Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 22.janvāra sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labvakar! Šodien Saeimā noritēja ārlietu debates. Mēs frakcijas vārdā uzstājāmies, bet kā galveno es gribētu šeit atzīmēt, ka attiecībā uz ārpolitiku mūsu frakcija ļoti izcēla ekonomisko interešu nozīmīgumu. Mēs pozitīvi novērtējām Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu un to, ka ir plānots sniegt uzņēmējiem atbalstu jaunu tirgu apguvē, liekot uzsvaru uz eksporta tirgu diversifikāciju. Bet mūsu ārpolitikā ekonomiskajām interesēm ir jābūt prioritātei, lai nodrošinātu mūsu uzņēmumu attīstību, darba vietas un pienācīgu atalgojumu iedzīvotājiem. Un ļoti būtiski, ka mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti īpašos nosacījumos, lai veicinātu gan pakalpojumu, gan preču kustību ārpus Eiropas Savienības. Mums ir seni sadarbības partneri – tuvākās Baltijas valstis, Eiropas valstis, ASV, Kanāda –, bet mums ļoti nozīmīgi ir meklēt jaunus tirgus Austrumos (Austrumu partnerības ietvaros), Centrālāzijas valstīs, Tuvajos Austrumos un Ķīnā. Tie tiešām ir tirgi, kuros mēs varam rast produkcijas noietu ārpus Eiropas Savienības valstīm, kā to jau pierādījusi atsevišķu uzņēmumu sadarbība ar Ķīnu: tur jau ir tik tālu, ka noslēgti līgumi par konkrētu preču piegādi.

Attiecībā uz citām aktuālām lietām es gribētu uzsvērt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kuri palīdzēs mums ierobežot bīstamo slimību – Āfrikas cūku mēri. Pašlaik ražotājiem šī slimība rada gan apgrūtinājumu, gan reālus zaudējumus, jo Āfrikas cūku mēris ir izplatījies gan Latgalē, gan Vidzemē, un šī izplatīšanās pagājušā gada laikā no jūnija līdz pat rudenim progresēja. Tagad izplatīšanās nenotiek un mēs gatavojamies jaunajai sezonai – pavasarim – , kad varētu atkal būt problēmas. Tādēļ ļoti būtiski, lai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori varētu darīt savu darbu – pārbaudīt, vai netiek turēti nereģistrēti dzīvnieki, un ierobežot šīs slimības izplatību, lai neradītu zaudējumus mūsu ražotājiem, mūsu ekonomikai un nodrošinātu arī drošu un nekaitīgu pārtiku mūsu iedzīvotājiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labvakar, radioklausītāji! Šodien ārlietu ministra Rinkēviča ziņojumā un arī frakcijas VIENOTĪBA deputātu uzrunās tika uzsvērtas trīs prioritātes ārpolitikā – drošība, prezidentūra Eiropas Savienībā un ekonomiskās intereses.

VIENOTĪBA pilnīgi piekrīt ārlietu ministra apgalvojumam, ka Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir bezprecedenta izaicinājums starptautiskajai drošībai, kārtībai un tiesiskumam. Par to nekādu šaubu nav, jo tas ir radījis būtiskus drošības apdraudējumus Eiropai un Latvijai. Līdz ar to 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju drošība ir mūsu galvenā ārpolitikas prioritāte. Šie izaicinājumi mūsu iekšējai un ārējai drošībai, kā arī mūsu ekonomiskajai un sociālajai drošībai ir savstarpēji saistīti.

Mūsuprāt, atslēgvārds gan ārlietu ministra ziņojumā, gan arī mūsu ārpolitikas stratēģijā ir “sadarbība”. Lai risinātu šīs problēmas gan ekonomiski, gan no drošības viedokļa, mums ir jāsadarbojas ar mūsu sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā, ar mūsu Ziemeļu kaimiņiem. Vienlaikus mums ir ļoti svarīga sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu ne tikai drošības jautājumos, bet arī sakarā ar tirdzniecības un investīciju līgumiem, kas top. Ar Kanādu ir jau parakstīts. Nākamajos divos gados tagad turpinās lemt par Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līgumu. Mēs uzskatām, ka tas ir ne tikai ekonomiski svarīgi Latvijai, bet arī ģeopolitiski svarīgi Eiropai un Amerikai.

2015.gadā Latvija ir ļoti labi pozicionēta, lai virzītu mūsu nacionālās intereses caur Eiropas Savienības prezidentūru. Un tas daļēji ir tāpēc, ka mūsu prioritārie darba virzieni Eiropas Savienības prezidentūrā ir saskaņoti ar mūsu nacionālajām interesēm drošībā, ekonomikā un labklājībā. Un šīs prioritātes ir Eiropas Savienības konkurētspēja, digitālā darba kārtība un Eiropas Savienības globālā loma. Un viens piemērs, ka Latvija ir ieņēmusi vadošo lomu, lai cīnītos pret Krievijas un arī teroristu grupu īstenoto informatīvo karu, ir Latvijas dibinātais Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas ir gan NATO aģentūra, bet vienlaikus varētu arī kļūt par Eiropas Savienības sadarbības partneri.

Un beidzot. Vairāki frakcijas VIENOTĪBA deputāti uzsvēra parlamentāro lomu ārpolitikas veidošanā un atbalstīšanā. Mums ir deputāti, kas piedalās starptautiskajās organizācijās, parlamentārajās asamblejās, un mums tas ir jāizmanto, lai atbalstītu, lai mums būtu vienota un konsekventa ārpolitika. Iepriekšējā krīžu pilnajā gadā Latvijas ārpolitika, mūsuprāt, ir principā bijusi konsekventa, saprātīga un nosvērta. Un, turpinot šādu pieeju, mēs spēsim reaģēt uz izaicinājumiem un izmantot tās iespējas, lai nosargātu mūsu valsts drošību un veicinātu mūsu nacionālās intereses.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labvakar, radioklausītāji! Protams, šodienas galvenā aktualitāte: uzmanība tiek veltīta ārlietu ministra ikgadējam ziņojumam. Tomēr es sākšu ar jautājumu, kurš tika izslēgts no sēdes darba kārtības. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Es gribu sacīt tikai to, ka Latvijas Reģionu apvienība sadarbībā ar citu frakciju deputātiem un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Naudiņa kungu ir panākusi kopēju izpratni un vienošanos par mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu 9 procentu apmērā 2015.gadā. Es ceru, ka tuvākajās Saeimas sēdēs mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies. Ar to es gribu arī akcentēt jeb uzsvērt, ka Latvijas Reģionu apvienība pilda savu programmatisko uzstādījumu – nepaaugstināt nekādā gadījumā nodokļus.

Ja atgriežamies pie ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma, tad jāteic, ka šodien jau radioklausītāji droši vien sekoja līdzi un daudzi dzirdēja mūsu frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa gan priekšlikumus, gan arī kritiku attiecībā uz to, ko varbūt mēs šajā ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā saskatījām. Es neatkārtošu. Bet ir viens būtisks jautājums, ko mūsu apvienība tomēr nesaklausīja no šī ziņojuma, – kāda ir loma un kāda uzmanība ar šo ziņojumu tiek veltīta tieši reģionālajam aspektam, kas ir ļoti svarīgs Latvijas Reģionu apvienībai.

Kopumā Latvijas Reģionu apvienība, uzklausījusi šodienas debates ārpolitikas jautājumos, var tikai atbalstīt un piekrist Ojāra Kalniņa teiktajam, ka Latvijas galvenais ierocis ārpolitikā ir diplomātija un sadarbība.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai.

Nākamā runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Godājamie radioklausītāji!

Šodien Saeimā norisinājās ārpolitikas debates, kas ir nozīmīgs pasākums ārpolitikas jomā, jo parasti diskutē par Latvijas ārpolitikā paveikto un plānoto.

Domāju, ka gan sabiedrība, gan deputāti vēlas sadzirdēt konkrētus paveicamos uzdevumus, lai ikviens no mums justos drošāk un dzīvotu labāk. Mēs apzināmies, ka no Latvijas ārlietu politikas, no mūsu diplomātiskā korpusa ir atkarīgs, kādā vidē mēs dzīvosim, kādos starptautiskajos procesos iesaistīsimies. Diemžēl šis ārlietu ministra ziņojums nesniedza atbildes uz daudziem sabiedrībai būtiskiem jautājumiem ne nacionālā, ne reģionālā, ne globālā līmenī. Nav nedz šībrīža situācijas analīzes, nedz ziņojuma nosaukumā solīto iecerēto darbību. Var jau izveidot ap sevi veiksmes stāstu un izcilības iedomu, diemžēl dzīves īstenība ir cita. Un “No sirds Latvijai” uzskata, ka ārlietu dienesta darbinieku, ekonomisko atašeju devums, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu Latvijas interešu aizsardzību, nav bijis pietiekošs.

Mēs lepojamies ar latviešu skolām un kultūras pasākumiem, tautiešiem ārvalstīs, bet nerisinām jautājumu, kā panākt strauju ekonomisko izaugsmi Latvijā, radot arī drošu un sociāli atbildīgu vidi un tādējādi panākot, ka mūsu tautieši, kuri devās piespiedu emigrācijā, priecēs visus, dziedot vietējos koros un dzīvojot Latvijā.

Vārdos koalīcijas partijas atbalsta reģionu attīstību, bet darbi liecina par pretējo. Tieši tāpēc “No sirds Latvijai” deputāti ir uzdevuši deputātu jautājumus labklājības ministram Uldim Augulim par pēdējās dienās izskanējušo informāciju, ka tiek plānots slēgt valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Kauguri” un valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”. Kā tas ietekmēs personu ar garīga rakstura traucējumiem saikni ar ģimeni, radiniekiem, draugiem? Kā tas ietekmēs reģionos nodarbinātību? Šie ir tie jautājumi, kuros koalīcijai nebūtu jāpieiet grāmatvediski, bet jāņem vērā cilvēku vajadzības. Mēs uzdodam konkrētus jautājumus un ceram uz skaidrām atbildēm, nevis kārtējām atrunām.

Pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, šodien Saeimas sēdē centrālais jautājums bija ikgadējais ziņojums par ārpolitiku, tāpēc lielāko uzmanību veltīšu tam.

Nacionālā apvienība uzskata, ka Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums ir kvalitatīvāks par iepriekšējiem, tomēr tajā trūkst konkrētības. Ir bažas, ka Latvija ārpolitiski izvairās paust skaidru pozīciju un atturas proaktīvi iesaistīties sarežģītu jautājumu risināšanā.

Likumsakarīgi, ka šīgada ziņojumā dominē drošības jautājums un attiecības ar Krieviju, kas nonākušas strupceļā. Šobrīd Eiropas Savienības pozīcija pret Krieviju līdz galam nav skaidra, un diemžēl arī Latvijas politikas veidotāji kārtējo reizi mēģina celt sadarbības ilūzijas tiltus ar Krieviju.

Nacionālā apvienība uzskata, ka kopš Ukrainas un Krievijas konflikta saasināšanās ir akūti trūcis politiskās gribas atzīt, ka Austrumukrainā valda terorisms, pret kuru nekavējoties jāuzsāk cīņa.

Latvijai 2015.gadā, vadot Eiropas Savienības darba grupu terorisma apkarošanā, jāpanāk, ka Ukrainā esošie teroristiskie grupējumi tiktu atzīti par teroristiskām organizācijām. Tikai tad mēs varēsim gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī vērsties pret valstīm un indivīdiem, kas atbalsta teroristiskos grupējumus.

Nacionālā apvienība arī uzsvēra, ka gan Latvijas, gan arī starptautiskās sabiedrības baidīšanās saukt lietas īstajos vārdos attiecināma arī uz notikumiem Krimā, lai nebūtu jāizvērtē, ka patiesībā ir notikusi Krimas okupācija, nevis anektēšana. Šāds izvērtējums pavērtu iespēju piemērot dažādus citu starptautisko tiesību normu principus, ko varētu vērst pret šīs okupācijas īstenotājiem.

Latvijas prezidentūras laikā tiks uzsākta Eiropas Savienības drošības stratēģijas pārskatīšana. Vienlaikus Latvija ir uzsākusi darbu pie valsts Nacionālās drošības koncepcijas izstrādes, kas jāizstrādā steidzamības kārtā, nosakot nacionālās drošības prioritātes. Mums uz tā pamata jāvirza nacionālās pozīcijas, jo notiek šī dokumenta sagatavošana Eiropas Savienībā.

Starptautiskie procesi Latvijai liek izvērtēt spēju pārorientēt darbu arī ekonomiskās sadarbības ziņā, apzinot jaunus eksporta tirgus. Ārlietu ministrijas ziņojumā īpaši tiek izcelta Centrālāzija, tomēr nedrīkst ignorēt, ka daudz stabilāks un lielāks eksporta tirgus ir Indija un Ķīna, kur kopējais iedzīvotāju skaits četrdesmitkārtīgi pārsniedz iedzīvotāju skaitu Centrālāzijā. Un, lai arī ministra kungs iebilda, ka... Kādas tad mums ir alternatīvas, ja ar Ķīnu mēs vēlamies nodibināt šo ekonomisko sadarbību? Tad šā vai tā mums sanāks caur Centrālāziju nodrošināt tranzītu. Jā, tā ir taisnība, bet – kas ir aiz Centrālāzijas? Aiz Centrālāzijas ir Krievija, kas, kā mēs zinām, nav prognozējama, līdz ar to vēlreiz kāpt uz grābekļa nebūtu vēlams.

Ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas rīcību Austrumukrainā, šogad būs aktīvi jāstrādā pie jaunas pieejas attiecībās ar Krieviju – ar galveno mērķi: atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas un savu starptautisko saistību izpildes. Tas nav iespējams, kamēr Krima atradīsies Krievijas sastāvā. Līdzšinējā Krievijas politika neliecina, ka tas ir reāli sasniedzams mērķis.

Nobeigumā gribu teikt, ka šonedēļ visā Latvijā esam atcerējušies barikāžu laiku, kas vienoja visu latviešu tautu konkrētam mērķim. Toreiz sākās mūsu ceļš uz Latvijas neatkarību. Mūsu pienākums ir tā laika notikumus godināt un nest tālāk no paaudzes paaudzē, tā nepazaudējot latviskās identitātes garu.

Pateicos jums par uzmanību! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji!

Vispirmām kārtām – par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos un par ārpolitikas debatēm parlamentā.

Pēc terora akta Parīzē arī Latvijā aktuāls kļuvis iekšējās drošības jautājums. Terora draudi Latvijā ir ļoti zemi, taču pastāv zināms terora importa risks, jo līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā iekļūšana Latvijā jebkuram Eiropas Savienības teritorijā dzīvojošam teroristam kļuvusi nesalīdzināmi vienkāršāka.

Runājot par iekšējo Latvijas drošību un sabiedrības saliedētības stiprināšanu, es saskatu vairākas problēmas, piemēram, sašķelta Latvijas sabiedrība, kuras pārstāvjiem ir dažāda vēsturiskā atmiņa, un atsevišķas pļāpīgas amatpersonas, kuras bārstās ar saukļiem un tracina sabiedrību.

Kopumā uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, ka ārpolitika pārtop par iekšpolitikas ķīlnieci un sāk kalpot atsevišķu partiju šaurām interesēm, vienlaikus kaitējot Latvijas valsts interesēm.

Tagad par likumdošanas iniciatīvām.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Grozījumi sīkāk diferencēs naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu – noteikt bargākus sodus. Piemēram, likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredzēts tikai brīdinājums, savukārt kravas auto vadītājiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā vieglo automobiļu vadītājiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās – brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu – apdzīvotās vietās.

Par būtiskiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots pat dubultot. Patlaban vieglo automobiļu vadītājiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā sods ir no 120 līdz 140 eiro, turpretim pēc likuma spēkā stāšanās sods paredzēts robežās no 240 līdz 280 eiro. Savukārt par ātruma pārsniegšanu virs 60 kilometriem stundā sods plānots robežās no 350 līdz 650 eiro līdzšinējo 210 un 430 eiro vietā. Par pārkāpumiem apdzīvotās vietās un ar kravas auto paredzēti attiecīgi bargāki sodi.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Saeimai vēl jāskata trešajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!