Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šodien ar Saeimas lēmumu tika nodoti izskatīšanai komisijām grozījumi Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz vienota elektronisko izsoļu modeļa ieviešanu, lai nodrošinātu godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū un vienkāršotu izsoles procesu, padarot to pieejamāku un ekonomiskāku.

Lai nodrošinātu elektronisko izsoļu sistēmas ieviešanu spriedumu izpildes procesā un maksātnespējas procesā, nepieciešams veikt grozījumus Civilprocesa likumā, nostiprinot elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī nosakot regulējumu elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisei.

Otrām kārtām šodien Saeima piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi Tatjanu Bormani. Ierosinājumu par imunitātes atcelšanu un piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Bormani Saeimai iepriekš nosūtījusi Ģenerālprokuratūra.

Un trešām kārtām vēlos informēt par to, ka Saeima atbalstīja Arņa Cimdara kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam, kā arī CVK locekļu amata kandidatūras.

Cimdara kungs otrdien Juridiskās komisijas sēdē norādīja, ka CVK ir daudz darāmu darbu, tomēr divi no tiem ir neatliekami. Pirmkārt, vēlēšanu tiesības realizēšana cilvēkiem, kuriem ir tikai personas apliecība un nav pases. Otrkārt, nopietni jādomā par iespējām realizēt šīs tiesības cilvēkiem, kuri uzturas ārvalstīs vai neatrodas savā vēlēšanu apgabalā Latvijā.

Arī pārējie CVK locekļu amata kandidāti iepazīstināja ar savu redzējumu par CVK prioritātēm.

Partijas VIENOTĪBA frakcija izvirzījusi pašreizējā pārstāvja CVK Kārļa Kamradža kandidatūru, līdzīgi arī Zaļo un Zemnieku savienība uz CVK locekles amatu izvirzīja līdzšinējo politiskā spēka pārstāvi Dzintru Kusiņu, Nacionālā apvienība izvirzījusi pašreizējo CVK sekretāru Ritvaru Eglāju, un partija SASKAŅA deleģējusi līdzšinējo pārstāvi CVK – Aleksandru Maļcevu. Latvijas Reģionu apvienība kā pārstāvi CVK deleģējusi partijas konsultanti Ingu Vanagu, savukārt partija “No sirds Latvijai” uz amatu CVK izvirzījusi zvērinātu advokāti Innu Laizāni. CVK locekļa amatam izvirzīta arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe. Un Saeima šodien atbalstīja gan Cimdara, gan pārējo CVK locekļu kandidatūras.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labrīt, radioklausītāji! Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Eiropas Savienības starpparlamentārā konference par kopējo drošību un ārpolitiku. Tas ir viens no sešiem parlamentārajiem pasākumiem, kuri ir saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Šajā pasākumā piedalījās vairāk nekā 300 Eiropas Savienības parlamentāriešu, kā arī ārpolitikas eksperti. Konferenci uzrunāja Eiropas Savienības viceprezidente un augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini un arī NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs. Latvija savas prezidentūras laikā ir izvirzījusi vairākas prioritātes ārpolitikā, un viena no tām ir veicināt Eiropas Savienības globālo lomu. Un tieši tajā ietvarā mēs esam uzsvēruši pirmām kārtām Austrumu partnerību... to, cik tas ir svarīgi, jo maijā notiks Austrumu partnerības samits. Bet vienlaikus arī uzsveram, ka ir tikpat svarīgi arī Eiropas dienvidu kaimiņi, Ziemeļāfrika, krīze, kas notiek Vidusjūras reģionā... Tātad Eiropai svarīgs jautājums ir gan krīze Austrumos, kur vēl joprojām notiek Krievijas agresija pret Ukrainu, gan arī krīze Dienvidos, kur izplatās terorisms un arī tādas grupas kā ISIS.

Vēl viens ļoti svarīgs temats, ko Latvija ieviesa šajās diskusijās, ir par hibrīdkaru vai informācijas karu, kuru veic ne tikai Krievija, bet arī šī teroristu grupa Āfrikā un Vidusjūras reģionā... Kā jau zināms, Latvija ir liegusi priekšrocību šo jautājumu risināšanā, jo pirms gada Latvija izveidoja NATO Izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Tas jau gadu darbojas. Un šogad, Latvijas prezidentūras laikā, pateicoties ārlietu ministra Rinkēviča iniciatīvām, arī Eiropas Savienība ir pieņēmusi lēmumu – un tas notika 29.janvārī Eiropas Savienības Ārlietu padomē –, ka arī Eiropas Savienība sāks strādāt pie stratēģiskās komunikācijas jautājumiem. Ir izveidota īpaša komanda, kas varētu šo propagandas karu... varētu atspēkot šo propagandu, kas vēl joprojām nāk gan no Krievijas, gan no teroristiem.

