Frakciju viedokļi 2015.gada 23.aprīlī

(27.04.2015.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien notika Saeimas sēde, un, kā ierasts, pēc tās skan raidījums “Frakciju viedokļi”.

Nākamajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien parlamentā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmais tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols.

Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas Saeimas sēdē tika skatīti daudzi Nacionālajai apvienībai būtiski un ideoloģiski svarīgi jautājumi.

Kā pirmo no tiem minēšu pēdējā laikā aktualitāti sabiedrībā ieguvušo likumprojektu par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu. Nacionālā apvienība balsoja “pret”. Mūsuprāt, SASKAŅAS iesniegtais likumprojekts ir nesagatavots. Tas uzliek Latvijas Nacionālajam arhīvam Totalitārisma seku dokumentēšanas centra funkcijas, neparedzot nekādu finansiālu nodrošinājumu. Ja no 2016.gada 1.janvāra, kā to paredz iesniedzēji, patiešām tas tiktu nodots arhīvam, arhīvs nespētu veikt funkcijas, kas noteiktas likumā par VDK dokumentu izmantošanu. Respektīvi, tas nespētu sniegt sadarbības fakta pierādīšanai nepieciešamās izziņas, nespētu apmierināt drošības iestāžu un prokuratūras prasības pēc informācijas par to, vai kāda persona ir vai nav sadarbojusies ar VDK.

Tāpat bez finanšu resursiem nav iespējama nekāda dokumentu izpēte. Šajā gadījumā likumprojekts ir pretrunā ar Saeimas jau vienreiz pieņemto kārtību, ka tā saucamie čekas maisi publicējami 2018.gadā pēc VDK dokumentu izpētes komisijas veiktās zinātniskās izpētes.

Kā nākamo vēlos minēt Imanta Parādnieka un Nacionālās apvienības iesniegto likumprojektu par alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanu, kas tika rosināts jau saistībā ar budžetu, taču aizkavējās un stāsies spēkā tikai no šā gada 1.jūlija. Kā rāda statistika, Latvijai ir viens no augstākajiem alkohola patēriņa rādītājiem Eiropā. Alum akcīzes nodoklis nav mainīts sešus gadus. Tā patēriņš ir vislielākais salīdzinājumā ar visiem citiem alkohola veidiem, bet iegūto nodokļu apjoms – viszemākais. Stiprajiem dzērieniem akcīzes nodoklis nav mainījies pēdējos četrus piecus gadus. Lielākās izmaiņas būs alum, kuram akcīzes nodoklis palielināsies par 23 procentiem. Diemžēl stiprajiem alkohola veidiem akcīzes nodoklis pieaugs tikai par 1,5 procentiem, kas, mūsuprāt, ir nepietiekami, bet diemžēl Saeimas vairākums par to pieņēma lēmumu.

Tāpat Nacionālā apvienība uzskata, ka nekādi nav pieļaujams samazināt akcīzi dabīgi raudzētajiem sidriem ar alkohola koncentrāciju līdz 6 procentiem. Tādējādi tie kļūs vēl pieejamāki jauniešiem. Sidram akcīzes nodoklis tiks samazināts par 40 procentiem.

Tālāk vēlos minēt Latvijas šībrīža ģeopolitiskajā situācijā ļoti būtisku rosinājumu – atļaut pašvaldībām rīkot referendumus. Mūsuprāt, tas apdraudētu jebkurus nākotnē paredzētus lielus, valsts attīstībai būtiskus projektus, piemēram, Rail Baltic projekts, visticamāk, apstātos, un nekādus kolektīvus lēmumus par teritorijas attīstību nevarētu pieņemt nekad. Lai gan ārēji šī var šķist ļoti demokrātiska iniciatīva, Nacionālā apvienība uz šo rosinājumu skatās ļoti piesardzīgi. Tāpēc arī balsoja pret tās virzīšanu tālāk.

Kā pēdējo šodien vēlos minēt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, ko Nacionālās apvienības frakcija atbalstīja. Visplašākās diskusijas izraisīja jautājums par to, vai likumā iekļaut priekšlikumu, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu. Tikumības mēraukla ir vispārējs augstākais visas sabiedrības, visas valsts labums, kas izriet no katra personīgās atbildības. Tikumības jēdziens minēts gan Satversmē, gan Civillikumā, gan Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc citas frakcijas tik ļoti iestājas pret šiem grozījumiem, ja jau citos likumos šis jēdziens jau iepriekš bijis iestrādāts.

