Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un nākamajās minūtēs deputāti raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vakar Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Raimondu Vējoni. Partijas “No sirds Latvijai” un Saeimas frakcijas vārdā apsveicu Raimondu Vējoni ar ievēlēšanu! Ceru, ka viņš, līdzšinējais aizsardzības ministrs, ne tikai rūpēsies par Latvijas ārējo un iekšējo drošību, bet pievērsīs uzmanību arī ekonomiskās attīstības jautājumiem un, kā solīja tikšanās reizē ar frakcijas deputātiem, atjaunos Stratēģiskās plānošanas komisiju, kura savulaik darbojās Valsts prezidenta pārraudzībā. Raimonds Vējonis varētu izmantot arī savu ilgstošo pieredzi valsts pārvaldē un sekmēt, ka tā kļūst atbildīgāka un efektīvāka.

Pievēršoties Saeimas šodienas sēdes darba kārtībai, vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem darba kārtības jautājumiem, kas abi ir saistīti ar atbildību par nodokļu maksātāju līdzekļu plānošanu un izlietošanu.

Pirmkārt, tas ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Šis likums nepastarpināti skars visus Latvijas iedzīvotājus. Diemžēl ar šo likumu valsts kārtējo reizi noņem no sevis atbildību par reģionu attīstību vai savdabīgā veidā nodemonstrē, kuri Latvijas novadi ir prioritāri. Piemēram, Latgales novadiem kopumā ieņēmumi pēc šādas izlīdzināšanas samazināsies par 6,1 miljonu eiro, turklāt pēc jaunās sistēmas ieviešanas ieņēmumi samazināsies 18 no 19 Latgales novadiem. Tā kā kopējais naudas apjoms tuvāko gadu laikā būtiski nemainīsies, vairums bagāto pašvaldību kļūs vēl bagātākas, bet trūcīgās – vēl trūcīgākas. Turklāt likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas pašvaldībām būs jānodrošina ar atšķirīgu finansējumu.

Mēs uzskatām, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina kvalitatīvi pašvaldību pakalpojumi jebkurā Latvijas novadā. Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” balsoja pret Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu.

Otrs jautājums, kas šodien tika izskatīts Saeimā, ir likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdale. Tas kārtējo reizi apliecināja, ka, izstrādājot 2015.gada valsts budžetu, atsevišķi pasākumi nebija ieplānoti vai arī bija ieplānoti nepareizi. Kā piemēru vēlos minēt Ministru kabineta novēloto lēmumu, nosakot iestādi, kura pildīs valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus. Ministru kabinets 2015.gada 26.maijā, tas ir, gandrīz divus mēnešus vēlāk, nekā to noteica Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, beidzot pieņēma lēmumu, nosakot šo institūciju. Arī šis likums tika pieņemts jau pagājušā gada 16.oktobrī. Tas nozīmē, ka izpildvarai jau tad, izstrādājot likumu “Par valsts budžetu 2015.gadam”, bija jāparedz finanšu resursi šādas funkcijas izpildei, bet tas diemžēl nenotika. Vēl vairāk! Ar šo Ministru kabineta lēmumu nelikumīgi ir dota iespēja valsts iestādei neievērot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto termiņu, kādā jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi un jāsagatavo Saeimai pirmais centralizētais publiskais pārskats par valstij piederošām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par 2014.gadu. Ministru kabineta noteikumi nosaka citu, trīs mēnešus vēlāku, pārskata iesniegšanas termiņu, tas ir, šī gada 1.decembri. Ja Ministru kabinets var ignorēt likumdevēja lēmumus, tad kāpēc to nedarīt visām pārējām valsts iestādēm un sabiedrībai kopumā? Arvien biežāk Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tiek iesniegti Ministru kabineta noteikumu priekšlikumi par valsts budžeta līdzekļu pārdalēm, un pārsvarā gadījumu tie nav negaidīti notikumi, kurus Ministru kabinets nevarēja paredzēt. Šie gadījumi vienkārši parāda iestāžu neprofesionalitāti, plānojot savu darbu un valsts finanšu resursu izlietojumu.

“No sirds Latvijai” uzskata, ka likumdevējam ir jāprasa no izpildvaras kvalitatīvi izpildīts darbs, nevis akli jālabo izpildvaras kļūdas.

Pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ingunai Sudrabai – frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Es izmantošu iespēju un, protams, šajā brīdī runāšu par šo dienu būtiskāko notikumu – par Valsts prezidenta vēlēšanām. Un es vēlētos sniegt savu un Nacionālās apvienības frakcijas vērtējumu par to, kas vakar ir noticis un kāpēc tas ir noticis.

Nacionālās apvienības nostāja Valsts prezidenta vēlēšanu jautājumā ir tāda, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs mirklis, jo mēs ievēlējām Valsts prezidentu, ar kuru mēs sagaidīsim Latvijas simtgadi. Mēs izvēlējāmies personu, kas ir galvenā Latvijas amatpersona, tā ir faktiski seja, kas liecina par to, ko šobrīd mēs kā Latvijas vara vēlamies par Latvijas valsti pateikt.

Nacionālā apvienība iestājās par kandidātu Egilu Levitu – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Mūsu skatījumā, ja Saeima būtu izmantojusi iespēju un vienojusies par šo nepolitisko kandidātu, tad mēs būtu, pirmkārt, ievēlējuši stiprāko kandidātu, kura prasmes, spējas, valodu prasmes, profesionālās kompetences un atbalsts sabiedrībā ir krietni lielāks nekā citiem kandidātiem, un, otrkārt, mēs būtu izmantojuši iespēju mazināt plaisu starp varu un Latvijas iedzīvotājiem.

Notika tas, ko daudzi jau prognozēja. Jaunais Valsts prezidents Vējoņa kungs tika ievēlēts ar opozīcijas balsīm, un faktiski tā arī ir galvenā ziņa prezidenta vēlēšanu sakarā, un daudzi šo ziņu vēlas noslēpt vai aizēnot ar citām dažādām spekulācijām un informāciju, piemēram, par to, ka Nacionālā apvienība varētu būt neturējusi solījumu pārējiem koalīcijas partneriem. Arī šeit ir jāpaskaidro, ka patiesībā ir tieši pretēji – vienīgais Nacionālās apvienības solījums ir bijis, ka gadījumā, ja Egils Levits nekļūst par prezidentu un izkrīt kādā no balsojumiem, par tālāko rīcību mēs lemsim kopā ar savu kandidātu, proti, ar Egilu Levitu. Principu, ka koalīcijas partijas varētu atbalstīt to kandidātu, kurš paliks ilgāk, – šo principu mēs tiešām piedāvājām arī pārējiem sadarbības partneriem koalīcijā, taču jau tūlīt mēs saņēmām noraidījumu no Zaļo un Zemnieku savienības puses, kas paziņoja, ka par Egilu Levitu nekādos apstākļos nebalsos. Līdz ar to šo principu ievērot vienpusēji būtu gluži vienkārši nesamērīgi.

Es piekrītu tiem, kuri apgalvo, ka balsojums varēja būt sliktāks, taču, runājot par Valsts prezidentu, mūsuprāt, šis nav izšķirošs arguments. Jācenšas ievēlēt iespējami labāko prezidenta amata kandidātu. Taču šim mākonim ir arī zināma zelta maliņa. Egila Levita kandidēšana ir ļoti aktivizējusi cilvēkus. Pirms kāda laika Egilu Levitu zināja vēl tikai retais, turpretim šobrīd visdažādākās auditorijas ir ļoti aktīvi paudušas viņam atbalstu – vai tie būtu nacionālie karavīri un partizāni, vai tās būtu juristu aprindas, vai tie būtu rokeri, vai tie būtu jaunieši un cilvēki, kuri ir aktīvi sociālo tīklu izmantotāji. Es tiešām vēlētos izmantot iespēju un arī Nacionālās apvienības vārdā pateikt paldies visiem cilvēkiem, kuri aktīvi iesaistījās šajā kampaņā, kuri aizstāvēja Egilu Levitu un cerēja uz Latvijas Saeimas vienotu balsojumu šajā jautājumā.

Es varu droši apgalvot, ka nekas nav beidzies: gan Egils Levits, gan Nacionālā apvienība ir gatavi aktīvi turpināt strādāt un sadarboties, lai aizstāvētu kopīgos ideālus.

Un visbeidzot. Protams, fakts ir noticis – nākamais Valsts prezidents būs Raimonds Vējonis. Nacionālās apvienības vārdā vēlos apsveikt Vējoņa kungu un vēlēt sekmes turpmākajā darbā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Raivim Dzintaram.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par diviem jautājumiem – par Valsts prezidenta vēlēšanām un par valdības atbildību. Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā, un tāpēc ir tikai loģiski, ka vakardienas vēlēšanas ir rezultējušās ar jauna prezidenta ievēlēšanu.

Raimonds Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Esam gatavi nepieciešamības gadījumā sniegt padomu prezidentam, ja Vējoņa kungs prasīs, bet frakcija SASKAŅA ar savu viedokli nebāzīsies viņam virsū. Vēlam veiksmi un panākumus prezidentam, strādājot mūsu valsts labā!

Tagad par valdības atbildību. Frakcijas SASKAŅA deputāti sagatavojuši un iesnieguši Ministru prezidentei Straujumai vēl vienu jautājumu bloku par situāciju uzņēmumā “Liepājas metalurgs”. Pašreizējās AS “KVV Liepājas metalurgs” akcionāri ir saskārušies ar grūtībām nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un sākuši masveidīgu darbinieku atlaišanu, pamatojot to ar valsts nespēju nodrošināt tiem apsolītos darbības nosacījumus.

“Liepājas metalurgs” ir viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem mūsu valstī. Tā darbība ir ļoti nozīmīga gan visas valsts mērogā, gan jo īpaši Liepājas pilsētai. Un ļoti svarīgi no valsts puses nodrošināt skaidru, taisnīgu un pamatotu ietvaru šī uzņēmuma darbībai. Tāpēc, lai kliedētu bažas par to, vai šāds ietvars tika izveidots, pārdodot šo uzņēmumu jaunajiem akcionāriem, lūdzam izsniegt mums visus šī darījuma dokumentus – vienošanās, līgumus, lēmumus un citus šī darījuma dokumentus, kas dod pilnīgu un skaidru priekšstatu par to, uz kādiem nosacījumiem tika pārdots “Liepājas metalurgs”.

Starp citu, Saeimas deputātam ir tiesības pieprasīt materiālus, kuri var saturēt komercnoslēpumu, un iepazīties ar tiem. Gadījumā, ja Laimdota Straujuma nebūs spējīga pati sagatavot šo informāciju, mūsu lūgums ir nepāradresēt šo jautājumu bloku ekonomikas ministrei, kas nav piedalījusies šī darījuma slēgšanā un varbūt nav lietas kursā, bet gan adresēt to ministram, kurš ir bijis valdības sastāvā, kad tika gatavots un noslēgts šis pārdošanas darījums ar esošajiem akcionāriem. Un tagad mēs gaidām valdības vadītājas vai Finanšu ministrijas atbildi pēc būtības.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” nākamajai vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Nellijai Kleinbergai. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī vēlos sākt ar pēdējo dienu galveno notikumu, tātad ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Un Latvijas Reģionu apvienības vārdā es vispirms gribu apsveikt arī visus mūsu Latvijas iedzīvotājus, bet jo īpaši mūsu jauno Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni ar viņa ievēlēšanu.

Latvijas Reģionu apvienība vēl veiksmi un sparu darboties jaunajam Valsts prezidentam. Un var droši apgalvot, ka jaunajam Valsts prezidentam vienmēr sniegsim atbalstu nacionālās drošības jautājumu risināšanā un līdzsvarotas reģionālās politikas jautājumu risināšanā, kurus mēs kā prioritārus jautājumus esam virzījuši no savas apvienības un kurus, tiekoties ar toreiz vēl Valsts prezidenta amata kandidātu Raimondu Vējoni frakcijas sēdēs, esam izvirzījuši, esam pārrunājuši. Esam gatavi atbalstīt!

Protams, es gribu atzīmēt, ka Latvijas Reģionu apvienība bija viena no pirmajām, kura izvirzīja savu Valsts prezidenta amata kandidātu jau janvārī (Latvijas Reģionu apvienības izvirzītais kandidāts bija Mārtiņš Bondars), līdz ar to arī uzsākot aktivizēt sabiedrību iesaistīties diskusijās par Valsts prezidenta vēlēšanām, par Valsts prezidenta amata kandidātam nepieciešamajām kvalifikācijām. Un šodien es varu teikt, ka mēs esam priecīgi, ka sabiedrība ir aktivizējusies un šis process arvien plašāk ir noritējis; tas iepriecina ne vien Latvijas Reģionu apvienību, bet arī visus pārējos valsts iedzīvotājus.

Protams, pateicos visiem Mārtiņa Bondara atbalstītājiem, jo tieši viņš izturēja vislielāko laika periodu šajā priekšvēlēšanu laikā, aktīvi diskutējot, apliecinot savu viedokli un runājot ar sabiedrību ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. Un tomēr es gribu atzīmēt, ka Latvijas Reģionu apvienība vienmēr ir iestājusies par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu. Līdz ar to gribu kliedēt šos maldus un atspēkot nepareizi sniegto informāciju par vakardienas balsojumu. Varu apgalvot, ka Latvijas Reģionu apvienības deputāti, ieklausoties savu vēlētāju ieteikumos, piedalījās balsojumos un balsoja pret pozīcijas izvirzīto Valsts prezidenta amata kandidātu, tādējādi joprojām palikdami pie savas nostādnes, ka esam par nevis pozīcijas ievēlētu prezidentu, bet par visas Latvijas tautas vēlētu prezidentu. Un, ja kādam no klausītājiem vai kādai no institūcijām ir interese par mūsu, katra deputāta, izvēli, tad ir iespēja uzrunāt mūs, deputātus, un savukārt mums, deputātiem, ir reāli pierādījumi, kā katrs no mums ir balsojis. Tātad varam novērst šo spekulāciju, ka ar Latvijas Reģionu apvienības deputātu balsīm būtu ievēlēts mūsu Valsts prezidents.

Otrs jautājums, ko vēlos šodien minēt, ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kura pieņemšana nebija vienkārša. Latvijas Reģionu apvienības frakcija, balsojot par atsevišķiem Latvijas Pašvaldību savienības iesniegtiem priekšlikumiem, atbalstīja tos un arī kopumā atbalstīja likumu. Protams, šis likums neatrisinās šo likuma mērķi – ir runa par iespējām... par vienlīdzīgām iespējām ar likumu noteikto funkciju izpildē –, un tas nemazinās un neizlīdzinās finanšu atšķirības. Ir jāmeklē vēl papildus citi mehānismi, lai mēs to patiesi nodrošinātu. Un tomēr šis likums bija jāpieņem, lai mēs virzītos uz priekšu, bet šķiet, ka mēs pie tā noteikti atgriezīsimies.

Un trešais. Īsumā par grozījumiem 2015.gada valsts budžetā – par noteiktā finansējuma jeb apropriācijas pārdali, kuru jau ļoti labi pamatoja frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Neatkārtošos, bet katrā ziņā mēs arī iestājamies pret šādām naudas pārdalēm. Un tas tikai norāda, ka likumdevējam nereti... vairākkārt jau nākas balsot pret paša likumdevēja... pieņemtajiem likumiem.

Bet es gribu atzīmēt, ka mēs noteikti apsveicam Ilzes Viņķeles izteikto priekšlikumu, ka nākošā gada budžetā ir jāizslēdz deputātu kvotu piešķiršana, līdz ar to arī mazinot varbūt šādus gadījumus, par kādiem šodien bija dzirdams, runājot par naudas pārdalēm.

Kopumā šī bija ļoti aktīva un intensīva darba nedēļa. Bet tas viss ir beidzies ar rezultātu, un mēs esam ievēlējuši Latvijas Valsts prezidentu.

Paldies visiem!

Vadītāja. Paldies Nellijai Kleinbergai no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, vakardiena Saeimas namā bija ļoti satraucoša un ļoti atbildīga visiem Saeimas deputātiem. Arī jūs noteikti vērojāt televīzijā vai klausījāties radio notikumu gaitu saistībā ar Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšanu. Tika ievēlēts Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Raimonds Vējonis – ar 55 balsīm viņš tika ievēlēts par mūsu Valsts prezidentu. Un paldies frakciju pārstāvjiem, kuri teica, ka viņi ir gatavi uz kopīgu darbošanos Latvijas un mūsu iedzīvotāju vārdā. Paldies!

Runājot par šodienas sēdes darba kārtību, jāteic, ka, bez šaubām, viens no aktuālākajiem likumiem ir jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ikvienu pašvaldību.

Kāpēc šis likums ir tapis un kāds bijis esošais.

Esošais likums nenodrošināja pašvaldībām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei, kā arī nenodrošināja reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām. Un nekādā ziņā netika pašvaldības veicinātas un motivētas sekmēt uzņēmējdarbību savās teritorijās.

Protams, runājot par uzņēmējdarbības veicināšanu, reģionu attīstības veicināšanu, šeit nevar nodalīt atbildību – valsts, Ministru kabineta, ministriju atbildību un pašu reģionu un novadu vadības atbildību. Kopā ir jādarbojas, un, tikai saprotot šī darba nozīmību, tiks panākts vēlamais.

Tika izstrādāti arī nosacījumi jaunai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmai, un tie ir šādi: stimulēt jeb veicināt pašvaldību saimniecisko darbību; vienkāršot un pārskatīt finanšu nepieciešamības aprēķinu; atteikties no pašvaldību sadalījuma grupās, tas ir, pilsētās un novados; saglabāt budžeta dotāciju 2015.gada noteiktajā apmērā, kas ir 36 miljoni eiro. Un, protams, arī šāds nosacījums – nedrīkst samazināt pašvaldību ieņēmumus. Pašvaldības lielā mērā satraucas, skatoties uz 2017., 2018.gadu, jo ir apņemšanās, ka 2016.gadā ieņēmumi pašvaldībām nekādā ziņā nesamazināsies.

Šodien tika pieņemts likums, bet tas nenozīmē, ka mēs vairs nestrādāsim pie šo problēmu risināšanas. Jau parādās problēmas, un kā mehānismu varam izmantot to – atvērt likumu no jauna, lai redzētu, kas tad ir tas, kas pašvaldībām, varbūt it īpaši mazajām pašvaldībām, traucēs turpmāk attīstīties. Jo ir saprotams, ka demogrāfiskā situācija... it īpaši mazajos novados nav gaidāms, ka tā īpaši uzlabosies. Bet tajā pašā laikā, kad darbspējīgā vecuma iedzīvotāji izbrauc no laukiem, no zemēm, gados vecāki cilvēki tomēr šajās pašvaldībās paliek, un mums ir jārisina sociālās problēmas, mums ir jānodrošina, lai šīs pašvaldības varētu atbildīgi pildīt savas funkcijas attiecībā uz saviem iedzīvotājiem.

Otrs likums, kurš arī skar valsts nodokļu sistēmu, valsts budžetu, ir likums “Par akcīzes nodokli”. Alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanas un alkohola patēriņa ierobežošanas plāns tika apstiprināts Ministru kabinetā 2012.gada 19.decembrī, paredzot alkoholiskajiem dzērieniem optimālu akcīzes likmi, samērojot valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus. Jāsaprot, ka akcīzes nodoklis ir ļoti būtisks valsts budžeta ieņēmumu avots, kas veido 11,2 procentus no kopējā valsts budžeta ieņēmumiem, kā tas bija 2014.gadā.

Šodien pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” ir zināms kompromiss starp valdību un nozaru asociācijām. Tas viss tika kopumā rūpīgi vērtēts darba grupā, un rezultāts ir tas, ka mēs šodien varējām nonākt pie kopīga lēmuma, ka ar šā gada 1.augustu tiek palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau augustā un septembrī ir gatava turpināt šo darbu, izstrādājot ilgtermiņa politiku, raugoties uz vidēja termiņa un īstermiņa budžeta ietvaru, un skaidrs, ka esošās aplēses, aprēķini un analīzes rāda, ka tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam. Protams, mums ir jāvērtē arī Baltijas valstu kopējais tirgus – kā dzīvo kaimiņi igauņi un kā uz šīm problēmām raugās Lietuvas valdība –, jo ar nepārdomātiem lēmumiem mēs varam radīt problēmas gan ražotājiem, gan tirgotājiem un šādu lēmumu dēļ Latvijas uzņēmumi var ciest zaudējumus Baltijas tirgū un tādā veidā radīt arī zaudējumus budžetam.

Kā jau teicu, akcīzes nodoklis ir viens no tiem, kurš dod papildu ieņēmumus budžetā, un jau šajā gadā, no 1.augusta akcīzes nodokli šādi palielinot, ir paredzams valsts budžeta pienesums apmēram 3 – 3,5 miljoni eiro; 2016.gadā tas būtu 13,5 miljoni eiro, un 2017.gadā tas nozīmētu 14 miljonus eiro papildus valsts budžetā. Finansējums... Naudas līdzekļi, kurus mēs iegūsim no akcīzes nodokļa palielināšanas, ir paredzēti ģimenes atbalsta programmu realizācijai vai tiks izmantoti tā, kā tas ir šobrīd paredzēti – ka visās pašvaldību skolās arī 4.klases bērni varēs saņemt brīvpusdienas.

Tas arī īsumā ir viss, ko es vēlējos teikt par Saeimas šodienas sēdi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Trupovniekam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

 

Labdien, klausītāji, kas vēl klausās! Jā, patiešām mēs, visi deputāti, esam vakardienas vēlēšanu iespaidu varā un nevaram nerunāt... un tāpēc es arī nevaru nerunāt par Valsts prezidenta ievēlēšanu.

Es esmu ļoti priecīgs, ka valsts ir parādījusi savu valstsspējīgo rīcību... valstsspējīgu rīcību un ka ļoti grūtā starptautiskā situācijā un laikā, kad mēs esam tiešām sekmīgi vadījuši Eiropas prezidentūru, varējām jau pirmajā dienā ievēlēt mūsu Valsts prezidentu. Protams, es arī priecājos... Man pašam personīgi šīs ir otrās prezidenta vēlēšanas, un es varu teikt, ka šīs vēlēšanas ir bijušas interesantākas, un es priecājos par aktīvo sabiedrības atbalstu un par to, ka cilvēki izteic savu viedokli; bija dažādi viedokļi radio un televīzijā, un sabiedrība bija aktīva, balsoja par savu prezidentu. Tā tas nebija agrāk... Un, no frakcijas viedokļa, varu pateikt, ka mēs atbalstījām divus kandidātus, proti, Egilu Levitu un Raimondu Vējoni, jo mēs uzskatījām, ka viņi abi divi ir cienīgi. Man liekas, ka mums agrāk tā nav bijis, ka mums... Latvijā tagad ir radušies labi kandidāti prezidenta amatam, un tāpēc mēs izšķīrāmies, ka būs brīvais balsojums, izņemot gadījumu, kad viens kandidāts sāk zaudēt balsis jeb viņu vairs nevar reāli ievēlēt. Un tā tas arī notika. Es personīgi balsoju par Egilu Levitu trīs reizes, un jau ceturtajā, piektajā vēlēšanu kārtā es sapratu, ka tagad ir jābalso par Raimondu Vējoni. Un tā arī darīja visa frakcija. Un tāpēc mēs arī pievienojāmies tiem spēkiem, tām frakcijām, kas izvirzīja un kas atbalstīja Raimondu Vējoni.

Nevarēja atlikt vēlēšanas uz otru dienu. Es jau minēju, ka starptautiskā situācija nav viegla, Krievija kurina atkal kara draudus Ukrainā, ir runa par Grieķijas grūto situāciju eirozonā, un mums tiešām vajadzīgs šinī brīdī prezidents. Ja būtu atliktas vēlēšanas, tad nekas jauns arī nebūtu noticis un pastāvētu tie “draudi”, tā teikt, pēdiņās, kas agrāk ir bijuši, – ka pēkšņi parādītos “melnais zirdziņš” un ka daži tādi tumšie spēki, kā varētu teikt, ievēlētu savu “tumšo zirdziņu”.

Te ir runa par politikas izpratnes asumu, un tāpēc es vēlreiz apsveicu sabiedrību, deputātus ar to, ka ievēlējām savas Valsts prezidentu ar ievērojamu, kā saka, vairākumu – ar 55 balsīm. Es varu šīs vēlēšanas salīdzināt ar nesen notikušajām vēlēšanām Polijā, kurās piedalījās mazāk nekā 50 procenti vēlētāju un otrajā kārtā – 51 procents. Es domāju, ka mēs Latvijā tomēr tādā ziņā nemaz tik slikti neizskatāmies, jo, kā es jau minēju, sabiedrība bija aktīva un mēs jau pirmajā dienā ievēlējām savu prezidentu.

Kas attiecas uz budžeta apropriāciju, man jāatzīmē, ka – pretēji Sudrabas kundzes viedoklim – tas ir pilnīgi normāls, leģitīms veids – jebkurā demokrātijā koriģēt valsts budžetu. Neviens nav perfekts, neviens gada sākumā nevar pilnīgi perfekti pateikt, kuram kura nauda ir jādod un kura nav jādod.

Un, kas attiecas uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, es piekrītu manam kolēģim Jānim Trupovniekam, un man tas nav viss jāatkārto.

Paldies. Un es apsveicu mūsu Valsts prezidentu! Veiksmi darbā, un sadarbosimies, celsim Latvijas labklājību un drošību!

Vadītāja. Paldies Lejiņa kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!