Frakciju viedokļi 2015.gada 12.novembrī

(13.11.2015.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šodienas sēde, un pēc tās, kā ierasts, ceturtdienās skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien, cienījamais Latvijas Radio klausītāj!

Svarīgākais, par ko šodien vajadzētu runāt, ir likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, jo 29.oktobrī no Saeimas tribīnes es brīdināju pārējos deputātus, ka deputāta Krauzes (ZZS) iesniegtie priekšlikumi likumprojektā nevis sakārtos radionozari, bet gan pakļaus to vēl lielākam haosam. Šie grozījumi neatbilst ne labai likumdošanas praksei, ne Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm. Ar Krauzes piedāvājumu netiek līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses. Gluži otrādi – tas tiek darīts konkrēti politisko partiju ziedotāju interesēs. Piemēram, viens no “Hiti Rossiji” īpašniekiem – Ričards Zakss – ir aktīvs ZZS ziedotājs. Diemžēl Saeimas vairākums manī neieklausījās un Krauzes priekšlikumu atbalstīja. Tādēļ Latvijas Reģionu apvienība vērsās pie Latvijas Valsts prezidenta ar lūgumu šos grozījumus neizsludināt. Par laimi, prezidents saklausīja manas un citu manu kolēģu bažas un nolēma šos grozījumus neizsludināt, bet atgriezt atpakaļ Saeimā, savā argumentācijā lielā mērā pievienojoties Latvijas Reģionu apvienībai, proti, Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekme uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodas lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Bet, ja tu, Latvijas Radio klausītāj, gribi zināt, kas patiesībā notiek Saeimā, skaties sunubuda.tv! Paldies jums!

Vadītāja. Paldies Artusam Kaimiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, bet šīs nedēļas vispārējās patriotisma noskaņās izcelšanas vērts ir Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā skatītais Kultūras ministrijas izstrādātais Nemateriālā kultūras mantojuma likuma projekts.

Patriotisms ir savas dzimtenes, valsts mīlestība, kā arī darbošanās tās labā, aizstāvot to kā darbos, tā arī vārdos. Patriotisms ir savas valsts un visu tajā dzīvojošo etnisko grupu mīlēšana, nevis tikai valsts simbolu godināšana. Patriotisma fundaments ir solidaritāte, kas izpaužas izjūtās un rīcībā dažādās situācijās. Patriotisma jūtas veido noteiktu kopības sajūtu raisoši dzimtenes vēstures notikumi. Par patriotiem nepiedzimst, par tādiem kļūst patriotiskās audzināšanas rezultātā. Nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanās un nodošana nākamajām paaudzēm ir viens no kopības sajūtu veidojošiem stūrakmeņiem. Diemžēl sagatavotajā Nemateriālās kultūras mantojuma likuma projektā nav aprakstīti konkrēti mehānismi, kā tad šī mantojuma apguve būtu iekļaujama formālajā un neformālajā izglītībā. Neskatoties uz sešus gadus ilgušo izstrādes procesu, nākas atzīt, ka likumprojekts pēc būtības ir brāķis. Tas ir deklaratīvs un apraksta sistēmu, kura jau funkcionē, bet neapraksta, kā sasniegt likuma mērķi, saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu un nodrošināt tā ilgtspēju, nododot to nākamajām paaudzēm. Likumprojektā nav pateikts, kā saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiks iekļauts sarakstā. Likumprojektā nav iekļauti konkrēti mehānismi un instrumenti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un tā ilgtspējas nodrošināšanai, nododot to nākamajām paaudzēm.

Nemateriālais mantojums ir ne tikai dažādas prasmes, tādas kā amatniecība, dziedāšana, bet arī vērtību un rīcību kopums.

Aicinu deputātus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju šajā nedēļā padomāt katram par sevi: kā mana rīcība ikdienā atspoguļo manas vērtības, vai mana rīcība un pieņemtie lēmumi kalpo kā paraugs jaunās paaudzes patriotiskai audzināšanai, kā esmu darbojies savas dzimtenes labā, vai sarkanbaltsarkanās lentītes piespraušana svētku nedēļā apliecina manu patieso pārliecību, gatavību aizstāvēt savu dzimteni kā vārdos, tā darbos?