Nobeigumā vēlos bilst, ka Saeimas pavasara sesija ir sākusies aktīvi un arī tās izskaņā gaidāmi ļoti nozīmīgi lēmumi. Svarīgākais no tiem – Latvijas Republikas Valsts prezidenta vēlēšanas. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju būt aktīvam, iesaistīties publiskajās diskusijās un izteikt savu viedokli par to, kādam jābūt Valsts prezidentam.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labvakar, radioklausītāji! Šodien Saeimā bija ļoti saspringta darbadiena un skatījām ļoti daudzus likumprojektus. Un es gribētu teikt: jo ilgāk es strādāju Saeimā, jo vairāk es redzu un pārliecinos par to, ka katrs likumprojekts ir svarīgs katram no jums, jo katrs likumprojekts tā vai citādi noteikti ietekmēs jūsu vai jūsu tuvinieku dzīvi.

Manuprāt, šodien bija vairāki patiesi ļoti svarīgi likumprojekti, kuri izraisīja asas un karstas, un pamatotas, argumentētas debates. Un par šiem te četriem likumprojektiem tad es gribētu runāt. Un par mūsu nostāju šajos jautājumos.

“Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Mūsu frakcija iebilda pret šajā likumprojektā iestrādāto normu, ka tagad Ministru kabinets noteiks tās nozares, kurās darbojoties mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Tātad... Vienkārši, savādāk sakot, ja jūs, mikrouzņēmuma īpašnieks, neatbildīsiet tam saimnieciskās darbības veidam, kuru būs noteicis Ministru kabinets, tad jūs nevarēsiet izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Mēs uzskatām to par ļoti negatīvu soli, jo, ņemot vērā bezdarbu, ņemot vērā to, ka mūsu ekonomika balstās uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz mikrouzņēmumiem un mums ir ļoti svarīgi uzturēt tautā darba tikumu un cilvēku vēlmi un spēju nopelnīt iztiku sev un savai ģimenei ar savu darbu, nevis kļūt par valsts vai pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem, jebkādi ierobežojumi šajā jomā, mūsuprāt, vismaz šajā periodā ir uzskatāmi par negatīviem. Un argumenti par to, ka notiek dažāda veida krāpšanās ar šīm lietām... Nu, tas nav arguments, lai ieviestu šādu te ierobežojošu normu, jo mums ir saveidots pietiekami daudz dažādu kontrolējošo, sodošo institūciju, kas, sacīsim, varētu izķert tos, kuri tiešām izmanto nelietīgi šo iespēju. Tad ir jājautā, kāpēc tas netiek darīts un kāds ir labums no visām šīm struktūrām un institūcijām. Un ar šo argumentu nevar attaisnot šo ierobežojumu.

Otrs svarīgs likumprojekts, mūsuprāt, ir likumprojekts “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā”. Un šīs normas mēs noraidījām – valdošās koalīcijas ierosinātās normas par to, ka pašvaldības nedrīkst organizēt referendumus par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. Tas īstenībā ir aizliegums pašvaldību iedzīvotājiem lemt par to, kā tiek izmantota viņu zeme, viņu teritorija.

Protams, šeit izskanēja daudzi argumenti “par” un “pret”, un te atkal bija argumenti par to, ka varbūt kādi negodprātīgi un nelietīgi cilvēki varētu izmantot šo te iespēju tautai pašai izlemt, vai šis projekts der vai neder kopienas attīstībai, izmantot pretēji mērķim un bremzēt, sacīsim, pašvaldības attīstību, bet atkal... Liekot par pamatu šo negodīgumu, šo iespēju, ka kāds var kaut ko izdarīt pretēji tam... es domāju, mēs saliekam nepareizus akcentus. Ja šādas situācijas rodas, tad mums ir pietiekami daudz spēka, mums ir pietiekami daudz struktūru, institūciju, likumu, lai šādas situācijas novērstu. Mums nevajadzētu veidot likumdošanas aktus, izejot no tā, ka mūsu valstī, nu, faktiski valda vai noteicēji pār situāciju valstī ir blēži, krāpnieki, viltnieki, zagļi. Tā mēs nepanāksim pozitīvu mūsu valsts un tautas attīstību. Un es domāju, ka tas tiešām ir būtisks cilvēka tiesību un demokrātijas ierobežojums, būtisks ierobežojums cilvēkiem pašiem savā kopienā, savā pašvaldībā būt noteicējiem par tās attīstību.

Mēs balsojām pret šiem te priekšlikumiem, kurus ierosināja valdošā koalīcija, un mēs gribējām, lai šī pašvaldību demokrātija un tiesības rīkot referendumus pastāv, bet diemžēl vairākums nobalsoja “pret”.

Nākošais, mūsuprāt, ļoti svarīgais un aktuālais likumprojekts ir “Grozījumi Izglītības likumā”. Tieši viens no šiem grozījumiem, kuru ierosināja deputāte Jūlija Stepaņenko un kurš daļēji pārtapa arī Izglītības komisijas priekšlikumā, ir priekšlikums par to, ka skolām ir tiesības izvērtēt, kāda literatūra, kādi materiāli, kādas brošūras tajās ienāk, vai tie neietekmēs negatīvi bērnu tikumisko audzināšanu. Arī jāsaka uzreiz, ka diemžēl vairākums nobalsoja par to, ka šo normu likumā nevajag iekļaut. Taču viens no visu laiku un tautu ievērojamākajiem politiskajiem un garīgajiem līderiem Mahātma Gandijs savulaik precīzi un nepārprotami nosauca septiņas lietas, kas mūs, jebkuru personu, jebkuru tautu un valsti, jebkuru civilizāciju, var iznīcināt. Un tās ir: politika bez principiem, bagātība bez darba, bizness bez morāles, bauda bez sirdsapziņas, zinātne bez cilvēcības, zināšanas bez garaspēka, dievkalpošana bez ziedošanās. Un vai mēs to visu neredzam? Vai mēs to nejūtam mūsu sabiedrībā? Vai mēs nesaprotam, ka šie vārdi pašlaik vistiešākajā veidā attiecas uz mums kā personām, kā tautu un valsti? Sabiedrība taču to jūt un apzinās. Par to liecina arī aptaujas. Piemēram, žurnāls “Ir” veica aptauju, kas tieši tā arī saucās – “Par tikumību”. Uz jautājumu, vai mūsdienu sabiedrībā ir vājinājusies morāles un tradicionālo vērtību nozīmība, tikai 3 procenti atbildēja – “grūti pateikt”, 5 procenti – “noteikti nē”, 12 procenti – “drīzāk nē”, toties 35 procenti uzskatīja, ka morāles un tradicionālo vērtību nozīmība mūsu sabiedrībā ir drīzāk samazinājusies, un 45 procenti par to bija absolūti pārliecināti. Tas nozīmē, ka šī problēma mūsu sabiedrībā pastāv, ir ļoti aktuāla, nopietna un tā nekavējoties jārisina. Bet šādā veidā, kā šodien tas notika, izturoties pret grozījumiem, kas piedāvāti, lai pastiprinātu sabiedrības uzmanību pievērstu tikumības jautājumiem, lai darītu uzmanīgākus arī skolu pedagogus, atbildīgās personas pret lietām, kas var nodarīt lielu postu vēl nenobriedušai bērna, jaunieša psihei un var ielikt kroplus personības pamatus... Šie grozījumi tika noraidīti. Tātad šiem jautājumiem netiks pievērsta pastiprināta sabiedrības un pedagogu uzmanība.

Un pēdējais ļoti svarīgais likumprojekts, Finanšu ministrijas izstrādātais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Mūsu frakcija, solidarizējoties ar Latvijas pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienības domi, kas vakar savā sēdē lēma un sprieda par šo jautājumu, atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības domes viedokli, ka valdība bez ekonomiska un sociāla pamatojuma jau vairākus gadus piedāvā Saeimai samazināt pašvaldību daļu kopbudžetā un rezultātā ilgstoši veidojas pašvaldību funkciju izpildei nepietiekams finanšu apjoms. Tas tiešā veidā skar katru iedzīvotāju, jo mēs katrs dzīvojam kādā no pašvaldībām.

Jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, taču kopumā nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu – valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību. Jaunais modelis perspektīvā daļai pašvaldību pasliktina to finansēšanas iespējas. Protams, ir ļoti svarīgi arī tas, ka mēs kā Eiropas Savienības valsts, skatot šādi sagatavotu likumprojektu, pārkāpjam Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta 2. un 3.punktu, saskaņā ar kuru pašvaldību ieņēmumiem pamatā jāveidojas no pašvaldībai piekrītošiem nodokļiem un nodevām. Kopumā mēs saskatām, ka šis modelis tiešām neatrisinās to vissasāpējušāko jautājumu par pašvaldību daļas palielināšanu valsts kopbudžetā, jo pašvaldību funkcijas tiek paplašinātas ik dienu, pieņemot jaunus grozījumus likumos vai Ministru kabineta noteikumos, bet jau gadiem ilgi līdzi tiem neseko adekvāts finansējums.

Pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai.

Nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam.

Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pateicos jums par pacietību, ka sekojat līdzi frakciju viedokļiem un divus pirmos runātājus esat izturējuši. Tad man arī būs tas prieks jums izstāstīt savu un savas frakcijas viedokli par šodien lemto.

Vispirms jāsaka, ka šodienas sēdē atkal tika izsludināts pārtraukums un šoreiz to aicināja pasludināt opozīcijas partijas. Izskatās, ka gan VIENOTĪBAS, gan Zaļo un Zemnieku savienības deputāti par to bija lielā priekā, jo abu šo partiju pārstāvjus neredzu šeit pie “Frakciju viedokļu” mikrofoniem.

Katrā ziņā varu teikt to, ka, iespējams, šis pārtraukums patiešām bija vērtīgs, jo šodien... VIENOTĪBA centās, nu, faktiski Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija centās kā steidzamu darba kārtībā iekļaut Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu un skatīt to pirmajā lasījumā. Tā, protams, ir nepieļaujama steidzamība, sevišķi ņemot vērā daudzos jautājumus, kas šī likumprojekta sakarā radušies gan pašvaldību vadītājiem, gan... jā, pamatā jau pašvaldību vadītājiem, bet, protams, arī iedzīvotājiem un mums, Saeimas deputātiem.

Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principu varu minēt tikai Latgales pašvaldību viedokli. Tās ir ieteikušas šajā modelī iestrādāt arī tādu rādītāju kā attālums no Rīgas, jo nevienam nav noslēpums, ka Latvijā faktiski visa ekonomiskā attīstība varētu tikt dalīta divās daļās – Rīga un Pierīga, tātad šī teritorija, un pārējā Latvijas teritorija. Līdz ar to pašvaldībām, kas atrodas tālāk no Rīgas, tiešām ir grūti nodrošināt savu funkciju izpildi, grūti noturēt iedzīvotājus, un vēl daudzas citas problēmas pamatā gulstas uz pašvaldību pleciem, bet valdības atbalsts bieži vien izpaliek.

Tāpat šodien tika lemts par Maksātnespējas procesa administratoru likuma nodošanu komisijām. Šo likumprojektu izstrādāja mūsu frakcija. Diemžēl Saeimas vairākums to neatbalstīja. Mēs katrā ziņā uzskatījām, ka pašreizējais maksātnespējas administratoru juridiskais regulējums, tā teikt, nav pietiekams, pirmkārt, jau tādēļ, ka šobrīd Latvijā nav tādas vienas kopīgas organizācijas, kas spētu apvienot visus maksātnespējas administratorus un nodrošināt vienādus viņu darba vērtēšanas kritērijus, lai mēs varētu būt droši par šī amata un šīs profesijas darboņu godaprātu. Mūsu priekšlikums paredzētu arī nodrošināt disciplinārās atbildības mehānismus un, protams, sodus tiem maksātnespējas administratoriem, kuri, tā teikt, nepildītu likumu labi.

Šodien Saeimā bija plašas diskusijas par tikumības jautājumu. Manuprāt, ļoti labi mūsu frakcijas viedokli pauda deputāts Ivars Brīvers, kurš aicināja mūs šajās diskusijās nezaudēt galvu un, tā teikt, viens otram neizknābt acis, it sevišķi runājot par tikumību, bet saglabāt pieklājības normas pašiem deputātiem savā darbā un, protams, arī rūpēties par visas mūsu nācijas, tautas un, protams, arī jauniešu un bērnu izaugsmi Latvijā. Tikumības jēdziens parādās gan Satversmē, gan Eiropas... tātad starptautiskos dokumentos, un no tā nav jābaidās, bet katrā ziņā, kā jau teicu, mums jābūt spējīgiem ieklausīties citam citā un jāmēģina pieņemt kādu lēmumu.

Šodien, manuprāt, svarīgs ir arī likumprojekts par akcīzes nodokli. Tas tika nodots komisijām. Attiecībā uz nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem – kolēģis no Nacionālās apvienības jau diezgan plaši par to runāja – es atzīmēšu tikai divas lietas.

Pirmkārt, mēs bieži vien runājam, ka akcīzes nodokļa celšana var palielināt kontrabandas apmērus, un šodien te izskanēja arī Latgales vārds. Es teikšu tā – kontrabanda, pēc mūsu novērojumiem, Latgales iedzīvotāju novērojumiem, arī Latgalē lielākoties ienāk nevis pāri robežai, bet... teiksim tā, no Rīgas. Respektīvi, šī kontrabanda, ja tā nonāk Latvijas teritorijā, tad ienāk nevis mazās partijās, bet diemžēl man nezināmu iemeslu dēļ pārāk lielās partijās, lielos daudzumos un tad attiecīgi tiek izplatīta visā Latvijā. Un es no savas puses arī ierosināšu šajā likumprojektā palielināt nodokli stiprajam alum, jo zinu, ka it sevišķi lauku teritorijās šis alkohola veids patiešām nodara vislielāko kaitējumu gan ģimenēm, gan visai sabiedrībai.

Manuprāt, ja jau runājam par alkoholiskajiem dzērieniem, tad, iespējams, likumā tomēr būtu vērtīgi izvērtēt mehānismus, ar kādiem mēs varētu atbalstīt tiešām vietējās izejvielas izmantojošos alkohola ražotājus, vai nu tie būtu alus ražotāji, vai citu dzērienu, protams, vīnu utt., ražotāji. Katrā ziņā tas varētu veicināt arī mūsu ekonomisko izaugsmi, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

Vietējo pašvaldību referendumu likums. Šodien arī ļoti karstas debates bija par to. No savas puses aicinu jūs šo likumprojektu izpētīt, jo katrs no jums ir kādas pašvaldības iedzīvotājs. Un jums turpmāk tiešām varētu būt lielas iespējas ietekmēt pašvaldības darbu. Visnopietnākais jautājums, protams, ir ierosinājums atlaist pašreizējo domi un attiecīgi arī nākamo, kas tiks ievēlēta, ja jums liksies, ka tā nestrādā pietiekami labi. Bet būs arī iespējas ierosināt referendumu par mazākiem jautājumiem, piemēram, par teritorijas plānojumiem vai par pašvaldības attīstības stratēģiju.

Es patiešām domāju, ka sabiedrībai aizvien aktīvāk jāiesaistās politiskajos procesos gan pašvaldībā, gan valstī, jo mums diemžēl dažas lielās partijas mēģina uzņemties iniciatīvu runāt visas sabiedrības vārdā par svarīgiem jautājumiem. Dažreiz tiešām sabiedrība varbūt ir pārāk kūtra.

Šodien tika izņemts no darba kārtības jautājums par partiju finansējuma palielināšanu. Šo likumprojektu mūsu frakcija neatbalsta, uzskatām, ka šobrīd nav īstais laiks runāt par politisko partiju finansējuma palielināšanu. Un vēl jo vairāk – šis piedāvājums, kas šobrīd, tā teikt, ir atnests līdz Saeimai, bet vēl nav izskatīts, ir tikai daļa no problēmas risinājuma, jo tas finansējums tomēr nenodrošinās partijām iespēju darboties pilnīgi neatkarīgi un būt... tā teikt, neietekmējamām no lielākiem sponsoriem, ja tādi partijām ir.

Un nobeigumā pavisam īsi. Gribu teikt, ka frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš, lai gan šodien nepiedalījās Saeimas sēdē, tomēr uzskata un mēs, visi pārējie frakcijas locekļi, arī uzskatām, ka Dainim Liepiņam īstenībā nav nekādu ierobežojumu atrasties Saeimas Sēžu zālē, kaut arī viņam, protams, nav tiesību balsot, nav tiesību reģistrēties un attiecīgi – aktīvi piedalīties Saeimas sēdē.

Tomēr šis jautājums šodien tika atrisināts ļoti savdabīgā veidā. Valsts policija, nevis Saeimas drošības cilvēki vai apsardzes dienests, bet Valsts policija neļāva deputātam Dainim Liepiņam ierasties Saeimas Sēžu zālē. Mēs esam pieprasījuši no Valsts policijas skaidrojumu, kas tas bija par rīkojumu, uz kāda pamata šādas darbības tika veiktas, jo, ja policija rīkojas šādi, tad arī pašvaldībās, piemēram, Ventspilī, attiecīgajiem pašvaldības deputātiem būtu jāliedz iespēja atrasties pašvaldības domes sēdēs.

Paldies. Un līdz nākamajai nedēļai.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par diviem darba kārtības jautājumiem: par Valsts drošības komitejas maisu saturu un par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Saeimā šodien noraidīja SASKAŅAS deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredzēja atklāt LPSR Valsts drošības komitejas maisu saturu. Grozījumi likumā “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” paredzēja izveidot sistēmu VDK dokumentu atklātumam, nododot visus VDK dokumentus, kas ir Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā un citu valsts glabātuvju rīcībā, Latvijas Nacionālajam arhīvam. Tāpat bija paredzēts noteikt šo dokumentu brīvu pieejamību, kā arī nodrošināt, lai tiktu publicēti dokumenti, kuros ir informācija par VDK darbiniekiem un informatoriem. SASKAŅAS deputāti uzskata, ka šādas izmaiņas nodrošinātu objektīvu pētniecību un sociālās atmiņas politikas veidošanu. Ir svarīgi, lai šie materiāli būtu pieejami ne vien šauram pētnieku lokam, bet ikvienam aktīvam sabiedrības loceklim. Lai arī bijuši viedokļi par labu VDK maisu iznīcināšanai, šodien tajos esošais informācijas saturs tiek izmantots, lai manipulētu gan ar sabiedrības viedokli, gan ar atsevišķu “maisos esošu” cilvēku rīcību. Tāpēc SASKAŅA uzskata, ka situācija jāmaina un maisu saturs jāatklāj, piemēram, tā, kā to izdarīja Lietuva pirms vairākiem gadiem.

Neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība pērn piekrita šīs komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai. Savukārt 7.aprīlī valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Pašlaik likums nosaka, ka VDK dokumenti būs publiski pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas jāveic līdz 2018.gada 31.maijam.

Tagad par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Frakcija SASKAŅA šodien ir atbalstījusi likumprojektu galīgajā lasījumā šādu apsvērumu dēļ. Frakcija SASKAŅA ir iestājusies par mikrouzņēmumu nodokļa likmi – 9 procenti, tāpēc pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru bija iecerēts 2015., 2016. un 2017.gadā šādu likmes apmēru atjaunot. Neskatoties uz to, ka otrajā un trešajā lasījumā 9 procentu likmes piemērošana 2016.gadā un vēlāk padarīta atkarīga no tā, vai 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz mikrouzņēmumu darbinieku apdrošināšanu jau saskaņā ar šo likumu, mēs secinām, ka jaunais regulējums nodrošina 9 procentu likmes piemērošanu jau šogad un, iespējams, 2016. un 2017.gadā. Līdz ar to mikrouzņēmumiem pirmos trīs gadus tiek saglabāta iespēja veikt uzņēmējdarbību labvēlīgākos apstākļos. Vienlaikus var secināt, ka likumā nostiprinātā Ministru kabineta kompetence noteikt konkrētas nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, uzņēmums nav tiesīgs kļūt par mikrouzņēmumu un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rada nopietnu risku mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības tiesiskas formas pastāvēšanai. Šis ierobežojums ir pretrunā ar likuma mērķi, var ievērojami vājināt starpnozaru konkurenci un motivēt uzņēmējus slēpt savu saimniecisko darbību, lai vispār nemaksātu nodokļus. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 17.aprīlī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde