Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā ik ceturtdienu, arī šodien notika Saeimas sēde, un par to, kādi jautājumi tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti, jums raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama, pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

Godātie radioklausītāji! Esmu Ivars Brīvers no Kristīgi demokrātiskās savienības, kuru pārstāvu Saeimā, darbodamies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas sastāvā. Es esmu viens no tiem 20 deputātiem, kuri parakstīja Valsts prezidentam adresēto lūgumu, pēc kura saņemšanas prezidents grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Man ir pietiekamas zināšanas un pieredze, lai varētu šo lietu vērtēt no diviem aspektiem – kā ekonomists un kā bijušais alus dzērājs. Jā, man ir pieredze arī šajā ziņā, un, ja ar mani nebūtu notikušas pārmaiņas, par kurām esmu pateicīgs Dievam, tad, visticamāk, es tagad jau būtu zem zemes.

Sākšu kā ekonomists. Ekonomikā ir tāds robežderīguma samazināšanās likums jeb Gosena pirmais likums, kuru ar vienkāršu piemēru varētu izskaidrot šādi. Ja cilvēks ir izslāpis pēc kafijas, tad pirmā tasīte viņam radīs lielu gandarījumu, otrā – jau mazāku, trešā tiks izdzerta tikai pieklājības pēc, bet no ceturtās viņš atteiksies. Taču jebkuram likumam ir izņēmumi. Ir lietas, attiecībā uz kurām Gosena pirmais likums nedarbojas. Visspilgtākais piemērs ir alkohols, un to es runāju kā bijušais alus dzērājs. Izdzerot pirmo kausu, vēlme pēc otrā kausa mazinās, taču pēc katra nākamā kausa vēlme sāk atkal pieaugt. Nopērkot un izdzerot uz diviem vienu litrīgo pudeli, Gosena likums vēl turpinās darboties, taču divlitrene daudziem, it īpaši gados jauniem cilvēkiem, jau sāks radīt atkāpes no Gosena pirmā likuma. Pirmajai pudelei sekos nākamā, un tā tas turpināsies, līdz izdzertajām pudelēm vairs nebūs skaita. Tāpēc šis alkoholisko dzērienu iepildījums ir visietekmīgākais veids jauno cilvēku iesaistīšanai alkohola regulāro lietotāju pulkā.

Saeimas deputāti to apzinājās, pieņemot šo likumu, taču likuma spēkā stāšanās termiņš – 2020.gada 1.septembris – radīja bažas, ka Saeimai tomēr trūkst politiskas drosmes risināt problēmu nekavējoties. Iesniegumā prezidentam tika ierosināts 2017.gada 1.septembris, savukārt prezidents ierosina 2018.gada 1.septembri. Mazliet dīvaina ir lielā vienprātība saistīt šo likumu tieši ar 1.septembri – Zinību dienu. Manuprāt, nevajadzētu uzsvērt šo divlitru pudeļu saistību ar skolēniem, tāpēc es ierosinu noteikt, ka likums stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

Šodienas sēdes darba kārtībā netika iekļauts jautājums par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurš vakar tika skatīts Juridiskajā komisijā, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Par iemeslu tam bija deputāta Dzintara iesniegtais priekšlikums, kurš skan šādi: “Par klajas necieņas izrādīšanu Brīvības piemineklim, kas izpaužas kā bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, uzliek naudas sodu no 500 līdz 2000 euro.” Komisijā bija pilnīga vienprātība, ka Brīvības pieminekļa apgānīšana ir smags apvainojums Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem, ar ko nedrīkst samierināties. Tomēr es neatbalstīju šo priekšlikumu, jo naudas soda palielināšana drīzāk nevis mazinās, bet palielinās apgānītāju pulku. Paskaidrošu – kāpēc. Kā izskanēja komisijas sēdē, izrādās, internetā ir pat īpašas vietnes, kur tiek piedāvātas prēmijas par Brīvības pieminekļa apčurāšanu, padarot to par sava veida sportu. Naudas soda palielināšana tikai paaugstinātu likmes. Tāpēc komisijā izskanēja viedoklis, ka pret šīm cūcībām būtu jāvēršas, nosakot nevis administratīvo atbildību, bet gan kriminālatbildību.