Un beidzamais ir, ka... Ir ļoti interesanta lieta, ka Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas savas prezidentūras laikā ir uzsvērusi Centrālāziju kā vienu no ārpolitikas prioritātēm. Un man bija iespēja par šo tematu šajā pirmdienā runāt Somijā – vēl vienā Eiropas Savienības prezidentūras pasākumā, ko organizēja mūsu vēstniecība Helsinkos, Somijas parlamenta Ārlietu komisija, Latvijas Ārlietu ministrija un Latvijas Ārpolitikas institūts. Un šeit mēs atkal runājam par to... par Centrālāzijas nozīmi un par to, cik svarīgi ir tādi jautājumi kā drošība šajā reģionā, tranzīts, robežkontrole un izglītība. Un šeit gan Latvija, gan Somija ir ieņēmušas vadošo lomu.

Un beidzot, runājot par ārpolitikas prioritātēm, jāteic, ka Centrālāzija ir īpaši svarīga Latvijai un visai pārējai Eiropai, jo tas ir ceļš uz Ķīnu. Un Ķīna vēl joprojām ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Mums arvien vairāk atveras Ķīnas tirgus. Pēdējā gadā eksports uz Ķīnu ir dubultojies, un tieši šajā brīdī mūsu Zemkopības ministrija gatavo vizīti uz Ķīnu, lai runātu par piensaimniecības produkcijas eksportu uz Ķīnu. Un līdz ar to tranzītceļi caur Centrālāziju uz Ķīnu ir ļoti svarīgi. Tā ka Latvijas prezidentūras laikā šī nedēļa ir bijusi ļoti nozīmīga tieši parlamentārā līmenī, un es uzskatu... Te nu es it īpaši gribu apsveikt visus tos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta darbiniekus un Saeimas darbiniekus, kuri noorganizēja šo pasākumu Ķīpsalā, jo es varu teikt, ka visi ārzemnieki, kā arī visi deputāti, kas piedalījās, to ļoti slavēja, ka tas gan saturiski ir izdevies ļoti labi, gan arī organizatoriski.

Liels paldies!

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Nākamā runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāte Silvija Šimfa. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien! Es šodien gribētu runāt par divām tēmām.

Pirmā tēma ir par likumdošanas darbu un par izskatāmo likumprojektu kvalitāti un to virzības ātrumu jeb tempiem šeit, Saeimā. Šī ir pirmā Saeima, kurā es esmu deputāte, un man jau no pirmajām darba dienām Saeimā bija... radīja problēmas tieši daudzu iesniegto likumprojektu kvalitāte. Un šodien... varu kā piemēru minēt to, ka šodien mēs pagarinājām termiņu priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta “Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums” otrajam lasījumam. Kolēģi, kuri strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mani informēja par to, ka ir iesniegts aptuveni 400 dažādu papildinājumu un priekšlikumu šim likumprojektam, ko izstrādājusi Finanšu ministrija. Un tas neliecina par labu darba kvalitāti un par labi sagatavotu likumprojektu. Tāds iesniegto priekšlikumu daudzums uz otro lasījumu Saeimā – tas ir vienkārši nepieņemami! Es uzskatu, ka tas liecina tikai par to, ka likumprojekts nav kvalitatīvi sagatavots, nav pietiekami izdiskutēts.

Otrs likumprojekts, attiecībā uz kuru es personīgi balsoju “pret”, bija otrajā lasījumā skatītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Izpētot šo likumprojektu, es saskāros ar lielām neskaidrībām – ar to, ka anotācija būtībā nepamato, kādēļ šis grozījums likumā ir jāveic. Es uzskatu, ka arī tas likumprojekts nav sagatavots. Ir vajadzīga gan nopietnāka sagatavošanās, anotāciju gatavojot no iesniedzēju puses, gan arī ne tik steidzīgi tas likumprojekts būtu jāvirza otrajā lasījumā, ja iedziļinās likumprojekta saturā.

