Frakciju viedokļi 2015.gada 19.novembrī

(23.11.2015.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Intam Dālderim. Lūdzu!

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas sēdē šodien tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Es īsumā gribētu pievērsties diviem. Viens ļoti būtisks un ļoti ilgi risināts jautājums bija par ebreju kopienas īpašumu atgriešanu kopienai, un otrs – par grozījumiem Izglītības likumā.

Par pirmo jautājumu es gribētu teikt, ka tas ir ļoti ilgi skatīts jau vairākās Saeimās. Un es, protams, esmu priecīgs par to, ka mēs beidzot šo jautājumu risinām un ejam uz priekšu. Bija otrais lasījums, mēs esam tik tālu tikuši, un arī domu apmaiņa bija diezgan karsta un asa. Mēs frakcijā pārstāvam viedokli, ka vēsturiskais taisnīgums ir jāatjauno un šie īpašumi ir jāatgriež ebreju draudžu un kopienu apvienībai Latvijā. Man ir prieks, ka mēs virzāmies uz priekšu šajā jautājumā.

Otrs būtisks jautājums, par kuru es gribētu runāt, ir grozījumi Izglītības likumā, kas paredz uzdot Ministru kabinetam izstrādāt tādu metodiku, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām, kuras nepilda savas autonomās funkcijas, respektīvi, ar likumu noteikto funkciju par to, ka pašvaldība nodrošina pirmsskolas izglītību savā teritorijā reģistrētajiem bērniem... izstrādāt noteikumus, kādā veidā tiek aprēķināta tā naudas summa, kura gadījumā, ja pašvaldībai nav vietas savos bērnudārzos, tai būs jāmaksā privātajiem bērnudārzu un šīs izglītības jomas pakalpojumu sniedzējiem.

Es nedomāju, ka tas ir pareizākais veids šobrīd šādā veidā risināt konkrētas pašvaldību funkcijas, jautājumus, taču mēs redzam, ka pašvaldības vienkārši ignorē šo ar likumu noteikto funkciju un nepilda šos pienākumus. Diemžēl jāteic, ka akmens ir jāmet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dārziņā, kura pietiekami stingri nereaģē uz šo jautājumu, jo mēs tiešām runājam par tām pašvaldībām, kurām ir finanšu iespējas šo jautājumu sakārtot. Un, kā mēs zinām, trīs gadus valdība sniedz finansiālu atbalstu un bija laiks šo jautājumu sakārtot, bet joprojām tas nav izdarīts. Tad nu tagad ir jāvēršas ar citām metodēm, likumdevējam jāiejaucas šajā procesā un jānosaka, ka šis jautājums jāatrisina.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Intam Dālderim, frakcijas VIENOTĪBA deputātam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Vispirms Latvijas Reģionu apvienības vārdā gribu apsveikt visus vakardienas svētkos, kuri, neskatoties uz ne sevišķi skaisto laiku, izdevās ļoti skaisti, brīnišķīgi, un mums ir gods par savu valsti, kuru mēs aizstāvam diendienā.

Pretstatā vakardien Saeimas spīkeres Mūrnieces kundzes absolūti nepiemērotajai runai, kura tika veltīta savas partijas reklamēšanai, pilnai radikālisma, kas neveicina sabiedrības konsolidāciju, mēs uzskatām, ka mūsu galvenās lietas, kas būtu turpmāk... mums jāvirzās tieši uz spēku apvienošanu, uz kopēju domu, uz lepnumu par savu valsti. Šajā situācijā mēs aicinām aktīvi iesaistīties visus – gan jauniešus, kuri vakar piedalījās lāpu gājienā, gan arī cilvēkus ar dzīves pieredzi – izvēlēties sev galvenos mērķus.

Saistībā ar Saeimas šodienas sēdi, protams, pats aktuālākais jautājums bija par šo nekustamo īpašumu nodošanu. Latvijas Reģionu apvienībā – gan tās vēlētāju, gan biedru, gan frakcijas biedru vidū – nebija vienota viedokļa šajā sakarā. Taču vairākums uzskata, ka šis nav taisnīgs lēmums. Šis nav taisnīgs lēmums pret tiem, kuri neatguva savus īpašumus, un, ja reiz privatizācija bija pabeigta, tad tam ir jāattiecas uz pilnīgi visām sabiedrības grupām un pārstāvjiem. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības vairākums neatbalsta šos lēmumus par šādu īpašumu atgriešanu. Taču, ja tas tomēr notiek, tad mēs esam par to, lai būtu iespēja arī citām organizācijām – gan Sarkanajam Krustam, gan arī citām, kas vēsturiski ir bijušas, kurām piederējuši īpašumi, kurus tās nav saņēmušas, – lai tām būtu šādas iespējas. Tā ka šis būs vēl aktuāls jautājums arī trešajā lasījumā, un mēs ceram, ka veselais saprāts uzvarēs.

Vēlreiz visiem laimīgu Latvijas dzimšanas dienu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā norit darbs pie valsts budžeta 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta nākamajiem trim gadiem. Likumprojektam “Par valsts budžetu 2016.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem iesniegti simtiem priekšlikumu. Pavisam drīz parlamentam nāksies visus šos priekšlikumus vērtēt, jo valdība diemžēl neko sakarīgu nav izdarījusi un nav paredzējusi darīt, piemēram, jautājumā par pedagogu un medicīnas darbinieku algām, kā arī iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanā.

Mums patiesi rūp, kā Latvijā palikušie cilvēki izdzīvos nākamgad, jo koalīcijas solījumi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir pagaisuši. Turklāt ar pievienotās vērtības nodokli tiek aplikti māju pārvaldīšanas pakalpojumi un maksa par kultūras pasākumu apmeklēšanu. Tātad maksās tie, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, saņem mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un jau tagad knapi var savilkt kopā galus, kā arī samazināsies iedzīvotāju iespējas apmeklēt kultūras pasākumus. Lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju nevienlīdzību un domājot par pensionāru likteni, mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumus ar mērķi palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas daļu. Tie ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri paredz neapliekamā minimuma palielināšanu pensionāriem no 235 eiro mēnesī līdz 300 eiro mēnesī.

Lai kaut nedaudz mazinātu cilvēku izdevumus saistībā ar maksājumiem par mājokli, frakcija SASKAŅA rosina samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi apkurei no 12 procentiem uz 5 procentiem. Es vēlos atgādināt, ka 5 procentu PVN likme apkurei bija spēkā pirms 2009.gada krīzes, kad tika paaugstinātas vairākas nodokļu likmes un ieviesti jauni nodokļi. Rosinājums atgriezties pie samazinātas PVN likmes apkurei ir radies saistībā ar 2016.gada budžetā paredzēto PVN standarta likmes piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem.

Ja Finanšu ministrija apgalvo, ka Eiropas Padomes direktīva ir uzlikusi par pienākumu Latvijai ieviest šo likmi dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem pilnā apmērā, joprojām paliek iespēja piemērot samazinātu PVN likmi citiem ar īpašumu uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem. Valdība nav izskaidrojusi, kādā veidā šī PVN standarta likme tiks atspoguļota rēķinos un kādā veidā no kopējā pakalpojumu klāsta tiks izdalīts tieši pārvaldīšanas pakalpojums, un pastāv zināmas bažas, ka PVN piemērošana pārvaldīšanas izdevumiem fiziskām personām būtiski sadārdzinās iedzīvotāju rēķinus un iedzīs vēl lielākā nabadzībā mazāk aizsargāto sabiedrības daļu.

Arī šogad mūsu deputāti uzklausīja savu vēlētāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju vēlmes un iesniedza attiecīgus priekšlikumus gan par papildu finansējuma piešķiršanu dažādu sociālo jautājumu risināšanai, gan palīdzības sniegšanai vairākām pašvaldībām atsevišķu projektu īstenošanai, gan citiem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Papildu līdzekļi no valsts budžeta pieprasīti pedagogu, medicīnas un kultūras darbinieku algām, atgādinot valdošajām partijām par aizmirstajiem solījumiem.

Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā lems 30.novembrī.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! No šīsnedēļas darba kārtības es gribētu apstāties pie diviem īpašiem jautājumiem, kuros mūsu partijai ir savs viedoklis, un par to mēs gribētu informēt arī jūs.

Pirmām kārtām šodien sēdē mūsu partijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu papildināt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Mēs vēlējāmies, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, lai tiek atzīmētas vairākas starptautisku organizāciju atzītas ar veselību un tās problēmām saistītas dienas un lai šīs dienas tiktu ierakstītas Latvijas kalendāros kā atzīmējamās dienas. Proti, atzīmēt Pasaules vēža dienu, Starptautisko asins donoru dienu, Pasaules hepatīta dienu, Pasaules sirds dienu, Pasaules diabēta dienu un Starptautisko invalīdu dienu. Šīs uzskaitītās dienas tiek piedāvātas iedzīvotājiem, lai tajās veidotu plašāku kampaņu sabiedrības informēšanai par slimību pirmajām pazīmēm, par riska faktoriem, komplikācijām, ārstēšanās iespējām, vairojot sabiedrības līdzcietību un vienlaikus arī veidojot izpratni par šīm problēmām, kādā veidā sabiedrība varētu iesaistīties un palīdzēt šo problēmu risinājumā. Diemžēl šodien Saeimas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja. Un turpmāk mēs arvien ar šiem jautājumiem saskarsimies no situācijas uz situāciju, nevis tā koncentrēti – vienā dienā.

Un otrs jautājums, par kuru es noteikti gribētu jums pastāstīt, ir lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Šajā jautājumā mūsu partijas “No sirds Latvijai” deputāti balsoja “pret”. Pēc būtības mēs neesam pret to, ka konkrētie jautājumi ar šo finansējumu tiek atrisināti. Mēs nedomājam, ka šo konkrēto jautājumu risināšana nebūtu nepieciešama. Protams, būtu risināma. Taču mūs neapmierina tas, ar kādām aplamībām mēs sastopamies Latvijas valsts finanšu plānošanā, cik absurdi notiek plānošana... Cik absurdi tiek plānotas finanses, ja gada beigās paliek neiztērēti vairāki miljoni, vairāk nekā 10 miljoni! Pagājušajā nedēļā mēs balsojām par vairākiem miljoniem, šodien atkal par 6 miljoniem, kas tiek pārdalīti no vienas ministrijas citām ministrijām.

Mums šķiet, ka Latvijā finanšu plānošana nenotiek ilgtermiņā. Īstenībā ar šādu lēmuma projektu par apropriācijas pārdali slēptā veidā pastāv tā pati deputātu kvota. Proti, piešķirot nevajadzīgu finansējumu plānos, gada beigās šo finansējumu var pārdalīt tām ministrijām un tiem resoriem, kuriem valdošajām partijām, Finanšu ministrijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadībai ir izdevīgāk šo naudu nodot, tādējādi iegūstot vajadzīgo balsojumu, pēc būtības uzpērkot šādus balsojumus.

Iedomāsimies kaut vai vienu no šiem skaitļiem! Pusmiljons, nepilns pusmiljons tiek piešķirts datortehnikas iegādei konkrētajā ministrijā.

Rodas jautājums: kādā veidā ir iespējams līdz gada beigām atlikušajā laikā noorganizēt konkursu, lai šādu tehniku varētu iegādāties atbilstoši likumā noteiktai kārtībai? Tātad vai nu tas bija zināms, vai arī šajā gadījumā tiks pārkāpts likums.

Mēs pievēršam uzmanību šīm aplamībām un aicinām arī Finanšu ministriju ieklausīties un plānot tā, lai finansējums būtu sadalīts godīgi.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim. Lūdzu!

A.Mežulis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī tāpat kā mani kolēģi gribu jūs visus sveikt pagājušajos mūsu valsts svētkos. Un, runājot par šodienas dienas kārtību, es gribētu pieskarties diviem jautājumiem. Pirmkārt, tas ir jautājums par grozījumiem Izglītības likumā, jo tas skar virkni mūsu pašvaldību. Un, es domāju, šis jautājums nav tik viennozīmīgs, jo īpaši tas attiecas uz Pierīgas pašvaldībām, kur pēdējos gados stipri pieaudzis iedzīvotāju skaits. Un ne jau pašvaldību nevēlēšanās dēļ tās nav nodrošinājušas ar šīm pirmsskolas izglītības iestāžu vietām visas ģimenes, bērnus, jo bērnu skaits un iedzīvotāju skaits ir pieaudzis daudz vairāk, nekā ir bijušas pašvaldību iespējas. Pašvaldības ir darījušas, ko varējušas, un neviena pašvaldība nav par to, lai neceltu vai neatjaunotu jau esošos bērnudārzus. Tāpēc arī mēs iestājamies par to, lai grozījumi Izglītības likumā... ka šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir jāpagarina, un, protams, mēs balsojam par steidzamību, jo tas ir aktuāli arī pašvaldībām, izstrādājot savus budžetus, lai tās varētu iekļaut atbilstoši izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem līdzekļus savos budžetos.

Arī es pats personīgi piedalos darba grupā VARAM ministrijā, kura izstrādā šos noteikumus, lai tie apmierinātu abas puses un arī privāto bērnudārzu īpašniekus un lai tie nenonāk pretrunā un nekļūst par slogu pašvaldībām. Protams, mēs visi esam par to, ka mums ir jānodrošina mūsu pašvaldībā dzīvojošie bērni ar bērnudārziem, bet ir jābūt samērīguma principam, lai tas apmierinātu abas puses.

Un otra lieta, kurai es gribētu nedaudz pieskarties. Šobrīd ļoti daudz tiek runāts par reģionālās reformas nākamo kārtu. Gribu teikt, ka arī šajā nedēļā koalīcijas sanāksmē mēs tikāmies VARAM ministrijā un pārrunājām šo jautājumu. Tika piedāvāti divi, teiksim tā, modeļi. Viens ir sadarbības modelis un otrs – jau ar konkrētu pašvaldību skaitu. Mēs nonācām pie kopsaucēja, ka šobrīd no šiem piedāvātajiem modeļiem mūs, it īpaši mūsu frakciju, neapmierina neviens modelis. Bet katrā ziņā mēs esam gatavi uzklausīt priekšlikumus no VARAM ministrijas puses, no speciālistu puses un par šo jautājumu diskutēt tālāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Atskatoties šodien uz Saeimas sēdi, no Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažas būtiskākās aktualitātes. Šodien tika skatīti grozījumi likumos par nekustamo īpašumu nodošanu sabiedriskajai organizācijai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, kurus pamatoti neatbalstām.

Par faktu, ka ēkas, kuras pirms Otrā pasaules kara bijušas ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un kurās atradās ebreju tautai svarīgas kultūras, reliģiskās un sociālās iestādes, ir jānodod atpakaļ to leģitīmajiem saimniekiem, kuriem tās vardarbīgi atņēma nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas režīmu īstenotāji, jautājumu vai šaubu nav. Taču, skatot izvirzītos grozījumus un jautājumu pēc būtības, kā arī pārrunājot to ar kompetentām institūcijām un ekspertiem, tajā skaitā ASV īpašo sūtni holokausta jautājumos, Nacionālā apvienība esošajā likumprojektā ir konstatējusi vairākus būtiskus trūkumus.

Nav skaidrs, vai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome pārstāv visu ebreju kopienu Latvijā, kurai pēc taisnīguma principa būtu jāsaņem atpakaļ savi zaudētie īpašumi. Un šobrīd izveides stadijā ir fonds, kurā zem viena jumta apvienosies teju visas Latvijā esošās ebreju reliģiskās un sabiedriskās organizācijas.

Uzskatām, ka šim fondam, kurā tiktu pārstāvētas visas 36 Latvijā reģistrētās ebreju kopienu pārstāvošās organizācijas, būs leģitīmāk un uzticamāk nodot esošos īpašumus, nodrošinoties pret jebkādu konfliktu vai regresa prasību pret valsti izvirzīšanu nākotnē šajā pašā jautājumā.

Šodien atbalstījām grozījumus Jaunatnes likumā, kuru mērķis ir nodrošināt jauniešu brīvprātīgā darba organizēšanu saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumā ietverto tiesisko regulējumu. Ar šiem regulējumiem vēlamies vēl vairāk iedrošināt jauniešus iesaistīties brīvprātīgā darba kustībā. Ņemot vērā to, ka bezdarbs ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, brīvprātīgā darba pieejamība un pieredze var darboties kā efektīvs atbalsta mehānisms no valsts puses. Tāpat iesaiste dažādās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā veicina jauniešu informētību un iesaisti politiskajās un sabiedriskajās norisēs, kas ir būtisks aspekts nākotnes pilsoniskās sabiedrības attīstīšanā. Jāatzīmē, ka Jaunatnes likumā joprojām saredzam vairākas nepilnības: ar pārējo Eiropas Savienību nesalāgoto un diskriminējošo vecuma ierobežojumu, iracionāli ierobežojošus standartus jauniešu organizācijām un citas. Drīzumā par to iesniegsim savus priekšlikumus, lai veicinātu jauniešus patiesi atbalstoša un kvalitatīva likuma izveidi.

Pievēršoties citām būtiskām aktualitātēm, ir jāteic, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien vienbalsīgi atbalstīja Nacionālās apvienības izstrādātu un virzītu priekšlikumu, kas noteiks Saeimas tiesības turpmāk lemt par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Šī iniciatīva darbosies kā sava veida aizsargmehānisms radītajam precedentam, un par potenciāli atkārtotu patvēruma meklētāju uzņemšanu ļaus lemt Saeimai, kura tiešā veidā pārstāv sabiedrības intereses. Šādā veidā tiek nodrošināts arī pieņemto lēmumu tiesiskums, ņemot vērā varas dalīšanas principus Latvijas valstī. Esam lepni par likuma grozījumu virzību un priecājamies par komisijas racionālo un apsveicamo lēmumu – nodot Latvijas tautai būtisku lēmumu pieņemšanu Latvijas tautas vēlēto priekšstāvju rokās.

Latvijas valsts patriotisma nedēļā pasaule diemžēl iekrāsojusies sēru krāsās. Šausminošais teroristu uzbrukums Eiropas kultūras un dzīves baudīšanas galvaspilsētai Parīzei satricināja visu pasauli un jo īpaši mūs, Eiropas pilsoņus, kas šo teroristu uzbrukumu uztver kā uzbrukumu mūsu brīvībai, eiropeiskam dzīvesveidam un neatkarībai. Būtu vieglāk Parīzes notikumu kontekstā šo Latvijas valstij būtisko nedēļu – mūsu brīvības cīnītāju piemiņas un valsts dibināšanas 97.gadadienu – iezīmēt sēru un baiļu krāsās. Taču es no savas puses vēlos aicināt uz pretējo – ar lepnumu un skaļā balsī svinēt mūsu brīvību un neatkarību un turpināt godāt tos, kas dibinājuši un sargājuši mūsu valsti; pierādīt visiem tiem, kas vēlas apdraudēt mūs, ka esam brīva un stipra Eiropas valsts, un svinēt to, ko ar uzbrukumiem mums vēlas atņemt. To vakar pierādīja tie 15 tūkstoši cilvēku, kas, spītējot lietum un aukstumam, devās tradicionālajā lāpu gājienā. Veci un jauni – it visi gāja ar smaidu un ar lepnumu par savas valsts svētkiem, pateicībā tiem, kuri izcīnīja Latvijas brīvību.

Paldies jums! Lai jums skaista un patriotiska šīs nedēļas izskaņa!

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties un visu labu!

Svētdien, 22.maijā