Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai, kā ikkatru ceturtdienu, pēc Saeimas sēdes skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Par to, kādi jautājumi bija šodienas sēdes darba kārtībā un kādi lēmumi šodien tika pieņemti, jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Iesākumā vēlos pateikt dažus vārdus par vakar Rīgā notikušo maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Paļaujamies, ka Valsts policija savu darbu veiks teicami un ka tai izdosies raiti noskaidrot nozieguma apstākļus, lai izmeklēšanas rezultātā identificētu un aizturētu gan nozieguma organizētājus, gan īstenotājus. Šāda veida noziedzība Latvijā nav ikdienišķa parādība, un esam pārliecināti, ka policija savu darbu izdarīs godam. Un vēlos šo mirkli izmantot arī aicinājumam atturēties no politizēšanas šajā konkrētajā jautājumā un citam uz citu nerādīt ar pirkstu. Tas ir smags noziegums, kas pastrādāts mūsu valstī, un aicinu tiešām sekot līdzi, kā norit izmeklēšana, un ar dažādiem paziņojumiem netraucēt operatīvajai izmeklēšanai.

Un nu par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem būtiskajiem jautājumiem. Viens no tiem – cik ironiska sakritība! – bija Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Maksātnespējas likumā un ar tiem saistītie grozījumi Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā. Paredzēts, ka ar šiem grozījumiem galvenokārt tiks paātrināta to gadījumu atrisināšana, kuros nevienai no iesaistītajām pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai nepieciešama tiesas iesaiste.

Tāpat likumprojekts paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditoru prasījumu neatzīšanu vai atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija. Tāpat kreditors vai parādnieka pārstāvis būs tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvu jautājuma izlemšanu kopumā.

Šī sistēma sekmēs nejaušības principa īstenošanu attiecībā uz administratora iecelšanu konkrētā maksātnespējas procesā, kas ir ārkārtīgi būtiski. Nacionālā apvienība atbalstīja šos grozījumus galīgajā lasījumā. Esam pārliecināti, ka šie grozījumi palīdzēs vēl vairāk sakārtot maksātnespējas procesus Latvijā. Starp citu, samērā nesen to atzina arī Eiropas Komisija, pozitīvi novērtējot reformas, kas īstenotas maksātnespējas jomā.

Pirmajā lasījumā šodien atbalstījām Nacionālās drošības likuma grozījumus, ar kuriem pilnveidots tiesiskais regulējums valsts aizsardzības jomā, tostarp arī precizēts, kādos gadījumos Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. Konkrētās tiesības paredzētas, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, bet jāatzīmē – ne ilgāk kā uz 72 stundām, un par šo lēmumu nekavējoties jāinformē Saeima.

Apdraudējums ne vienmēr ir fiziska un militāra rakstura. Tas var nākt arī no plašsaziņas līdzekļiem, tāpēc šodien tālākai skatīšanai komisijā nodevām grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri nepieciešami, lai stiprinātu Latvijas informatīvo, kultūras un valodas vidi, veicinātu kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību, kā arī precizētu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu valodas jautājumus.

Latvijas informatīvajā telpā aizvien biežāk novērojamas informatīvā kara izpausmes, tāpēc šo grozījumu vēstījums ir skaidrs – ir jāstiprina Latvijas informatīvā telpa, vēršoties pret valstij kaitīga satura izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos. Grozījumi paredz, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var pieņemt lēmumu par kādas programmas izplatīšanas aizliegumu, ja to jau ir aizliegusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts. Grozījumi paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izmaiņas, tostarp iziešanu no reklāmas tirgus. Par to jau runāts gadiem ilgi.

Uz šīs nots es vēlos šodien no jums atvadīties. Lai patīkama nedēļas nogale!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajai vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Ingai Bitei. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā es vēlos vērst uzmanību uz diviem pieprasījumiem, kurus ir iesniegusi Latvijas Reģionu apvienība. 

Viens no tiem tika šodien jau izskatīts Saeimas sēdē un noraidīts. Proti, tas ir pieprasījums labklājības ministram Jānim Reiram saistībā ar situāciju ar bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības. Pirms pusotra gada labklājības ministrs solīja, ka šiem bērniem tiks sagādātas mājas, tiks nodrošinātas ģimenes audžuģimeņu formā. Ka tiks veidotas īpašas specializētas audžuģimenes, kuras būs gatavas uzņemt arī mazus bērniņus, kuri prasa nemitīgu uzmanību, kurus nevar palaist bērnudārzā vai skolā. Tas nozīmē, ka šie audžuvecāki būtu mājās un nestrādātu.

Ministrs solīja, ka situācija tiks risināta. Ir pagājis pusotrs gads, un izrādās, ka ministrijas izstrādātajos noteikumos vairs nav runa par šādām specializētām audžuģimenēm zīdaiņiem; ir tikai audžuģimenes, kas ir krīzes periodam, vienam neilgam brīdim, sākot no 30 dienām, kas var tikt pagarināts uz gadu, un ir specializētās audžuģimenes īpaši slimiem bērniem. Turklāt, pretēji solītajam, ka jau no 2018.gada 1.janvāra audžuģimenes saņems atlīdzību par savu darbu, atlīdzība joprojām nav izmaksāta. Šobrīd tiek solīts, ka tā tiks izmaksāta jūlijā – par visu iepriekšējo periodu. Bet ir jāņem vērā, ka šīm ģimenēm vajadzēja izdzīvot arī 2018.gada pirmajā pusgadā un ka tas, ka tiks izmaksāta lielāka summa jūlijā, diez vai kompensēs to dzīvi, kāda tām bija jādzīvo pirmajā pusgadā, iztiekot bez naudas līdzekļiem! 

Diemžēl koalīcija uzskatīja, ka šis pieprasījums nav pamatots, kā jau visi pieprasījumi, kas Saeimā tiek izskatīti, un šo pieprasījumu noraidīja. Neskatoties uz to, ka ministra atbildes vēstulē bija diezgan daudz rakstīts arī par šo situāciju, bija redzams tas, ka piešķirtie līdzekļi nav izmantoti, vismaz nav izmantoti paredzētajiem mērķiem. Nebija skaidrs, kādam mērķim tie līdzekļi ir izmantoti, bet diemžēl kolēģus Saeimā tas neinteresēja.  

Šodien esam iesnieguši jaunu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam saistībā ar iepirkumiem, par kuriem mēs arī dzirdējām medijos. Ir nesamērīgi paaugstināta cena Salaspils kodolreaktora teritorijas, teiksim, sakārtošanai. Sākotnēji paredzētā iepirkuma cena bija viens miljons 486 tūkstoši. Savukārt iepirkuma cena, kas šobrīd ir uzvarējusi konkursā, ir par gandrīz septiņiem miljoniem lielāka – astoņi miljoni 489 tūkstoši. Un ir acīmredzams, ka šāda vairākkārtīga starpība... Nu, tad tur droši vien ir dažādi varianti: vai nu tā ir pilnīga nekompetence, plānojot iepirkumu, veidojot iepirkuma specifikāciju un izsludinot iepirkumu (proti, cilvēki, kas to dara, nav pilnībā sapratuši, kādi ir šie darbi un kādas ir šo darbu izmaksas), vai arī tā ir kāda mākslīga iepirkuma cenas uzpūšana, lai to varētu pēc tam kādā veidā sadalīt savā starpā. Jāpiebilst vēl, ka pirmajā iepirkumā pieteicās pretendents, kas piedāvāja cenu, kura par 300 tūkstošiem pārsniedza līgumcenu, bet šis iepirkums tika pārtraukts, atstāts bez rezultāta. Tika izsludināts jauns iepirkums, un tajā diemžēl, kā jau mēdz mūsu valstī tas gadīties, pieteicās tikai viens pretendents, un tātad bija jāpieņem šis par gandrīz septiņiem miljoniem lielākais iepirkuma piedāvājums.

Uzskatām, ka tas nedrīkst palikt bez ievērības, un prasām, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards skaidrotu šo situāciju un tad arī attiecīgi rīkotos, ja ir bijusi kāda neprofesionāla darbība no kāda pārvaldes darbinieka puses.

Tāda bija mūsu rīcība Saeimas šodienas sēdē. Vēlam jums jauku pēcpusdienu, un paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu! 

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien trešajā lasījumā tika izskatīti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas ir saistīti ar grozījumiem Civilprocesa likumā. Pēc būtības likuma uzlabošanas normas paredz efektīvāk un ātrāk izskatīt strīdus, kas ir saistīti ar maksātnespēju.

Grozījumi paredz kreditoru prasījumu strīdu ātrāku izskatīšanu, un tas savukārt veicinās kreditoru aktīvu iesaisti maksātnespējas procesā. Vienkāršotāka un izprotamāka maksātnespējas procesa procedūra mazinās administratīvo slogu administratoriem, atvieglos maksātnespējas procesa norisi, kā arī neieviesīs izmaiņas tiesas pienākumos.

Frakcijas SASKAŅA deputāts Igors Pimenovs Juridiskās komisijas sēdēs ir iesniedzis priekšlikumus par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu samazināšanu, ja persona no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nespēj segt saistības noteiktajā laikā. Pēc kreditoru pieprasījuma no parādnieka ienākumiem varētu tikt novirzīta viena trešdaļa līdzekļu. Igora Pimenova priekšlikumos piedāvāti sabalansētāki saistību dzēšanas plāna termiņi. Tie paredz pusgada laikā segt parādus, kas nepārsniedz 15 tūkstošus eiro, proporcionāli palielinot maksāšanas termiņu, un tādu saistību segšanai, kas pārsniedz 200 tūkstošus eiro, nosakot ne ilgāk kā triju gadu periodu. Tas ir pārdomātāks saistību dzēšanas termiņa grafiks, kas atvieglotu parādniekiem finansiālo slogu un palīdzētu kreditoriem atgūt līdzekļus, jo sabalansētāka un efektīvāka pieeja ļautu parādniekiem aktīvāk iesaistīties šajā procesā un neslēpties no parādu piedzinējiem.

Minētie priekšlikumi netika atbalstīti, taču komisija tiem pievērsa lielu uzmanību... un izraisīja diskusijas un pārdomas, ka tomēr šis jautājums ir aktuāls un tas ir virzīts uz maksātnespējas procesa efektivitātes pieaugumu. Mēs ceram, ka tas būs pamats turpmākam darbam ar šo likumprojektu.

Frakcija SASKAŅA atbalstīja gan Igora Pimenova priekšlikumu, gan likumprojektu kopumā, jo mūsdienās tik svarīga procesa kā maksātnespēja efektivitātes uzlabošana ir nepieciešama gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā.

Vēlos atzīmēt, ka šonedēļ gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Saeimā kopumā ir atsākusies diskusija par kārtējo izglītības reformu, kas paredz skolas gaitu uzsākšanu bērniem no sešu gadu vecuma. Frakcija SASKAŅA kopā ar lielu iedzīvotāju daļu konceptuāli neatbalsta šo kārtējo reizi sasteigto un nepārdomāto reformu. Priekšvēlēšanu laikā reformas un likumprojekti tiek virzīti lielā skaitā, taču ir acīmredzami skaidrs, ka par to kvalitāti un nepieciešamību ir lielas šaubas.

Paldies jums par uzmanību. Novēlu jums labas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamā “Frakciju viedokļos” runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien frakcijai VIENOTĪBA bija ļoti būtiska diena, jo frakcijas VIENOTĪBA uzsāktās iniciatīvas, kas ir saistītas ar Latvijas informatīvās telpas stiprināšanu, šodien atbalstīja visa Saeima, pirmajā lasījumā pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Šīs izmaiņas iniciēja Nacionālās drošības komisija, kas konstatēja, ka pēdējos gados, lai gan mēs esam apzinājušies, cik postošu ietekmi atstāj Krievijas propaganda uz mūsu informatīvo telpu, tomēr nav bijusi pietiekami izšķirīga rīcība tās apkarošanai.

Tātad Nacionālās drošības komisija sagatavoja un deputāti atbalstīja šos grozījumus. Šobrīd šie grozījumi ir pamatīgi apstrādāti un, kā jau es sacīju, pieņemti pirmajā lasījumā.

Vispirms šie grozījumi paredz stiprināt bezmaksas programmu pieejamību visā Latvijas valsts teritorijā, paredz iespējas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei noskaidrot mediju programmu patiesā labuma guvējus, tajā skaitā iesaistot drošības institūcijas, kā arī paredz iespējas aizliegt kādas programmas izplatīšanu Latvijā, ja attiecībā uz šo programmu aizliegums ir pieņemts citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā, piemēram, ar konkrētām programmām šāda situācija ir izveidojusies Lietuvā.

Šie grozījumi paredz ievērojami ierobežot nelegālu programmu izplatību Latvijā un, kas ir ļoti, ļoti būtiski, paredz ievērojami stiprināt mūsu sabiedriskos medijus, piešķirot tiem konkrētu, paredzamu finansējumu no 2021.gada, kad šiem medijiem ir plānots iziet no reklāmas tirgus. Tādējādi mūsu mediju vide kļūs daudzveidīgāka, jo komercdarbībā strādājošiem medijiem būs iespējas gūt ienākumus no reklāmu izvietošanas, šādā veidā nekonkurējot ar sabiedriskajiem medijiem, bet sabiedriskie mediji, pateicoties palielinātam valsts finansējumam, varēs pilnā mērā fokusēties uz tāda satura radīšanu, kas izglīto mūsu sabiedrību, veicina zināšanas par mūsu valstī notiekošajiem procesiem, par Eiropas Savienībā notiekošajiem procesiem, par plašākā pasaulē notiekošajiem procesiem, un, protams, arī pievērsties mūsu iedzīvotāju iesaistei valsts dzīvē labākas izpratnes veidošanai par sabiedriski politiskajiem notikumiem. 

Tā ka frakcija VIENOTĪBA šodien ir tiešām gandarīta par Saeimas atbalstu šiem grozījumiem. Tie, protams, vēl ir jāpieņem otrajā lasījumā. Likumprojektam tika piešķirts steidzamības statuss. Tā ka mēs ceram, ka jau vistuvākajā laikā tie tiešām tiks iedzīvināti likumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Lolitai Čigānei no frakcijas VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji! Apmēram pēc stundas turpināsies vakar iesāktā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde par diviem ļoti nopietniem jautājumiem – par grozījumiem Izglītības likumā un grozījumiem Vispārējās izglītības likumā.

Man gribas teikt, kā Juris Kulakovs kādreiz dziedāja, ka mākslas darbi rodas mokās – šādi grozījumi nenāk tik vienkārši. Es varu jums, godājamie radioklausītāji, teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienība ar saviem sadarbības partneriem attiecībā uz kompetenču pieeju mācību saturā izsakās pozitīvi. Vienīgi vēlams tā ļoti lēni un prātīgi ieviest šos grozījumus, jo vispirms vajadzētu tomēr tos aprobēt pilotskolās vai, teiksim, izmēģinājuma skolās, un, kad visās klašu grupās šis saturs ir izstrādāts, pārbaudīts un arī uzlabots, tikai tad to ieviest visur.

Būtībā, skatot pa gadiem, varētu sacīt, ka tas varētu būt 2022.gads. Vai tas būs vai nebūs, man ir grūti pateikt, jo par to vēl jānobalso visiem deputātiem.

Attiecībā uz otru jautājumu, proti, par bērnu mācību sākšanu no sešu gadu vecuma jeb par sešgadniekiem. Droši vien tas būs ļoti grūti, jo arī Zaļo un Zemnieku savienība neatbalsta šādu grozījumu. Faktiski pašreiz jau nevienam vecākam nav liegts sūtīt savu bērnu skolā no sešu gadu vecuma, ja viņš uzskata, ka bērns ir attiecīgi nobriedis, lai mācītos pirmajā klasē. Taču visā pārējā arī es personīgi teiktu, lai bērnība paliek līdz septiņu gadu vecumam.

Vēl es gribu sacīt, ko jau teica iepriekš mana kolēģe, – par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Līdz 5.jūnijam var iesniegt priekšlikumus, un es ļoti ceru, ka būs priekšlikums, kuru arī es personīgi atbalstu, par to, ka radioprogrammās vajadzētu būt ne mazāk kā 20 procentiem no visa raidīšanas laika fonogrammās latviešu valodā vai jaunrades programmām.

Jaunrades programmas... Es domāju, ka tas ir ļoti liels atbalsts un, es nekautrēšos to teikt, arī reklāmas vieta jaunajiem mūziķiem, grupām, jo, kā tālāk paskaidrojumā ir sacīts, jaunrades programmas būs trīs gadus no to radīšanas laika. Es domāju, ka arī jaunie mūziķi visos žanros, ne tikai ritmiskajā mūzikā, varēs izmantot šo iespēju un, es ceru, radiostacijas būs ļoti pretimnākošas.

Tas arī būtu viss. Es gribu visiem radioklausītājiem novēlēt patīkamu un jauku vasaru. Lai gan liekas, ka vasara jau ir ilgu laiku, tikai rīt būs 1.jūnijs un sāksies vasaras mēnesis. 1.jūnijs ir Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Sveiciens visiem bērniem un viņu vecākiem!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Valdim Skujiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka maija pēdējā diena, un uz sadzirdēšanos jūnijā!