Frakciju viedokļi 2015.gada 1.oktobrī

(06.10.2015.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par to, kas sēdē tika skatīts un kādi lēmumi pieņemti, jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Tātad tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

 

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien par Saeimas sēdes darba kārtības centrālo un nozīmīgāko jautājumu vajadzēja kļūt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ziņojumam par to, kā mums valstī līdz šim veicies ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izpildi, tas ir, par to, kas ir paveikts, kur mēs esam nonākuši un kurp virzīsimies tālāk. Diemžēl nācās vilties un konstatēt, ka darbs ir izdarīts pavirši, bez pienācīgas atbildības, un turklāt jāsecina, ka šoreiz pat nebija ievērotas likumā noteiktās prasības. Kā jau pavadvēstulē godīgi atzīts, Ministru prezidente ir iesniegusi Pārresoru koordinācijas centra izstrādātu informatīvo ziņojumu ar Ministru prezidentes parakstītiem ievadvārdiem lasītājiem, nevis Ministru prezidentes ikgadējo ziņojumu, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis. Pēc būtības Saeimā iesniegtais dokuments ir klasiska atrakstīšanās, kurā demonstrēta klaja vienaldzība par to, kas notiek ar valsts attīstību. Te nav redzams, vai valsts līderis vēlas kaut ko darīt, lai situāciju mainītu. Tāpēc mēs aicinājām Ministru prezidenti godīgi atzīt nepadarīto, atsaukt šo ziņojumu un iesniegt kvalitatīvi sagatavotu ikgadējo Ministru prezidentes ziņojumu. Ziņojums arī kārtējo reizi parāda šīs valdības nespēju izvirzīt skaidrus mērķus un iedvesmot ierēdņus tos sasniegt. Mums trūkst skaidras nodokļu, izglītības, ostu attīstības politikas un konkrētas darbības, lai aizstāvētu Latvijas valsts nacionālās intereses. Tieši tāpēc mēs esam uzdevuši izglītības un zinātnes ministrei deputātu jautājumus par zinātnes attīstību un tās finansēšanu, par iemesliem bērnu interešu izglītības finansējuma samazināšanai; esam iesnieguši jautājumus, kas skar ostu un tranzīta politiku un Satiksmes ministrijas kopējo redzējumu par šīs jomas tālāko attīstību.

Runājot par citiem šodien izskatītajiem jautājumiem, vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz “No sirds Latvijai” atbalstītajiem grozījumiem, kas skar deputātu un citu amatpersonu atalgojuma iesaldēšanu. Mēs uzskatām, ka situācijā, kad budžetā nav naudas, lai palielinātu pensijas, paaugstinātu atalgojumu skolotājiem un mediķiem, deputātu algu paaugstināšana nav pieņemama. Diemžēl jāsecina, ka arī šajā budžetā izpildvara nav pieņēmusi nopietnus un pārdomātus lēmumus par pedagogu atalgojuma palielināšanu un kārtējo reizi tiek piemirsts, ka šādi lēmumi ietekmē arī nākamo paaudzi.

Mēs šobrīd nevaram ietekmēt pedagogu atalgojumu, bet varam spert vienu mazu soli, lai celtu pedagogu prestižu, Skolotāju dienā pateicoties viņiem par darbu. Un tāpēc “No sirds Latvijai” oktobrī rīko akciju “Apciemo savu skolotāju”, lai ikviens no mums izrādītu cieņu savam skolotājam, tādējādi kopumā novērtējot Latvijas pedagogu ieguldījumu. Aicinu ikvienu no mums aiziet, uzrakstīt vai piezvanīt un pateikt savam skolotājam paldies. Arī vārds “paldies” var sniegt papildu motivāciju mūsu skolotājiem. Viņi ir svarīgi, un lai vienmēr būtu sirdsgudri pedagogi arī mūsu bērniem un mazbērniem! Sirsnīgi sveicu mūsu pedagogus Skolotāju dienā! Pateicos.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabas kundzei.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gribu tiešām pateikt paldies jums, ka jūs sekojat politiskajiem procesiem Latvijā un droši vien liela daļa no jums ir sekojuši visai sēdei. Un, ja jūs sabiedriski aktīvi esat savā pašvaldībā, esat iesaistījušies nevalstiskajā organizācijā vai partijā, vēl jo lielāks paldies jums! Bet, ja jūs vēl neesat to izdarījuši, tad tiešām aicinu jūs to darīt, jo, kā redzat, darāmo darbu ir daudz un arī pašreizējie politiķi un valdība netiek ar tiem galā. Un par to, ka valdība netiek galā ar saviem izvirzītajiem darbiem, mēs varējām pārliecināties arī šodien Saeimā, uzklausot Straujumas kundzes informatīvo ziņojumu. Viņa gan norādīja, ka šodienas darbā rītdiena redzama. Tiešām tajā šodienas darbā rītdienas gaišo pusi ir diezgan grūti ieraudzīt, tomēr, protams, tika uzskaitīts, ka prioritātes mūsu valstī ir tautsaimniecības izaugsme, ģimenes labklājība, valsts drošība. Par katru no šiem jautājumiem varētu runāt un norādīt uz trūkumiem.

