Frakciju viedokļi 2015.gada 5.februārī

(10.02.2015.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Man ir tas gods jums pastāstīt par Saeimas šodienas sēdes aktuālajiem jautājumiem. VIENOTĪBAS ieskatā, šodien bija ļoti aktuāli divi jautājumu bloki.

Pirmais ir jautājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Par to mēs jau atkārtoti lauzām šķēpus, un jāsaka uzreiz, ka šodienas balsojuma kārtība un tas, kā šeit izvērtās dažādi balsojumi par dažādiem likumprojektiem, nonāca tādās zināmās pretrunās. Proti, Saeima ar balsojumu vēl nenodeva komisijām Satversmes grozījumus, kuri paredz, ka ir jāgroza Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, ja mēs vēlamies atklāti ievēlēt Valsts prezidentu, bet nodeva grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Tātad Juridiskā komisija jau izskatīs jautājumu par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu un par atklātību Valsts prezidenta ievēlēšanā.

Šodien zālē uz laiku nebija kvoruma. Daži deputāti nereģistrējās balsojumam. Tas nozīmē, ka pie Satversmes grozījumiem mēs atgriezīsimies, visticamāk, jau nākamnedēļ Saeimas sēdē, un tad arī visiem būs skaidrs, kuri Saeimas locekļi atbalsta atklātu balsojumu par Valsts prezidenta ievēlēšanu un kuri neatbalsta, jo šis jautājums vēl nav noslēgts.

Otrs jautājums, par kuru mēs šodien runājām un debatējām, bija mikrouzņēmumu nodokļa likme. Kā jau jūs zināt, arī par šo jautājumu tiek lauzti šķēpi, jo, no vienas puses, tas ir ļoti labs instruments, kā atbalstīt jaunus un uzņēmības pilnus cilvēkus uzsākt biznesu – gan ģimenes uzņēmumus, gan arī citus mazākus uzņēmumus –, lai nebūtu nedz tik sarežģīta grāmatvedība, nedz arī tik sarežģīti juridiski risinājumi. Šis mikrouzņēmumu nodoklis ir bijis ļoti, ļoti pievilcīgs. Taču mikrouzņēmumu nodokļa uzņēmumos strādājošie maksā arī mazākus sociālos nodokļus. Kad tie, kas ir darbinieki šajos uzņēmumos vai nu nonāk situācijā, kad ir slimība, vai kad viņiem piedzimst bērniņš, un arī vēlāk – pensijas vecumā – viņiem diemžēl ir jāsecina, ka viņu veiktās sociālā nodokļa iemaksas ir krietni zemākas pat par to cilvēku iemaksām, kuri ir saņēmuši minimālo algu un par kuriem ir maksātas pilnas sociālās iemaksas. Un tāpēc arī šodien mēs pirmajā lasījumā debatējām, kā atrast labu kompromisu jeb tādu labu viduspunktu, lai uzņēmējdarbība, protams, tiktu attīstīta un jaunie uzņēmēji izvēlētos mikrouzņēmuma to ļoti labo iespējamo instrumentu, taču lai tiktu maksātas sociālās iemaksas un neciestu darbinieki, kuriem varbūt ne vienmēr ir izpratne, kas ir viņa darba devējs, – vai tas ir SIA īpašnieks vai mikrouzņēmuma īpašnieks. Līdz ar to mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies arī vēl otrajā un trešajā lasījumā, un es arī no sirds ceru, ka VIENOTĪBA strādās pie šī jautājuma, lai šis labais risinājums tiktu atrasts.

Vēl nedaudz atgriežoties pie jautājuma par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, es vēlos atgādināt, ka visas pārējās valsts amatpersonas jau tiek vēlētas atklātā balsojumā un līdzšinējie balsojumi... gan 11.Saeimā... un tādi arī nākotnē būs, būs tāds arī 12.Saeimā... ir parādījuši, ka atklāts balsojums deputātiem nav traucējis balsot, kā šeit tiek teikts, saskaņā ar savu sirdsapziņu. Neviens pēc tam nav ticis vajāts vai kā citādi... Deputāti gluži vienkārši ir varējuši paskaidrot saviem vēlētājiem, kā viņi ir balsojuši, kāpēc viņi ir balsojuši, un visiem ir skaidrs, kāds ir balsojums; nenotiek nekāds politiskais tirgus. Es ļoti ceru, ka līdz nākamajai Saeimas sēdei, saprātīgi apspriežot šo jautājumu, mēs nonāksim pie tā, ka deputāti atbalstīs to, ka Valsts prezidents, kas, visticamāk, tiks ievēlēts jau jūnija sākumā, tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos vērst uzmanību uz likumprojektu, ko izskatījām pirmajā lasījumā, – “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Likumprojekts iesniegts no Zaļo un Zemnieku savienības puses, un tas ir faktiski Ekonomikas ministrijas piedāvājums. Ko tad paredz šis likumprojekts? Likumprojekts paredz saglabāt likmi 9 procentu apmērā turpmākos trīs gadus un pēc trijiem gadiem šo likmi paaugstināt uz 12 procentiem, tādējādi atrisinot ļoti daudziem uzņēmumiem šobrīd aktuālo problēmu, ar ko viņi saskaras saistībā ar Krievijas krīzes embargo ietekmi, rubļa kritumu un ne pārāk augošo, bet iepriekš... iepriekš cerēto, bet ne pārāk strauji augošo Eiropas ekonomiku.

Sākotnēji šis likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi, lai iedzīvotājus mudinātu... bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, kā arī lai viņiem izveidotu uzņēmējdarbību veicinošu komercdarbības vidi, nodokļu politiku, samazinātu bezdarba līmeni un attīstītu uzņēmējdarbības spējas. Zaļo un Zemnieku savienība redz to, ka šī likumprojekta, likuma mērķi vēl joprojām ir aktuāli. Mēs redzam, ka šobrīd bezdarbs ir pieaudzis: janvārī vien tie bija 0,4 procenti; 3800 iedzīvotāji ir palikuši bez darba. Ekonomika dziest, un daudzi uzņēmumi ir pārgājuši šobrīd uz trīs darba dienu nedēļu. Daudzi darbinieki tiek atlaisti. Likumprojekts faktiski vairāk vērsts uz to, lai atjaunotu šo iepriekšējo kursu.

Kurss bija sekojošs. Ieviešot šo režīmu, mēs panācām to, ka tika dibināti daudzi jauni uzņēmumi. Ilgstošie bezdarbnieki – faktiski 48 procenti no iepriekšējiem bezdarbniekiem! – iesaistījās šajos mikrouzņēmumos, turklāt 38 procenti no tiem bija ilgstoši bezdarbnieki. Tas ir vērā ņemams skaitlis – 41 tūkstotis iedzīvotāju! Šis režīms veicināja šo jauno uzņēmumu dibināšanu. Pēc tam, kad 2013.gadā pieņēma grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski šo likmi celt, līdz 2017.gadā tā sasniegtu 15 procentus, jaundibināto uzņēmumu skaits 2013. un 2014.gadā ir radikāli samazinājies. Tas norāda uz īstenotās politikas būtisku lomu uz ekonomikas procesiem valstī.

Šobrīd izskatījām šo jautājumu pirmajā lasījumā. Protams, ļoti lielas iebildes Saeimas deputātiem ir par sociālo nodrošinājumu. Šeit gan jāsaka tas, ka visi šie uzņēmumu rādītāji ir ar augšupejošu līkni. Apgrozījums 2012.gadā bija 12 tūkstoši eiro, turpretim šobrīd tas, pēc pēdējiem datiem, ir 14 tūkstoši eiro, tādējādi sociālās iemaksas jau ir sasniegušas 72 līdz 74 eiro mēnesī. Tas faktiski, salīdzinot ar uzņēmumiem, kas ir mikrouzņēmumi, bet strādā standarta režīmā, ir daudzmaz līdzvērtīgi.

Protams, ir jāskatās uz priekšu, jādomā par to, kā mēs risinām šo jautājumu par minimālo sociālo iemaksu, lai nodrošinātu cilvēkiem pensiju nākotnē. Viens no risinājumiem ir Finanšu ministrijas piedāvātais – minimālā sociālā iemaksa, kas attiektos ne tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem. Tomēr mēs uzskatām, ka šī likme – 122 eiro – ir jāsasniedz pakāpeniski, tas nav viena, divu vai pat trīs gadu jautājums. Tas ir varbūt arī piecu gadu jautājums. Tomēr svarīgi ir šobrīd virzīties straujiem soļiem uz priekšu, tāpēc šodien Zaļo un Zemnieku savienība iebilda pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 26.februāri –, jo uzskatām, ka šis likumprojekts ir jāvirza straujiem soļiem uz priekšu, saglabājot šo likmi... tehniski grozot šo likmi – 9 procentus – un pēc tam diskutējot par to, par noteiktiem režīmiem, par nozarēm, par minimālajām sociālajām iemaksām. Tāpēc es ceru, ka mēs tiksim līdz laimīgam nobeigumam jau tajā brīdī, kad būs jāiesniedz pirmās... pirmā ceturkšņa deklarācijas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Nākamais runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!

R.Balodis (NSL).

Labdien! Es varbūt turpināšu pirmās runātājas, VIENOTĪBAS pārstāves, Lībiņas-Egneres teikto, jo viņa pārliecinoši un iemidzinoši, es atļaušos izteikties, runāja par to, ka viss gandrīz vai noskaidrosies, ja Valsts prezidents tiks vēlēts atklāti.

Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka veikt kaut kādus kosmētiskus remontus vai kaut kādus dekoratīvus uzlabojumus esošajā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā būtu muļķīgi, ja mēs iestājamies par radikālu risinājumu – par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Protams, ne par prezidentālas republikas veidošanu, bet par tautas vēlētu Valsts prezidentu, kas varētu uzlabot esošo situāciju, kad valdības vairs nebūs tik vājas kā pašreiz un valsts funkcionēs daudz kvalitatīvāk.

Vakardien notika Juridiskās komisijas sēde, kurā tika aplūkots jautājums par Satversmes grozīšanu, ko ierosināja “No sirds Latvijai”. Atgādināšu: tas bija jautājums par to, ka mēs vēlamies grozīt Satversmē principu... par to, ka turpmāk Valsts prezidentu vēlētu tauta, nevis parlaments. Lai gan grozījums tika noraidīts un faktiski mūsu partijas galvenais mērķis bija virzīties uz diskusiju, komisija izskatīja jautājumu par iespējām veidot tādu darba grupu. Iespējams, varētu tikt aplūkots jautājums par apakškomisijas veidošanu. Un šis jautājums tika skatīts un izlemts pozitīvi. Lai gan šodien laikraksts “Diena” raksta, ka Juridiskās komisijas deputāti neriskē atzīt pat to, ka... negatavojas grozīt Satversmi, es domāju, ka nevarētu gluži tik viennozīmīgi skatīties uz šo jautājumu, jo ir nepieciešamas diskusijas par šī institūta nozīmību un pilnvarām, plašākā lokā iesaistot arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī konsultējoties ar juristiem, kas orientējas konstitucionālajās tiesībās un valststiesībās. Tāpēc darba grupas izveidošana, manuprāt, būtu tāds optimāls risinājums. Un, kā es šodien vēl pārrunāju ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gaidi Bērziņu, faktiski šomēnes mēs arī šādu darba grupu varētu izveidot. Tas būtu viens. Un, protams, otrais, ko es vēlos uzsvērt, – ka šis jautājums, protams, nav aktuāls esošā Valsts prezidenta ievēlēšanas gadījumā un, protams, ir domāts uz nākamo Valsts prezidenta pilnvaru termiņu.

Nākamais, ko es gribētu teikt. Es gribētu informēt radioklausītājus, ka no šodienas – jau pāris stundu! – ir iespējas Saeimas mājaslapā iepazīties ar jaunas komisijas mājaslapu. Ir izveidota Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapa. Un faktiski no parlamentārās izmeklēšanas komisijām šī komisija ir pirmā, kurai ir mājaslapa. Un, protams, arī pirmā, kura videotranslē savas sēdes. Ar visiem videoierakstiem var iepazīties šajā mājaslapā, tur ir iekļauti arī visi dokumenti, kas ir mūsu rīcībā nonākuši. Es domāju, ka radioklausītājiem būs interesanti iepazīties ar Ekonomikas ministrijas atbildēm par tēmu.

Tuvākajā laikā – nākošnedēļ, pirmdien – būs arī atklāta sēde, kuru varēs vērot tiešsaistē. Mums ir izsaukta Valsts kanceleja, lai pastāstītu, ko tad viņi ir sadarījuši pēc traģēdijas. Un arī aplūkosim atlikušos jautājumus, ko mums skaidros Ekonomikas ministrija.

Un tālāk, 16.februārī, arī būs nozīmīga sēde, kurā mēs runāsim par politiku būvniecības nozarē, jo faktiski šīs komisijas izmeklēšanas darbs sāk pārsniegt viņas nospraustos mērķus, jo rādās, ka arī esošais normatīvais regulējums būvniecības nozarē būtu papildināms. Un tāpēc uz 16.februāra sēdi mēs aicinām ne tikai nozares ekspertus, bet arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kura varētu turpmāk arī aplūkot šos jautājumus, kas saistīti tieši ar esošo likumu grozījumiem.

Vēl piebildīšu, ka ir vēl viena komisija, ko vada “No sirds Latvijai”. Tā ir tā dēvētā “Citadeles” komisija. Protams, atšķirībā no Zolitūdes komisijas viņa darbojas tādā zināmā slepenības režīmā, jo tomēr ir runa par sākotnējo darbu, kas jāveic varbūt ne tik atklāti sabiedrībai... Jāanalizē šie jautājumi, kas nāk priekšā.

Tas būtu pamatā arī viss, ko es vēlējos šodien pateikt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ringoldam Balodim.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Viens no būtiskākajiem šīsdienas sēdes jautājumiem bija Nacionālās apvienības ierosinājums veikt izmaiņas Satversmē, kuras paredzētu atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas.

Uzskatām, ka vēlētājiem ir tiesības zināt savu pārstāvju balsojumus tik svarīgos jautājumos un deputātiem ir pienākums tos atklāti pamatot. Vēlamies lauzt oligarhu laikos ieviesto praksi, ka amatpersonas tika iebalsotas slepeni un apšaubāmas motivācijas un darījumu rezultātā. Diemžēl Nacionālās apvienības centienus atbalstīja mazākums.

Nacionālā apvienība izsaka nožēlu, ka šie grozījumi tika noraidīti, nevis skaidri paužot nostāju ar “pret” balsīm, bet nesavācot kvorumu, – vārdu sakot, izvelkot ārā deputātu balsošanas kartītes...

Man kā pirmo reizi ievēlētam deputātam šķiet, ka, strādājot ar šādām metodēm, tiek grauts Saeimas prestižs un mazināta tautas uzticība parlamentam.

Tajā pašā laikā tika atbalstīts Latvijas Reģionu apvienības iesniegtais līdzīgais priekšlikums par Valsts prezidenta vēlēšanu atklātību, kas diemžēl pats par sevi neko Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā nemaina, jo nepieciešami arī norādītie Satversmes grozījumi.

Iepriekšējo Latvijas Reģionu apvienības piedāvājumu neatbalstījām, jo tas paredzēja Valsts prezidenta amatam izvirzīt kandidātus jau ar esošu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, faktiski sašaurinot iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu loku; tas nebija loģiski un pamatoti.

Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka Valsts prezidents jāievēl “caurspīdīgi” – atklātā procesā.