Paldies pedagogiem, kultūras darbiniekiem, nevalstisko organizāciju biedriem, pašdarbības kolektīvu dalībniekiem, tradicionālo prasmju kopējiem, kuru darbība ikdienā, ne tikai svētku nedēļā, apliecina patiesu patriotismu un dzimtenes mīlestību.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam.

Lūdzu!

G.Belēvičs (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šodien Saeimas sēde nebija gara, bet tā bija ļoti nozīmīga man ne tikai kā Saeimas deputātam, bet arī kā veselības ministram. Saeima šodien nobalsoja par papildu budžeta dotāciju veselības aprūpei šogad, šim gadam, 5,7 miljonu eiro apmērā. Un šī ir nauda, ko man izdevās kā veselības ministram izcīnīt no tiem līdzekļiem, kas palika pāri Latvijai pēc prezidentūras Eiropas Savienībā. Tātad palika pāri 13 miljoni eiro. Vesela virkne ministriju bija dzīvojušas taupīgi... ar prezidentūras līdzekļiem apgājušās taupīgi. Arī Veselības ministrija 24 procentus līdzekļu nebija izlietojusi, un tie līdzekļi no visām ministrijām tika atdoti atpakaļ. Kopā no prezidentūras bija palikuši pāri 13 miljoni eiro, un no šiem 13 miljoniem tātad valdība lēma 5,7 miljonus piešķirt veselības jomai, un Saeima to tikko apstiprināja.

Kam tiks izlietoti šie līdzekļi? Šie līdzekļi tiks izlietoti valsts galvoto aizdevumu atmaksai šogad – tik, cik šogad vēl slimnīcas nav paguvušas samaksāt kredītprocentus un kredīta pamatsummas, jo šogad ir pirmais gads, kad ir jāveic šī atmaksa. Un tikai trīs lielās universitātes slimnīcas – Bērnu slimnīca, Austrumu slimnīca un Stradiņa slimnīca... šā gada nogalē šīm trim slimnīcām ir jāveic atmaksa 5 miljonu eiro apmērā. Un atlikusī nauda ir tātad gan Gintermuižai (psihoneiroloģiskajai slimnīcai Jelgavā), gan vēl dažām slimnīcām. Šie līdzekļi mūsu slimnīcām ir ļoti nepieciešami. Slimnīcas šos līdzekļus bija rezervējušas, bet tagad šī nauda, tātad rezervētā nauda, varēs tikt izmantota slimnīcas funkciju veikšanai, pamatfunkciju veikšanai, un mums pacienti nebūs “jādzen dziļāk” maksas sektorā. Tātad šī bija tāda tiešām nozīmīga diena.

Un nobeigumā es vēl gribu pateikt, ka arī attiecībā uz nākamā gada budžetu mēs neesam rokas nolaiduši, mēs esam... Tātad Veselības ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijai, un nākamās nedēļas sākumā ies uz valdības sēdi... Mēs prasām 10 miljonus eiro papildus nākamā gada budžetam. Šie 5,7 bija papildu dotācija tekošā gada budžetam. Nākamā gada budžetā papildu 10 miljonus eiro medicīnas darbinieku, mediķu algām, un man ir pārliecība, ka mēs šos līdzekļus dabūsim. Straujumas kundze ir to atbalstījusi, un šis jautājums ir saskaņots arī ar Finanšu ministriju.

Jā, tā ka es raugos ļoti cerīgi, un es... Šie abi gadījumi faktiski tikai parāda, cik nozīmīgi ir saglabāt abus amatus – būt gan par veselības ministru, gan par Saeimas deputātu. Tas palīdz piesaistīt papildu līdzekļus veselības nozarei.

Paldies!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Atskatoties uz šodienas Saeimas sēdi, no Nacionālās apvienības puses vēlētos izcelt, mūsuprāt, būtiskākās aktualitātes.

Šodien, atšķirībā no ierastajām Saeimas sēdēm, lēmām par Valsts prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus nodevām izskatīšanai Saeimas komisijām. Tāpat nozīmīgi jautājumi bija saistīti ar grozījumiem Krimināllikumā, kā arī Biedrību un nodibinājumu likumā.

