Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un frakciju viedokļu tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Paldies par vārdu un iespēju.

Man kā jaunam deputātam ļoti svarīgs šodien bija jautājums, kas saistīts ar manu iepriekšējo darbu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – un to, kas pašreiz notiek šajā dienestā, – tas, ka tika pieņemts skatīšanai ļoti svarīgs likumprojekts – “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums”. Šie cilvēki šodien strādā tādā kā... es varētu pat raksturot, kā gandrīz verdzinātības režīmā: cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dodas pie slimniekiem ar nestuvēm un nes viņus, strādā ekstremālos apstākļos. Tas nav normāli! Tas, ka Saeima šodien pieņēma skatīšanai likumprojektu, kas paredz, ka 55 gadu vecumu sasniegušie un 20 gadus šajā dienestā nostrādājušie cilvēki varēs saņemt izdienas pensijas, ir solis uz priekšu – būtisks solis ne tikai garantiju, bet arī mūsu veselības aprūpes nodrošināšanas un uzlabošanas jautājuma risināšanā. Nebūs vairs tādu traģisku situāciju, ka, nestuves nesot, nomirst ārsts vai ka veci cilvēki nespēj sava fiziskā nespēka dēļ nokļūt pie slimniekiem.

Šodien tika skatīti vēl arī divi citi jautājumi, kas piesaistīja manu uzmanību jeb veicināja manu interesi. Viens no tiem bija lēmuma projekts “Par 10 845 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Vēlēšanas internetā” noraidīšanu”. Es biju pret šo noraidīšanu, jo jaunā paaudze, kura ir izaugusi jau interneta vidē, nespēj saprast, kādēļ vēl arvien viņi nav tiesīgi balsot internetā, kādēļ jāiet uz vēlēšanu iecirkņiem un vai cilvēkiem jāatbild par to, ka varas struktūras un izpildstruktūras nav spējīgas sakārtot vēlēšanas tā, lai tās būtu drošas, lai par pilsoniskām iniciatīvām varētu nobalsot internetā. Mēs nedaudz... Mums ir ļoti kvalitatīva un attīstīta interneta pasaule, taču Latvija, demonstrējot it kā augstos sasniegumus, šajā jautājumā tomēr atpaliek.

Un trešais jautājums bija sirdsapziņas jautājums. Pirmo reizi ir atbalstīts likumprojekts par Ziemassvētku svinēšanu pareizticīgo kopienai, bet ar ļoti lielām viedokļu pretišķībām – “par” un “pret”. Tika nobalsots ar 50 balsīm... Jā, tas jautājums, manuprāt, izraisīs ilgas un garas diskusijas, bet arī 40 tūkstošu cilvēku intereses nedrīkst būt noraidītas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim. Lūdzu!

A.Mežulis (ZZS).

Labdien, radioklausītāji! Es arī, tāpat kā mans kolēģis, esmu jauns deputāts. Protams, man ir savs viedoklis un interesanti būt šajā procesā.

Un, runājot par šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem, es gribu pievienoties kolēģim, ka laikam lielākās diskusijas izraisījās par likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Protams, kā jau kolēģis teica, tas ir sirdsapziņas jautājums. Es varbūt palabošu: tie ir nevis 40 tūkstoši, bet 400 tūkstoši cilvēku, kuri... arī viņi dzīvo Latvijā, un viņiem tas ir svarīgs jautājums. Un mēs katrs lēmām, un mums frakcijā bija brīvais balsojums šajā jautājumā. Un, kā mēs redzējām, šis jautājums tika nodots tālāk skatīšanai komisijai, kur droši vien vēl būs daudz diskusiju. Un būs arī daudz diskusiju gan medijos, gan arī šeit – Saeimā. Es domāju, ka pilnībā nerēķināties ar šiem cilvēkiem mēs nevaram, un es domāju, ka neko daudz tas nemainīs, kā mēdz teikt, arī biznesa vidē, ja šī svētku diena būs.

Ja runājam par aktualitātēm, tad jāteic, ka vakardien mūsu frakcijā bija tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Mikiško kundzi, jo, kā mēs zinām, tuvojas tā diena, kad Saeimā tiks iesniegts jaunais – nākošā gada – valsts budžets, un šobrīd vislielākās diskusijas ir par pedagogu algām. Mēs uzklausījām arodbiedrības viedokli, izteicām savu viedokli un sapratām, ka šis izstrādātais modelis, ko šobrīd piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, nav tik viennozīmīgs, jo mūsu frakcijas sēdē piedalījās arī Ikšķiles vidusskolas direktors, kas pārstāv lielo skolu saimi.

Šodien no rīta man bija saruna arī ar Valmieras ģimnāzijas direktoru Zemļicka kungu, kurš arī tik viennozīmīgi uz šo jautājumu neskatās. Un principā izskatās, ka šeit vēl ir daudz darba darāms. Un te jāpiekrīt arī mūsu premjerministrei Straujumas kundzei, ka naudu varētu dot tad, kad reāli mēs redzētu, kam dot. Principā lielās skolas iebilst pret šo modeli, bet mazām skolām tas varētu būt izdevīgi, un droši vien būs arī varbūt tāda kategorija, kurām būs neitrāla pozīcija.

Un es gribētu šeit salīdzināt, kā tas ir arī ar pašvaldībām, jo es ilgus gadus esmu bijis gan pašvaldības direktors, gan arī 15 gadus Smiltenes ģimnāzijas direktors, tā ka man ir arī savs viedoklis par to, ko vajadzētu darīt un kā šo lietu risināt, un es to vakar izteicu arodbiedrības pārstāvjiem, un mēs nonācām pie kopsaucēja, ka mūsu frakcija arī sagatavos tādu redzējuma vēstuli uz nākošo nedēļu, kad mums frakcijā ir paredzēta tikšanās ar premjerministres kundzi, kā šo lietu sakārtot.

Manā skatījumā, visneaizsargātākā šobrīd ir tieši pirmsskolas izglītība, jo, kā mēs zinām, skolotājs vai augstskolas pasniedzējs var aiziet un nolasīt lekcijas vai novadīt stundas vienā, otrā un trešā skolā un tādā veidā tomēr šo atalgojumu saņemt, turpretim pirmsskolas izglītības iestādes audzinātājam praktiski nav iespējams strādāt divos trijos bērnudārzos. Un līdz ar to mēs jau ilgus gadus runājam par to, ka valsts finansējums būtu jāpiešķir pirmsskolas izglītībai.

Vēl gribu teikt, ka mums arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija lielas diskusijas. Mēs šodien Saeimā runājām par Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Tad arī lielas diskusijas izraisījās par to, vai turpināt darbu pie publiskās pārvaldības likuma, kurš ir izstrādāts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Pēc lielām diskusijām mēs tomēr nonācām pie tā, ka darbs pie šā likuma būtu jāturpina, jo tur ir darbs ieguldīts un tas būtu ļoti svarīgs. Tas ir saistīts, kā mēs tautā vienkārši sakām, ar vienas pieturas aģentūru, kas kalpotu iedzīvotājiem – decentralizētu daudzus pakalpojumus, teiksim, varbūt tādus kā izziņu izsniegšana, informācijas sniegšana. Tādējādi šos pakalpojumus būtu iespējams saņemt ne tikai reģionu centros, ne tikai galvaspilsētā, bet arī mazos lauku novados, mazos pagastos.

Tā ka tās no mūsu puses būtu šodien lielākās aktualitātes.

Vadītāja. Paldies deputātam Aināram Mežulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji un radioklausītājas! Es šodien frakcijas vārdā runāšu par diviem jautājumiem.

Pirmais. Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Šī gada jūnijā 11.Saeimas deputāti pieņēma Satversmes preambulu, kurā cita starpā teikts: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Kristīgo vērtību glabātājas un uzturētājas Latvijā gadu simtus ir senākās un lielākās kristīgās konfesijas – evaņģēliski luteriskā, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu. To līdztiesību nosaka Reliģisko organizāciju likuma 6.pants, nosaucot šo konfesiju pedagogus kā tiesīgus mācīt kristīgās ticības mācību. Šo konfesiju garīdznieki un draudžu locekļi līdzvērtīgi kalpo slimnīcās, pansionātos, soda izciešanas vietās un Nacionālo bruņoto spēku formējumos.

Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā piedalījās un citos mūsu valstij ļoti nozīmīgos notikumos un pasākumos vienmēr kopīgi un ar lielu cieņu vienam pret otru piedalās kristīgo konfesiju garīgie vadītāji – Romas katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats, metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Vecticībnieku Baznīcas vadītāji.

Komunistiskā režīma gados vajāti un iznīcināti tika visi kristieši neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības, taču, kad šis režīms krita un tika atjaunota neatkarība, brīvība un demokrātija, tika pieļauta kļūda, kas radīja nevienlīdzību kristiešu vidū, jo 7.janvāris, kad vecticībnieki un pareizticīgie svin Kristus piedzimšanas svētkus – Ziemassvētkus –, likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” nav noteikta par svētku dienu, par brīvdienu.

Šajā nemiera un šķelšanās plosītajā pasaulē cilvēkiem nepieciešama drošība, ko dod kopības sajūta. Par to liecina mūsu cilvēku solidaritāte, steidzoties palīgā tiem, kuri nonākuši nelaimē.

Partijas “No sirds Latvijai” deputāti aicina 12.Saeimu rīkoties taisnīgi – stiprināt kopību, novērst pirms 24 gadiem pieļauto kļūdu un noteikt 7.janvāri par svētku dienu.

Par otro jautājumu. Par 2015.gada valsts budžeta projekta izskatīšanas un pieņemšanas procedūru. Frakcija “No sirds Latvijai”, pamatojoties uz saņemto informāciju par budžeta projekta izskatīšanas procedūru un tai atvēlēto laiku, norāda, ka šāda prakse ir pilnīgi nepieņemama.

Pirmkārt. Koalīcijas partiju frakcijas visu atbildību par valsts budžetu no lēmējinstitūcijas, kas ir Saeima, pārlikušas uz izpildinstitūciju, kas ir Ministru kabinets, jo tajos termiņos, kādos paredzēts virzīt budžeta projektu Saeimā, deputātu pilnvērtīga iepazīšanās ar budžetu, nerunājot par jēgpilnu diskusiju, nav iespējama.

Otrkārt. Fragmentāri iepazīstoties ar atsevišķu ministriju pieprasījumiem budžetā jaunajām politiku iniciatīvām un tam paredzēto finansējumu, ir acīm redzams, ka, piemēram, veselības aprūpē būtisku uzlabojumu nebūs. Visus līdzšinējos gadus pastāvīgā finanšu trūkumā turētā Veselības ministrija pieprasījumus budžetā rēķina ļoti pieticīgi. Un, ja arī tad no pieprasītajiem aptuveni 109 miljoniem eiro tai ir paredzēti tikai 30,5 miljoni, kas ir par 78 miljoniem eiro mazāk, vai ja paraugāmies uz lielāko izdevumu pozīciju – kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas –, kur reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmas uzlabošanai no 27,5 miljoniem ir cerība saņemt tikai 2,5 miljonus, tad nesaprotams ir veselības ministra viedoklis, ka valdība veselības aprūpei ir piešķīrusi prioritāti.

Pateicos, ka klausījāties.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Paldies.

Arī Nacionālajai apvienībai šodien bija savs viedoklis, kāpēc nevajadzētu nodot komisijām absolūti nesagatavotos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, jo tiek muļķoti cilvēki, sakot, ka Latvijā 400 tūkstoši pareizticīgo svin Ziemassvētkus pēc vecā stila.

Šeit gribu atgādināt, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca no 1936.gada svin Ziemassvētkus kopā ar pārējiem kristiešiem – luterāņiem, katoļiem – 24. un 25.decembrī. Arī tās draudzes pašreizējā Pareizticīgajā Baznīcā, kurās dievkalpojumi notiek latviešu valodā, svin šos svētkus 24. un 25.decembrī, jo loģiski, ka jūs nevarat vispirms nosvinēt Ziemassvētkus un... vispirms nosvinēt Jauno gadu pēc jaunā stila un pēc tam – pēc vecā stila svinēt Ziemassvētkus.

Kā tad radās šī kuriozā situācija, ka tagad mēs atkal it kā mēģinām atdzīvināt tās normas, kuras bija cariskajā Krievijā, vai tos svētkus, kurus atzīmēja Maskavas patriarhāts? 1941.gadā PSRS Iekšlietu tautas komisariātā... PSRS Valsts drošības tautas komisariāta vadītājs Merkulovs rakstīja Staļinam vēstuli, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā atrodas neatkarīgas (tā saucamās autokefālās) pareizticīgās Baznīcas, kuras vada vietējie metropolīti – buržuāzisko valdību ielikteņi. Ap Sinodes galvu Augustīnu Pētersonu, agrāk aktīvu Ulmaņa atbalstītāju, grupējas pretpadomju elementi, fašistiskās organizācijas “Pērkonkrusts” atbalstītāji. Un, lūk, šis PSRS Valsts drošības tautas komisariāta vadītājs uzreiz biedram Staļinam iesaka, kas ir jādara: caur VDTK aģentūru pieņemt Maskavas patriarhijas lēmumu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Baznīcu pakļaušanu Maskavai, izmantojot parasto garīdznieku it kā uzrakstītus iesniegumus, un Maskavas patriarhijas Baltijas teritoriju pārvaldīšanai nozīmēt VDTK aģentu, tātad – čekas aģentu, Voskresenski Dmitriju Nikolajeviču.

Maskavas patriarhāts 1941.gada februārī pieņēma absolūti nelikumīgu lēmumu, ar kuru likvidēja Latvijas autonomo (tātad – neatkarīgo) Pareizticīgo Baznīcu un atlaida Sinodi, ko viņš nemaz nedrīkstēja darīt. Tātad čeka atlaida Latvijas Pareizticīgās Baznīcas kanoniski ievēlēto un Konstantinopoles patriarha apstiprināto metropolītu!

1991.gadā Igaunija atjaunoja savu Pareizticīgo Baznīcu Konstantinopoles patriarhijā un kopā ar somiem un ar daļu latviski runājošo pareizticīgo atzīmē šos Ziemassvētkus tāpat, kā viņi to ir darījuši arī pirms padomju okupācijas, tātad 24. un 25.decembrī kopā ar visiem kristīgajiem cilvēkiem.

Bet Nacionālā apvienība arī saprot, ka nav jau tikai viena Baznīca kā tāda, Eiropā to ir vairāk nekā 20: mums ir grieķu pareizticīgā, bulgāru, dienvidslāvu, libāņu un tā tālāk. Un šie datumi ir dažādi.

Kāda tad būtu šeit izeja?

Mēs nevaram atbalstīt okupācijas sekas, legalizēt nelikumīgus lēmumus un šķelt sabiedrību tā, ka, teiksim, daļa kristiešu Ziemassvētkus atzīmē 24. un 25.decembrī, bet daļa – janvārī. Līdz ar to brīvdiena pienākas visiem kristiešiem, un tā ir 24.decembrī... mēs atzīmējam arī 25.decembrī. Bet mums ir jāpieņem... jādod iespēja katram individuāli – un tas attiecas ne tikai uz... varbūt, ja kāds ir krievu Pareizticīgās Baznīcas loceklis vai, teiksim, grieķu vai libāniešu.... un ne tikai uz pareizticīgajiem... Mums ir jādod iespēja saņemt šo brīvdienu individuāli arī musulmaņiem ramadānā, jūdaistiem viņu svētkos, ķīniešiem – ķīniešu, piemēram, Jaunajā gadā. Tātad jāsakārto šie jautājumi, lai cilvēks, katrs cilvēks, pēc savas reliģijas būtu tiesīgs saņemt šo brīvdienu savos galvenajos reliģiskajos svētkos. Tātad šāda norma ir jāiestrādā darba likumdošanā, visos pārējos normatīvajos aktos, un to mēs arī darīsim. Bet nekādā gadījumā mēs neatzīstam kristiešu sašķelšanu tikai tāpēc, ka notika padomju okupācija, jo... Agešina kungs piekritīs: ja šeit nebūtu iebraukuši padomju tanki, šīs problēmas nebūtu. Mēs būtu turpinājuši atzīmēt tāpat, kā mēs to darījām no 1936.gada.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kiršteina kungam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima turpinās vērtēt, vai pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par brīvdienu, jo šodien parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu nulles lasījumā atbalstīja SASKAŅAS sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Saskaņā ar šo likumu Ziemassvētki Latvijā kā svētku dienas ir noteikti pašlaik 24., 25. un 26.decembrī. Ziemassvētki, kurus pareizticīgie un vecticībnieki svin 7.janvārī, diemžēl nav šajā likumā noteikti kā svētku diena.

Pareizticīgā Baznīca tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju, un vēsturiski mūsu valstī dzīvo arī liels vecticībnieku skaits. Neskatoties uz to, ka kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir ap 400 tūkstošiem cilvēku, šobrīd šiem cilvēkiem ir diezgan ierobežotas iespējas svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā – atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas. Līdz ar to SASKAŅA aicina grozīt likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu un piešķirt Kristus dzimšanas svētkiem svētku dienas statusu arī 7.janvārī.

Šis priekšlikums nāk no sabiedrības. Dažādu konfesiju pārstāvji ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīga labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki citi sabiedrības pārstāvji uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei. Tāpēc vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, to skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.

Mums beidzot jāatzīst tiesības un brīvības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā. Mana un manu kolēģu no SASKAŅAS izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecību par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. Latvijas valstij jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvība atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Latvijas Republikas Satversmē.

Iepriecina tas, ka šodien vairāki kolēģi Saeimas deputāti neatkarīgi no partejiskās piederības spēruši soli pretī lielai Latvijas sabiedrības daļai, cerams, ar mērķi atzīt šos svētkus par oficiāliem un izrādīt cieņu nozīmīgas Latvijai iedzīvotāju daļas tradīcijām un kultūrai.

Es uzskatu, ka tas būtu būtisks solis sabiedrības saliedētības virzienā ne vārdos, bet darbos un novēlota dialoga sākums.

Un ļoti svarīgi, lai tagad šis likumprojekts tiktu izskatīts trijos lasījumos, nevis nonāktu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas plauktos.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas.

Un šodien “Frakciju viedokļos” pēdējais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija diezgan daudz darba kārtības jautājumu, bet vēlos izcelt trīs no tiem.

Pirmais. Es gribu teikt, ka mēs ikdienā apstiprinām amatā diezgan daudz tiesnešu, bet šodien mēs pieņēmām lēmumu gadījumā, kas nenotiek bieži, tas notiek samērā reti, – proti, lēmumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu. Mēs piešķīrām Goda tiesneša nosaukumu diviem Latvijas Republikas tiesnešiem – Gunāram Aigaram un Astrīdai Hertai Bērziņai. Un, manuprāt, šādā veidā cilvēki... arī saņemot šādu atzinību, viņi spodrina tiesnešu mundieri, un tādā veidā tiek arī akcentēts tas labais darbs, ko viņi ir paveikuši.

Vēl es vēlētos akcentēt to, ka šodien mēs nodevām... faktiski pārņēmām no iepriekšējās Saeimas likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums”. Ļoti lielas diskusijas bijušas 11.Saeimā par šo jautājumu. Bija arī jāsaskaņo šis jautājums ar Eiropas Komisiju. Jāatzīst, ka saskaņojums ir saņemts. Saeima turpinās strādāt pie jautājuma, kas skar enerģijas dzērienu apriti, proti, jautājuma, vai ir nepieciešams ierobežot iespējas enerģijas dzērienus iegādāties personām, kuras vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

Un trešais. Es domāju, tas bija visnozīmīgākais šodienas sēdē. Divus Ministru kabineta virzītus likumprojektus mēs nodevām izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Proti, likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” gāja komplektā ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Jautājums skar arī nolikto atslēgu principu. Iepriekšējā Saeima – 11.Saeima – savās pēdējās sēdēs faktiski atbalstīja nolikto atslēgu principu, kas šobrīd ir izraisījis virkni problēmu. VIENOTĪBAS nostāja šajā jautājumā ir tāda: mēs nedrīkstam, ātrumā grozot likumus, iebalsot priekšlikumus, kuri komisijā iepriekš ir izdiskutēti un nav atbalstīti. Bet Saeimas sēdē mēs vienkārši pirmsvēlēšanu gaisotnē tos atbalstām. Nedrīkstam šādā veidā rīkoties! Šobrīd tas skar ārkārtīgi daudzus Latvijas cilvēkus. Ir skaidri redzams, ka tas būtiski ierobežo cilvēku spējas bankās saņemt kredītus, un, manuprāt, tas ir nopietni. Mēs varam strādāt pie grozījumiem, kas ierobežotu dažāda veida ātros kredītus, tāpēc ka tie ir ļoti dārgi kredīti un tie cilvēkus tiešām ievelk šajā kredītu atkarībā. Bet šajā gadījumā mēs esam faktiski ar šiem grozījumiem panākuši to, ka ļoti daudzi cilvēki nevar bankās aizņemties naudu. Tas manī rada bažas, ka cilvēki visbiežāk meklēs citus veidus, kā aizņemties, un tad šie aizņēmumi būs uz lielākiem procentiem un ar daudz lielāku risku tieši patērētājam. Proti, no šādiem gadījumiem cieš visvairāk patērētājs. Tāpēc es arī atbalstīju un VIENOTĪBAS frakcija atbalstīja šos valdības jeb Ministru kabineta virzītos grozījumus, kas pagarina spēkā stāšanās termiņu Maksātnespējas likumam, kurš ietver šo normu, un šis termiņa pagarinājums ir līdz nākamā gada 1.martam.

Pa šo laiku mums ir jāpaspēj sakārtot šo lietu. Manā ieskatā, būtu nepieciešams nolikto atslēgu principu ņemt ārā no Maksātnespējas likuma, tāpēc ka, ja tas ir Maksātnespējas likumā, tas tieši stimulē cilvēkus iet uz maksātnespējas procesu, lai atbrīvotos no šīs ķīlas, bet tas neskar visus iepriekšējos gados paņemtos kredītus un to patērētājus. Tas skar, iespējams, tikai nākotnes kredītus. Tātad tas šo problēmu nerisina.

Un, otrkārt, man nešķiet, ka cilvēkus vajadzētu ārkārtīgi mudināt vai viņiem dot jebkāda veida motivāciju iziet maksātnespējas procesu par katru cenu.

Pirmkārt, tas ir samērā dārgi, jo ir šī... nu, samaksa par šo procesu. Man šķiet, tur valstij būtu vēl jāpieslēdzas, lai atvieglotu šo procesu.

Un, otrkārt, tas rada sekas cilvēkam nākotnē, jo, ja viņš izgājis šo procesu, it sevišķi citās Eiropas Savienības valstīs, viņam pēc tam rodas problēmas saņemt dažāda veida kredītus, kredītkartes un līdzīgas lietas.

Un tāpēc mūsu nostāja ir tāda: būtu nepieciešams nolikto atslēgu principu saglabāt, bet – izceļot to ārā no Maksātnespējas likuma, padarot to par alternatīvu piedāvājumu bankās. Tad, kad patērētājs iet uz banku, viņš var izvēlēties, vai viņam ņemt kredītu, ieķīlājot tikai savu īpašumu un garantējot to ar savu algu, vai arī viņam paņemt nolikto atslēgu principu, kas, bez šaubām, paceļ šo kredīta risku. Tas nozīmē, ka vai nu būs lielākas pirmās iemaksas... Jau šobrīd ir redzams, ka tie vairs nebūs 10 procenti, noteikti būs kādi 30 procenti, un bankas pat runā, ka 40 procenti būs cilvēkam jāsakrāj, pirms viņš ņem kredītu. Un, visticamāk, varētu būt arī lielāki procenti.

Līdz ar to, manuprāt, nevajadzētu likt visiem cilvēkiem, tā teikt, imperatīvā kārtā ņemt kredītus ar nolikto atslēgu principu, vajadzētu atstāt cilvēkiem Latvijā izvēles iespēju, un, iespējams, vajadzētu pat panākt tādu situāciju, ka bankām ir pienākums arī informēt šos klientus par šādu otru iespēju. Un varbūt pat nepieciešams arī iegūt parakstu no kredītņēmēja par to, ka viņš no nolikto atslēgu principa atsakās. Bet, manuprāt, to nevajadzētu sasaistīt ar maksātnespēju, vienkārši saliekot šīs lietas kopā, jo tur rodas vēl viena problēma, kas ir mana gadagājuma cilvēkiem, proti, jauniem cilvēkiem, jaunajām ģimenēm, – ka šai pirmajai iemaksai nav iespējams tik īsā laikā sakrāt naudiņu, nav iespējams ģimenei iegādāties dzīvokli kredītā par saprātīgiem procentiem. Un tas noved pie tā, ka cilvēki visbiežāk sāk dzīvokļus vienkārši īrēt, un jau šobrīd ir indikācijas, ka īres tirgus jau ir ārkārtīgi atdzīvojies un, iespējams, jau nākamgad dzīvokļiem celsies īres cenas. Un tas nozīmē... ja mēs tīri skaitliski paskatāmies, tad redzam, ka, astoņus gadus maksājot īres maksu, faktiski ir sakrāta tā summa, kas nepieciešama, lai šādu dzīvokli nopirktu.

Tāpēc, manuprāt, vajag atstāt izvēles iespēju... iespēju cilvēkiem izvēlēties – vai nu ņemt kredītu, ieķīlājot nekustamo īpašumu un garantējot ar algu, vai izmantot nolikto atslēgu principu.

Paldies. Tas šodienai būtu viss.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!