Frakciju viedokļi 2015.gada 22.oktobrī

(26.10.2015.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

 

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es pastāstīšu par VIENOTĪBAS frakcijas darbu Saeimas sēdē. Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja ļoti svarīgu likumprojektu. Tie ir “Grozījumi Enerģētikas likumā”, ko virza Ekonomikas ministrija un kas ir vērsti uz to, lai jau tuvākajā laikā nodrošinātu iespēju Latvijas patērētājiem saņemt dabasgāzes piegādi savos mājokļos un arī ražotnēs par cenām, kas atspoguļo situāciju tirgū. Kā mēs zinām, šobrīd gāzes piegādi Latvijā nodrošina uzņēmums “Latvijas Gāze”, kur viens no akcionāriem ir arī Krievijas gāzes uzņēmums “Gazprom”. Šobrīd “Latvijas Gāze” atrodas monopolstāvoklī, un Saeima jau ir lēmusi, ka šis monopolstāvoklis būs jāizbeidz 2017.gada 1.aprīlī.

Šis likumprojekts, ko šobrīd Saeimā virza Ekonomikas ministrija, ir vēl viens ļoti būtisks solis, lai pabeigtu gāzes tirgus liberalizāciju. Kā mēs zinām, šobrīd Lietuvā jau ir iespējams nodrošināt alternatīvu gāzes piegādi un, piemēram, pašiem lietuviešiem... tas viņu gāzes cenas ietekmēja tādā veidā, ka lietuviešu patērētāji ieguva iespēju gāzi iegādāties par cenām, kas ir daudz līdzīgākas Eiropas Savienības vidējām gāzes cenām, nevis tām, ko Lietuvai iepriekš diktēja “Gazprom”.

Ir paredzams, ka par šo likumprojektu Saeimā būs ļoti asas diskusijas, un diemžēl “Latvijas Gāze” jau iepriekš ir pierādījusi, ka tās lobēšanas un pat spiediena izdarīšanas spējas uz Saeimas deputātiem ir ļoti augstas, tāpēc šeit ir sagaidāms pamatīgs cīniņš. VIENOTĪBAS frakcijas mērķis un nolūks ir tāds, lai šis likumprojekts tiktu iestrādāts eventuālajā enerģētikas likumā ar iespējami mazām izmaiņām, jo šobrīd Ekonomikas ministrijas piedāvātais “Latvijas Gāzes” sadalīšanas modelis tiešām ir Latvijas patērētāju interesēs un ļaus Latvijai iekļauties Eiropas Savienības kopējā enerģētikas tirgū.

Otrs jautājums, par ko es īsi gribētu pastāstīt, ir 10 vai, respektīvi, 11 deputātu virzītais Saeimas lēmuma projekts “Par 1963.gada Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” noteiktā pienākuma pildīšanu”. VIENOTĪBAS frakcija pauž gandarījumu, ka deputāti tomēr rosināja izņemt šo lēmuma projektu no Saeimas darba kartības, jo šis lēmuma projekts, pēc VIENOTĪBAS deputātu uzskatiem, ir tāds lēmuma projekts, kas nepiedāvā nekādus konkrētus risinājumus, jo konkrētā bērna situāciju, par kuru šeit ir mēģināts runāt, tas nekādā veidā nerisinātu. Protams, Latvijas valstij ir jāinteresējas un jārūpējas par Latvijas pilsoņu un Latvijas valstspiederīgo bērniem, ir jāseko līdzi viņu likteņiem un jāskatās, lai pēc iespējas nodrošinātu viņiem iespēju uzaugt ģimeniskā vidē Latvijā. Tomēr mēs zinām, ka dažādu personisko un individuālo izvēļu dēļ ne vienmēr šādas iespējas rodas. Un šeit nu reiz ir situācija, kad ir sarežģījies viena Latvijas valstspiederīga bērna liktenis Lielbritānijā. Tomēr VIENOTĪBAS frakcija uzskata, ka deputātu priekšlikums nāk ļoti novēloti, jo Lielbritānijas tiesa patiesi ir atzinusi, ka Lielbritānijas varasiestādēm vajadzēja informēt Latvijas vēstniecību Lielbritānijā par situāciju ar šo konkrēto bērnu. Reaģējot uz šo informācijas trūkumu, Latvijas Ārlietu ministrija jau 2014.gada jūnijā ir nosūtījusi notu. Tā ka mūsu izpildvara ir izdarījusi visu, kas bija tās pienākums. Tādējādi deputāti, kas bija izteikuši šo priekšlikumu, savā ziņā imitēja vētrainu darbību, it kā iestājoties par bērna interesēm, bet patiesībā šis piedāvātais lēmuma projekts nekādā veidā bērna intereses nerisinātu, jo Saeima Lielbritānijā uzrunātu kādas nespecificētas varasiestādes ar visnotaļ mīklainu vai miglainu vēstījumu, kura jēga un galu galā arī rezultāts nebūtu skaidrs. Tādēļ VIENOTĪBAS frakcija pauž gandarījumu par to, ka Saeimai šodien nebija nepieciešams izteikties par šo lēmuma projektu, un līdz ar to deputāti acīmredzot meklēs citu, daudz efektīvāku veidu, kā iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

Paldies, un es vēlu visiem jauku pēcpusdienu!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols.

Lūdzu!

 

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atskatoties uz šodien aizvadīto Saeimas sēdi, no Nacionālās apvienības puses vēlos īpaši izcelt dažus no šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Trešajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, balstoties uz nepieciešamību precizēt publiskas personas komercdarbības nosacījumus, paredzot, ka publiska persona ir tiesīga dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja tiek novērsta tirgus nepilnība, kā arī stratēģiski svarīgās nozarēs vai stratēģiski svarīga īpašuma pārvaldīšanā.

Tika skatīti arī būtiski likumprojekti. Šodien skatītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu, tā nodrošinot efektīva iekšējā tirgus izveidi un veicinot konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā, kā arī paplašinot izvēles iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Tāpat Nacionālā apvienība šodien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem – mazajām vīna darītavām – atvieglojumus licenču saņemšanā, ja saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 tūkstošus litru gadā un absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 100 litrus gadā. Ar šiem likuma grozījumiem tiks samazināts administratīvais slogs mazajiem komersantiem, kas savu produkciju neražo masveidā.

Vēlos izcelt Nacionālās apvienības būtiskākās šīsnedēļas aktualitātes. Joprojām svarīgs ir jautājums par latviešu ģimenēs esošo bērnu tiesību aizsardzību ārpus Latvijas robežām. Strādājam pie jautājuma risināšanas, lai novērstu tos nepiedodamos starptautisko konvenciju pārkāpumus, kuru rezultātā šī gada laikā vien Lielbritānijā 61 bērns ir izņemts no latviešu ģimenēm.

Latvijas valstij ir jāaizsargā savi pilsoņi un jo īpaši nepilngadīgo pilsoņu tiesības. Latvijas valsts likumos tas ir noteikts kā viens no valsts pienākumiem. Un, kā jau minēja kolēģe no frakcijas VIENOTĪBA, lai arī lēmuma projekts tika izņemts no šīsdienas sēdes darba kārtības, Nacionālā apvienība meklēs un lūkos veidus, kā šo jautājumu aktualizēt. Apsveram iespēju uz Nacionālās apvienības frakciju vai arī uz kādu no Saeimas komisijām aicināt Lielbritānijas vēstnieci sniegt savu skaidrojumu par šo situāciju.

Nobeigumā vēlētos vērst uzmanību uz to, ka jautājums par Iekšlietu ministrijas sagatavoto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanā tika atlikts. Darba grupa nav ievērojusi Ministru prezidentes doto uzdevumu rast iespējas samazināt pabalstus, atstājot pabalsta apmēru jau iepriekš noteiktajā apmērā – 256 eiro. Absurds un sabiedrības segregāciju veicinošs ir ierosinājums turpināt izmaksāt šo pabalstu pat tādā gadījumā, ja bēglis vai alternatīvā statusa saņēmējs ir stājies likumiskās darba attiecībās. Vēlos vēlreiz atgādināt par tiem riskiem, kas paveras, skaļi izvirzot šādus ierosinājumus. Jau tā bēgļu jautājumā polarizētā sabiedrība šādu soli uztvers ne vien ar neizpratni, bet arī kā diskrimināciju pret valsts pamatiedzīvotājiem. Kā tādu to uztversim arī mēs.