Šodien atbalstījām Valsts prezidenta iesniegto grozījumu kompleksu, kas paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību un efektivitāti valsts ārējā apdraudējuma gadījumā. Grozījumi Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas īpaši aktuāli šodienas saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos, ļaus efektīvāk novērst valsts drošības apdraudējumus. Grozījumi paredz precizēt jēdziena “kara laiks” definīciju, kā arī atrunāt amatpersonu funkcijas un pilnvaras valsts apdraudējuma gadījumā. Grozījumi vērsti uz ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu apdraudējuma gadījumā, un tas ir apsveicams papildinājums, kas kompleksi palīdzēs aizsargāt mūsu valsts suverenitāti no ārējiem draudiem.

Tālāk. Šodien pēdējā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kuri vērsti uz to, lai nodrošinātu brīvprātīgā darba organizēšanu biedrībās un nodibinājumos. Līdz šim brīvprātīgā darba organizēšanu regulējuši vairāki atsevišķi likumi, taču sakarā ar to, ka ir izstrādāts likumprojekts “Brīvprātīgā darba likums”, nepieciešams ieviest vienotu regulējumu brīvprātīgā darba veikšanas jomā.

Trešajā lasījumā šodien tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kuri paredz pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu līdz pieciem gadiem gadījumos, kad persona ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret tikumību vai dzimumneaizskaramību. Šobrīd maksimālais papildsoda piemērošanas termiņš ir pārāk īss, tā laikā nav iespējams pilnvērtīgi īstenot probācijas programmas mērķu sasniegšanu, sociālās uzvedības korekciju. Grozījumi ir atbalstāmi, jo nodrošina sabiedrības drošības un aizsardzības mehānisma pastiprināšanu.

Runājot par Latvijas valsti un tās interesēm, vēlos noslēgt atskatu uz šodienas un šīs nedēļas aktualitātēm. Kā zināms, šī nedēļa Latvijai iekrāsojas sarkanbaltsarkanā karoga krāsā – pienākusi patriotisma nedēļa, kurā atzīmējam gan Lāčplēša dienu, pieminot mūsu brīvības cīnītājus, gan svinam mūsu valsts dibināšanas 97.gadadienu. Šajā valstiski nozīmīgajā nedēļā vēlos teikt paldies visiem tiem, kas savu dzīvi un nākotni saista ar Latvijas valsti. Tāpat kā mēs paļāvāmies uz mūsu brīvības cīnītājiem, ka viņi spēs nosargāt un celt mūsu valsti, mēs šodien paļaujamies uz jums – tiem, kas sargās, godās un cels mūsu valsti.

Lai jums skaista un iedvesmojoša šī nedēļa! Paldies!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ tiešām ir tāds svinīgs noskaņojums – šī ir patriotu nedēļa. Un arī Saeimā ir notikuši daudz notikumi, bet es gribu izcelt no tiem visiem divus.

Pirmām kārtām jāteic, ka šodien Valsts prezidents ir atdevis Saeimai atpakaļ, kā jau minēja kolēģis Kaimiņa kungs, šos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā... Man prieks par to. Manuprāt, šie Krauzes kunga iesniegtie grozījumi nekādā ziņā nav akceptējami. Pirms nu jau nedaudz vairāk kā gada mēs visi devām deputāta zvērestu vai svinīgo solījumu, kurā tātad vai nu zvērējām, vai svinīgi solījām aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet vēl nav pagājis ne gads – pagājis knapi gads! – un mēs jau esam gatavi lauzt šo solījumu! Proti, ja šie grozījumi stātos spēkā, tad ļoti, ļoti sliktā situācijā nonāktu... nu, latviešu valodas lietojamība. Nu, radiokanālos tāpat... tas būtu vēl sliktāk... Izmainītos saturs... Proti, tas saturs, kas tiek veidots arī krievu valodā šeit uz vietas, Latvijā, – tas kļūst nespējīgs konkurēt pret to saturu, kurš vienkārši tiek retranslēts pa taisno no Krievijas. Šie kanāli, kuri pieder pastarpināti Kremlim, katrā ziņā īsteno viņu tādu... nu, propagandas politiku. Tā ka tas ir absolūti nepieņemami, ka tā notiek! Es ceru, ka tomēr veselais saprāts uzvarēs un tiks atceltas šīs ierosinātās normas. Tas ir absolūti nepieņemami, ka uz trešo lasījumu steigā var tikt pieņemti tik nopietni grozījumi! Iepriekšējā Saeima vairākus mēnešus ilgās debatēs nonāca pie risinājuma... Tagad pēkšņi – vienas nedēļas laikā! – tika iesniegts uz trešo lasījumu, kurā vispār ir pieņemts, ka uz trešo lasījumu drīkst iesniegt tikai, nu, sava veida tādu juridiskās tehnikas... tikai tādus grozījumus, nevis būtiskus vai konceptuālus grozījumus.

Tiktāl par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.

Otra lieta, ko es gribu izcelt no visa tā, kas šonedēļ notika. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vakardien, tātad trešdien, tika izskatīts Rīgas domes opozīcijas deputātu iesniegums komisijai... Bet uzsvēršu, ka tā problēma ir ne tikai Rīgā, tā ir vairākās Latvijas pašvaldībās. Proti, ir runa par to, ka opozīcijas – galvenokārt opozīcijas! – deputātiem ir grūtības tikt pie informācijas – konkrētās pašvaldības informācijas, kas viņiem nepieciešama lēmumu pieņemšanai. Un tas izpaužas tā, ka konkrēti deputāti vienkārši lūdz, teiksim, Rīgas gadījumā informāciju par kapitālsabiedrībām (piemēram, lūdz no “Rīgas Satiksmes” vai “Rīgas Ūdens”, vai “Rīgas Siltuma”), jo šī informācija viņiem ir nepieciešama, lai lemtu kaut vai par gada budžetu vai jebkādiem citiem jautājumiem, kas ar to saistīti, bet šīs kapitālsabiedrības šo informāciju nesniedz. Likums šobrīd noteic, ka deputātam ir tiesības iepazīties ar jebkādu informāciju, kas ir nepieciešama viņa darbā. Bet, protams, tas ir interpretācijas jautājums: kāds varbūt uzskata, ka deputātam nevajag iepazīties ar šo informāciju darbam. Tas ir absolūti nepieņemami! Tas faktiski iedragā jebkāda veida demokrātiju! Un arī komisijā kāds šībrīža opozīcijas deputāts minēja, ka arī Saeimā esot šādas problēmas. Bet es absolūti nevaru tam piekrist! Saeimā var veidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ko arī opozīcijas deputāti aktīvi izmanto. Tāpat ir iespēja uzdot deputātu jautājumus, un to regulāri izmanto opozīcijas deputāti. Turklāt vairākās komisijās sēdes vada... Opozīcijas deputāti vada vairākas Saeimas komisijas (piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju). Tā ka komisijām ir pilnas tiesības izsaukt ministru pie sevis un uzdot jebkādus jautājumus. Tātad šeit ir pilnīgi cita situācija. Protams, tas ir arī politiskās kultūras jautājums, jo Saeimā šī pozīcija pret opozīciju izturas, nu, savā ziņā toleranti. Taču, teiksim, daudzās pašvaldībās tā tas absolūti nenotiek, it sevišķi tā tas nenotiek Rīgā.

Un tad mēs nolēmām, ka šeit tiešām ir jāmeklē risinājums, jo iedzīvotāji ievēlē domes deputātus, nevis pozīciju vai opozīciju, un nav pieņemami, ka lēmumu balsojot deputāts pieņem, būdams neinformēts.

Šis ir tāds fundamentāls demokrātijas nodrošināšanas jautājums, un komisijā nolēmām, ka šo jautājumu turpināsim skatīt, veicot papildu izpēti. Un kādā no nākošajām Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdēm tātad vēlreiz to skatīsim un meklēsim nu jau konkrētus risinājumus.

Tas īsumā par likumdošanas darbu.

Paldies par klausīšanos! Un priecīgu jums šo svētku nedēļu! Paldies! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodienas tiešraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturtdien, 19.maijā
09:00  Saeimas kārtējā sēde
12:00  Asinsdonoru diena pie Saeimas nama
12:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres attālināta tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga viceprezidenti Yvonne Magwas
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem