mēs esam pēdējā brīdī, kad ūdens jau mutē smeļas, sapratuši, ka cilvēku kontrabandisti jāsoda. Brīnos, ka mūsu tiesneši līdz šim tā nav rīkojušies, kaut gan ir bijis šāds pants. Bet tagad Saeimas deputāti savu darbu ir izdarījuši, un mēs ejam uz priekšu. Es neatkārtošu, ko Seržanta kungs teica.
Par sejas aizsegšanu. Mēs esam par aizsegiem, sejas aizsegiem, bet – nevis tieši tajā brīdī, kamēr notiek valdības darbs, kur tas ir izsvērti jāizsver – par un pret –, lai mēs atkal nenonāktu situācijā, ka mums atkal būtu pašiem jāizstrebj tā putra, ko mēs esam ievārījuši. Tā ka aizsegi būs, bet būs izsvērts lēmums.
Un par bēgļiem. Jā, par bēgļiem es gribu pateikt, ka līdz šim valdība ir pareizi rīkojusies, pēc savas labākās sirdsapziņas, jo Latvija nedrīkst palikt izolēta no pārējās Eiropas. Mēs tādi bijām 1939.–1940.gadā, toreiz bijām pilnīgi bezspēcīgi. Un, ja nu pie mums tagad ieplūdīs bēgļu straumes no austrumiem, tad Grieķija un Itālija tāpat pateiks mums: “Bet mēs neko nezinām un negribam vairāk uzņemties...!” Mūsu drošība uz austrumu robežas un dienvidu robežas ir viena un tā pati. Tas viss ir cieši saistīts. Labi, tagad Saeimai būs šajos jautājumos mazliet lielāka teikšana, bet es gribu pateikt, ka arī līdz šim Saeimai jau bija teikšana, jo Eiropas lietu komisija drīkstēja runāt Saeimas vārdā, un mēs visi esam par to runājuši un pieņēmuši lēmumus pēc mūsu labākās sirdsapziņas, vadoties no tā, ka mēs nekad vairs nedrīkstam būt izolēti kā 1939.–1940.gadā. Un līdz šim mēs esam pie tā pieturējušies, un mēs esam bijuši cieši saistīti ar pārējām Eiropas problēmām.
Es gribu vēl uzsvērt, ka mūsu lēmumi bijuši tādi paši kā Igaunijai un Lietuvai. Mēs esam bijuši solidāri arī ar Igauniju un Lietuvu, un arī ar Poliju.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Atim Lejiņam.
Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par rosinājumu aizliegt sejas aizklāšanu publiskās vietās. Mūsu frakcija, neraugoties pat uz to, ka likumprojekts izstrādāts juridiski nekvalitatīvi, balsoja “par” šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās, jo mūsu politiskais spēks atbalsta diskusiju par šo tēmu. Jāņem vērā arī tas, ka šī lieta sabiedrību uztrauc, bet atsevišķu sabiedrības daļu pat šokē. Un mēs respektējam šo cilvēku viedokli. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka valdība joprojām sabiedrību tur neziņā par patvēruma meklētāju integrācijas plāna esamību vai neesamību, tādējādi ģenerējot dažādas bailes iedzīvotājos.
Otrs jautājums, par kuru vēlos paust frakcijas viedokli, ir jautājums par Patvēruma likumu. Šodien ar balsu vairākumu pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Patvēruma likumā, šie grozījumi paredz piešķirt Saeimai tiesības lemt par bēgļu uzņemšanu. Mēs ļoti labi apzināmies, ka Nacionālā apvienība, tēlojot cīņu pret bēgļiem, iesniegusi šos grozījumus ar ieceri, ka tie tiks ar balsu vairākumu noraidīti. Mēs nepalīdzējām Nacionālajai apvienībai šīs ieceres īstenošanā un balsojām par Patvēruma likuma grozījumu atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Rezultātā grozījumi tika pieņemti. Bet, protams, ir arī citi iemesli, kuri ir krietni svarīgāki un var izskaidrot SASKAŅAS šīsdienas balsojumu.