Otra tēma, par kuru es gribu runāt, – tas ir mans personīgais un arī mūsu frakcijas satraukums par situāciju, kāda kulminējās šeit, Saeimā. Tas ir saistīts ar ētiskiem jautājumiem, ar morālas un ētiskas dabas jautājumiem. Tas ir, manuprāt, nepieņemami un satraucoši, ka gandrīz neviena Saeimas sēde nepaiet bez tā, ka mēs skatām jautājumus vai nu par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem, vai nu par, kā šodien mēs skatījām... Šodien skatījām lēmuma projektu “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi Tatjanu Bormani”.

Situācija valstī un sabiedrībā ir pietiekami sarežģīta. Agresija, vardarbība un dažādas citādas negācijas kulminējas, bet tām līdzi seko... vai arī to pamatā ir tieši šo morāles vērtību neievērošana jeb ignorēšana. Un es domāju, ka, iespējams, diskusija par šiem jautājumiem būtu jāpārceļ no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas uz visu Saeimas diskusiju telpu, lai runātu par to, ka šāda situācija mums ir jāaptur un ir jāmaina uz labāku, jo deviņdesmito gadu sākumā bija tāds spārnots teiciens, ko toreizējais Ministru kabineta priekšsēdētājs teica, – ka mēs uzvarēsim nevis ar karaspēku, bet ar gara spēku. Tagad mēs mēģinām audzēt mūsu karaspēku, bet mūsu gara spēks, manuprāt, iet mazumā, un visas šīs satraucošās lietas, kas ir, – korupcija, ētikas normu pārkāpumi – par to tikai liecina. Un, ja mēs nespēsim savu gara spēku atjaunot un sakārtot savas morāli ētiskās vērtības, tad nekādi karaspēki un nekādi ieguldījumi no mūsu kopējās budžeta naudas mūsu bruņoto spēku stiprināšanā efektu nedos, jo karavīri jau arī ir stipri ne jau ar savām bruņām, bet ar savu garu, ar savu attieksmi pret valsti, ar savu attieksmi pret pienākumu, ar savām morāli ētiskajām vērtībām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Silvijai Šimfai.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valters Dambe. Lūdzu!

V.Dambe (ZZS).

Labdien, klausītāji! Šodien Saeimas sēde notika lielā vienprātībā, jo gandrīz visi balsojumi bija praktiski bez atturēšanās un bez “pret”. Arī jautājumu, kas tika skatīti, nebija tik daudz, un tie nebija tik svarīgi.

Kā vienu no galvenajiem šīsdienas balsojumiem varu atzīmēt, no ZZS frakcijas viedokļa, to, ka tika ievēlēta Centrālā vēlēšanu komisija un tās priekšsēdētājs. Un vien šis pārliecinošais balsojums “par” rāda to, ka ir zināma stabilitāte valstī, jo, kā atceramies, iepriekšējās septiņas reizes par Cimdara kungu bija pat vairākās kārtās balsojumi. Tas nozīmē, ka iestājusies stabilitāte, sakārtojas komisijas darbs un pārkāpumu ir mazāk.

No Sociālo un darba lietu komisijas tika saņemts un Saeimas sēdē tika skatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Kā zināms, garants stabilitātei un virzībai uz attīstību ir arī diplomātu dzīvesbiedri, kuri uzturas attiecīgajā ārvalstī. Par viņiem tiks veikti sociālie maksājumi, un tas nozīmē, ka, atgriežoties mītnes zemē – Latvijā –, viņi varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, kamēr viņi meklēs iespēju atgriezties darba tirgū.

Minētais likumprojekts, kas tagad jau ir kļuvis par likumu, paredz pieteikšanos sociālajai apdrošināšanai elektroniski portālā www.latvija.lv no 2015.gada 1.jūlija un, protams, neizslēdz arī iespēju pieteikties pa pastu... elektroniski vai personīgi, kā tas ir bijis līdz šim.

Jā, kā jau iepriekšējā runātāja no frakcijas “No sirds Latvijai” teica, diemžēl mums jāskata gandrīz katrā Saeimas sēdē kāds morāles, ētikas jautājums. Arī šoreiz – gan tiesneses izdošana kriminālvajāšanai, gan mūsu frakcijas biedra Raimonda Bergmaņa nodošana saukšanai pie administratīvās atbildības. Bet, nu, Saeima nodod gandrīz vienbalsīgi vai vienbalsīgi... Es domāju, ka arī Saeima ir sabiedrības spogulis. Un vienmēr sabiedrībā būs indivīdi, kuri pārkāps sabiedriskās morāles normas, un acīmredzot nāksies arī turpmāk ar to saskarties. Tā ka tas noteikti būs arī turpmāk... bet varbūt nebūs.

No frakcijas puses varu vēl pateikt, ka Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītais labklājības ministrs Uldis Augulis šonedēļ pirmdien un otrdien vadīja Briselē Eiropas Savienības valstu labklājības ministru padomes sēdi – un vadīja ar panākumiem. Kā izteicās ministrs, Eiropas Savienības valstu labklājības ministri izrāda lielu interesi par Latviju un neformālai ministru sanāksmei, kura maijā notiks Rīgā, jau pieteikušies praktiski visi Eiropas Savienības valstu ministri. Tas nozīmē, ka Latvija ieņem stabilu vietu Eiropas Savienībā un mūsu prezidentūra norit ļoti veiksmīgi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valteram Dambem.

Un tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labrīt visā Latvijā! Mani kolēģi iepriekš šeit jau izstāstīja par Saeimas šodienas sēdi. Tā bija pietiekoši īsa, pietiekoši kodolīga, tādēļ pakavēšos pie viena cita jautājuma, kurš šonedēļ ir skatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un kurš savukārt sakņojas Valsts prezidenta kancelejas un prezidenta institūcijas izveidotajā komisijā. Proti, ir runa par partiju stiprināšanu Latvijas Republikā, jo partijas veido politisko kodolu kopumā valstī. Un šobrīd tie konstatējumi šai komisijai jeb ekspertu grupai bija sekojoši: pirmkārt, partijām ir ļoti mazs biedru skaits (to mēs visi zinām), otrkārt, partijām ir diezgan pavāji ar ideoloģisko bāzi un, treškārt, partijas tiek finansētas no šaurām interešu grupām.

Šonedēļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika lemts par valsts finansējuma palielināšanu politiskajiem spēkiem. Bet, manā izpratnē, šis finansējuma palielinājums ir tāds, kas nedod... nesasniedz vajadzīgo mērķi un rezultātu. Jo, ja šobrīd tikai 12 procentus no kopējā finansējuma, kurš tiek iedalīts politiskajiem spēkiem, finansē valsts un pārējo – privātie ziedotāji, tad dubultot šo finansējumu un cerēt, ka šauras interešu grupas neietekmēs politiskos spēkus, būtu diezgan liels naivums.

Protams, saistībā ar šo jautājumu iepriekšējā nedēļā tika skatīts jautājums par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tur savukārt kolēģi ir ierosinājuši ziedojumus līdz minimālajai mēnešalgai neaplikt ar... jeb atmaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Un šajā jautājumā ir ļoti skaidra Latvijas Reģionu apvienības pozīcija. Mēs uzskatām, ka šī neaplikšana ar nodokli – ir runa par ziedojumiem līdz 360 eiro – jeb šīs naudas atgūšana atpakaļ nav pieņemama. Nav pieņemama situācijā, kad mēs par interešu izglītību nemaksājam vispār, bet par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem maksājam, proti, atļaujam atgūt līdzekļus daudz mazākā apjomā, nerunājot jau nemaz par to, ka pensijas mēs apliekam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, sākot ar 235 eiro. Tāpēc mēs esam iesnieguši priekšlikumus... Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi priekšlikumu palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, attaisnotajos izdevumos iekļaujot izdevumus par bērna interešu izglītību un pirmsskolas izglītības pakalpojumiem.

Tāpat mēs rosinām palielināt neapliekamo minimumu pensijām no līdzšinējiem 235 eiro uz 360 eiro mēnesī, pielīdzinot to valstī noteiktajai minimālajai algai, un savukārt izslēgt no attaisnotajiem izdevumiem ziedojumus politiskajām partijām un to apvienībām, jo, mūsuprāt, tas pilnīgi nesasniedz to mērķi, kurš ir saistīts ar partiju neatkarības palielināšanu no šaurām interešu grupām.

Tas īsumā būtu viss no Latvijas Reģionu apvienības šajā nedēļā. Es pateicos par jūsu uzmanību un vēlu jums lielisku nedēļas nogali.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.

Un raidījumu šodien noslēgs Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos runāt par nedēļas aktualitātēm Latvijā. Un, manuprāt, kā pati svarīgākā jāmin Ojāra Kalniņa kunga pieminētā starpparlamentārā konference Eiropas Savienības kopējās ārlietu un drošības politikas jautājumos, kura prezidentūras ietvaros norisinājās pie mums, Latvijā, pagājušās nedēļas nogalē.

Konferences norise Latvijā ir būtiska ar to, ka Latvijai ir iespēja paust mūsu viedokli un vēsturisko pieredzi un tikt sadzirdētiem, jo jāatzīst, ka ne visur Eiropā valda vienota izpratne par pašreizējo starptautiskās drošības situāciju un tās radītajiem apdraudējumiem.

Šīs konferences galvenie akcenti, protams, tika likti uz Krievijas īstenoto militāro agresiju Ukrainā, uz islāma fundamentālistu militāro ekspansiju un uz dalībvalstu attiecībām ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm kopumā, īpašu uzmanību veltot Austrumu partnerības programmai. Konferences rezultātā tika pieņemti secinājumi, kas sastāv no vairāk nekā 40 rekomendācijām, kas tālāk jau tiks nodotas dažādām Eiropas Savienības institūcijām, kuras īsteno Eiropas Savienības kopējo ārlietu, drošības un aizsardzības politiku.

Viena no šīs konferences būtiskākajām tēmām bija hibrīdkarš, kas ir cieši saistīts ar jauniem drošības izaicinājumiem, ar kuriem Eiropas Savienībai pašlaik nākas saskarties. Šodien hibrīdkarš vairs nav tikai teorija, bet gan reāls apdraudējums, lai iznīcinātu sabiedrību, sašķeltu sabiedrotos un sadalītu valstis. Krievijas agresija ir demonstrējusi visas šīs bīstamās izpausmes. Tajās redzama citas valsts suverenitātes vājināšana miera apstākļos, militāras aktivitātes maskēšana aiz civilajiem nemieriem. Informācija tiek izmantota par ieroci, lai nelabvēlīgā gaismā parādītu citas valsts nacionālās intereses. Hibrīdkarš ir iznīcinājis robežas starp civilo un militāro jomu, līdz ar to Eiropas Savienības uzdevums ir no jauna mācīties to, kas ir bijis nepiedodami aizmirsts, – agrākās mācības pārnest uz pasauli, kurā dominē augstas tehnoloģijas un sociālie tīkli.

Konferences ietvaros tika apspriesti veidi, kā Eiropas Savienībai drošības un aizsardzības jomā pilnveidot sadarbību ar NATO. Piedaloties vairāk nekā 300 Eiropas Savienības parlamentu un nacionālo parlamentu deputātiem, kā arī vairākiem ārlietu un drošības jomu ekspertiem, tika diskutēts par šiem drošības jautājumiem un nākamajiem soļiem, kas jāīsteno līdz Austrumu partnerības samitam, kurš maijā norisināsies Latvijā.

Šādu konferenču saturs var būt saistošs ne tikai lēmumu pieņēmējiem un politiķiem, bet arī nevalstiskajām organizācijām, pētniecības institūtiem un pilsoniskai sabiedrībai kopumā. Informēju, ka it visām prezidentūras konferencēm iespējams sekot līdzi interneta tiešraidēs mājaslapā eu2015.lv.

Runājot par Saeimas šīsdienas sēdi, jāteic, ka tās svarīgākais jautājums bija saistīts ar Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu. Tā kā līdzšinējā Centrālās vēlēšanu komisijas darbība ir pierādījusi neapšaubāmu kompetenci, Nacionālā apvienība atkārtoti virzīja Ritvara Eglāja kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam, kā arī atbalstīja Arņa Cimdara kandidatūru CVK priekšsēdētāja amatam.

Jaunās komisijas darba kārtībā tiks ietverti būtiski jautājumi:pirmkārt, strādāt pie jaunās likumu ierosināšanas kārtības tehniskās ieviešanas; otrkārt, nodrošināt vēlēšanu procesa elektronizāciju un, treškārt, nākamajās vēlēšanās, kas būs pašvaldību vēlēšanas 2017.gadā, panākt, ka iedzīvotāji varētu paziņot par sev tuvāko vēlēšanu iecirkni krietni īsāku laiku pirms vēlēšanām, nekā tas ir šobrīd. Tie būs ļoti būtiski vēlēšanu sistēmas uzlabojumi, tāpēc novēlam jaunajam CVK sastāvam ražīgu darbu un nodomu izdošanos.

Vēl vēlos piebilst par kādu citu tuvojošos notikumu. Es atgādinu, ka pirmdien, 16.martā, pulksten 10.00 Jāņa baznīcā Rīgā notiks karavīru piemiņai veltīts dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma būs gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, bet pulksten 14.00 notiks piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos. Nacionālās apvienības vārdā es vēlos pateikt lielu paldies karavīriem, kuri cīnījās un atdeva savas dzīvības par brīvu Latviju.

Liels paldies par jūsu uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties!

Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!