Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!
M.Bondars (LRA).
Labdien visā Latvijā! Labdien visiem, kuri šobrīd klausās! Latvijas Reģionu apvienība šodien iesniedza priekšlikumu izmainīt Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kur šobrīd ir skaidri un gaiši noteikts, ka Latvija apņemas palielināt aizsardzības finansējumu 2 procentu apmērā no nacionālā jeb iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam.
Savukārt Latvijas Republikas premjerministre februārī... Sadzirdot Latvijas Reģionu apvienības aicinājumu un sadzirdot mūsu sabiedroto dažādās valstīs teikto, ka 2020.gads – tas tomēr ir par vēlu, ka šo jautājumu vajadzētu atrisināt līdz 2018.gadam, februārī Straujumas kundze patiešām nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvija šo jautājumu atrisinās līdz 2018.gadam. Tikai Valsts aizsardzības finansēšanas likumā šī norma – 2020.gads – vēl joprojām palika. Un Aizsardzības ministrija pilnībā ir nogulējusi šo jautājumu, lai izmainītu likumu un sūtītu skaidru signālu mūsu sabiedrotajiem. Jo mūsu sabiedrotie ir pamanījuši, ka Latvijas Republikas valdība mētājas ar saviem priekšlikumiem, mētājas ar saviem solījumiem un patiesībā nemaz nepilda sevis teikto. Nu, kā piemēru jums varu atgādināt ļoti vienkāršu nesenās pagātnes notikumu: valdības vadītāja jūnijā teica, ka Latvija neuzņems nevienu bēgli, jūlijā runāja par 250 bēgļiem, bet nu jau ir pilnīgi apjukusi un nezina vispār, cik tad bēgļu uzņemsim, jo, cik Junkera kungs pateiks, tik būs. Nu, saprotiet, tas nav vienīgais jautājums, kurā valdības vadītāja ir pilnīgi apmaldījusies.
Lai mūsu sabiedrotajiem būtu pārliecība, ka Latvija ir nopietna savos nodomos, šīs izmaiņas Valsts aizsardzības finansēšanas likumā bija būtiskas. Man un tāpat maniem kolēģiem par lielu izbrīnu šodien koalīcijas deputāti atturējās šajā balsojumā un tādā veidā panāca to, ka likuma izmaiņas nenotiek. Zināmā mērā tas sūta signālu gan Latvijas sabiedrībai, gan mūsu sabiedrotajiem, ka Latvijas Republikas valdība, Latvijas Republikas koalīcija ir gatava faktiski “uzmest” mūsu sabiedrotos jeb nepildīt šos solījumus kādā no procesiem jeb kādā no šiem gadiem, ja nu pēkšņi tā to izlems.
Tā ka es ļoti aicinu visus vērsties pie saviem deputātiem, vērsties pie ministriem, lai viņi ļoti nopietni uztver šo jautājumu, jo pretējā gadījumā Latvijai ir liels risks, ka nevis tāpēc, ka citos jautājumos mums un mūsu sabiedrotajiem varbūt atšķiras viedokļi, bet tāpēc, ka mēs nepildām mūsu dotos solījumus, mēs varam nesaņemt drošības palīdzību, kad tā būs nepieciešama.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.
Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks. Lūdzu!
J.Trupovnieks (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji!
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šobrīd galvenokārt tomēr vēlas runāt par valsts budžetu 2016.gadam – par to, ko mēs no tā sagaidām un kā tas tiek taisīts, un kādas ir praktiski nospraustās prioritātes, kāds būs gaidāmais budžeta deficīts. Ir noteikts, ka tas nebūs lielāks par 1 procentu no iekšzemes kopprodukta.
Protams, taisot budžetu 2016.gadam, tiek ņemtas vērā arī izaugsmes prognozes gan nākamajam gadam, gan arī turpmākajiem. Viens no tādiem uzstādījumiem, kurus mēs savā frakcijā redzam, un viens no jautājumiem, kurus risina arī Finanšu ministrija, ir jautājums, nevis kā naudu tērēt, bet kā naudu pelnīt un taupīt. Un līdz ar to ministrijām, izņemot prioritārās, kas ir Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija, ir noteikts 3 procentu apmērā bāzes izdevumu samazinājums.
Darba grafiks: budžets nonāks Saeimā 30.septembrī, un tālāk būs darbs Saeimas komisijās, un pirmajā lasījumā Saeimas sēdē tas tiks skatīts 20.oktobrī, bet 5.novembrī – otrajā, galīgajā, lasījumā.
Kā jau teicu, pirmā prioritāte ir aizsardzība – gan iekšējā, gan ārējā.
Un, manuprāt, šobrīd, šajā ģeopolitiskajā situācijā, tas ir prioritāri. Un nevaru īsti piekrist kolēģim, ka Latvijas valdība netur savu vārdu. Jā, iepriekš bija nosprausts, ka Aizsardzības ministrijas budžetam 2 procenti no iekšzemes kopprodukta būs tikai uz 2020.gadu, bet šobrīd mēs jau ejam saskaņā ar grafiku, kas... Un tas nozīmē, ka šogad būs 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, nākamgad – 1,6 vai 1,7. Un 2018.gadā tiešām izpildīsim savas starptautiskās saistības.
Nākamā prioritāte patiesi ir veselība. Protams, sistēmā ir daudz kas jāsakārto. Ir diezgan lielas arī finansiālās problēmas, jāpilda saistības pret bankām par iepriekšējām... veselības iestāžu būvniecību. Jādomā par to, lai bezmaksas medikamenti... lai būtu nevis 50 procentu atmaksa, bet būtu iespējama 100 procentu atmaksa, kā arī, domājot par nācijas un tautas veselību, jāveic cīņa, teiksim, ar hepatītu un daudzām citām tādām nopietnām slimībām.
Varbūt problemātiskāk ir izglītības jomā. Un tas skar, es domāju, jebkuru pašvaldību valstī. Tātad ir runa par pedagogu algu jauno modeli, kas tā īsti varbūt nepildās, bet mēs vēlētos, lai ministrija ātrāk šo problēmu risinātu. Un, protams, tas saistīts ar skolu tīkla pārskatīšanu, konsekvenci un noteiktu redzējumu par izglītības sistēmu kopumā Latvijā.
Es vēlētos arī bilst, ka tomēr pietiekoši optimistiski var raudzīties uz saviem ieņēmumiem un savus budžetus veidot arī pašvaldības, jo izaugsme uz nākamo gadu ir paredzēta 3 procentu apmērā. Un jau uz nākamo, aiznākamo gadu jau 6 procentu apjomā izaugsme. Un tas nozīmē, ka pašvaldību budžeti pat tad, kad ir pieņemts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kur ir iestrādāti jauni kritēriji un koeficienti... tas nozīmē tikai to, ka tas sevi ir attaisnojis, pašvaldībām ieņēmumi praktiski nesamazinās, un tās pašvaldības, kuras ir ieklausījušās un sapratušas virsmērķi, ka pašvaldības uzdevums ir ne tikai rūpēties par iedzīvotājiem, sniedzot pabalstus un nodrošinot izglītības un veselības pakalpojumu pieejamību, bet arī atbalstīt un vairot ekonomisko izaugsmi teritorijā, atbalstīt uzņēmējus, jo tad ir jaunas darba vietas un lielāki nodokļu ieņēmumi... un tie ir papildu ieņēmumi pašvaldībām.
Protams, sāpīgs jautājums, par kuru mēģina diskutēt visi, ir bēgļi. Bet bēgļi – tie ir cilvēki... Un katram no viņiem acīmredzot varētu būt savs redzējums, kāpēc viņi pamet savu zemi. Vieni – tie ir patvēruma meklētāji, kas mūk no kara. Citi ir varbūt labākas dzīves tīkotāji, un tos varētu uzskatīt par ekonomiskajiem bēgļiem. Bet jāsaprot, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies un kas īsti notiek Sīrijā.
Bēgļu plūsmām ir tendence pieaugt, un tās pieaug nekontrolēti. Ko tas nozīmē Eiropai? Ko tas nozīmē Latvijai? Tātad jādomā par to, kā stiprināt Eiropas Savienības robežu, palīdzēt Itālijai un Grieķijai. Brīvprātīgā vienošanās par 250 cilvēkiem – protams, laikam jau tas ir tikai sākums, bet mūsu frakcijai ir noliedzošs viedoklis par uzspiestām kvotām. Ir jāredz Junkera kunga plāns un rīcība... ne tikai cilvēku sadale, bet gan reāla rīcība, lai novērstu katastrofas un krīzes padziļināšanos visā Eiropā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Trupovniekam.
Vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos pievērst uzmanību divām aktualitātēm, kuras ir tieši saistītas ar atbildību – ar valdības atbildību pret Latviju un tās iedzīvotājiem.
Kā jūs zināt, vakar Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers uzrunā Eiropas Parlamentā pieprasīja bēgļu uzņemšanas obligāto kvotu ieviešanu. Izvērtējot Eiropas Komisijas prezidenta priekšlikumus, es paziņoju, ka frakcija “No sirds Latvijai” neuzskata par iespējamu piekrist Eiropas amatpersonu pieprasījumiem par patvēruma meklētāju uzņemšanu, jo Latvijai pašlaik nav ne finansiālu iespēju, ne izstrādātas sistēmas, ne apmācītu cilvēku, ne skaidra integrācijas plāna.
Frakcija neatbalsta arī mēģinājumu ieviest Eiropā tādu praksi, ka patvēruma meklētāji tiek piespiedu kārtā sadalīti pa valstīm, neņemot vērā, kurā valstī viņi paši grib un ir gatavi apmesties. Tāpēc mēs esam aicinājuši Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu neaizmirst, ka Latvija ir suverēna valsts, un rīkoties kā neatkarīgas valsts vadītājai. Esam pieprasījuši pildīt savas valsts iedzīvotāju gribu un neatkāpties no iepriekš dotā solījuma nepieļaut bēgļu uzņemšanas obligāto kvotu ieviešanu.
Ja valdība un Ministru prezidente nepildīs Latvijas iedzīvotājiem doto solījumu, “No sirds Latvijai” rosinās izteikt neuzticību Ministru prezidentei.
Otrs jautājums, kurš, mūsuprāt, ir aktuāls, ir jautājums par atbildību par valsts līdzekļu neracionālu izmantošanu.
Diemžēl šobrīd par normu ir kļuvusi valsts līdzekļu nesaimnieciska un neekonomiska izmantošana. Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs diskutējām par valsts līdzekļu izlietojumu KNAB telpu meklējumiem, kuros nelietderīgi ir iztērēti vairāk nekā pusmiljons eiro. Šajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar skarbu vērtējumu par projektu “E-veselība”. Un skaitļi runā paši par sevi: 9 gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens no 26 plānotajiem e-pakalpojumiem lietotājiem joprojām nav pieejams. Projekta finanšu līdzekļi vairāk nekā 760 tūkstošu eiro apmērā ir izlietoti neekonomiski un neproduktīvi. Ir risks, ka ERAF līdzekļi 11,3 miljonu eiro apmērā var tikt atzīti kā neatbilstoši izlietoti. Un pēc tā visa veselības ministrs vēl atļaujas paziņot, ka vainīga ir Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests, bet konkrēti atbildīgie netiks meklēti! Tāpēc šodien frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti nosūtīja vēstuli veselības ministram Guntim Belēvičam, uzdodot jautājumus par atbildību saistībā ar e-veselības projekta izgāšanos un valsts līdzekļu nelietderīgu izlietošanu. “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāzina, kas ir atbildīgs par e-veselības projekta izstrādes un ieviešanas neveiksmēm. Nav pieļaujama tāda situācija, ka atkal ir tikai kolektīvā atbildība, nenosaucot nevienu konkrētu personu vai personas.
“No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāprasa atbildība no ierēdņiem un politiķiem un ikvienam jārīkojas atbildīgi ar nodokļu maksātāju naudu.
Paldies par jūsu uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.
Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E.Šnore (VL–TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Vakar Eiropas Komisijas prezidents Junkers paziņoja, ka Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt vēl papildus 120 tūkstošus imigrantu. Tas ir likumsakarīgs līdzšinējās Junkera vadītās Eiropas Komisijas migrācijas politikas turpinājums. Un šī politika ne tikai nav spējusi risināt pašreizējo migrācijas krīzi, bet ir savā ziņā to pat veicinājusi. Šīs politikas rezultātā nav arī nekādas garantijas, ka rīt nebūs prasības jau izvietot vēl 100 tūkstošus, tad 500 tūkstošus un tad varbūt jau vairākus miljonus.
Ministru kabinets 6.jūlija sēdē pieņēma lēmumu: solidaritātes vārdā piekrist Latvijā uzņemt 250 bēgļus divu gadu laikā. Tādējādi tas faktiski apstiprināja savu gatavību izpildīt kvotu brīvprātīgi (vai piespiedu kārtā), kā arī ignorēja Saeimas iepriekš definēto nacionālo pozīciju. Šajā pozīcijā pēc Nacionālās apvienības rosinājuma Saeima norādīja uz Latvijas izņēmuma stāvokli migrācijas jomā, atgādinot, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā, pārkāpjot starptautiskās normas, nelikumīgi ieceļoja aptuveni 700 tūkstoši personu un ka tādējādi tika pilnībā izmainīts Latvijas etniskais sastāvs.
Pēc neatkarības atjaunošanas tikai neliela daļa no šiem ieceļotājiem atstāja Latviju. Tā rezultātā šobrīd Latvijas pamattautas – latviešu – īpatsvars ir tikai 62 procenti. Latvijas galvaspilsētā, kā mēs zinām, latviešu ir pat mazāk par pusi. Latvijas īpašo stāvokli apliecina arī ANO Bēgļu aģentūra, norādot, ka Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropā migrantu, bēgļu un bezvalstnieku īpatsvara ziņā. Saeimas apstiprinātajā Latvijas pozīcijā skaidri uzsvērts, ka ieceļotāju lielais īpatsvars būtiski samazina Latvijas spēju integrēt valstī jau esošos migrantus, nemaz nerunājot par jaunu migrantu uzņemšanu. Latvija jau tagad nespēj pildīt savas saistības, kuras tā uzņēmās, parakstot ANO Konvenciju par bēgļa statusu. Šajā dokumentā ir teikts: dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu. Latvija, kurā migrācijas dēļ pamatnācijas īpatsvars jau ir 62 procenti, ne tikai fiziski nespēj asimilēt jaunus imigrantus, bet saduras ar nopietnām problēmām integrēt jau esošos.
Jautājums par bēgļu un patvēruma meklētāju plānveida uzņemšanu Latvijā ir būtisks jautājums, tas paredz starptautisku ilgtermiņa saistību uzņemšanos un robežojas ar atsevišķu Satversmes pantu pārkāpumu. Lai nodrošinātu Latvijas tautas interešu un gribas īstenošanu, Nacionālā apvienība ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, kas paredz, ka visus lēmumus, kas saistīti ar bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības valstīm vai trešajām valstīm, pieņem Saeima, nevis Ministru kabinets, kā tas bija līdz šim.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem.
Un nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos informēt par frakcijas SASKAŅA nostāju jautājumā par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Nu, vispirms mēs vēlamies sadzirdēt Straujumas kundzes un valdības ministru skaidrojumu par daudziem ar šo problemātiku saistītiem jautājumiem – kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija, kādā veidā tiks noorganizēta valodas apmācība, kur šie cilvēki tiks izmitināti un cik tas izmaksās katram Latvijas nodokļu maksātājam.
Runājot ar tādu rūgtu ironiju, varu pateikt, ka, pateicoties valdībai, pašlaik vairs nav diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, kā to cenšas šodien pasniegt atsevišķi politiski spēki parlamentā, jo uzņemt bēgļus jau sasolīts Briseles gaiteņos un valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi. Un, pirms SASKAŅA paudīs savu nostāju par iespēju uzņemt lielāku skaitu bēgļu, mēs vēlamies saņemt skaidrojumu no ministriem par visiem minētajiem jautājumiem. Svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets, izskatās, izvairās informēt par to sabiedrību. Tas fakts var liecināt, ka valdībā nav nojausmas par šiem jautājumiem vai arī – tieši pretēji! – plānotā rīcība jau ir zināma, bet par to ir vienkārši kauns.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Un raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos šodien akcentēt divas lietas.
Pirmā. Protams, mūsu lauksaimnieki ļoti cieš no Krievijas embargo, un ļoti plašas diskusijas ir par mūsu piena nozares nākotni. Tāpat arī citās lauksaimniecības nozarēs ir vērojama tāda nosacīta krīze. Un šeit gan ir pozitīva ziņa, jo pirmdien, 7.septembrī, pirms pāris dienām, notika Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde, kurā Eiropas Komisija nāca klajā ar 500 miljonu eiro, tas ir, pusmiljarda eiro vērtu priekšlikumu piena un cūkgaļas tirgus krīzes mazināšanai. Un šis minētais finansējums ir paredzēts visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un paredzams, ka lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta tieši atbalstam piena nozarē. Un šie svarīgākie elementi ir tādi, ka jāatvieglo lauksaimnieku naudas plūsma, ar 16.oktobri palielinot priekšfinansēšanas likmi tiešmaksājumiem un lauku attīstības maksājumiem. Ir jāparedz pilnveidot privātās uzglabāšanas shēmu cūkgaļai un piena produktiem.
Tāpat arī ļoti nozīmīgi ir tas, lai mūsu zemnieki, lauksaimnieki atrastu noieta tirgu Eiropas Savienībā un trešajās valstīs. Un tam ir paredzēts papildu finansējums tieši cūkgaļas un piena produkcijai.
Un tāpat arī iespējams, ka varētu tikt precizēts papildu finansējums, lai palīdzētu arī apkarot Āfrikas cūku mēri, kas šobrīd mūsu cūkkopības nozari ir nomocījis... pēdējā laikā.
Un šeit ļoti ir jāskatās uz to, ka ļoti svarīgi ir rast konkrētību jautājumā par finansējuma sadali starp dalībvalstīm, lai Latvijā mēs arī no šīs piešķirtā finansējuma daļas iegūtu. Un cerams, ka būtisku šī jautājuma virzību mēs panāksim neformālajā lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē Luksemburgā šī gada 15.septembrī. Un valdība šobrīd pie šī jautājuma aktīvi strādā.
Bet jautājums: kā mēs katrs, ikviens Latvijas cilvēks, varam atbalstīt mūsu lauksaimniekus? Un te es gribētu izcelt vienu, manuprāt, lielisku tādu sociālu akciju, ko ir uzsākuši Latvijas lauksaimnieki, lai mēs katrs varētu arī spēcināt Latvijas ekonomiku un dotu atbalstu piena nozarei. Proti, tā ir Zemnieku Saeimas sāktā sociālā akcija “Glāze piena”. Un es redzēju arī, ka valdības locekļi iedzēra glāzi piena un aicināja to darīt apkārtējos, un tāpēc es aicinu arī visus Latvijas iedzīvotājus padomāt, ka mēs šādā veidā tiešām varam palīdzēt mūsu lauksaimniekiem. Ja šis noieta tirgus uz Krieviju ir ciet, tad, vairāk lietojot uzturā mūsu pašu vietējo produkciju, atbalstot mūsu zemnieku saimniecības, mēs varam viņiem palīdzēt pārdzīvot šo krīzi, kamēr viņi atrod arī noietu trešajās valstīs mūsu pašu produkcijai.
Protams, ļoti aktuāls jautājums, kurš ļoti lielas emocijas arī ir uzjundījis, ir jautājums par bēgļiem. Un šobrīd Eiropas Savienība piedzīvo bezprecedenta migrācijas krīzi, šobrīd jau vairāk nekā 350 tūkstoši migrantu ir šķērsojuši Vidusjūru. Ungārijā no Rietumbalkāniem jau ir ieceļojuši vairāk nekā 146 tūkstoši cilvēku. Un tikai augustā vien dalībvalstīs ir ieradušies vairāk nekā 100 tūkstoši patvēruma meklētāju. Manuprāt, šeit pozitīva iezīme, runājot ne tikai par šo skaitli, cik mēs varētu uzņemt vai neuzņemt, ir tā, ka mums jābūt šeit, mājās, gataviem jebkādiem attīstības scenārijiem. Un tādēļ arī šie budžetā paredzētie vairāk nekā 140 miljoni eiro, kas ir domāti mūsu drošībai, manuprāt, ir nopietns ieguldījums mūsu drošības stiprināšanā arī šajā aspektā. Aizsardzības ministrijai – vairāk nekā 100 miljoni, Iekšlietu ministrijai – 35 miljoni... Un šobrīd arī VIENOTĪBAS politiķi aktīvi strādā pie Latvijas robežu stiprināšanas. Un jāteic, ka bieži salīdzina Igauniju ar Latviju. Mēs šajā gadījumā esam soli priekšā, mums ir līgums par robežu, jau veicam būvniecību uz robežas, un šobrīd mēs plānojam aktīvi rūpēties par to, lai robeža tiktu aprīkota ar moderniem sensoriem un lai mēs rūpīgāk varētu to visu pieskatīt.
Bet ir viena nianse, par ko es gribētu arī pateikt, – ka Krimināllikuma 285.pants paredz sankcijas par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Jāteic, ka tiesu prakse šajā ziņā ir ļoti niecīga. Pagaidām mums ir bijuši vjetnamieši, ir pāris irākiešu, kas ir pārvesti pāri robežām. Ir zināms, ka... ironiski, ka sekojuši sēņotājiem un tamlīdzīgi... Bet reāli tās ir organizētas cilvēku pārvietošanas, ir grupējumi, kas to dara. Un es gribētu arī nocitēt, kādas ir sankcijas Krimināllikumā. Tātad: par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai ir sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Manuprāt, šis sods un šī sankcija ir vienkārši simboliska. Un par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi amatpersona, ir sods līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods... Un, ja tā ir organizēta grupa, tad... Ja vienā gadījumā vairāk nekā piecas personas ir pārvietotas, tad ir brīvības atņemšana uz laiku līdz septiņiem gadiem... un šādi. Manuprāt, ja nav iespējams pierādīt, ka... Vairumā gadījumu arī tā varētu būt, ka tā ir organizēta grupa... Manuprāt, šie sodi ir stipri par mazu, un šobrīd mums būtu jādomā par to! Un tas ir arī mūsu viedoklis, ka ir jāceļ sodi par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, jo ir skaidri zināms, ka arī mūsu pašu... Eiropas Savienības pilsoņi, to skaitā Latvijas pilsoņi, iespējams, ir iesaistīti šajās cilvēku pārvietošanas shēmās, un, lai mēs nepieļautu viņu nokļūšanu pāri robežai, mums ir gan jāstiprina robeža, gan, manuprāt, būtiski jāceļ sodi par šo cilvēku pārvietošanu pāri robežai.
Paldies. Un veiksmīgu jums dienu!
Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.
Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!