Pēc tam man ienāca prātā doma, ka varbūt tomēr varētu risināt problēmu arī administratīvā ceļā, liekot pārkāpējam saskarties ar birokrātisko aparātu, piemēram, papildinot Dzintara kunga priekšlikumu apmēram šādi: “Ministru kabinets nosaka naudas soda samaksāšanas kārtību. Naudas soda apmēru nosaka īpaši izveidota komisija, kuras sēdes notiek divas reizes nedēļā. Valsts nodeva ir 71,14 euro apmērā, un tā ir jānomaksā Ledus ielā 5, pāra datumos no 8.00 līdz 10.00, nepāra datumos no 16.00 līdz 18.00”, un tā tālāk. Ierēdņi lieliski prastu sagatavot šādus noteikumus, un pārkāpēji raudādami brauktu uz savām mājām. Tomēr kolēģi atzina šādu sodu par pārāk nežēlīgu, tāpēc, visticamāk, es priekšlikumu neiesniegšu.

Vēlu visiem pavasarīgu noskaņu! Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ivaram Brīveram no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās Ints Dālderis no frakcijas VIENOTĪBA. Lūdzu!

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā vienu no būtiskākajiem Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem es gribu izcelt tādu autobraucējiem svarīgu likumprojektu kā “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, kas tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā un kas paredz, ka turpmāk tehniskā apskate sauszemes transportlīdzekļiem būs jāveic pēc formulas “2+2+1”. Tas maina līdzšinējo kārtību, atvieglo dzīvi cilvēkiem, tiem, kas nesen iegādājušies automašīnas. Viņiem nebūs katru gadu jāiziet tehniskā apskate. Pirmie divi cikli būs divu gadu garumā. Tas ir līdzīgi kā mūsu kaimiņvalstīs. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi.

Runājot par likumprojektiem, kas tika izskatīti šajā Saeimas sēdē, es gribu uzsvērt vēl divus likumprojektus, par kuriem atbildīgā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un par kuriem ziņoja mans kolēģis Aleksejs Loskutovs. Proti, top jauns likums, Fizisko personu reģistra likums, kas stāsies spēkā 2020.gadā un aizvietos šobrīd esošo Iedzīvotāju reģistra likumu. Bet, kamēr jaunais likums tiek izstrādāts, arī Iedzīvotāju reģistra likumā tika veiktas dažas būtiskas izmaiņas. Svarīgākais ir tas, ka šajā reģistrā tagad būs iespējams reģistrēt oficiālo elektronisko adresi, kas mums varētu atvieglot saziņu ar valsts pārvaldi.

Vēl mēs šodien izskatījām – gan nodevām komisijai, gan pieņēmām pirmajā lasījumā – grozījumus Būvniecības likumā, kurus iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tā kā gaidāms būvniecības bums, kas tuvākajos gados paredzams saistībā gan ar ekonomikas atveseļošanos, gan ar globālo konjunktūru, gan arī ar Eiropas struktūrfondu aktīvākas apgūšanas periodu, šie grozījumi atvieglos izmaiņu veikšanu pašā būvniecības iecerē un būvniecības procesā, kas šobrīd ir ļoti smagnējs process. Tiks palielinātas prasības speciālistiem enerģētikas jomā, un tas ir būtiski, mums šobrīd ir problēmas šajā jomā.

Tāpat būs iespēja elektroniski iesaistīt būvniecības procesā cilvēkus, lai nevajadzētu vienmēr fiziski būt klāt, kā arī būs iespēja vairāk izmantot online pieeju.

Tā kā es esmu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretārs, gribu pastāstīt par aktualitātēm šīs komisijas darbā. Šajā nedēļā mums bija divas sēdes, kurās mēs diskutējām par tādu sarežģītu un svarīgu jautājumu kā Valsts ieņēmumu dienesta reforma, respektīvi, Muitas policijas un Finanšu policijas apvienošana, kas noteikti ir jāveic. Jautājums ir par to, kādā veidā mēs nodrošinām šeit caurskatāmību un kādas ir iekšējās procedūras, lai novērstu tos pārkāpumus un tās aizdomas, kas šobrīd ir tieši saistītas ar VID, ar kontrabandas apkarošanu un nodokļu piedzīšanu. Šeit saskārās vairāki viedokļi par to, kādā veidā tam vajadzētu notikt. Diemžēl galīgā vienošanās par to, kam tiktu padota Iekšējās drošības pārvalde, kas ir būtiskākais instruments šajā procesā, šobrīd nav panākta. Mūsu viedoklis ir ļoti skaidrs: līdzīgi kā Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs atrodas iekšlietu ministra pārraudzībā, arī VID Iekšējās drošības pārvaldei ir jābūt finanšu ministra pārraudzībā. Diemžēl mums vēl domas dalās, un par šo jautājumu mēs turpināsim diskutēt. Es ļoti ceru, ka mēs nonāksim līdz skaidrībai. Nekādā gadījumā nedrīkstam ievilkt šo procesu, jo ir ļoti lielas problēmas ar izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas, arī kontrabandas apkarošana nesokas tik labi, kā mēs vēlamies. Tātad par šo jautājumu mums ir jādiskutē un ļoti ātri... Diemžēl pusgads darba grupā faktiski ir pavadīts lieki, jo pēc pusgada mēs atkal atgriežamies pie šiem pašiem jautājumiem.

Otrs jautājums, par kuru bija ļoti karstas debates, ir grozījumi Kredītiestāžu likumā. Šeit atsevišķu deputātu priekšlikumi izsauca ļoti neviennozīmīgu reakciju. Mēs tos vērtējam kā bezprecedenta iejaukšanos tiesas kompetencē, un tas bija vairāk saistīts ar “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu. Mēs uzskatām, ka laikā, kamēr notiek tās likvidācijas un maksātnespējas process, nav pieļaujams, ka mēs grozām likumus, kas nāk par labu kādam no šajā procesā iesaistītajiem. Tas tiešām ir ārkārtīgi nopietns solis. Mums ir pamatīgas aizdomas, ņemot vērā to, ka saistībā ar “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu jau ir ierosinātas divas krimināllietas un ka šie likvidatori, jāsaka godīgi, ir bijuši cieši saistīti ar dažiem Saeimas deputātiem... Līdz ar to šie Saeimas deputāti, ja viņi sniedz priekšlikumus par grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas nāk par labu tiem, kuri šobrīd ir iesaistīti procesā un tiek turēti aizdomās... tas ir ārkārtīgi nopietns solis, kas vērsts uz tiesiskuma deformāciju. Tādēļ mēs ļoti stingri iestājamies pret to, ka lietas tiek virzītas tādā veidā.

Es domāju, ka debates par to noteikti turpināsies arī nākamajā Saeimas sēdē un būs daudz interesantas jaunas informācijas, ko sniegt mūsu vēlētājiem.

Ar to arī pabeigšu. Paldies, un priecīgu dienu! Visu labu!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Intam Dālderim.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos sniegt komentārus par grozījumiem Būvniecības likumā, ar kuriem pašlaik strādā Saeima.

Likumprojekta mērķis ir veicināt būvniecības procesa efektivitāti, atvieglojot prasības būvniecības ieceres grozīšanai, kā arī pilnveidojot regulējumu attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām. Vienlaikus tiek paredzēts regulējums, lai veicinātu būvniecības informācijas sistēmas izmantojamību.

Īstenībā es uz šo likumprojektu skatos plašāk, jo šis dokuments ir labs pamats diskusijai par to, kā piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Domāju, ka jāsāk ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un sakārtošanu valsts mērogā. Un tad sakārtosies arī jautājums par kvalificēta darbaspēka piesaisti un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu.

Jāteic gan, ka Ekonomikas ministrija jau ir klasificējusi un izdalījusi profesiju grupas un nozares, kurās ir vērojams kvalificētu speciālistu trūkums, un šā gada maijā saskaņošanai nodevusi sarakstu ar šīm profesijām, kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus.

Taču šis jautājums vairāk attiecas uz lielajiem uzņēmumiem. Maziem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā ir savas problēmas – nav nepieciešama ārvalstu speciālistu piesaiste, taču ir svarīgi skaidri, nepārprotami, paredzami un vienoti nosacījumi, lai varētu veiksmīgi attīstīt un prognozēt sava uzņēmuma attīstību nākotnē.

Kamēr pastāvēs zemākās cenas iepirkuma kritērijs, par kvalificēta darbaspēka piesaisti mēs varam aizmirst. Labs amatnieks, inženieris, grāmatvedis prasa atbilstošu atalgojumu, bet vai ar zemākās cenas nosacījumu šis prasījums ir izpildāms? Viennozīmīgi – nē!

Otrs aktuāls jautājums pašlaik ir vidējā speciālā profesionālā izglītība – aroda speciālistu pārstāvju sagatavošana, jo visi jau nevar būt inženieri, arhitekti, juristi. Mums ir vajadzīgi arī celtnieki, mūrnieki, flīzētāji, metinātāji un daudzi citi šī segmenta speciālisti, taču viņu tikpat kā nav vai arī ir ļoti maz.

Esmu iepazinies ar Ekonomikas ministrijas veikto pētījumu, un viena no būtiskākām pētījuma un aptauju rezultātu identificētajām problēmām, kas joprojām ir ļoti aktuāla un ar ko saskaras ikviens uzņēmējs savā ikdienas darbībā, ir laiks, kas jāpavada, pildot regulējošo institūciju prasības. Tas ir arī laiks, ko uzņēmējs pavada, meklējot pareizu, precīzu un aktuālu informāciju, kādas papildu prasības nepieciešams izpildīt tajā vai citā jautājumā, vai tās būtu nodokļu lietas, iepirkumi, grāmatvedība, darba tiesības, pašvaldību saistošie noteikumi un tā tālāk.

Tā vietā, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību, komersants būtībā nodarbojas ar visa šā administratīvā sloga šķetināšanu.

Šajā pētījumā ir pieminēts arī globālās konkurētspējas indeksa rādījums, kurā teikts, ka Latvijas vietu pēc šī indeksa kritērijiem būtiski ietekmē tādi rādītāji kā muitas procedūras, kopējā nodokļu likme un birokrātija. Turklāt kā Latvijas ekonomisko aktivitāti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju lielā mērā ierobežojoši faktori ir nosaukti uzņēmējdarbības vide, cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, transporta un komunikāciju infrastruktūras kvalitāte, finanšu pieejamība. Līdz ar to varam secināt, ka konkurētspēju veicinošie pasākumi nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu tirgus, darba tirgus un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Pie kā noved esošā situācija? Manuprāt, skaidri redzams, ka Latvijā uzņēmēju attieksme pret valsts politiku ir negatīvāka nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Tas savukārt nozīmē, ka valsts pārvaldei ļoti liela uzmanība būtu jāvelta tam, lai šo situāciju mainītu un nākotnē uzņēmēju attieksme uzlabotos.

Ļoti gribas cerēt, ka Saeima pieņems kvalitatīvus grozījumus Būvniecības likumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Kalnozolam. Lūdzu!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti 26 likumprojekti. Manuprāt, svarīgākais ir tas, kas saistīts ar valsts valodas lietošanu, proti, tiks uzlikta lielāka atbildība amatpersonām, lietojot...

Nākamais svarīgākais jautājums ir saistīts ar Būvniecības likumu, par kuru mani kolēģi jau pastāstīja.

Manuprāt, vēlētājiem būtu interesanti zināt, ka tiks ieviestas vēlētāja apliecības un ka uz nākamajām vēlēšanām varēs izmantot vēlētāja apliecību. Tika izskatīts jautājums arī par partiju finansēšanu, lai sīkumu dēļ partijām netiktu atņemts finansējums un lai partijas būtu mazāk atkarīgas no sponsoriem, kā arī lai tiktu vienkāršota uzskaite KNAB un dokumentus varētu iesniegt elektroniski.

Tika izskatīts jautājums, kas saistīts ar plastmasas pudelēs pildīto alu, ko jau Brīvera kungs pieminēja. Pēdējie pētījumi rāda, ka saprātīgā daudzumā lietots alus ir veselīgs, un es pilnībā atbalstu prezidenta ierosmi, ka mums nevis jānodzirda tauta, bet jārūpējas par tās veselību, un nevis jāatbalsta vienkārši naudas pelnīšana, bet jārūpējas, lai gan uzņēmēji nopelna, gan tauta ir vesela un lai alu ražotu kvalitatīvu, labu un veselīgu.

Un pēdējais, ko es gribu uzsvērt, ir likumprojekts, kas saistīts ar CSDD, ar automašīnu tehnisko apskati un kas varētu interesēt mūsu vēlētājus. Bija kaismīgas debates par to, cik ilgā periodā mums jāveic atkārtotas tehniskās apskates – vai reizi gadā vai reizi divos gados.

Un nobeigumā kā vienas no pieredzējušākām, ilglaicīgākām partiju savienībām – ZZS – pārstāvis, kura savulaik ir gan kritusi kļūdu dēļ, gan cēlusies, aicinu visus vēlētājus, visus Latvijas pilsoņus, piedalīties tuvākajās pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc jāpiedalās pašvaldību vēlēšanās? Piemēram, mēs sakām, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā uzvarēja SASKAŅA. Nē, fakti liecina, un skaitļi un statistika liecina, ka uzvarēja vienaldzība. Tā ka, lūdzu... es aktīvi aicinu piedalīties šinīs vēlēšanās, nesēdēt mājās un saprast, ka šī ir iespēja izmantot demokrātisku cīņu, lai panāktu savas intereses, kā arī aicinu pilsoņus iesaistīties politiskajās partijās, nekautrēties, nebaidīties. It īpaši es aicinu iesaistīties politiskajā darbībā uzņēmējus, tautsaimniekus, jo jūsu pieredze, radot darba vietas, ir ļoti nepieciešama Latvijā. Jo šobrīd viens strādājošais nodrošina 2,5 pensionārus, skolotājus, ugunsdzēsējus, pašvaldības un valsts iestādē strādājošos. Šobrīd 96 procenti nodokļu ienāk no četriem procentiem uzņēmumu, un tas nav labi Latvijas tautsaimniecībai; faktiski tiem vajadzētu būt no 50 procentiem uzņēmumu.

Un vissliktākais ir tas, ka vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pametuši Latviju.

Tātad, ja nesakārtojam tautsaimniecību, lai nodrošinātu pietiekamus nodokļu ieņēmumus mūsu valstī, mūsu valstij nav nākotnes.

Tā ka aicinu iesaistīties politiskajā darbībā it īpaši uzņēmējus un tautsaimniekus. Un aicinu vēlēšanās balsot par pieredzējušiem, zinošiem un enerģiskiem tautas pārstāvjiem, nevis par nodokļu maksātāju naudu veidotiem skaistiem, simpātiskiem PR tēliem.

Mēs ticam – mums izdosies! Esam saimnieki savā zemē!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Kalnozolam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Mani kolēģi no citām frakcijām jau diezgan izsmeļoši jūs informēja par tiem Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem, kuri šodien bija aktuāli.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tikai vienam no izskatītajiem jautājumiem, kas, mūsu skatījumā, ir ļoti būtisks. Proti, vēlos pastāstīt par Nacionālās apvienības frakcijas izstrādātajiem priekšlikumiem attiecībā uz grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz lielākus un taisnīgākus sodus valodas normu neievērošanas gadījumā. Šie priekšlikumi ir iesniegti tādēļ, lai princips, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, – princips, kuram visi Saeimas deputāti ir devuši zvērestu! – nepaliktu tikai uz papīra, nepaliktu tikai ierakstīts Satversmē, bet lai mēs tomēr cīnītos par to, ka šis princips tiek īstenots arī dzīvē.

Pagājušā gada laikā Valsts valodas centrs ir konstatējis valsts valodas lietošanas normu 418 pārkāpumus. Vai tas ir daudz vai maz? Jāuzsver, ka lielākais skaits šo pārkāpumu – 315 no tiem – ir tādi, kas saistīti ar valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Jāņem vērā, ka tas notiek apstākļos, kad Valsts valodas centrs pēdējos gados īpaši mērķtiecīgi liek lielāku uzsvaru uz prevencijas pasākumiem, un, ja sods tiek piemērots, tad tas tiešām ir ļaunprātīgu pārkāpumu gadījumos. Un vēl jāņem vērā, ka šeit mēs varam redzēt tikai fiksētos pārkāpumus, kurus ir izdevies pierādīt. Mēs zinām, ka reālais pārkāpumu skaits ir daudz lielāks.

Ja tas notiek 27 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un ja pārkāpēju starpā ir arī augstas amatpersonas, kuras ir gatavas atkārtoti pārkāpt valsts valodas lietošanas normas un ar nicinājumu izturas pret šīm normām un pret institūcijām, kas šo normu izpildi uzrauga, tādā gadījumā valstij ir nepieciešams pildīt zvēresta tekstā pausto un aizstāvēt valsts valodu kā vienīgo valsts valodu arī praksē.

Ko konkrēti piedāvā mūsu iesniegtie grozījumi?

Pirmkārt, tiek proporcionāli palielināti sodi juridiskajām personām, jo līdz šim lielākajā daļā gadījumu kā atbildīgās par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu tika noteiktas fiziskās personas (piemēram, veikalu pārdevēji vai vadītāji), nevis uzņēmums kā juridiskā persona. Tas, mūsu skatījumā, neatbilst taisnīguma principam.

Otrkārt, tiek palielināti sodi atkārtota pārkāpuma gadījumā. Piemēram, attiecībā uz valsts amatpersonām atkārtota pārkāpuma gadījumā kā viens no iespējamiem soda veidiem ir paredzēta atstādināšana no amata. Atbilstoši jau pašlaik spēkā esošajām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām šāda amatpersonas atstādināšana pārkāpuma gadījumā ir iespējama uz laiku no gada līdz trim gadiem.

Un treškārt. Ja izdosies šo likumprojektu galīgajā lasījumā pieņemt, tad, es domāju, tā būs iepriecinoša ziņa cilvēkiem, kurus ir aizkaitinājusi neadresētas informācijas svešvalodā nonākšana viņu pastkastītēs. Mēs esam paredzējuši sankcijas par informāciju, kas līdztekus valsts valodai tiek izdota arī svešvalodā un tiek izsūtīta vai izsniegta fiziskajām vai juridiskajām personām bez to pieprasījuma.

Šie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kurus Nacionālā apvienība ir iesniegusi, šodien Saeimā pirmajā balsojumā guva deputātu vairākuma atbalstu. Taču tas, kā mēs labi zinām, vēl nenodrošina galaiznākumu; tas ir tikai pirmais svarīgais solis, par ko mums kolēģus ir izdevies pārliecināt, bet priekšā vēl ir darbs komisijās, priekšā vēl ir smags pārliecināšanas darbs jautājumā par to, ka pozitīvā motivācija ir laba lieta, bet ir atsevišķas situācijas, kad pozitīvā motivācija nedarbojas un valstij savas pamatvērtības ir jāaizstāv arī ar likuma spēku.

Paldies. Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “No sirds Latvijai” deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, mīļie klausītāji! Saeimā šonedēļ tika aktualizēta atkal tāda briestoša un sāpīga problēma kā internātskolu jautājums. Šī problēma tika aktualizēta vakar kopīgā sēdē, kurā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, uzaicinātās ministrijas (divas galvenās, kas ir iesaistītas šī jautājuma risināšanā, – Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija), Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve – tās priekšsēdētāja Vanagas kundze, pašvaldību vadītāji un internātskolu direktori tikās, lai saprastu, kāda ir situācija un kāds ir šīs problēmas risinājums, jo tuvojas 2018.gada 1.janvāris, kad saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem valsts no sava budžeta vairs... Valsts grasās vairs nesegt internātskolu uzturēšanas izdevumus un pārlikt šo finansēšanu uz pašvaldību pleciem.

Nācās secināt... Tātad darba grupa, kas ir izveidota ar Ministru kabineta sēdes protokollēmumu jau pagājušā gada 5.jūlijā, ir izstrādājusi ziņojumu, bet deputātiem bija daudz neskaidrību un daudz iebildumu pret šā ziņojuma saturu. Šā jautājuma apspriešanā iesaistījās vairāku frakciju deputāti, bet frakcijai “No sirds Latvijai” tas bija īpaši aktuāls un svarīgs jautājums, jo mūsu frakcija šo jautājumu ir aktualizējusi visā šīs Saeimas sasaukuma laikā, ir sarakstījusies ar Izglītības un zinātnes ministriju par šo jautājumu, ir aicinājusi ministru dot skaidrojumu par šo jautājumu, un arī debatēs Saeimas sēdē ir runāts par šo jautājumu. Sudrabas kundze ir vairākkārt šo jautājumu izvirzījusi. Tātad mums ir svarīgi, kas notiks ar šiem internātskolu bērniem. Un, protams, ne mazāk svarīgi ir arī, kas notiks ar šiem pedagogiem, jo internātskolas – tā nav tikai izglītība.

Internātskola ir vieta, kur bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm tiek nodrošināta ne tikai izglītība, bet arī nepieciešamais uzturs, psiholoģiskā palīdzība, iekļaušana sabiedrībā, sociālā audzināšana, kā arī tiek likti pamati personības attīstībai. Un nevienam nav noslēpums, ka internātskolās liela daļa bērnu ir ar uzvedības traucējumiem, ar mācīšanās traucējumiem; tie ir tādi bērni, kas nevar iekļauties un iedzīvoties vispārizglītojošajās skolās. Un šie bērni patiesi nāk no trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm, jo mūsu valstī vispārējais ienākumu līmenis ir ļoti zems, pāri par 70 procentiem ģimeņu ar bērniem ir uz trūcīguma, maznodrošinātības līmeņa.

Tā ka absolūti nav pieņemama situācija, ka Izglītības un zinātnes ministrija runā tikai par šiem izglītības jautājumiem, Labklājības ministrija runā par sociālajiem jautājumiem, bet runā tā man nesaprotami. Sekoju līdzi sociālajai un veselības aprūpes tematikai jau vairāk nekā 20 gadus. Kā Labklājības ministrija, ja viņi pārzina situāciju, var runāt par to, ka internātskolas praktiski ir slēdzamas un ka internātskolu bērni visi var mācīties vispārizglītojošās skolās ar iekļaujošo izglītību?! Es domāju, ka Labklājības ministrijas speciālistiem būtu jābūt ļoti labi informētiem par to, kādi ir šie bērni un ka viņi... Kā skolu direktori teica, daudzi no viņiem ir aizgājuši uz vispārizglītojošām skolām, bet pēc brīža ir atgriezušies atpakaļ, jo viņi nav... skola viņus nav spējusi integrēt un viņi paši nav spējuši integrēties šajā sistēmā.

Visā vakardienas sēdes laikā mēs tā arī neguvām pārliecinošu informāciju no ministrijām, ka šis jautājums patiesi ir dziļi izskatīts, ka ir domāts par visām konsekvencēm, par to, kas notiks ar katru no šiem bērniem. Tādās jomās, kas tieši skar visjutīgākās, visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, nedrīkst taisīt, veikt reformas, skaidri nezinot konsekvences – kas notiks ar katru no šiem cilvēkiem. Viņu nav tik daudz, bet viņi ir tomēr nozīmīga mūsu sabiedrības daļa. Nedrīkst šādas reformas veidot! Ir jābūt pilnīgi skaidram, kas notiks ar katru šo bērnu tad, kad internātskola... ja internātskolu skaits samazināsies. Tas jau ir samazinājies! No 2010.gada līdz šim brīdim no 21 skolas jau ir palikušas tikai 15. Un ir prognoze, ka tad, ja skolu uzturēšanas izdevumi pāries uz pašvaldību pleciem, skolu skaits varētu sarukt pat līdz septiņām un, iespējams, pat vēl vairāk. Kas notiks ar šo palikušo skolu kvalitāti? Runa ir ne tik daudz par izglītības kvalitāti, cik par šī pedagoģiskā, sociālā darba kvalitāti, kas nodrošina šo bērnu personības izaugsmi, bērnu psihes atveseļošanu un viņu sagatavošanu eksistencei jeb dzīvei sabiedrībā un, iespējams, tālākām mācībām šajā integrētās izglītības sistēmā. Uz šiem jautājumiem mēs atbildi nedabūjām, un īstenībā par to nav jābrīnās, jo, kā izrādās, sākotnēji šajā darba grupā, kura strādāja pie šīs problēmas risinājuma, nebija iekļauti LIZDA pārstāvji, tas ir, paši profesionāļi, pedagogi nebija iekļauti, un tikai pēc trim mēnešiem tika parakstīts īpašs protokols, kurā tika uzdots Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajai darba grupai, kurā piedalās arī Latvijas Pašvaldību savienības deleģētie pārstāvji, izvērtēt internātskolu attīstības iespējas un iespējamos risinājumus internātskolu finansēšanai turpmākajiem gadiem, izskatot iespēju internātskolu darbību nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem, lai gan pašlaik spēkā esošajos dokumentos ir runāts par to, ka valsts finansē tikai līdz šā gada beigām. Un mēs cerējām no šī ziņojuma un no ministrijām saņemt informāciju, kādi tad ir risinājumi... ko tad darba grupa piedāvā kā alternatīvu šīs situācijas risinājumam, nododot to vienkārši pašvaldību ziņā. Taču mēs šādu atbildi nesaņēmām. Protams, mūsu frakcijas deputātu viedoklim pievienojās arī citu frakciju deputāti – gan Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības, kurš lieliski pārzina bērnu situāciju, gan arī Barčas kundze mūs atbalstīja, ka tātad šai darba grupai šis darbs noteikti ir jāturpina. Ir jāpieaicina internātskolu direktori, jo no sešām sēdēm viņi tikai divās ir bijuši pieaicināti, un šis jautājums ir jāatrisina un jādod mums, Saeimai, skaidra atbilde par visām konsekvencēm – gan par to, kas būs ar skolēniem, gan par šo skolu kvalitāti, gan arī par to, kas notiks ar to darbiniekiem, jo mēs nevaram mētāties ar tik vērtīgiem kadriem – pedagogiem, kādi ir izauguši, izveidojušies šajā darbā ar īpašajiem bērniem.

Mēs tātad prasīsim atbildi no ministrijām un arī sagaidīsim, un turēsim roku uz pulsa.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Silvijai Šimfai no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties.

Lai visiem jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!