Par valsts drošību. Protams, pēdējā laikā īpaši aktīvi tiek apspriests patvēruma meklētāju jautājums, un vakar mums frakcijā bija tikšanās ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri. Godīgi sakot, liela skaidrība... lielāka skaidrība no tā visa mums arī nav radusies, un pieminēšu tikai vienu mazu epizodi, ka nupat darba grupā esot apspriests, ka nepieciešami divus miljonus lieli ieguldījumi patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, lai sakārtotu tur esošo dzīvojamo fondu, lai tādējādi varētu tur pieņemt vairāk šo patvēruma meklētāju. Mūsuprāt, šāds ieguldījums divu miljonu apjomā varbūt tomēr būtu lieks. Iespējams, varētu atrast citus risinājumus. Mēs, protams, valsts sekretārei tos uzreiz ieteicām, un valsts sekretāre solīja tos apdomāt. Ceram, ka tiešām tiks atrasts kāds labāks risinājums.

Bet nu atgriežos pie šodiendienas sēdes un Straujumas kundzes informatīvā ziņojuma. Protams, ziņojumā tika uzsvērts, ka valdībai esot svarīga gan izglītība, gan veselība un tikšot ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, par ko tika daudz runāts. Vai tiešām tā tiks ieviesta, rādīs laiks, rādīs rītdiena.

Katrā ziņā gribētos pievērsties arī tādam jautājumam kā nevienlīdzības mazināšana, ko it kā valdība ir norādījusi kā vienu no savām galvenajām prioritātēm. Tomēr, kā šodien arī Cilinska kungs ļoti precīzi norādīja, pašreiz 2014.gada rādītāji, visi šie dažādie koeficienti parāda, ka nevienlīdzība nevis mazinās, bet – tieši otrādi! – palielinās. Nevienlīdzība mūsu valstī jau ir pielīdzināma sliktākajiem piemēriem Eiropā.

Un pavisam īsi par minimālās algas celšanu uz 370 eiro, ko paredz valdība nākamā gada budžetā. Reģionos privātajiem uzņēmējiem tas radīs nopietnas problēmas, un viņi vienkārši būs spiesti vai nu ieiet ēnu ekonomikā, vai vienkārši atlaist kādus darbiniekus. Respektīvi, valdības darbība, šāda rīcība tikai pasliktinās situāciju reģionos un vienkārši samazinās darba vietas privātajā sektorā.

Un attiecībā tieši uz reģioniem es savā runā norādīju, ka šis informatīvais ziņojums, ko Straujumas kundze šodien mums prezentēja, satur 232 reizes vārdu “reģions”, tomēr šajā ziņojumā vārds “reģions” tiek “locīts” dažādos veidos – pasaules reģioni, Baltijas valstu reģions, Ziemeļvalstu reģions... Protams, tiek piesaukta arī Rīga, Pierīga... galvaspilsētas reģions un it kā mums tā tradicionāli labāk zināmie – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģions. Tomēr vēlreiz vēlos uzsvērt, ka nedz valdībā, nedz arī Saeimā, nedz vispār Latvijā mums termins “reģions” nav skaidri definēts. Katrs šo terminu, jēdzienu “reģions” skata pa savam, un tas apstāklis vienkārši rada sajukumu un nekādā veidā neveicina to mērķi – reģionālo attīstību un reģionālo vienlīdzību un tā tālāk.

Un visbeidzot. Protams, gribu pieminēt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas ierosināto jautājumu par atalgojuma, nu, teiksim tā, necelšanu, iesaldēšanu, jo, mūsuprāt, izaugsmes tempi valstī nav pietiekoši augsti. Lai gan vidējā alga it kā formāli pieaug, tie izaugsmes tempi nav tik augsti, kā gribētos un kā tika gaidīts. To tiešām mēs redzam atkal tajos pašos reģionos, un arī Valdības deklarācijā mēs redzam, ka pietrūkst... Gan Valdības deklarācijā, gan budžetā mēs redzam, ka “pietrūkst līdzekļu valsts aizsardzībai, Latvijas kā Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībai, ceļu infrastruktūrai, skolotāju algām, veselības aprūpei, iekšlietu nozarei, tam pašam reģionu atbalstam.” Tas ir citāts. Un pietrūkst līdzekļu pensiju indeksācijai un tā tālāk... veselai virknei... Kā jau teicu, līdzekļu trūkst, un turklāt mēs redzam, ka budžetā tiek paredzēts nodokļu pieaugums. Tas nozīmē, ka nav morālu tiesību palielināt algas Saeimā un citās valsts struktūrās. Ja līdzekļu trūkst, tad, mūsuprāt, būtu koleģiāli un tikai loģiski, ja valsts šādā gadījumā nepalielinātu savas algas un būtu solidāras ar visu sabiedrību.

Paldies jums par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ministru prezidente Laimdota Straujuma šodien Saeimu iepazīstināja ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam un Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojumu. Ziņojumā tika iekļauti septiņi bloki, to skaitā valsts attīstības būtiskāko stratēģisko mērķu sasniegšanas izvērtējums, tautsaimniecības izaugsme, cilvēkkapitāls un drošumspēja, teritoriju attīstība un ilgtspēja, valsts drošība un citas tēmas.

Frakcija SASKAŅA detalizētāk pārrunās šos jautājumus ar Ministru prezidenti nākamnedēļ trešdien, 7.oktobrī, kad Laimdota Straujuma piedalīsies mūsu frakcijas sēdē.

Tagad par grozījumiem likumos. Šodien nulles lasījumā tika pieņemti grozījumi Sporta likumā un Krimināllikumā, kuri paredz kriminālatbildību, tātad arī brīvības atņemšanu, par manipulācijām ar sporta sacensībām. Saskaņā ar likumprojektu manipulācijas ar sporta sacensībām ir jebkāda darbība, kas vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu vai kas izdarīta ar nolūku ietekmēt sporta sacensību gaitu vai rezultātu. Saeima turpina strādāt ar šo likumprojektu.

Tagad par citiem iespējamiem grozījumiem likumos. Valsts policija apsver iespēju rosināt likuma grozījumus, lai ierobežotu mobilā telefona lietošanu, atrodoties pie stūres. Šogad Ceļu policija noformējusi 2408 protokolus autovadītājiem, kuri, atrodoties pie stūres, izmantojuši savus mobilos tālruņus saziņai sociālajos tīklos, e-pasta pārbaudei vai sarunām. Iespējams, ka viens no iemesliem autovadītāju nevērībai pret ceļu satiksmes jomā pieaugošo problēmu – mobilajiem telefoniem – ir pārāk maiga sodu sistēma. Latvijā par šāda veida pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz 15 eiro un brīdinājums. Salīdzinājumam: kaimiņvalstī Igaunijā naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz pat 200 eiro. Līdz ar to mēs parlamentā gaidīsim Valsts policijas priekšlikumus.

Un pēdējais, ko šodien vēlos pateikt. Tuvojas Skolotāju diena – profesionālie svētki, kuri 2007.gadā tika iekļauti, pareizāk sakot, atjaunoti kalendārā pēc SASKAŅAS priekšlikuma. Godātie skolotāji, frakcijas SASKAŅA vārdā sveicu jūs profesijas svētkos – Skolotāju dienā! Vēlu panākumus, pacietību, radošumu un vienmēr mīļus audzēkņus. Lai gandarījums un prieks visam jūsu darba mūžam!

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Einārs Cilinskis.

 

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi minēja, šodien nozīmīgākais jautājums bija valdības atskaite par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2013.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam un Valdības deklarācijas īstenošanu. Mans viedoklis par šo ziņojumu atšķiras no dažiem iepriekšējiem viedokļiem. Manuprāt, tas bija ļoti nozīmīgs ziņojums, un es gribu teikt paldies Pārresoru koordinācijas centram par šā ļoti vērtīgā materiālā sagatavošanu, kas noteikti noderēs mums arī tālākajā darbā, skatot arī budžetu, kurš šajā nedēļā ir nokļuvis līdz Saeimai. Tātad mums arī šeit liels darbs priekšā.

Skatot šo dokumentu, tomēr ir jāņem vērā, ka vairākās jomās – vairākās nozīmīgās jomās! – mēs tomēr atpaliekam no tiem mērķiem, kuri ir noteikti Nacionālajā attīstības plānā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un kuri attiecas gan uz nevienlīdzības mazināšanu, gan arī uz apstrādes rūpniecības daļas proporciju iekšzemes kopproduktā, kas drīzāk mazinās tā vietā, lai pieaugtu. Un droši vien tas tā notiek tāpēc, ka arī izdevumi pētniecībai un attīstībai mums diemžēl atpaliek no plānotā.

Tie ir jautājumi, par kuriem būs jādomā valdībai turpmākajā darbā un kuri būs jāņem vērā, arī budžetu skatot, jo budžeta paketē ir virkne priekšlikumu, kas, ja tos pieņems, varētu nevienlīdzības indeksus mazināt. Šie indeksi ir tādi: jo lielāks ir šis indekss, jo lielāka ir nevienlīdzība, par kuru šis indekss liecina.

Šajā ziņojumā mēs redzam arī vienu indeksu, kas liecina, ka ir viena joma, kurā jau visi plāni ir pārsniegti, – tas ir kultūras pasākumu apmeklētāju skaits. Prieks par to! Bet noteikti mums būtu jāuzmanās, lai PVN palielināšana kultūras pasākumiem būtiski nesamazinātu šo indeksu tuvākajos gados.

Attiecībā uz algu pieaugumu dažādām amatpersonām Nacionālās apvienības viedoklis ir tāds, ka patiešām šobrīd, kad mēs virknē jomu esam spiesti iet uz konsolidāciju, nebūtu pareizi palielināt algas Saeimas deputātiem. Vienlaikus tomēr arī nebūtu pareizi samazināt šo pieaugumu citām amatpersonām, par kuru darbu varbūt nav īpašu pretenziju. Katrā gadījumā mums ir jāskatās, lai valsts pārvalde būtu spējīga konkurēt ar privāto sektoru. Bet šinī gadījumā tomēr būtu bijis pareizi deputātu algas vismaz uz šo gadu iesaldēt.

Un visbeidzot es arī vēlos Nacionālās apvienības vārdā apsveikt skolotājus Skolotāju dienā. Un es ceru, ka Saeimai izdosies vienoties par skolotāju algu reformu, kas arī varētu būt viens no soļiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, vēl labākas izglītības nodrošināšanai nākotnē, jo īstenībā jau izglītība nemaz tik slikta pie mums nav.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu!

 

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, arī es nevaru nepateikt dažus vārdus par ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Valdības deklarācijas īstenošanu.