Pirmkārt, ikvienam vēlētājam ir tiesības zināt, kā Saeimas deputāti ir balsojuši, lai viņi nestu atbildību par savu pieņemto lēmumu un rīcību.

Otrkārt, jāuzsver, ka šobrīd Valsts prezidents ir valstī vienīgā augstā amatpersona, kas tiek ievēlēta aizklātā balsojumā. Bet pārliecinošu argumentu, kāpēc šāda kārtība saglabāta, nav.

Jau arī iepriekšējie runātāji pieminēja, ka tika izskatīts jautājums par mikrouzņēmumu nodokli. Arī Nacionālā apvienība atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību Saeimā. Bet vēlētos informēt, ka vakar Saeimas Ārlietu komisijā tika skatīti Nacionālās apvienības deputātu, tas ir, manis, Riharda Kola un Jāņa Dombravas, iesniegtie priekšlikumi ārpolitikas prioritārajiem darbiem.

Esam vērsuši uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas skar Latvijas drošību, ekonomiku un vēstures skaidrojumu starptautiski. Tagad es vēlētos par dažiem no tiem arī bilst plašāk.

Runājot par drošību, jāteic, ka nenoliedzami viens no svarīgākajiem Eiropas uzdevumiem ir Eiropas Savienības drošības stratēģijas izstrāde, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un pieaugošos apdraudējumu riskus.

Līdzšinējā stratēģija neatbilst šodienas drošības situācijai. Šajā procesā Latvijai ir būtiski izstrādāt vadlīnijas un savus priekšlikumus, vadoties pēc Latvijas nacionālajām pozīcijām attiecībā uz Eiropas Savienības drošības un ārlietu prioritātēm, un iesniegt arī atbildīgajām Eiropas Savienības institūcijām. Mums ir nepieciešams aktīvi pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienības institūcijās, kuras atbild arī plašākā jomā par drošību un aizsardzību.

Parlamentārajā līmenī ir jāuzsāk aktīva un cieša sadarbība ar Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm gan drošības, gan ekonomiskās sadarbības jomā. Laikā, kad Eiropas Savienības uzdevums ir stiprināt ārējo robežu visos iespējamos veidos, starpvalstu sadarbība ir izšķiroša.

Ārlietu komisijas darbā jāaktualizē arī jautājums, kā pasaulei skaidrot totalitāros režīmus un to pastrādātos noziegumus. Viens no priekšlikumiem ir izveidot vienotu informatīvo e-platformu, kur visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būtu pieejama pārskatāma un izglītojoša informācija par visiem totalitārajiem režīmiem Eiropā un to pastrādātajiem noziegumiem.

Nobeigumā gribu vērst uzmanību arī uz Nacionālās apvienības vadītās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvu lūgt Lielbritānijas parlamentam iesaistīties Latvijas pilsones bērna atgūšanā. Bērns ir ticis izņemts no ģimenes, neiedziļinoties lietas apstākļos un pieņemot bargāko no sodiem – liegt mātei tiesības uz bērnu. Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka šāda rakstura gadījumos mūsu pienākums ir aizstāvēt ikviena Latvijas pilsoņa tiesības neatkarīgi no viņa ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Un visbeidzot vēlos arī informēt, ka nākamnedēļ Saeimas spīkere Ināra Mūrniece un pavadošā parlamentāriešu delegācija viesosies Ukrainā – vizītē, kurā būs tikšanās ar Ukrainas prezidentu un ar Augstākās Radas vadītāju. Uzskatām, ka šī būs ļoti svarīga vizīte, kā arī signāls Ukrainas tautai, ka Latvija ir ar viņiem kopā šajā grūtajā situācijā.

Visiem novēlu izdevušos atlikušo nedēļu! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika noraidīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas parlamentā. Es vēlos atgādināt, ka priekšvēlēšanu laikā piecas partijas no sešām parlamentā pārstāvētajām, ieskaitot iesniedzējus no Nacionālās apvienības, solīja vēlētājiem virzīt ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un tagad viņi virza kaut ko citu, un ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu vienkārši neiet kopā ar ideju par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā.

Svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Un Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju – visu valsts institūciju varas avotu. Un mēs visi ļoti labi zinām, ka pamatlikuma grozījumi, kuri paredz grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kartību, jau nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs valsti.

Savukārt šodien iesniegtais likumprojekts paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu Saeimā, balsojot atklāti. Proti, likumprojekta autori no Nacionālās apvienības pēkšņi aicina atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās. Ņemot vērā kaismīgās priekšvēlēšanu debates un dāsnos solījumus, 12.Saeimai, manuprāt, ir jāatbild uz citu jautājumu – vai Latvijas Valsts prezidents būtu jāievēl tautai?

Esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti. Neapmierinātība ar partijām aug augumā un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, tādēļ Latvijas Valsts prezidents ir jāievēl tautai. Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētiem pārstāvjiem, un tautai kā varas avotam ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti.

Runājot par iespējamiem kandidātiem, es teikšu tā: SASKAŅA jebkuru kandidātu vērtēs nopietni, mēs rūpīgi izvērtēsim visus kandidātus. Un es nešaubos, ka vēl tiks izvirzīti vairāki kandidāti, un prognozēju, ka par šo augsto amatu būs sīva cīņa. Arī diemžēl Saeimas kuluāros. Un šī cīņa jau ir sākusies. Es nevaru izslēgt iespēju, ka SASKAŅAI būs savs kandidāts šim augstajam amatam, jo pie mums nāk gaiši cilvēki, vēlētāji, ar savām gaišām idejām, domām par kandidātiem, un šīs idejas mēs apkopojam. Un mums jau ir veiksmīga un laba pieredze šajā jautājumā. Varu atgādināt, ka savulaik, 2007.gadā, mēs izvirzījām ļoti spēcīgu kandidātu – Aivaru Endziņu. Un par labu mūsu kandidātam savu kandidatūru tolaik atsauca arī Sandra Kalniete. Bet toreiz parlaments ievēlēja Valdi Zatleru. Ja par kandidātiem tolaik būtu vēlējusi tauta, tad, es domāju, rezultāts būtu pavisam citādāks.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Un raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labdien! Godātie radioklausītāji! Cienītās radioklausītājas! Prieks jūs šodien uzrunāt jau nedēļas gandrīz noslēdzošajā dienā – ceturtdienā. Vēl viena diena atlikusi, un tad jau... tad jau arī brīvdienas. Bet šodien Saeimā mēs debatējām par trijiem sabiedrībai ļoti būtiskiem jautājumiem. Divus jau mani kolēģi pieminēja. Viens no tiem ir atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, otrs jautājums skar mikrouzņēmumu nodokli, bet trešais jautājums ir saistīts ar to situāciju, kuru pirms pieciem gadiem mēs piedzīvojām Latvijā, – ka viena no pietiekoši lielām Latvijas bankām – Parex banka – cieta faktiski zaudējumus un zaudējumu rezultātā bija spiesta vai nu izbeigt savu darbību, vai... valstij nācās steigties palīgā. Un šobrīd, protams, visā Eiropā... jo visa Eiropa piedzīvoja tieši tādas problēmas arī šajā finanšu un ekonomikas krīzes laikā: daudzas bankas cieta, nespēja norēķināties ar saviem noguldītājiem, nespēja izpildīt savas saistības. Tā rezultātā cieta gan cilvēki, gan sabiedrība, gan valstu budžeti.

Šobrīd Eiropas Komisija nākusi klajā ar regulu, kas mēģina palīdzēt izvairīties no šādām situācijām – situācijām, ka sabiedrība, valstu budžeti un konkrēti indivīdi ciestu. Visus šos zaudējumus lielākā vai mazākā mērā uz sevi paņemtu banku akcionāri. Un šodien vesela likumdošanas pakete... vesels bloks tika virzīts tieši šajā virzienā. Mēs šodien uzsākām ceļu, lai, ja iestātos situācijas, ka kādai bankai klājas grūti, tad vispirms, protams, zaudētāji būtu banku akcionāri un lielākie noguldītāji, nevis iedzīvotāji un sabiedrība caur valstu budžetiem. Tā ka tas ir ļoti nozīmīgs solis, kuru mēs speram virzienā, kas saucas “ja nu kādreiz gadīsies kādai bankai problēmas”. Tad mēs būsim no likumdošanas viedokļa sagatavoti šīs problēmas risināt tā, lai sabiedrība ciestu pēc iespējas mazāk vai neciestu nemaz.

Otrs jautājumu bloks, protams, ir saistīts ar Valsts prezidenta ievēlēšanu atklāti. Latvijas Reģionu apvienība savā pirmsvēlēšanu programmā jau ļoti skaidri bija norādījusi uz to, ka mēs vēlētos redzēt tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tātad – lai tauta būtu spējīga vēlēt Valsts prezidentu tieši un nepastarpināti. Šo ideju mūsu kolēģi no citām partijām noraidīja, neskatoties uz to, ka lielākā daļa Saeimā ievēlēto politisko spēku iestājās par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Mēs savukārt, ņemot vērā to, ka šī ideja šajā brīdī nav vainagojusies ar panākumiem un Valsts prezidents jāvēl jau pēc četriem mēnešiem, vēlētos panākt vismaz to situāciju, ka, ja jau deputāti ievēl Valsts prezidentu, tad deputātiem ir pienākums atklāt, par ko viņi vēlējuši, un, ja viņi atklāj, tad arī būt spējīgiem izskaidrot, kāpēc viņi vēlējuši par to un ne citu kandidātu; kas ir tie argumenti, kāpēc katrs deputāts ir nodevis balsi par esošo Valsts prezidenta amata kandidātu vai nav balsojis par citu. Jo citādi iznāk tā, ka kolēģiem ir iespēja slēpties aiz slēgtā balsojuma, nepasakot ne saviem vēlētājiem, ne sabiedrībai, kādi tad ir viņu balsojuma motīvi.

Un visbeidzot, protams, par mikrouzņēmumu nodokli. Arī šajā jautājumā koalīcijas partneri ir sadzirdējuši mūs – sadzirdējuši tādā ziņā, ka mēs jau neilgi pēc valsts budžeta apstiprināšanas atgriežamies pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma, kas paredz to, ka šobrīd mikrouzņēmumu nodoklis ir 11 procenti. Savukārt tas nodokļa režīms (ja tā to var saukt), kurš valdīja iepriekš, bija 9 procenti. Latvijas Reģionu apvienība savā pirmsvēlēšanu programmā solīja saglabāt 9 procentu režīmu mikrouzņēmumu nodoklim, lai tādā veidā veicinātu uzņēmējdarbības vidi vai palīdzētu tiem mazajiem uzņēmējiem dažādās Latvijas vietās, novados, pilsētās, kuri faktiski ar savu ģimeņu starpniecību uztur vai nu mazus viesu namiņus, vai maziņus restorāniņus, tādā veidā nodarbinot sevi un savus tuvākos, kā arī radot tajā konkrētajā vietā un vidē ekonomisko darbību.

Vēlos tikai piebilst, ka, protams, pilnīgi pamatots ir manu kolēģu satraukums par to, ka dažreiz mikrouzņēmumu nodoklis tiek izmantots, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, bet pacelšana no 9 uz 11 procentiem jau nerisina šo problēmu. Tādēļ pēc būtības mums jāmeklē citi risinājumi, kā mums strādāt ar tiem, kuri izvairās no nodokļu nomaksas, un kā savukārt palīdzēt tiem, kuri vēlas darboties.

Tas arī īsumā no manas puses viss. Paldies jums par uzmanību. Vēlu veiksmīgu nedēļas nogali, visu to labāko!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.

Līdz ar to šodienas tiešraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 23.decembrī