Mēs visi ļoti labi zinām, ka valdība piekrīt uzņemt bēgļus. Un šis lēmums tika pieņemts bez konsultācijām ar plašāku sabiedrību, bez apspriešanas parlamenta sēdēs un nesaņemot Saeimas deputātu, Latvijas tautas ievēlētu pārstāvju, akceptu. SASKAŅA uzskata, ka šāda līmeņa lēmuma pieņemšana nedrīkst būt balstīta tikai uz Ministru kabineta lēmuma pamata un šim jautājumam jābūt apspriestam Saeimas sēdēs, un tas jāpieņem ar Saeimas balsojumu. Rezultātā tiks veicināta parlamentārisma nostiprināšana, lemjot par sabiedrībai būtiskām lietām. Kontekstā ar šo likumprojektu mēs vēlamies konkrētu, godīgu, pragmatisku skaidrojumu par daudziem ar bēgļu uzņemšanas procesu Latvijā saistītiem jautājumiem. Kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija un valodas apmācība? Kur viņi tiks izmitināti? Cik tas izmaksās katram Latvijas nodokļu maksātājam?
Bet Ministru kabineta darbības rezultātā pašlaik vairs nav un nevar būt diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, jo valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi. Tagad svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets vienkārši izvairās informēt par to sabiedrību, un tas var liecināt par to, ka valdībai vai nu nav nojausmas par šiem jautājumiem, vai arī – gluži pretēji! – plānotā rīcība ir zināma, bet par to ir kauns. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par šiem jautājumiem lemtu visi 100 Saeimas deputāti, kuriem ir mandāts no Latvijas tautas.
Es uzskatu, ka parlaments ir īstā vieta šādai diskusijai. Savukārt valdība joprojām nerīkojas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par visiem šiem jautājumiem lemtu visi 100 tautas pārstāvji, kuriem neapšaubāmi ir ciešāka saikne ar vēlētājiem nekā valdības ministriem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Kārlis Krēsliņš. Lūdzu!
K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas Saeimas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi.
Nacionālā apvienība šodien atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kuri noteiktu, ka patvēruma meklētāju bērniem turpmāk būtu jāapgūst latviešu valoda. Ņemot vērā šodienas ģeopolitiskos apstākļus un arvien pieaugošo migrācijas krīzi Eiropas Savienībā, kuras ietvaros Latvija ir apņēmusies uzņemt simtiem patvēruma meklētāju no kara skartajām teritorijām, Latvijas valstij aktīvi jāstrādā pie integrācijas un valodas apguves jautājumiem. Latvijai, kurā pamatnācijas sastāvs šobrīd tikai nedaudz pārsniedz 60 procentus, ir ļoti būtiski strādāt pie kvalitatīvas integrācijas jautājumiem, pie valsts valodas apguves jautājumiem. Nav pieļaujams, ka uzņemtie patvēruma meklētāji un viņu bērni jau kopš ierašanās valstī tiek segregēti no pamatnācijas kultūras un valodas, veidojot atsevišķas, no pārējās sabiedrības nodalītas kopienas. Lai spētu nodrošināt veiksmīgu integrēšanos sabiedrībā, ir fundamentāli svarīgi šo patvēruma meklētāju atvasēm mācīt latviešu valodu.
Tāpat šodien pirmajā lasījumā tika skatīti Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Patvēruma likumā, kuru mērķis ir noteikt, ka turpmāk lēmumi par bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm un ar to saistītie jautājumi būtu jāpieņem Saeimai. Šāda veida lēmumu nodošana Saeimas rokās būtu pareiza un Latvijas valsts varas dalīšanas principiem atbilstoša. Jebkurš būtisks jautājums, kas var ietekmēt valsts un sabiedrības dzīvi un nākotni, pēc piederības būtu nododams lemšanai likumdevējiem – ievēlētiem deputātiem, kas pilda tautas varu un gribu –, tātad valsts augstākajai lēmējvarai, nevis izpildvarai. Īpaši ņemot vērā saasinātos un krasi polarizētos viedokļus šajā jautājumā, lēmumu pieņemšanas uzticēšana Saeimai nodrošinātu iedzīvotāju interešu kvalitatīvāku pārstāvniecību valstij būtisku jautājumu risināšanā.
Šodien tika skatīti arī likumprojekti par vairāku nekustamo īpašumu nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”. Satversmes preambulā ir definēts, ka Latvija “nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus”, un valstij ir jādara viss, lai novērstu vēsturisko noziegumu atstātās netaisnīgās sekas. Ēkas, kuras pirms Otrā pasaules kara bijušas ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un kurās atradās ebreju tautai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes, ir jānodod atpakaļ to leģitīmajiem saimniekiem, kuriem tās vardarbīgi atņēma nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas režīma īstenotāji. Par šo jautājumu šaubu nav. Taču, skatot jautājumu un likumprojektu pēc būtības, jānorāda, ka tajā būtu veicami papildinājumi un korekcijas.
Pirmām kārtām jāteic, ka šobrīd nav skaidrs, vai organizācija “Rīgas Ebreju kopiena” pārstāv visus tos ebrejus, kuriem saskaņā ar taisnīguma principiem būtu jāsaņem atpakaļ savi zaudētie īpašumi. Ir arī būtiski iestrādāt likumā apgrūtinājumus šo nekustamo īpašumu tālākai izmantošanai komerciālos nolūkos un ar attiecīgu pantu izslēgt iespējamību celt regresa prasību pret valsti gadījumā, ja minētā organizācija sašķeļas vairākās atsevišķas intereses pārstāvošās organizācijās vai arī tiek radīta jauna ebreju kopienas Latvijā pārstāvoša sabiedriskā organizācija, kura varētu vērsties ar prasību tieši pret Latvijas valsti.
Joprojām nenoliedzami aktuāls jautājums gan šodien, gan arī tuvākajā laikā būs esošā migrācijas krīze un nu jau apstiprinātais 120 tūkstošu patvēruma meklētāju pārdales plāns. Aizvadītajā Eiropas lietu komisijas sēdē Nacionālā apvienība atbalstīja, pat stiprināja četrus no pieciem nacionālās pozīcijas punktiem. Taču, ņemot vērā, ka Nacionālā apvienība joprojām saredz fundamentālas problēmas Eiropas Komisijas piedāvātajā patvēruma meklētāju pārdales mehānismā un kategoriski iestājas pret šāda mehānisma pastāvīgu ieviešanu dzīvē, Nacionālā apvienība uzskata, ka esošā krīze šādā veidā netiek risināta. Ņemot vērā šo būtisko apstākli, Nacionālā apvienība kopumā nevarēja atbalstīt izvirzīto nacionālo pozīciju. Joprojām uzskatām, ka Latvijai būtu aktīvi jāpauž sava nostāja un jāpanāk sava īpašā vēsturiskā statusa atzīšana, tādā veidā bēgļu jautājumā panākot Latvijai izņēmuma statusu. Joprojām uzskatām, ka šāda veida mehānismi ir tikai mēģinājumi renovēt ugunsgrēkā cietušu māju, kamēr ugunsgrēks joprojām plosās mājas sienās. Jāsāk strādāt pie cēloņu novēršanas, nevis seku apārstēšanas.
Uz šī svarīgā jautājuma nots es tagad atvadīšos no jums, klausītāji. Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Krēsliņam.