Mans skatījums gan nav līdzīgs tam, kāds bija Viļuma kungam, kurš acīmredzot dēļ tā, ka nav ko darīt, ņēmis un skaitījis, cik vārdu “reģions” ir šajā visai apjomīgajā dokumentā. Mani vairāk interesēja skaitļi un tabulas, un to šajā dokumentā ir ļoti daudz. Un ir jāpiekrīt tam vērtējumam, ka Straujumas kundzes uzstāšanās viesa tādu piesardzīgu optimismu par Latvijas turpmāko attīstību. Aug valsts konkurētspēja. Tā aug lēni, bet ļoti, ļoti noteikti. Un tas tātad liecina par to, ka mūs negaida nekāda ekonomikas pārkaršana, ka mūs gaida lēns, pacietīgs augšupejas periods. Un tas viss ir jāskata arī tajā kontekstā... saistībā ar to situāciju, kāda veidojas šobrīd – šajā Eiropas reģionā (atkal jāsauc šis vārds, jāsaka – “reģionā”). Varbūt kādreiz mēs cerējām, ka īsi un ātri varēs beigties viss šis sankciju karš ar Krieviju un ka atjaunosies varbūt mūsu eksports uz Krieviju. Nē, acīmredzot šis sankciju karš nebeigsies tik drīz. Latvija ir spējusi jau šī un pagājušā gada laikā tomēr visai ievērojami pārkārtot savas eksporta plūsmas un šo uz Krieviju vērsto eksporta plūsmu ievērojamo samazinājumu kompensējusi ar eksportu uz Eiropas Savienību un arī citām valstīm – uz citām valstīm pat ievērojamāk nekā uz Eiropas Savienību. Līdz ar to var teikt, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, un mums pacietīgi, lēni ir jāturpina ceļš, lai noķertu, teiksim tā, Eiropas kaut vai vidējo rādītāju, kurš mums tuvojas, nevis attālinās. Un tā ir tā labā ziņa.

Runājot par patvēruma meklētāju jautājumu, kurš joprojām ir ļoti aktuāls, jāteic, ka vakar arī man bija tā iespēja iztaujāt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Pētersoni-Godmani un redzēt šo patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, kurš zināmā mērā šokē sabiedrību ar ļoti lielu skaitli: 16 miljoni... Tātad 16 miljoni tiks tērēti, lai uzņemtu nedaudz vairāk kā 500 bēgļus. Bet es aicinu raudzīties uz šo skaitli no citas puses. Ir jānodala investīciju daļa un šie, teiksim tā, ikdienas tēriņi. Ir skaidrs, ka bēgļu plūsma ir un būs neatkarīgi no tā, kas notiek Sīrijā vai kur citur. Latvijai jābūt tam gatavai, un tas ir tikai prātīgi – iedarbināt un nolikt, teiksim, uz pareizām sliedēm pašu sistēmu. Tātad šajos 16 miljonos ir... Es teiktu tā – vismaz puse šīs naudiņas tiks tērēta būtībā investīcijās, sistēmas izveidei, un šī sistēma darbosies ne tikai ar šiem 500 – nedaudz vairāk kā 500 – bēgļiem, bet arī vēl tālākā nākotnē – pēc gadiem pieciem, sešiem, septiņiem. Es neticu, ka īslaicīgās patvēruma meklētāju uzturēšanās punkts “Mucenieki” būtu mums neaktuāls. Es domāju, ka būs aktuāls. Šīs kapacitātes celšana un centra labiekārtošana, kā arī moderno tehnoloģiju, teiksim, piesaiste informācijas vākšanai par konkrētiem bēgļiem – tas viss ir vajadzīgs un būs vajadzīgs arī tad, kad mēs būsim, teiksim tā, palaiduši savā dzīvē šos 530 bēgļus. Līdz ar to šis dalījums – 30 tūkstoši uz vienu bēgļi, vienu galviņu, – ir pilnīgi nepareizs un, šādi rēķinot, mēs būtībā radām zināmu mulsumu.

Runājot par trešo šodien Saeimas sēdē varbūt tādu visdiskutablāko jautājumu, tātad par deputātu algām, es teikšu, ka tomēr mēs visu laiku it kā paģēram, ka deputātiem vienmēr ir jālasa šis uzraksts “Viens likums – viena taisnība visiem”. Latvijā ir likums – Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums –, kurā noteikts, ka visu šo valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu alga ir sasaistīta ar aizpagājušā gada vidējo tautsaimniecībā izmaksāto algu līmeni. Tas atbrīvo deputātus no, manuprāt, tāda visai pazemojoša akta kā balsošana un lemšana par savu algu. Alga valstī ir pieaugusi, un automātiski palielinās arī deputātu algas. Atgādināšu, ka savulaik, jau krīzes laikos, deputātu algas tika, kā saka, uz diviem gadiem iesaldētas un sanāca apmēram tā kā tajā gadījumā ar kaķi: ja jums izbeidzas kaķa barība ledusskapī, jūs izdomājat – kaķi ieliksim saldētavā, lai viņš pagaida, kamēr aiziesim uz veikalu un atnesīsim viņam barību. Nu, kad barība nopirkta, izņem kaķi no saldētavas – vairs neņaud, beigts un pagalam! Un šeit tāpat ar šo iesaldēšanu sanāca: pēc diviem gadiem bija pilnībā jāmaina visa deputātu atalgojuma sistēma, jo atgriezties atpakaļ pie esošās bija praktiski neiespējami, jo šis pieauguma skaitlis bija ļoti, ļoti mulsinošs. Un, ja arī šobrīd apturētu, teiksim, šo algu pieaugumu uz vienu gadu, nākošajā gadā mēs pilnīgi noteikti atgrieztos pie daudz karstākām debatēm, jo... Es ticu... vēl jo vairāk tagad, kad noklausījos Straujumas ziņojumu šodien, es ļoti ticu, ka algu līmenis Latvijā būtu cēlies vēl un ka līdz ar to būtu daudz karstākas debates, jo šis algas pielikums deputātiem sanāktu teorētiski daudz lielāks.

Ja Mūrnieces kundzei bija tāda vēlme samazināt deputātu algas, tātad, ja viņa uzskatīja, ka deputātiem jāsaņem mazāk, bija ļoti vienkāršs variants – samazināt šo koeficientu, ar kuru tad jāreizina vidējās algas lielums, lai iegūtu deputāta algu. Nebūtu 3,2, bet būtu, teiksim, 3,1... Un tad viss būtu kārtībā – nebūtu izkropļots likums, un būtu panākts arī, teiksim, sirdsapziņas princips, kuru Mūrnieces kundze minēja. Kaut gan, runājot par sirdsapziņu, man jāteic, ka manā priekšā ir izdruka ar balsojumu: raugiet, Nacionālā apvienība, kā izrādās, uzskata, ka runāt par sirdsapziņu drīkst tikai viņi, jo analoģisks Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegts likumprojekts par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (faktiski tas ir tāds pats kā Nacionālās apvienības iesniegtais!) nav guvis deviņu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu. Tātad ir tā: “Ja mēs runājam par sirdsapziņu, tad viss ir kartībā, bet, ja kāds cits, – nē, mēs esam pret.” Ļoti dīvaina situācija!

Un vēl dīvaināku situāciju rada tas, ka Mūrnieces kundze vieglu roku parakstīja pieprasījumu Finanšu ministrijai pēc algu budžeta palielinājuma Saeimai un pēkšņi viņā pamodās sirdsapziņa. Droši vien tā sirdsapziņa viņā pamodās tad, kad viņa brauca ar mersedesu uz mājām.

Es šeit gribētu runāt tikai par to, ka ir jābūt kaut kādai loģikai. Mani pilnīgi apmierina arī pašreizējais atalgojuma līmenis Saeimas deputātiem, bet nedrīkst populistiski kropļot likumu un uz deputātiem dažu likumu atkal jau neattiecināt. Tas nav labas likumdošanas prakses princips.

Nu, un visubeidzot, protams, gribu apsveikt visus skolotājus un arī... Šodien paskatos kalendārā: vai, šodien taču ir Starptautiskā senioru diena! Tad nu sveicu šodien arī visus seniorus un vēlu jums jauku atvasaru! Uz redzēšanos!

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

 

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks atkal runāties ar jums un dalīties ar viedokli.

Šodien Saeimas sēdē par centrālo un diskutētāko jautājumu izvērtās, protams, premjeres ziņojums. Taču, tā kā kolēģi jau ļoti plaši pastāstīja par dažādiem aspektiem, neiedziļināšos varbūt konkrētās detaļās, bet, protams, mēs varam skatīties uz dažādiem mīnusiem un plusiem. Taču vēlos atgādināt, ka par cilvēku runā viņa darbi. Kontekstā ar nākamā gada budžetu varam redzēt, ka gan premjere, gan Ministru kabinets meklē vislabākos iespējamos risinājumus, lai apmierinātu vēlmes pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Protams, ar ierobežotiem resursiem to nav viegli sasniegt, taču tiek rasti dažādi risinājumi, lai novērstu nodokļu nevienlīdzību, netaisnību, ieviestu diferencēto neapliekamo minimumu, un tādēļ sekosim līdzi, kādus lēmumus pieņems deputāti, šķetinot nākamā gada budžetu, un tad spriedīsim par darbiem. Tādēļ vēlos pēc premjeres uzrunas uzslavēt premjeri un viņas sniegto ziņojumu.

Otrs. Protams, viens no centrālajiem jautājumiem bija tas, ko kolēģis Līdakas kungs jau izklāstīja, – par algām. Vēlos vienkārši atgādināt... Atceros, ka pirms pāris gadiem, kad šis jautājums tika pacelts, Nacionālās apvienības deputāti solīja ik mēnesi šo pieaugumu ziedot kādai organizācijai, kādam mērķim. Diemžēl, man liekas, neatceros vai nezinu, ka tas būtu ticis darīts, tādēļ vairāk tas varētu tikt uzskatīts par tādu no atsevišķu deputātu puses neveiksmīgu mēģinājumu iegūt lētu popularitāti. Un, redzot to, ka pat arī pašas frakcijas deputāti šos priekšlikumus neatbalsta... tad diemžēl sanāca tāds fiasko.

Tā kā esmu Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, es vēlos īpaši pievērst uzmanību tam, ka šodien noteikti tika panākta virzība uz spēļu sarunāšanas ierobežošanu, jo, kā jau tika minēts Saeimas sēdē, skaitļi ir diezgan ievērojami: uz Latvijas virslīgas spēlēm futbolā no visas pasaules tiek liktas likmes apmēram 2,1 miljona eiro vērtībā. Un, tā kā ir bijuši daudzi ļoti skaļi gadījumi ar spēļu sarunāšanu, šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība, un šodien esam panākuši jau vienu solīti tuvāk godīgām... uz godīgu sportu, godīgām spēlēm. No šodienas ir sākta virzība, lai ieviestu jaunu definīciju jēdzienam “sporta spēļu sarunāšana”, kā arī paralēli Krimināllikumā noteiktu sodus – līdz vienam, līdz trijiem, līdz pieciem gadiem cietumsoda – par dažāda veida spēļu sarunāšanu un manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem.

Prieks, ka arī federācijas ir ļoti ieinteresētas, lai šis likums stātos spēkā, lai šie ierobežojumi sāktu darboties pēc iespējas ātrāk un varētu novērst šīs manipulācijas.

Nākamais jautājums, kuram es vēlos pievērst uzmanību. Šonedēļ Sporta apakškomisijas sēdē uzklausījām... Saeimā esam saņēmuši un Sporta apakškomisijas sēdē uzklausījām Ukrainas pilsoņa Ruslana Koņečņija pieteikumu par lūgumu uzņemt viņu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Vēlos pieminēt, ka viņš ir 26 gadus jauns puisis, kurš zem Latvijas valsts izlases karoga jau startējis sacensībās, ir uzvarējis, ieguvis pirmo vietu Pasaules kausa izcīņas posmā Kairā, 10.vietu Pasaules kausa izcīņas posmā Budapeštā. Un nākamajā nedēļā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tiks izskatīts jautājums par pilsonības piešķiršanu viņam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Tādēļ ceru, ka mums būs viens jauns, kārtīgs pilsonis un cilvēks, ar kuru var lepoties.

Papildus, protams, sveicieni visiem skolotājiem Skolotāju dienā! Sveicieni – personīgi sveicieni – Valmieras, Vidzemes skolotājiem, visiem Latvijas skolotājiem! Un, protams, sveicieni arī senioriem Senioru dienā.

Paldies. Un uz tikšanos nākamreiz!

 

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 27.maijā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde