Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms neilga brīža noslēdzās Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde – pēdējā Saeimas sēde pirms vasaras pārtraukuma. “No sirds Latvijai” tas vienlaikus ir pirmais atskaites punkts, kas ļauj mums izvērtēt, ko mēs solījām saviem vēlētājiem, ko no solītā astoņu mēnešu laikā esam jau izpildījuši un kas ir darāms turpmāk. Tas ir arī brīdis, kad varam izdarīt pirmos secinājumus par lēmumu pieņemšanas procesu Saeimā un par tās darbu kopumā.

“No sirds Latvijai” ir jauns politiskais spēks, kas pirmo reizi ir pārstāvēts Saeimā. Vairumam mūsu deputātu nebija iepriekšējas pieredzes darbam Saeimā. Mēs ne tikai strādājām, īstenojām vēlētāju dotās pilnvaras, bet vienlaikus arī mācījāmies, lai arvien pilnīgāk izmantotu visas iespējas, kādas ir opozīcijā esošām partijām, un sasniegtu partijas programmā definēto galveno mērķi – Latvija ir droša, neatkarīga, demokrātiska un vienota labklājības valsts. Šis patiesi ir bijis ļoti intensīvs un darbīgs laiks ikvienam mūsu deputātam, un, vērtējot paveikto, jāsecina, ka esam aktīvi iestājušies par mūsu programmā ietvertajiem principiem, šajā sakarā iesniegdami gan likumdošanas iniciatīvas, gan priekšlikumus tās pilnveidošanai katrā no trim mūsu priekšvēlēšanu programmas mērķiem – atjaunot ticību valstij, panākt izaugsmi un attīstīties droši.

Ikviena valsts iedzīvotāja ticība valstij ietver gan iespēju sabiedrībai aktīvi piedalīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu, gan prasīt politiķu un ierēdņu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, gan uzraudzīt nodokļu maksātāju naudas efektīvu izmantošanu. Un viens no mērķiem, kuru izvirzīja “No sirds Latvijai”, ir Satversmē noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta. Jau 2014.gadā mēs iesniedzām priekšlikumus grozījumiem Satversmē un mūsu mērķis bija uzsākt Saeimā reālu diskusiju par šiem jautājumiem. Mēs esam gandarīti, ka Saeimā ir izveidota darba grupa jautājumā par Valsts prezidenta pilnvarām, kuru vada mūsu frakcijas deputāts Ringolds Balodis. Ir sperts pirmais nopietnais solis ceļā uz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta izveidi. Par to liecina arī lielā aktivitāte, lai diskreditētu šo ideju. Neraugoties uz to, esmu pārliecināta, ka pēc četriem gadiem Valsts prezidentu vēlēs tauta.

Tajā pašā laikā nav panākts, ka likumdevējs un izpildvara reāli iesaistītu sabiedrību likumu un lēmumu pieņemšanā. Kā galveno iemeslu tam gribu minēt pašreizējās koalīcijas nevēlēšanos ieklausīties sabiedrības viedoklī. Tikai tad, kad sagaidāmi reāli protesti, atceras par cilvēkiem. Piemērs tam ir šodien apstiprinātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuri tika pieņemti pensionāru neapmierinātības un protesta draudu dēļ. Tāpēc vietā ir retorisks jautājums – vai tiešām katru valsts iedzīvotājiem būtisku problēmu iespējams atrisināt tikai pēc draudiem par piketiem un demonstrācijām? Tāpēc viens no mūsu partijas izvirzītajiem mērķiem ir stiprināt atbildību. Uzņemoties vadīt abas izmeklēšanas komisijas – gan par bankas “Citadele” pārdošanu, gan par Zolitūdes traģēdiju –, liela uzmanība tika piešķirta tieši valsts iestāžu un amatpersonu atbildības izvērtēšanai. Šobrīd, gatavojot komisiju gala ziņojumus, tiek izvērtētas likumu normas, kurās ir jāveic grozījumi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgus notikumus.

Ticība valstij ir cieši saistīta ar katra indivīda drošību. Tā ietver pensiju palielināšanu, atbalstu ģimenēm, iedzīvotāju izdevumu mazināšanu par veselības pakalpojumiem, tādu nodokļu politiku, kas mazina nodokļu slogu mazturīgajiem. Šodien Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot, ka ar 2016.gadu tiks veikts to pensiju pārrēķins, kurām kopš 2009.gada piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi. Var piekrist, ka beidzot šis jautājums ir izkustējies no “nāves punkta”. Tajā pašā laikā “No sirds Latvijai” uzskata, ka situācijā, kad sociālajā budžetā ir līdzekļi, nav pieļaujams pensiju pārrēķinu veikt, manipulējot ar atrunu par budžeta iespējām. Līdz ar to mēs turpināsim iestāties par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pensionāriem un turpmāku pensiju apmēra palielināšanu.

Mēs esam maza, bet spēcīga un profesionāla frakcija, kas, kopā strādājot, sasniegs rezultātus.

Noslēgumā es novēlu visiem vasarā uzkrāt spēkus, pavadīt laiku ar sev tuviem cilvēkiem, iegūt daudz pozitīvu emociju, lai ar jaunu iedvesmu katrs turpinātu darīt savu darbu profesionāli un no sirds.

Visiem priecīgus vasaras saulgriežus! Pateicos.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos paust viedokli par diviem jautājumiem.

Pirmkārt, Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu jau ar 2016.gadu. Grozījumi paredz, ka pensijas tiks pārskatītas, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, taču par to, konkrēti kā tas notiks, tiks lemts nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā. Grozījumi nosaka, ka konkrētos gados pārskatāmās pensijas un to pārskatīšanas nosacījumi tiek paredzēti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, ievērojot valsts budžeta iespējas. Pārrēķinot pensijas sākumkapitālu un pensijas kapitālu, vairs netiks piemērots negatīvs apdrošināšanas iemaksu algas indekss – tas ir ļoti būtiski! –, un indeksi 2009., 2010. un 2011.gadam tiks aizstāti ar skaitli “1”.

Otrkārt, Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja priekšlikumu palielināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem ar šā gada 1.augustu. Par budžetā iegūtajiem līdzekļiem plānots nodrošināt brīvpusdienas arī 4.klašu skolēniem. Tas ir ļoti pozitīvi un apsveicami.

Un nobeigumā vēlos pateikt paldies par uzmanību, par uzticību un sadarbību! Priecīgus Līgo svētkus!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien, cienījamais radioklausītāj! Viens no būtiskākajiem šodien Saeimā bija jautājums par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbību Latvijā.

Šobrīd propagandas kara apstākļos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome to veic nekompetenti, tādēļ Latvijas Reģionu apvienības frakcija sadarbībā ar saviem kolēģiem citās frakcijās ir rosinājusi atlaist šo padomi. Augstprātība, kompetences trūkums, tukša un skaļa muldēšana – lūk, galvenās NEPLP vadītāja Aināra Dimanta pazīmes.

Es esmu izveidojis un vadījis darba grupu ar nozares speciālistiem no Latvijas Reklāmas asociācijas, no Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un no komercmedijiem. Visi šie iesaistītie cilvēki vienprātīgi atzina esošās NEPLP kompetences absolūtu trūkumu un nevēlēšanos risināt nozares problēmas. Vienīgais, ko Ainārs Dimants dara Saeimā, ir nodokļu maksātāju naudas diņģēšana, mūsuprāt. Tajā pašā laikā netiek veikta piešķirto līdzekļu efektīva un lietderīga izlietojuma kontrole. Valsts kontrole savā atzinumā ir norādījusi, ka pagājušajā gadā 1,8 miljoni eiro ir izlietoti nelietderīgi. Tā, klausītāj, tā ir jūsu nauda! Tā ir izmaksāta, piemēram, par bezgaumībām, lamām un rupjībām “Latvijas Radio 5” ēterā.

Šī padome – NEPLP – ir izplatījusi paziņojumu, ka šeit, Saeimā, notiek uzbrukums mediju brīvībai. Krievijā tiek uzbrukts medijiem, jo neatkarīgie žurnālisti tur par savu pārliecību mirst. Latvijas Žurnālistu asociācija savā paziņojumā definē politiķu ietekmi uz medijiem un – es tagad citēšu – “palielinātu risku žurnālistu pašcenzūras iespējai”. Ieklausieties, lūdzu! Totalitārās valstīs uzbrukums mediju brīvībai ir dzīvības un nāves jautājums. Latvijas gudriniekiem uzbrukums sabiedrisko mediju brīvībai ir žurnālistu pašcenzūras riska jautājums. Politiķiem grib aizliegt runāt par jūsu – cienījamais klausītāj, par jūsu! – naudas efektīvu un lietderīgu izlietojumu. Mēs nedrīkstam, izrādās, par to runāt, jo šādas diskusijas var radīt žurnālistos pašcenzūras risku. Smieklīgi! Tas vēlreiz pierāda, ka NEPLP absolūti nesaprot situācijas nopietnību. Šobrīd ir informatīvā kara apstākļi un nauda tiek izšķiesta bez jebkādas kontroles un saprašanas. NEPLP ar Aināru Dimantu priekšgalā neņem vērā nozares profesionāļu teikto, neklausās, starp viņiem nav dialoga. Mums vajag šajā padomē citus cilvēkus, kas spēj vadīt Latvijas informatīvo telpu.

Paldies, ka klausījāties! Priecīgus visiem Līgo svētkus! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Artusam Kaimiņam.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien esmu tiesīga informēt par darbiem, kādus ir veikusi Sociālo un darbu lietu komisija. Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā tika izskatīti četri mūsu komisijas likumprojekti un viens likumprojekts – otrajā, galīgajā, lasījumā.

Vispirms par šodien pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vēlos pateikt jums, cienītie radioklausītāji, galvenos jautājumus, kas ir risināti, grozot likumu “Par valsts pensijām”.

Pirmām kārtām jāmin jautājums par tiem I un II grupas invalīdiem, kuri, saņemot invaliditātes pensiju, turpina savas darba gaitas. Satversmes tiesa ir pieņēmusi savu spriedumu, tas stāsies spēkā ar 1.jūliju, un nāksies pārrēķināt invaliditātes pensijas, ņemot vērā arī veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas nozīmē, ka personām, kuras ir strādājušas, saņemot invaliditātes pensiju, invaliditātes pensija būs lielāka. Šī lieta ir izlabota.

Otrs jautājums. Jaunais likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nosaka arī vienu ļoti būtisku lietu, kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti. Ja darba ekspertīzes ārstu komisija pagarina viņiem invaliditātes periodu un to nevar izdarīt viena mēneša laikā, tad šie cilvēki (ļoti daudzi Latvijā mūs ir uzrunājuši šajā sakarā!) zaudē iepriekš piešķirto pensiju, jo bieži ir gadījumi, ka, pensiju pārrēķinot no jauna, ja cilvēks sava veselības stāvokļa dēļ vairs nav varējis strādāt ar tik lielu atdevi kā iepriekš... Tas ir zaudējums. Tādēļ jaunajā likumā šis laiks, kas līdz šim bijis viens mēnesis, tagad ir pagarināts līdz četriem mēnešiem.

Nākošais ļoti nopietnais jautājums, par ko iepriekš izteicās jau mani kolēģi no divām frakcijām, ir jautājums par to, ka ar 2016.gada 1.janvāri Latvijā uzsāks pārrēķināt pensijas tiem pensionāriem, kuri krīzes laikā ir cietuši pensijas kapitāla vai, citiem vārdiem sakot, algu indeksa dēļ. Esam panākuši vienošanos, un šodien tika pieņemts kompromisa variants. Un gribu teikt, ka... Nedaudz palabošu to, ko teica kolēģis no frakcijas SASKAŅA. Ir noteikta kārtība, kādā šīs pensijas tiks pārrēķinātas. Likumā vienīgais nav pateikts, tieši kuriem pensionāriem tieši cik tiks pieskaitīts pie viņu jaunās... pie vecās pensijas, pārrēķinot pensiju no jauna, bet tas jau ir tehnikas jautājums. Un tas ir budžeta jautājums. Un, ja šodien kolēģi diskusijās runā, kā ir labāk, tad mans personīgais viedoklis, ieklausoties arī tajā, ko Latvijai saka Eiropas Komisija, ir tāds: mums ir vispirms jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuriem pensijas ir vismazākās.

Gribu teikt jums, cienījamie radioklausītāji, ka mani priecē tas, ka likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kurš šodien tika pieņemts steidzamības kārtā, cik saprotu, būs viens no pēdējiem likumiem, kuru parakstīs mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš. Un es vēlos teikt ZZS frakcijas vārdā lielu paldies mūsu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par šo četru gadu darbu un par sadarbību ar Latvijas Republikas Saeimu.

Pārējos četrus likumus, kurus šodien Saeima pieņēma un kuriem nav steidzamības, noteikti parakstīs jau nākamais mūsu izvēlētais Valsts prezidents, un tas būs Raimonds Vējonis. Un es viņam vēlu veiksmi darbā.

Paldies, ka uzklausījāt. Priecīgus svētkus! Un galvenais – mierīgus, labus un mīļus svētkus ģimenē!

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas pavasara sesija ir bijusi ļoti aktīva, un arī šodien, pavasara sesijas noslēguma sēdē, tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Vēlos izcelt dažus no tiem.

Šodien galīgajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz izmaiņas invaliditātes pensiju pārrēķinā strādājošiem invaliditātes pensijas saņēmējiem, un pensijas tiks pārrēķinātas no nākamā gada.

