Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noslēgusies ir Saeimas šodienas sēde, un pēc tās, kā ierasts, skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atskatoties uz šodien notikušo Saeimas sēdi, vēlos no Nacionālās apvienības puses īpaši izcelt būtiskākos no šodien skatītajiem jautājumiem – grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, grozījumus Bāriņtiesu likumā, grozījumus Krimināllikumā, kā arī grozījumus likumā “Par zvērinātiem revidentiem”.
Šodien Saeima balsoja par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. 2014.gada decembrī tika pieņemti grozījumi, kas paredz, ka visām tām raidorganizācijām, kurām apraides atļaujā noteikts, ka vismaz 50 procentiem ētera laika jābūt aizpildītiem latviešu valodā, būs jāpāriet uz simtprocentīgu raidīšanu latviešu valodā. Pašreizējie grozījumi paredz, ka skaitlis “50” būtu aizstājams ar skaitli “51”, tātad ir runa par 51 procentu.
Jautājums ir neviennozīmīgs, un abās pozīciju pusēs ir saskatāmi gan riski, gan ieguvumi. Un, apzinoties katra individuālo viedokli un arī atbildību, Nacionālajai apvienībai šajā jautājumā bija brīvais balsojums.
Saistībā ar radio nozari Latvijā vēlos informēt, ka Nacionālā apvienība tuvākajā laikā izstrādās un iesniegs priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri paredzēs, ka reklāmu pārraidīšana radiostacijās turpmāk būtu tikai valsts valodā. Grozījumu mērķis – nostiprināt latviešu valodu un tās pielietojumu Latvijas informatīvajā telpā.
Šodien tika skatīts arī Bāriņtiesu likums. Ir paredzēti apjomīgi grozījumi gan lietu, kuras izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, izskatīšanas kārtībā tiesā, gan arī minēto lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpildē. Jaunais likums, starp citu, nosaka to, kādu informāciju bāriņtiesa sniedz tiesai pēc tiesas pieprasījuma, lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu ar bērna dzīvesvietu un aprūpi saistītos jautājumos, nesasaucot bāriņtiesas sēdi. Šajā likumā pēc būtības ir turpināts darbs Latvijas civiltiesību modernizācijā, un to šodien atbalstījām.
Par būtiskiem uzskatāmi arī grozījumi Krimināllikuma 260.pantā, kuri, starp citu, nosaka kriminālatbildību par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi. Novērstas arī neloģiskas un netaisnīgas normas tāda noziedzīga nodarījuma kvalifikācijā, kurš izdarīts ceļu satiksmes jomā. Krimināllikuma grozījumi paredz bargāku atbildību gan par patvaļīgām nelikumīgām darbībām, gan tīšiem nodarījumiem dažādās jomās. Nacionālā apvienība šos grozījumus atbalstīja.
Šodien tika skatīti arī grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, kuru nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Likumprojekts skatāms roku rokā ar Gada pārskatu likumu un Konsolidēto gada pārskatu likumu, nosakot gada pārskata revīzijai vai ierobežotajai pārbaudei pakļautos uzņēmumus. Pēc jaunās direktīvas ieviešanas nepalielināsies to uzņēmumu skaits, kuri pakļauti gada pārskata revīzijai vai ierobežotajai pārbaudei, taču vienlaikus tiks saglabāti nepieciešamie kontroles mehānismi, kas katru gadu disciplinētu uzņēmējus un pārskatu sagatavotājus darboties atklāti, godīgi un sabiedrības interesēs.
Šodien tika skatīti arī grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, paredzot noņemt deputātiem imunitāti attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus un publiskajā telpā izskanējušo retoriku, jautājums ir nenoliedzami aktuāls gan Saeimai, gan dažādām citām valsts institūcijām, gan arī plašākai sabiedrībai.