Paldies par ieklausīšanos, un uz tikšanos nākamajā nedēļā! Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

Lūdzu!

 

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas frakcija SASKAŅA aicina gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan krimināllietās atcelt imunitāti Saeimas deputātiem, kā arī visām citām valsts amatpersonām – tiesnešiem, tiesībsargam, prokuroriem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem un pārējo dienestu darbiniekiem. Mēs uzskatām, ka valsts amatpersonas nedrīkst palikt nesodītas par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem un tām, tajā skaitā Saeimas deputātiem, nav saglabājamas nekādas privilēģijas kriminālprocesos, kuros tās ir iesaistītas.

Es atgādināšu, ka frakcija SASKAŅA jau 2012.gadā izteica ierosinājumu atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, KNAB darbiniekiem, specdienestu un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu. Lai arī toreiz no koalīcijas puses šāds ierosinājums netika atbalstīts, mūsu frakcija uzskata, ka šo situāciju ir iespējams risināt tagad, ņemot vērā Saeimas vairākuma pēkšņo vēlmi atsākt diskusiju par imunitātes jautājumu. Mēs uzskatām, ka par šo tēmu nav iespējams nopietni diskutēt tikai viena likumprojekta ietvaros, kā tas notiek pašlaik, un problēmu ir nepieciešams risināt konceptuāli, sistēmiski un kompleksi. Tāpēc mūsu sagatavotā likumprojekta pakete tiks izskatīta Saeimas sēdē 29.oktobrī. Un mēs vēlamies sagaidīt parlamenta deputātu sirdsapziņas balsojumu, nevis “Hameleonu rotaļas”.

Paldies par uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Tā kā kolēģi jau par gāzes tirgus atvēršanu gari un plaši runāja, tad es pie šī jautājuma vairs neapstāšos, bet parunāšu par diviem citiem, kas arī skars zināmu daļu iedzīvotāju.

Pirmais ir par to, ka diezgan revolucionāras pārmaiņas ir gaidāmas Sporta likumā, jo šodien pirmajā lasījumā Saeima pieņēma grozījumus, kas paredzēs aizliegt jebkādas manipulācijas, kas vērstas uz sporta sacensību vai rezultātu neparedzamības pārkāpšanu un to ietekmēšanu. Respektīvi, tas ir likums pret tautā tā saucamajām sarunātajām spēlēm, kas Latvijā diemžēl ir bijusi visai izplatīta parādība. Un šajā te... Neraugoties uz to, ka mēs esam maza valstiņa, šajā biznesā mēs esam bijuši diezgan ietekmīgi, teiksim tā, spēlētāji, un ir bijuši pilnīgi fantastiski sacensību rezultāti – kā 7:1, piemēram, un, liekot naudu uz šādu precīzu spēles iznākumu, protams, līdz šim nenoskaidroti krāpnieki gan Ķīnā, gan Taivānā, ir vinnējuši... pateicoties šādam Latvijas sporta kolektīvu pasākumam, ir laimējuši vai izkrāpuši, teiksim, miljonos mērāmas summas. Un tiks veikti grozījumi arī krimināllikumā, kas paredzēs, ka šis krāpšanas veids ir arī krimināli sodāms. Dažas lietas jau policija ir ierosinājusi, bet, nu, cerēsim, ka šie likuma grozījumi vienkārši padarīs šādas manipulācijas par neiespējamām.