Ar mērķi – samērot valsts fiskālos mērķus un sabiedrības veselības intereses – Nacionālā apvienība šodien pauda atbalstu grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”. Likumprojekts paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem. Šīs izmaiņas sniegs vērā ņemamu pienesumu valsts budžetam, un papildu līdzekļi tiks novirzīti skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanai. Ceram, ka šī iniciatīva arī palīdzēs padarīt alkoholiskos dzērienus nepieejamākus tieši jauniešiem, kā arī samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu un ierobežot alkoholisma problēmu izplatību valstī.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līguma slēgšanas dēļ sabiedrībā radušās bažas par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) iespējamo palielināto izplatību Latvijā, šodien pēdējā lasījumā Saeimā tika pieņemti grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kuri paredz, ka Ministru kabinets ir tiesīgs ierobežot vai aizliegt Latvijā audzēt tos ģenētiski modificētos kultūraugus, kuru audzēšana ir atļauta Eiropas Savienībā. Šie likuma grozījumi ir milzīgs solis sabiedrības interešu nodrošināšanas virzienā. Arī Nacionālās apvienības interesēs ir brīvi un ērti pieejama bioloģiski un ekoloģiski audzēta pārtika visai Latvijas sabiedrībai, un šis likums palīdzēs to nodrošināt.

Šodien pēdējā lasījumā skatījām un apstiprinājām arī grozījumus Brīvprātīgā darba likumā. Šī likuma pilnveidošana nepieciešama, lai brīvprātīgajam darbam nodrošinātu tiesisko regulējumu, piešķirot biedrībām un nodibinājumiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī politiskajām partijām un to apvienībām tiesības organizēt brīvprātīgo darbu. Ar šo regulējumu vēlamies vēl vairāk iedrošināt sabiedrību iesaistīties brīvprātīgā darba kustībā. Īpaši aicināti iesaistīties ir tieši jaunieši. Nacionālā apvienība atbalsta jauniešu iesaisti tādās organizācijās un brīvprātīgajā darbā, kas paplašina redzesloku, sniedz jaunu pieredzi un attīsta dažādas prasmes. Ņemot vērā, ka jauniešu bezdarbs ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, brīvprātīgā darba pieejamība un pieredze var darboties kā efektīvs atbalsta mehānisms no valsts puses. Gan valsts, gan privātā sektora institūcijām būtu jāsniedz iespējas skolēniem vasaras brīvlaikā un ārpus mācību laika gūt darba pieredzi, līdz ar to palielinot viņu izredzes šodienas un nākotnes darba tirgū. Papildu iesaistīšana dažādās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā veicina jauniešu informētību un iesaisti politiskajās un sabiedriskajās norisēs. Gan šogad, gan arī tuvākajos gados brīvprātīgais darbs ir un būs pieejams īpaši nozīmīgos notikumos Latvijā un Eiropā – gan Eiropas Savienības prezidentūras pasākumos vēl šogad, gan Dziesmu un deju svētku, gan arī Latvijas simtgades pasākumos pēc pāris gadiem.

Šodien vēlos īpašu uzmanību pievērst arī pēdējās nedēļas laikā aizvadītajām atceres dienām.

14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pieminējām un atcerējāmies vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju deportāciju 1941.gadā. Šo mūsu vēstures šausminošo lapaspusi nedrīkstam aizmirst nekad. Un ir būtiski turpināt skaidrot šos Latvijas vēstures notikumus gan kolēģiem Eiropas Savienībā, gan mūsu stratēģiskajiem partneriem ārvalstīs, gan sabiedrībai – ka jauniešiem, tā senioriem tepat Latvijā. Jāsaprot, ka mūsu vēsture 20.gadsimtā, līdzīgi citu Eiropas valstu liktenim, ir sarežģīta, un to nenogurstoši ir jāturpina skaidrot un šķetināt gan valsts, gan starptautiskajā līmenī.

Šajā nedēļā pieminējām arī citu Latvijas vēsturei izšķirīgu notikumu. Vakar visā Latvijā karogi tika pacelti sēru noformējumā, tā pieminot 1940.gada 17.jūniju, kad, valsts robežu šķērsojot Sarkanās armijas karaspēkam, Padomju Savienība okupēja Latviju, un tad 50 gadu garumā Latvija bija svešas varas pakļautībā. Mums jāapzinās šo gadu atstātās sekas uz Latviju, vienlaikus apzinoties arī latviešu tautas spēku un izturību. Mums jāturpina darbs pie okupācijas seku apzināšanas un novēršanas. Šis jautājums vēl joprojām, 25 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, ir neatrisināts un sāpīgs.

Kopumā uzskatu, ka šīs Saeimas pavasara sesijā esam paveikuši daudz – intensīvi strādājuši Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros un pieņēmuši 40 likumprojektus, neskaitot šajā Saeimas sēdē pieņemtos. Tāpat vēlos atgādināt, ka, lai gan Saeima dodas vasaras pārtraukumā, jau ir ieplānotas ārkārtas sēdes, kurās lemsim par valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Noslēgumā vēlos apsveikt gan Saeimas deputātus, gan visus Latvijas iedzīvotājus Līgo svētkos. Novēlu skaistus un saulainus vasaras saulgriežu svētkus! Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

 

 

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu man laikam ir visvieglākais uzdevums, jo kolēģi jau pārsvarā visu ir izstāstījuši, tā ka roka ir bijusi laimīga, šodienas izlozē izvēloties secību, kādā frakcijas paudīs savus viedokļus, un trāpījies laimīgais sestais numurs.

Šodien mums ir bijusi gara sēde, ko ievadīja Valsts prezidenta uzruna, kas ir tradicionāli, noslēdzot sesiju. Šoreiz tā sakrīt ar Andra Bērziņa prezidentūras noslēgumu. Katrs jau vērtē no sava skatpunkta Valsts prezidenta darbu, bet es gribu teikt par Andri Bērziņu, ar ko man paliks prātā viņa, prezidenta, darba laiks, – ka šis ir cilvēks, ko vara absolūti nemaitā. Cik vienkāršs un atklāts, un patiess Andris Bērziņš bija agrāk kā Saeimas deputāts, kādu es viņu pazīstu, tāds viņš bijis arī kā Valsts prezidents, un paldies viņam par šo darba cēlienu.

Šodien lielākā daļa Saeimas komisiju steidza pabeigt savus mājasdarbus, noslēdzot pavasara sesiju. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar visiem neatliekamajiem darbiem ir tikusi galā (nu vajag arī pašam sevi, protams, paslavēt!). Un laikam vislielākā sabiedrības uzmanība ir bijusi pievērsta grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Barčas kundze jau ļoti labi izstāstīja par šo likumprojektu, kas nu tagad kļuvis par likumu. Prieks klausīties īstu profesionāli!

Drusciņ varbūt darvas karoti medus mucā ielika sēdes turpinājums – tuvāk tās noslēgumam –, kad mēs debatējām par Izglītības likumu. Par likumu “Par valsts pensijām” mūsu debates un lēmumi ir bijuši profesionāli (pensionāri varēs ar nākamo gadu saņemt pensiju pārrēķinu saistībā ar iepriekšējos gados negatīviem kapitāla indeksiem, kas samazināja pensijas, un mēs secīgi ar nākamo gadu veiksim šo pārrēķinu katru gadu budžeta iespēju ietvaros), turpretim Izglītības likumā deputāti diemžēl iebalsoja visādas dīvainas lietas, par kurām, es domāju, ja tā rūpīgi izvērtētu, tad pašiem būtu mazliet neērti. Nu, es teiktu, ka Latvija dažos jautājumos tā kā mazliet izkrīt no tāda saprātīga mūsdienu izglītības procesa. Bet... nu, viss jau vēl ir labojams.

Noslēgumā gribu vēl pateikt paldies visiem mūsu valdības ministriem un Ministru prezidentei, jo šis laiks faktiski sakrīt ar Latvijas prezidentūras noslēgumu Eiropas Savienības Padomē. Es domāju, ka visi mūsu ministri ir ļoti godam veikuši savu darbu un Latvijas prezidentūra paliks prātā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem kā profesionāla, lietišķa, kā tāda, kas nav spraudusi neizpildāmus uzdevumus, bet kas ir nosprausto izdarījusi – un izdarījusi godam.

Tuvojas gada priecīgākais laiks – Jāņi –, tāpēc mani vissirsnīgākie sveicieni visām Līgām un visiem Jāņiem, kā arī mums absolūti visiem, jo kas gan mēs citi esam, ja ne jāņabērni?! Un priecīgus svētkus, labu noskaņojumu, labu laiku, siltu vasaru! Jauku laiku visiem, kas vasaras laikā dodas atvaļinājumā! Neskumstiet, tie, kas strādā, jo atvaļinājums katram vēl ir priekšā, un atgriezīsimies rudenī spēka pilni, un cerams, ka mūsu darbs labi veiksies.

Priecīgus visiem svētkus!

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Šadurskim.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauki Līgo svētki, un uz sadzirdēšanos jau rudenī!