Jāuzsver, ka administratīvās imunitātes privilēģija šobrīd ir pārāk plaša demokrātiskās sabiedrības funkcionēšanai, jo īpaši – ņemot vērā iedzīvotāju zemo uzticības līmeni Latvijas valdībai un deputātiem. Nepieciešams panākt līdzsvaru un nodrošināt, ka esošā ilūzija, ka deputāti stāv pāri likumam, tiktu pārrauta.
Izklāstu par Saeimas šodienas sēdes aktualitātēm vēlos noslēgt ar informāciju par Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai īpaši būtiska likumprojekta skatīšanu pirmajā lasījumā. Likumprojekts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” paredz iespēju noteikt nacionālās sankcijas, sniedzot Latvijai savu, tā teikt, maigās varas instrumentu. Likums ļaus ieviest nacionālās sankcijas gan pret juridiskām, gan pret privātpersonām, ļaujot nodrošināt aizsardzību pret dažāda veida agresiju. Iniciatīva ir apsveicama un atbalstāma, jo sniedz Latvijas valstij efektīvu instrumentu gan propagandas, gan ārējās un iekšējās agresijas apkarošanas laikā, kad starptautiski bieži vien ir sarežģīti vienoties par vienotu skatījumu.
Paldies par uzmanību, un uz tikšanos jaunnedēļ!
Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Ringoldam Balodim. Lūdzu!
R.Balodis (NSL).
Labdien, dārgie radioklausītāji! Es vispirms nedaudz turpināšu iepriekšējā runātāja aplūkoto jautājumu par deputātu imunitāti un tālāk tad runāšu par, manuprāt, būtiskāko šodienas notikumu – par pēdējās barjeras pārvarēšanu attiecībā uz Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.
Par deputātu imunitāti. Es domāju, ka tas ir apsveicams solis, ko jau sen, sen otrās neatkarības laikā dažādas frakcijas un dažādi politiķi ir mēģinājuši spert jautājumā par administratīvās imunitātes izbeigšanu attiecībā uz Saeimas deputātiem. Satversmes 30.pants saka, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. Un, protams, kā mēs jau redzam pēdējā laikā, tas ir pārvērties par farsu: kad deputāts vai nu atpakaļgaitā iebrauc kādā stabā, vai izraisa kaut kādu satiksmes negadījumu vai pārsniedz ātrumu, šie jautājumi tiek likti Saeimai priekšā un neauglīgās diskusijās, tautai par uzjautrinājumu, tiek aplūkoti. Es domāju, ka te nu beidzot ir iespēja Saeimai izšķirties un atbalstīt šo ļoti konstruktīvo Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu.
Par SASKAŅAS ierosinājumiem vispār liegt dažādām amatpersonu grupām šo imunitāti. Es domāju, ka kolēģis no SASKAŅAS, kurš runās pēc manis, plašāk izklāstīs viņu motivāciju un šo ideju kā tādu, bet es gribu teikt, ka būtībā, ja mēs palūkojamies uz deputātu imunitātes institūtu, tad redzam, ka pamatideja nav vis deputātus eksponēt, padarīt viņus smieklīgus – teiksim, SASKAŅAI ir ideja veidot īpašu reģistru, kur tiktu uzskaitīti šie nodarījumi –, bet būtībā tā ideja ir pasargāt konkrētus politiķus. Imunitātes institūta sākotnējā ideja bija pasargāt no monarha dusmām, bet mūsdienās tas nozīmē pasargāt no pozīcijas partijas iespējamās kaut kāda veida... teiksim, no varas ļaunprātīgas izmantošanas, kad mēģina iespaidot politiķus un arī amatpersonas ar dažādiem sodiem.
Manuprāt, šis jautājums līdz ar šo atklāto balsošanu ir visai aktuāls, un nākotnē, es domāju, šīs diskusijas būs, bet es nedomāju, ka pašreiz vajadzētu visām amatpersonām un arī deputātiem atņemt šo imunitāti kā tādu iespējamu aizsargmehānismu.