Un raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie klausītāji! Frakcija “No sirds Latvijai” vienmēr savos balsojumos vadās no svarīgākā uzdevuma – tas ir, vai likumprojekts ir virzīts tiešām Latvijas tautas interesēs. Un, ja arī likumprojekts kādreiz redakcionāli līdz galam nav pilnveidots, mēs saprotam, ka to var izlabot vairākos lasījumos. Galvenais ir mērķis.
Šodien es paudīšu savu viedokli tikai par diviem jautājumu blokiem, par ko šodien diskutēja parlamentā. Proti, pirmais ir šis bēgļu jautājums. Lai gan to ir šobrīd apspriedušas visas politiskās partijas, sabiedrība ir ļoti saviļņota šajā jautājumā. Mēs šodien atbalstījām attiecīgos likumprojektus, lai šis jautājums tiktu atrisināts tā, kā vairums Latvijas iedzīvotāju būtu atbalstījuši. Proti, mēs uzskatām, ka, ja valdība ar šo jautājumu nav tikusi galā, tad parlamentam ir jāuzņemas lielāka atbildība, jāpārņem savā kompetencē daudzi jautājumi, lai noteiktu vadlīnijas. Un jāatzīst gan, ka šajā gadījumā mēs varam atkārtoti pārmest mūsu kolēģiem, kas ir koalīcijā, ka šis jautājums varbūt nebūtu tik aktuāls šodienas darba kārtībā, ja pavasarī Saeimas vairākums būtu atbalstījis uzdevumu Ministru prezidentam... Ministru kabinetam sniegt pārskatu par Latvijas gatavību bēgļu uzņemšanai. Iespējams, daudzi jautājumi tad būtu jau izņemti no darba kārtības.
Saistībā ar šo aktuālo vairāku likumprojektu paketi šodien tika izvērtēts arī mūsu partijas piedāvātais priekšlikums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Šis priekšlikums netika atbalstīts ar vairākuma balsīm, bet mēs ar šo likumprojektu gribējām vērst uzmanību uz to, ka plaisa starp Latvijas iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem padziļinās. 72 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bēgļu jautājuma sakarā mums Latvijā jāietur krietni stingrākas pozīcijas valsts suverenitātes aizsardzības jautājumā, turpretim valdības rīcība acīm redzami parāda, ka tautas viedoklis tai nav aktuāls.
Mēs šajā likumprojektā bijām ierosinājuši, ka valstī varētu organizēt konsultatīvos referendumus. Proti, sarežģītos jautājumos tauta izteiktu viedokli par to, kāda būs Latvijas pozīcija.
Šajā likumprojektā otrs jautājumu loks bija saistīts ar tautas tiesībām īstenot savas likumdevēja tiesības, proti, iniciēt likumprojektus, lai pēc tam balsotu kopējā referendumā. Šobrīd esošais likums paredz, ka tauta šādas tiesības var realizēt tikai tad, ja ir savākti 150 tūkstoši parakstu. Ikviens reāli domājošs Latvijas cilvēks var saprast, ka tādu skaitu balsu... parakstu nav iespējams savākt. Tas ir, likumā ir ielikta tāda norma, kas pēc būtības padara neefektīvu Satversmē ierakstīto normu. Un, kaut arī 2013.gadā un 2014.gada sākumā bija domāts, ka jaunā kārtība darbosies, reālā prakse, reālā dzīve ir pierādījusi, ka tā sistēma, kāda bija solīta likumā... bija solīts savulaik Satversmes tiesai, ka būs elementāra, vienkārša un bezmaksas iespēja parakstīties, taču reālajā dzīvē tāda iespēja nepastāv. Tas ir ļoti apgrūtinoši. Un līdz ar to mēs piedāvājam šajā likumprojektā daudzas normas, kas atvieglotu iespēju Latvijas tautai pašai iniciēt likumus un pieņemt likumus, proti, kādreiz arī atcelt kādu Saeimas pieņemtu likumu, ja tas neatbilst tautas vairākuma viedoklim. Bet diemžēl šoreiz tas neizdevās.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.
Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!