Un otra lieta. Gribētu apsveikt visus Latvijas Valsts policijas darbiniekus un Valsts robežsardzes darbiniekus, jo šodien Saeima steidzamības kārtā galīgajā lasījumā beidzot pieņēma likumu par izmaiņām svētku un atceres dienās. Un tas paredz, ka Valsts policija turpmāk 5.decembrī un Valsts robežsardze 7.novembrī varēs svinēt savus profesionālos svētkus. Lai gados vecāko paaudzi nebaida tāda neviļus sakritība ar datumiem, jo mēs atceramies šos datumus arī no padomju laikiem. Bet nu, par laimi, ir izaugusi jauna paaudze, kas šos datumus nezina... Un jo ilgāk mēs no tādiem pagātnes rēgiem baidīsimies, jo sliktāk mums. Tāpēc novēlēsim policistiem un robežsargiem labi atzīmēt šīs dienas, vēl jo vairāk tāpēc, ka šo dienu vēsturiskās saknes iesniedzas 1918.gadā, kad arī šīs institūcijas neatkarīgajā Latvijā tika veidotas.

Paldies par uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

 

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pievienojoties tam, ar ko beidza Seržanta kungs, varu vienīgi izteikt prieku par to, ka Latvijas Reģionu apvienības jau sen iesniegtais priekšlikums nu ir guvis tiešām atbalstu Saeimā, lai gan, protams, tas netika virzīts šobrīd kā Latvijas Reģionu apvienības priekšlikums; savulaik tas tika noraidīts. Bet svarīgs, protams, ir rezultāts. Svarīgs, protams, ir rezultāts, un šīs atzīmējamās dienas likumā šobrīd ir.

Pieskaršos tam lēmuma projektam, par kuru runāja jau iepriekš citi kolēģi un kurš ir ar tādu varbūt ļoti sausu nosaukumu – lēmuma projekts “Par 1963.gada Vīnes konvencijā “Par konsulārajām attiecībām” noteikto pienākumu izpildi”. Jāteic, ka aiz šī sausā nosaukuma slēpjas ļoti traģiski un ļoti sāpīgi stāsti, turklāt ne tikai viens, bet daudzi šādi stāsti. Tāpēc es nevaru pievienoties kolēģu gandarījumam par lēmuma projekta izņemšanu no darba kārtības.

Un kāds ir šis stāsts?

Šis stāsts ir tāds, ka, izņemdamas bērnus no Latvijas pilsoņu ģimenēm Lielbritānijā, Lielbritānijas varasiestādes pārkāpj šo pieminēto konvenciju – Vīnes konvenciju –, jo tās neinformē Latvijas iestādes par šo notikumu. Liekas: nu kas tad tur liels – vienkārša informācija! Bet, ja Latvijas iestāžu rīcībā nav informācijas par to, ka bērns ir izņemts no ģimenes, tad Latvijas attiecīgās varasiestādes nevar iesaistīties šā jautājuma risināšanā un savu pilsoņu – gan vecāku, gan arī bērnu – atbalstīšanā un, iespējams, šo bērnu atvešanā atpakaļ uz Latviju. Jo, ja mēs runājam, piemēram, par kādu konkrētu lietu, ko pieminēja Čigānes kundze, tad jāteic, ka tieši šīs neinformētības dēļ situācija tika novesta tik tālu, ka bērnam tika atrastas Lielbritānijā audžuģimenes ar citu pilsonību (acīmredzot ar Lielbritānijas pilsonību), un faktiski šobrīd jau šis process ir tik tālu, ka vairs jau tur neko nevar palīdzēt tik tiešām. Bet lēmuma projekts taču nerunā par kādu konkrētu bērnu, par kādu konkrētu vārdu un uzvārdu; lēmuma projekts runā par Lielbritānijas pienākumu ievērot Vīnes konvenciju! Un pat tad, ja vienā konkrētā gadījumā palīdzēt ir grūti, attiecībā uz nākotnē iespējamiem citiem gadījumiem šī palīdzība ir ne tikvien iespējama, bet arī nepieciešama un ļoti svarīga.

Ir jauki, ka ārlietu ministrs ir nosūtījis notu 2014.gadā. Bet šobrīd jau ir 2015.gada noslēgums, un diemžēl Lielbritānija nav šo notu ņēmusi vērā, un diemžēl vēl joprojām mēs saņemam pa kādiem blakus ceļiem jeb aplinkus ceļiem informāciju par gadījumiem, kad bērni ir izņemti no ģimenēm, un konstatējam, ka atkal un atkal Lielbritānijas varasiestādes ir pārkāpušas Vīnes konvenciju un nav Latvijas Republiku informējušas par to, ka bērns ir izņemts no ģimenes.

Protams, ir jāatzīst, ka šajā jautājumā ir sakārtojamas lietas arī šeit, Latvijā. Nesen šis jautājums tika skatīts arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, un ar nožēlu nācās secināt, ka šeit, Latvijā, nav nevienas personas, kura tik tiešām uzņemtos pārstāvēt bērna intereses, jo ir jāatzīst diemžēl, ka ne vienmēr bērna un vecāku intereses sakrīt, – reizēm tiešām ir vecāki, kuriem nav intereses par saviem bērniem. Taču mums, Latvijas Republikai, jebkurā gadījumā būtu jābūt interesei par saviem pilsoņiem, it īpaši par saviem bērniem. Viņi taču ir Latvijas pilsoņi!

Gribu pieminēt vēl kādu likumprojektu, ko Latvijas Reģionu apvienības frakcija šodien ir parakstījusi un iesniegusi Saeimā. Tas ir likumprojekts, kas paredz grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Un esam atklājuši – ar vēlētāju palīdzību... Tā ka jāsaka, godātie radioklausītāji, ka jūsu rakstītie e-pasti un vēstules gūst atsaucību. Tā kāds no vēlētājiem ir vērsis mūsu uzmanību uz to, ka Latvijas valsts faktiski soda savus iedzīvotājus, ja viņi stājas laulībā. Proti, apgādnieka zaudējuma pensija tiek izmaksāta bērniem līdz 18 gadu vecumam vai, ja viņi mācās, līdz 24 gadu vecumam, vai līdz... Nu, ja pirms 24 gadu vecuma sasniegšanas viņi stājas laulībā, tad izmaksa tiek pārtraukta.

Jāteic, ka šāda soda pamatojumu mēs nesaskatām, jo persona var dzīvot citā saimniecībā, var dzīvot kopā ar citu personu, var izvēlēties dažādus laikus savas dzīves notikumiem. Ir dažādas situācijas... Tad viņi netiek sodīti, bet, ja stājas laulībā, tad tiek sodīti. Tagad mēs esam iesnieguši priekšlikumu labot šo situāciju.

Manas uzstāšanās laiks ir beidzies.

Vēlu jums patīkamu pēcpusdienu! Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

 

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šīs nedēļas darbu Saeimā es raksturotu kā iesildīšanos pirms kaujas uzsākšanas.

Par 2016.gada budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi un par saturu, kāds šiem likumprojektiem ir. Faktiski jau šonedēļ katra Saeimas komisija, īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, sāka strādāt ar šo likumprojektu paketi. Un, manuprāt, termins “kauja” precīzi raksturo to, kas mūsu opozīcijas deputātus sagaida novembrī, kad notiks projekta izskatīšana Saeimā. Un tieši tāpēc tagad – jau tagad! – frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti gan analizē budžeta projektu, gan izvērtē arī visus pavadošos likumprojektus, lai sniegtu pamatotus priekšlikumus budžeta paketes pilnveidošanai.

Un kāds ir šis nākamā gada budžets? Es citēšu finanšu ministru Jāni Reiru, kurš saka, ka šis budžets ir pārdomāts un atbildīgs budžets; ka ir būtiski palielināts budžets valsts drošībai un visām pārējām nozarēm; ka mēs varēsim ieraudzīt, ka katrs iedzīvotājs to sajutīs savā maciņā, ka naudas paliek vairāk. Tātad viss attīstīsies, visi būs ļoti laimīgi. Bet to ir viegli teikt, jo jūs jau... neviens faktiski nevar pārbaudīt šī teiktā patiesumu. Bet vienlaikus mēs arī saprotam, ka realitāte ir daudz skaudrāka. Mediķi un skolotāji jau gatavojas streikiem, uzņēmēji protestē pret nodokļu izmaiņām, arī pensionāri lūdz valdību izprast viņu situāciju. Es domāju, ka beidzot finanšu ministram ir pienācis laiks iziet no sava kabineta un sākt runāt ar skolotājiem, mediķiem, pensionāriem, uzņēmējiem par to “lielo laimi”, kuru nu viņš sola nākošajā gadā. Bet jāatzīmē arī tas, ka turpinās tās tradīcijas, kuras mēs jau vērojām, strādājot ar iepriekšējā gada budžetu. Un valdība aizvien mazāk vēlas informēt deputātus par to, kā šis budžets ir sagatavots, un – tas vēl sliktāk! – faktiski ciniski ignorē to, ko paredz likums, – ka iesniegt budžetu – tas nenozīmē iesniegt tikai skaitļus. Likums prasa, ka līdz ar budžeta projektu ir jāiesniedz arī skaidrojumi par to, kā šī nauda nākošajā gadā tiks tērēta, – kas katrā budžeta programmā tiks izdarīts, kādi mērķi tiks sasniegti, ko mums konkrēti prasīt no ierēdņiem, par ko viņi atbildēs nākošā gada beigās, kad visa nauda būs iztērēta.

Bet, tā kā mēs šo informāciju nesaņēmām, mēs uzdevām jautājumu finanšu ministram: “Kāpēc jūs nepildāt likumu? Iesniedziet, lūdzu, deputātiem to materiālu, to informāciju, ko likums paredz!” Uz to finanšu ministrs ciniski atbild, ka valdība ir nolēmusi, ka deputātiem tā laime ieraudzīt informāciju par to, kā budžets nākošajā gadā tiks tērēts, būs divus mēnešus pēc tam, kad budžets būs jau apstiprināts Saeimā. Nu tātad, ja ir nihilistiska attieksme gan pret uzņēmējiem, gan pret pedagogiem, gan būtībā pret sabiedrību kopumā, nu kāpēc lai būtu kaut kāda īpaša cieņa izradīta deputātiem? Un šādi, nepilnīgi, skaidrojot, tajā pašā laikā var pa kluso atlicināt arī kaut ko sev: neviens jau nepamanīs! Finanšu ministrija, kas pati ir pirmā atbildīgā un sastāda valsts budžetu, ir palielinājusi finansējumu atlīdzībai sev, savam centrālajam aparātam par 690 tūkstošiem eiro. Atbildot uz jautājumu, no kurienes šie resursi un kam tā atlīdzība tiks palielināta, skaidrojumu var saņemt tikai par vieniem 180 tūkstošiem. Un atkal finanšu ministrs uzskata: “Pietiek jums, deputāti, ar to, ka jūs zināt, kur 180 tūkstoši tiks tērēti. Pārējo? Pacietieties, prasiet vēl!” Varbūt mēs tā turpināsim... Un, protams, mēs turpināsim jautāt vēl un vēl, bet kāpēc atbilde ir jāvelk ārā ar stangām, ja tas ir vienkāršs pienākums – atbildēt par to, kā tu esi sastādījis budžetu?! Es uzskatu, ka šiem budžeta paskaidrojumiem ir jābūt pilnīgiem un izsmeļošiem, lai ikvienam būtu skaidrs, kuriem pasākumiem un kādā apmērā tiks palielināts vai samazināts finansējums un kāds būs sasniedzamais rezultāts. Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka jābūt godprātīgai attieksmei pret nodokļu maksātājiem un jānodrošina caurskatāms budžeta projekts, kas ļautu ikvienam Latvijas iedzīvotājam saprast, kur tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda. Tikai tā mēs varēsim panākt, ka cilvēki patiešām ir ieinteresēti un iesaistās lēmumu pieņemšanā un ka tik ļoti nepieciešamā uzticība valdībai un valstij arī tiek rasta.

Pateicos par jūsu uzmanību un vēlu jums visiem veiksmīgu dienu!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties!

Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Sestdien, 28.maijā