Runājot par šo neticību kolēģiem deputātiem, man jārunā tālāk par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, jo sekretārs Ints Dālderis pēkšņi, nu, cik nu pēkšņi, bet pēdējā brīdī, pirms nodot šo apstiprināto galaziņojumu, to, kuru mēs apstiprinājām, ir veicis vēl tādu darbību, ko nevar nosaukt citādāk kā par tiesisku nihilismu, prettiesisku rīcību, izmisīgu mēģinājumu slēpt atbildīgos šajā traģēdijā. Tātad ir veicis darbību, kuras rezultāts bija dažādas interpretācijas par to, kā iespējams tālāk virzīt šo galaziņojumu, lai gan nav šaubu, ka tas ir apstiprināts. Trūkstot komisijas sekretāra parakstam, radās dažādi juristu viedokļi par to, kas tad nu būtu jādara. Lai gan, manuprāt, varēja interpretēt Saeimas kārtības ruļļa attiecīgos pantus, kas dod iespējas komisijas priekšsēdētājam uzticēt šo darbu citam komisijas loceklim, mēs tomēr, lai novērstu jebkuras insinuācijas un, teiksim, iespējamos pārmetumus par kādu prettiesiskumu, sarīkojām komisijas ārkārtas sēdi šodien un šajā ārkārtas sēdē ievēlējām jaunu komisijas sekretāru. Viņš guva ne tikai absolūto balsu vairākumu, bet plus vēl vienu deputātu balsi. Tātad ar astoņām balsīm mums ir ievēlēts Kārlis Krēsliņš kā komisijas sekretārs, un šobrīd galaziņojums tiks nodots Saeimas Prezidijam, un tuvākajā laikā Saeimas Prezidijs, visticamāk, tas būs jau šo pirmdien, lems par konkrētas dienas, kad galaziņojums tiks nolasīts, nozīmēšanu.
Runājot par šo situāciju un vispār par šo galaziņojumu, jāatzīmē, ka šis ir vēsturisks brīdis Latvijā. Es saprotu, ka tas varbūt ir subjektīvs viedoklis. Es esmu komisijas priekšsēdētājs un, protams, lepojos ar šo komisijas darbu, ko mēs gada laikā veicām, bet, manuprāt, es neliekuļošu, sacīdams, ka šāds galaziņojums vēl nav bijis ne tikai apjoma, dažādo priekšlikumu ziņā, bet arī tajā ziņā, ka beidzot Latvijas valstī parlamentārās izmeklēšanas komisija spēja identificēt atbildīgos politiķus, nosaucot veselu virkni atbildīgo politiķu, kuri nav darījuši pietiekami vai – tieši otrādi – ir pat veikuši darbības, kas izvērtās traģēdijā.
Zolitūdes traģēdijas lietā, protams, teiksim, objektīvs secinājums par to, kurš konkrēti ir vainīgs pie Maxima jumta sabrukšanas, būs iespējams tikai un vienīgi pēc tam, kad būs beigušies kriminālprocesi un kad tiesa būs teikusi savu pēdējo vārdu ar notiesājošu spriedumu. Bet Latvijai visu laiku ir bijusi hroniska kaite – nespēja nosaukt atbildīgos par slikti veiktu darbu. Vienmēr princips “Vārna vārnai acī neknābj” jeb “Roka roku mazgā” ir bijis tā kā tāds vadmotīvs, tā kā tāds lozungs, tā kā tāds... gandrīz vai papildus deputāta zvērestam esoša otrā daba. Mēs spējām to pārvarēt! Es domāju, ka tā ir laba zīme, jo galu galā, tikai ieskatoties savos nedarbos, atzīstot savas kļūdas, mēs spēsim doties tālāk un varēsim veicināt gan labklājību, gan attīrīt šo politisko sistēmu. Tā ka man tiešām prieks. Es domāju, ka mēs varam runāt par to, šīs komisijas darbs ir piemērs.
Gribu vēl īpaši atzīmēt šo atsevišķo deputātu izmisīgo cīņu ar savu sirdsapziņu, kas ir veiksmīgi beigusies, un izteikt nožēlu par atsevišķu, teiksim, politiķu vēlmi ar prettiesiskiem līdzekļiem aizsargāt savus partijas biedrus, bet... nu, tas ir cits stāsts, kas tuvākajā laikā tiks atrisināts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur Dāldera kunga, teiksim, šī rīcība tiks aplūkota. Jo nevar ar šādu sliktu piemēru, ar šādu Saeimas komisijas sekretāra, amatpersonas, atteikšanos pildīt savus procedurālos lietvedības pienākumus visai valsts pārvaldei dot tādu kā mājienu, ka katrs var beidzot atteikties no pienākumu pildīšanas. Nē!
Paldies, ka uzklausījāt, un tālāk sekojiet, lūdzu, Saeimas ziņām.
Vadītāja. Paldies deputātam Ringoldam Balodim no frakcijas “No sirds Latvijai”.
Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pašlaik likumos ir paredzēta ļoti dažāda pieeja jautājumā par Saeimas deputātu un atsevišķu valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības, kā arī attiecībā uz veicamām kriminālprocesuālām darbībām. Tāpēc partijas SASKAŅA frakcija aicina sakārtot šo sistēmu un atcelt imunitāti gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan krimināllietās Saeimas deputātiem, kā arī citām valsts amatpersonām. Mēs uzskatām, ka valsts amatpersonas nedrīkst palikt nesodītas par izdarītiem administratīviem pārkāpumiem un ka tām nav saglabājamas nekādas privilēģijas kriminālprocesos, kuros tās ir iesaistītas. Tāpēc esam sagatavojuši un iesnieguši divpadsmit likumprojektus par šo tēmu.
Konstitucionālā vienlīdzība visām personām paredz vienādu tiesību un pienākumu apjomu. Tas ir jāievēro, likumus gan pieņemot, gan piemērojot, gan arī tulkojot. Protams, šis princips neizslēdz iespēju nodrošināt dažādu tiesisko regulējumu attiecībā uz atsevišķām personu kategorijām, kuras atrodas dažādās situācijās, taču absolūta privilēģiju piešķiršana atsevišķām personu grupām, kas vairākos gadījumos faktiski nodrošina iespēju izvairīties no saukšanas pie atbildības, uzskatāma par antikonstitucionālu un arhaisku priekšrocību.
Vēlos atgādināt, ka mūsu frakcija jau 2012.gadā ierosināja atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, KNAB darbiniekiem un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu.
Lai gan toreiz šāds ierosinājums netika atbalstīts, frakcija SASKAŅA uzskata, ka problēmu ir iespējams risināt tagad, ņemot vērā Saeimas vairākuma pēkšņo vēlmi atvērt diskusiju par šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka par šo tēmu nav iespējams nopietni diskutēt tikai viena likumprojekta ietvaros, kā tas notiek pašlaik, un ka problēmu ir nepieciešams risināt konceptuāli, sistēmiski un kompleksi. Diemžēl frakcijas SASKAŅA ierosinājums šodien ar balsu vairākumu tika noraidīts. Droši vien Saeimas vairākums nevēlas atteikties no savām privilēģijām, no imunitātes krimināllietās.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.
“Frakciju viedokļos” nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J.Viļums (LRA).
Labdien, radioklausītāji! Iepriekš jau tika gari runāts par daudzām lietām. Iespējams, man izdosies nedaudz ietaupīt laiku, lai būtu arī nākamajiem ko teikt.
Par piecām lietām gribu pateikt diezgan īsi (ceru, ka tas man izdosies).
Vispirms par tām, ko virzīja Latvijas Reģionu apvienības frakcija, bet ko parlaments neatbalstīja.
Pirmā lieta bija saistīta ar jauniem cilvēkiem, kuriem valsts šobrīd nodrošina pabalstus, ja viņi ir nokļuvuši tādās grūtās situācijās, ka viņiem vairs nav aizgādņu. Šiem cilvēkiem tad, ja viņi apprecas, valsts vairs nedod pabalstu. Mūsu priekšlikums bija tomēr arī laulību gadījumā šiem jaunajiem cilvēkiem saglabāt atbalstu. Ja viņiem nav vecāku, tad viņiem būtu šis pabalsts, tāpēc ka nav aizgādņa. Diemžēl parlaments šo ierosinājumu neatbalstīja, jo droši vien uzskatīja, ka tam būtu liela ietekme budžetā. Mūsuprāt, tas jautājums ir ne tik daudz par naudu, cik tieši par attieksmes maiņu. Redzēsim, kā tālāk šis jautājums attīstīsies vai neattīstīsies.
Otra lieta, ko diemžēl parlaments neatbalstīja, bija saistīta ar mūsu priekšlikumu tieši ietaupīt valsts līdzekļus un līdz ar to valsts budžetā rast papildu līdzekļus kādām prioritārām lietām.
Pirmkārt, mūsu frakcija uzskata, ka Valsts drošības iestāžu likumā būtu nepieciešams veikt grozījumus un tomēr neveidot Iekšējās drošības departamentu, kas šobrīd tiks veidots Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Mūsuprāt, būtu vērtīgāk nevis veidot jaunu biroju, bet stiprināt, piemēram, pašreizējo Drošības policiju, dodot tai vairāk līdzekļu, un tādā veidā nodrošināt sistemātisku darbu pie tām lietām, kas varbūt nav izdarītas. Jo tas pašreizējais pārmetums ir tāds, ka atsevišķās lietās Eiropas tiesās mēs zaudējam, un zaudējumi kopumā, vidēji, ir 300 tūkstoši gadā. Domājam, ka šie zaudējumi nav samērojami ar 4 miljonu ieguldījumu šī biroja izveidošanā.
Otrkārt, mēs uzskatām, ka būtu iespējams budžetā atrast līdzekļus, faktiski likvidējot Pārresoru koordinācijas centru, jo šā centra pašreizējā darbība, mūsuprāt, nav redzama. Ja šādu centru šobrīd likvidētu, tad, kā jau teica mans kolēģis Mārtiņš Bondars, droši vien neviens tā neesamību nepamanītu. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja šo ierosinājumu.
Taču nobeigumā pastāstīšu par divām mūsu iniciatīvām, kuras tomēr parlaments atbalstīja.
Vispirms par grozījumiem Civillikumā. Manas kolēģes Ingas Bites vadībā tika... Protams, šis priekšlikums bija ne tikai manas kolēģes Ingas Bites, bet arī citu politiķu, no citām partijām, priekšlikums, kas paredz, ka nevar piespiest adoptēt bērnu ar bāriņtiesas lēmumu, ja bērna vecāki nav pilngadīgi. Līdz šim pastāvēja tāda kārtība: ja vecāki nebija pilngadīgi, tad lēmumu par viņu bērnu adopciju varēja pieņemt bāriņtiesa. Mūsuprāt, tas nebija godīgi. Tomēr vecākiem pašiem ir jālemj par savu bērnu tālāko likteni.
Un visbeidzot es, protams, gribu uzsvērt jautājumu par Saeimas deputātu imunitāti attiecībā uz administratīvajiem sodiem. Iepriekš kolēģi jau par to plaši runāja. Prieks, ka beidzot pēc daudzu gadu garumā ilgušām diskusijām attiecīgais likumprojekts tomēr ir apstiprināts jau pirmajā lasījumā. Un tikai pavisam īsi gribu komentēt frakcijas SASKAŅA rīcību šodien. Tas izskatījās pēc tāda – piedodiet! – farsa jeb mēģinājuma nostādīt frakciju SASKAŅA savā ziņā cietējas lomā, it kā tieši SASKAŅA būtu tā lielākā cīnītāja par šīs administratīvās imunitātes atcelšanu. Īstenībā tas tā nav. Mēs esam vairākkārt pārliecinājušies, ka tieši frakcija SASKAŅA ir bijusi “pret” šīs imunitātes atcelšanu. Un arī šodien balsojumā par konkrētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā viņi spilgti to parādīja, balsojot “pret”. Tā ka visas pārējās runas ir ap un par, bet nav par būtību.
Paldies jums par uzmanību! Lai veicas arī maniem pārējiem kolēģiem, stāstot par mūsu darbu Saeimā! Visu labu!
Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Skujiņam. Lūdzu!
V.Skujiņš (ZZS).
Esiet sveicināti, godājamie radioklausītāji! Paldies kolēģiem, kuri jau ļoti izsmeļoši izstāstīja par šīsdienas sēdes darba gaitu.
Es gribu pateikt to, ka Saeimā drīzumā, jau nākamajā nedēļā, tiks skatīts nākamā gada budžets. Noteikti daudzi no jums pasmaidīs, jo tas ir tikpat raksturīgi, kā pēc rudens seko ziema un lapas birst rudenī. Taču šajā budžetā... Uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju atnāca gan kultūras ministre Dace Melbārde, gan izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, lai pastāstītu par nākošā gada plāniem šā budžeta ietvaros. Un, runājot par Kultūras ministrijas darbinieku un ministres stāstīto, ar ko mēs iepazināmies, man jāteic, ka man ir patiešām patiess prieks, ka arī šajos apstākļos, kad budžeta ietvaros finansējums kultūrai īpaši nepieaug (lai gan šajā ziņā vajadzētu atcerēties Žana Marē teikto, ka bez naudas nebūs mākslas!), kultūras ministre ar savu komandu tomēr ir izveidojusi prioritātes, kas būtu atbalstāmas kultūras laukā, kā arī atradusi zināmā mērā, teiksim, pat iespēju palielināt kādai no mākslinieku grupām nākamajā gadā algu (es neskriešu vilcienam pa priekšu un neteikšu, kuriem tas ir paredzēts). Manuprāt, tas ir ļoti patīkami.
Un vēl par prioritātēm. Šis gads mums visā Latvijā ir bijis Raiņa un Aspazijas gads. Es domāju, ka nākamais gads būs komponista Raimonda Paula jubilejas gads un tas, man liekas, būs svarīgi absolūti visiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, – neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi domā. Un arī par šo jautājumu, cik mums bijusi iespēja iepazīties ar to, Kultūras ministrija domā. Un tas noteikti mani priecē.
Es gribu sacīt vēl vienu lietu. Ņemot vērā, ka parasti likumos grozījumi ir tādēļ, lai tos uzlabotu, ir plānoti arī grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, taču šajā sakarā man ir nelielas bažas, ka ir tāda vēlme palielināt biļešu cenas noteiktiem... nu, teiksim, noteiktiem koncertiem, kurus rīko komerciestādes, ja tā varētu sacīt. Šeit nav runa par pašvaldību un valsts iestādēm, kuras rīko koncertus, bērnu pasākumus, cirka izrādes, bet par noteiktiem komerckoncertiem. Taču, pievienojot biļetei PVN 21 procenta apmērā, šī biļete kļūs dārgāka, un es domāju, ka veselais saprāts varētu uzvarēt šajā jautājumā. Es, protams, piekrītu, ka Eiropas direktīvas, kuras atļauj kādām kultūras pasākumu grupām nepievienot PVN, agri vai vēlu noteikti nonāks pie tā, ka laikam tas ir jāmaksā visiem. Varbūt tas varētu stāties spēkā, teiksim, ar 2021.gadu vai tamlīdzīgi, bet pašreizējā brīdī... Iedomājieties, – ja biļešu cena... Ja biļete, teiksim, uz kādu ļoti kvalitatīvu koncertu maksās 100 vai 120 eiro (nu, es piemēra labad minu kādu no tiem pasākumiem, kuri ir dārgāki), tad, pievienojot PVN, būs jāmaksā vismaz 130 eiro, jo būs jāmaksā vairāk gan grāmatvežiem, kuriem tas būs jārēķina, gan arī reklāmai, lai, teiksim, pārliecinātu, ka šis koncerts ir tas labākais, kas cilvēkiem būtu jāapmeklē. Es domāju, ka to PVN varētu pievienot, bet pašlaik, pašreizējā brīdī, tas ir par ātru.
Jūs jautāsiet, kāpēc es domāju, ka tas ir par ātru. Nu, redzot savus kolēģus šeit, Saeimā, jaunus cilvēkus, tādus, kuriem ir labas idejas un kuri ir apņēmības pilni, es ceru, ka tuvākajā laikā Latvijas valstī uzlabosies uzņēmējdarbība, cilvēki vairāk pelnīs un varēs samaksāt arī par mākslu tik, cik tā maksā. Pašreizējā brīdī, manuprāt, šis lēmums ir par ātru.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!
Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Un “Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paldies kolēģiem, kuri jau lielā mērā izstāstīja šodienas aktualitātes, bet es gan gribu pieskarties kādam citam jautājumam, ko virza partija VIENOTĪBA un tātad arī es.
Proti, gribu pastāstīt par ideju, ka pašvaldību vēlēšanās varētu balsot ne tikai konkrētā pašvaldībā dzīvojošie vai tie, kuriem tur piederētu nekustamais īpašums, bet arī tie, kas strādā šajā pašvaldībā. Un tad paskaidrošu, kāpēc, manuprāt, tas būtu svarīgi.
Pēdējo gadu dati liecina, ka ar katru gadu vēlētāju līdzdalība jeb vēlētāju aktivitāte samazinās. 2000.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 60 procenti, turpretim 2013.gadā vairs tikai 46 procenti. Tātad šiem skaitļiem ir tendence samazināties.
Kur ir tās galvenās problēmas? Problēma... Vispār šobrīd Eiropā ir vērojama tāda vēlētāju apātija, kas ir tāds kopīgs process, bet ir otra lieta, proti, dažādi administratīvie un birokrātiskie šķēršļi, kuri traucē cilvēkiem attiecīgajā vēlēšanu dienā nokļūt līdz vēlēšanu urnai un nobalsot. Un Latvijas gadījumā ir iezīmējusies viena konkrēta lieta: ļoti daudzi cilvēki dzīvo un strādā citur, nevis tur, kur viņi ir deklarēti. Viņi labprāt piedalītos – vismaz vairāk nekā puse labprāt piedalītos! – vēlēšanās, bet viņi vienkārši vēlēšanu dienā atrodas citur un līdz ar to nenobalso ne tur, ne tur, lai gan viņi ar visu savu prātu un dvēseli ir faktiski jau piesaistīti tai savai jaunajai dzīvesvietai vai darba vietai, kur viņi dzīvo.
Protams, mēs varam teikt: lai tad viņi pārdeklarējas un balso! Bet, redziet, problēma ir tā, ka šis deklarēšanas princips sen jau ir apaudzis ar dažādām citām lietām, citādiem šķēršļiem, kas padara šo pārdeklarēšanos sarežģītāku. Deklarētā dzīvesvieta kādreiz, sākotnēji, bija domāta tikai kā vieta, kur valsts var sastapt konkrētu cilvēku, turpretim tagad šī noma lēnām ir apaugusi ar to, ka komunālo maksājumu apjomus rēķina pēc deklarētās dzīvesvietas.
Tāpat bērnudārzi, skolas... Un pat tāda lieta kā automašīnas civiltiesiskā apdrošināšana... Tā summa, kas jums par to ir jāmaksā, ir atkarīga no tā, kur jūs esat deklarēti. Ja jūs esat deklarēti Rīgā, tad cena būs augstāka nekā tad, ja jūs esat deklarēti ārpus Rīgas. Tas bieži vien cilvēkiem tomēr ir šķērslis veikt šo deklarēšanos.
Tāpat ļoti bieži ir gadījumi, ka vienkārši jūs īrējat dzīvokli kaut kur, bet jums tā īpašnieks pasaka: “Nē, es negribu, lai jūs deklarējaties šajā īpašumā!” Un, protams, cilvēks tad arī nedeklarējas, tātad faktiski nav iesaistīts vēlēšanās.
Lūk, ja mēs mainītu šo situāciju, atļautu balsot tiem, kas strādā citur, tad mēs šo vēlētāju daļu iesaistītu demokrātiskā procesā. Es uzskatu, ka tas būtu lietderīgi, jo, ja mēs skatāmies, kādi pašvaldībām šobrīd ir saskares punkti ar iedzīvotājiem, tad redzam, ka ir triju veidu attiecības: vai nu cilvēki tur dzīvo un tātad ir deklarēti, vai nu viņiem tur ir īpašums, vai nu viņi tur strādā. Un pašvaldība ir ļoti ieinteresēta rūpēties par tiem, kas ir deklarēti, jo liela daļa viņu nodokļu maksājumu aiziet uz to pašvaldību. Tāpat pašvaldība ir ieinteresēta rūpēties par tiem, kuriem tur ir īpašums, jo viņi tātad maksā īpašuma nodokli, krietni gan zemāku, mazāka summa sanāk, bet arī viņi tātad var balsot, un tātad par viņiem arī jādomā.
Savukārt par tiem, kas strādā un kas rada ļoti lielu ekonomisko efektu konkrētā pašvaldībā, jo viņi tur iet pusdienās, kā arī izmanto transportu... Tāpat liela daļa īrē tur dzīvokļus, un tas rada papildu darba vietas konkrētajā pašvaldībā... Viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Līdz ar to nav ļoti jābrīnās, ka pašvaldības uztraucas tikai un vienīgi par tā sauktajiem guļamrajoniem, bet tās absolūti neinteresē uzņēmējdarbības attīstība un uzņēmējdarbības infrastruktūra, un cilvēki, kas faktiski strādā un rada labklājību. Un nav brīnums, ka mums ekonomika attīstās tā, kā tā attīstās, jo faktiski šīs motivācijas trūkst. Tātad tas, ka atļautu balsot strādājošiem, spiestu pašvaldības domāt šajā virzienā.
Un kā trešā un beidzamā lieta ir tā, ka šobrīd, lai cik tas izklausītos jocīgi, pašvaldību vēlēšanās kā kandidāts drīkst startēt cilvēks, kurš ir vai nu deklarējies, vai kuram ir īpašums tur, tāpat arī cilvēks, kurš tur strādā, bet balsot viņi nedrīkst. Tātad faktiski sanāk interesanta situācija, ka mēs atļaujam cilvēkam, kurš tur strādā, vislielākajā mērā ietekmēt pašvaldībā notiekošo, kandidējot un tiekot ievēlētam, un darbojoties, bet balsot, piemēram, kaut vai par sevi, neatļaujam. Tā ir absolūti absurda situācija, jo ir tomēr pieņemts un ir loģiski, ka vienmēr tiesības kandidēt ir daudz šaurākas nekā tiesības balsot. Bet šajā gadījumā sanāk otrādi. Piemēram, mums visiem zināmā Ždanokas kundze, piemēram, nedrīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās, bet balsot drīkst. Un, piemēram, cilvēks, kurš nav sasniedzis 21 gada vecumu, Saeimas vēlēšanās nedrīkst kandidēt, bet balsot drīkst no 18 gadu vecuma. Tā ka, arī no šī skatpunkta raugoties, tas nav samērīgi un nav loģiski.
Šodien šis likumprojekts bija darba kārtībā, bet, respektējot kolēģus, kas vēlas vēl apsvērt šo ideju, mēs to pabīdījām uz priekšu, bet nekādā gadījumā neesam atteikušies no šīs idejas virzības.
Tā ka būšu priecīgs, ja radioklausītāji sūtīs man savu viedokli vai jautājumus par šo lietu. Tātad diskutēsim un iesim tālāk.
Paldies. Jaukas jums atlikušās nedēļas darba dienas un tad jaukas brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim no frakcijas VIENOTĪBA.
Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!