Frakciju viedokļi 2011.gada 10.februārī

(11.02.2011.)

Frakciju viedokļi

2011.gada 10.februārī

 

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde. Skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Strazdiņam. Lūdzu!

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šoreiz es negribu vairs skart Saeimā jau izskatītos jautājumus, kurus mēs diezgan ātri beidzām apspriest.

Pēdējā laikā mani un īpaši mūsu frakciju, Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, tā kā mēs esam atbildīgi par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, satrauc paustie viedokļi, ka mums esot par daudz augstskolu, ka mums neesot efektīvas augstākās izglītības un profesionālās augstākās izglītības, ka dublējoties studiju programmas; ka tur esot resursi; ka tur tagad, krīzes apstākļos, varētu konsolidēt līdzekļus.

Tāds uzskats ir ļoti bīstams mūsu valsts attīstībai!

Jāņem vērā arī tas, ka Saeima ar savu lēmumu ir apstiprinājusi Latvijas attīstības plānu un ka ir nodibināta īpaša komisija, kas seko līdzi šā attīstības plāna realizācijai. Mēs sekojam līdzi tam, kas notiek mūsu reģionos, kā attīstās inovācijas, zinātne, augstākā izglītība. Ņemot vērā to, ka valsts subsidē tikai 30 procentus studiju vietu, bet pārējos studiju izdevumus sedz paši studenti, vēl mēģināt kaut ko apgriezt izglītībai, tieši augstākajai izglītībai, būtu ļoti kļūdaini. Jo tieši augstākā izglītība ir pati lielākā vērtība ar vislielāko pievienoto vērtību, kas veicinās mūsu valsts attīstību un arī katra mūsu valsts iedzīvotāja konkurētspēju. Dabīgi, ka mēs esam par to! Intensīvi strādājam, lai pārvērtētu pašreiz eksistējošās augstākās izglītības programmas, lai tās nedublētos, bet tajā pašā laikā nedrīkstam aizmirst, ka mums ir svarīgi, lai augstākā izglītība būtu pieejama arī mūsu reģionos, lai būtu pieejama profesionālā augstākā izglītība, jo izglītību nevienam neviens nespēs atņemt. Kaut arī viņš kādu laiku var strādāt kā speciālists ārzemēs, viņam vienmēr būs iespējas atgriezties ar vēl lielāku pieredzi un praksi.

Tāpēc tagad, krīzes apstākļos knapināties un apgraizīt augstākās izglītības finansējumu būtu ļoti nepareizi. Tas nebūtu tālredzīgi! Mēs tur drīzāk saskatām pašreiz ļoti saasinājušos konkurenci vairāku augstākās izglītības mācību iestāžu starpā (tieši šo mūsu demogrāfisko problēmu dēļ) un cīņu par studentiem, tāpat arī cīņu par Eiropas Savienības finansējumu. Ir dažiem daži megaplāni par jaunu augstākās izglītības iestāžu celtniecību tepat Rīgā, visu grib koncentrēt vairāk Rīgā... Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, tam nevaram piekrist, jo mēs esam par kvalitatīvu mūsu valsts reģionu attīstību, par profesionālās augstākās izglītības attīstību, par tādu speciālistu radīšanu, kuri ir vajadzīgi mūsu tautsaimniecībai. Aizrauties tikai ar kaut kādu koncentrēšanu un kaut kādu dzīšanos tikai pēc publikāciju kvalitātēm, ko daži šodien izvirza kā galveno argumentu, nebūtu sevišķi pareizi.

Tā ka mēs ļoti sekosim līdzi tam, kā tagad tiks konsolidēti šie 50 miljoni latu, lai neciestu mūsu augstākā izglītība.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Strazdiņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā šodien runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputāte Rita Strode. Lūdzu!

R.Strode (PLL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pavisam nesen Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecināja to, ka dzimstība Latvijā turpina strauji samazināties. Pērn piedzimuši par 11 procentiem mazāk bērnu nekā 2009.gadā. Praktiski visiem tagad ir skaidrs, ka demogrāfijas ziņā valsts sākusi balansēt uz tā sauktās sarkanās līnijas.

Tāpēc mēs, frakcijas „Par Labu Latviju” deputāti, esam sagatavojuši grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kuri šodien tika izskatīti Saeimas sēdē. Ko mēs paredzam šajos grozījumos? Mēs paredzam iespēju vecākiem, kuri strādā nepilnu slodzi vai ir pašnodarbināti un var apvienot darbu ar bērna audzināšanu, saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Lūdzam atbalstīt arī priekšlikumu pagarināt vecāku pabalsta saņemšanas laiku no 2013.gada 1.janvāra līdz pusotram gadam 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un no 2013.gada 1.jūlija – no pusotra līdz divu gadu vecumam – 40 procentu apmērā.

Mēs esam pārliecināti, ka tas dotu iespēju vecākiem ilgāk būt kopā ar saviem bērniem un nodrošināt pilnvērtīgu bērna audzināšanu, kā arī radītu drošības sajūtu. Visi mēs zinām, ka diemžēl ne visas pašvaldības var nodrošināt ģimenes ar vietām bērnudārzos. Šie divi gadi, kuri dos māmiņām iespēju audzināt bērnu, saņemot pabalstu, ļaus tiešām vecākiem justies drošiem par savu bērnu nākotni.

Mani, latgalieti, ļoti uztrauc arī Centrālās statistikas pārvaldes vadītājas teiktais, ka diemžēl tagad, kad sāksies tautas skaitīšana, izrādīsies, ka Latvijas iedzīvotāju skaits būšot sarucis par 400 tūkstošiem, bet vislielākie pārsteigumi gaidot latgaliešus. Protams, es ar lielām bažām gaidu šo tā saukto pārsteigumu, kaut gan es zinu, ka diemžēl šobrīd Latgalē mirst trīsreiz vairāk cilvēku nekā piedzimst. Šī situācija ir ļoti dramatiska! Ja mēs tiešām neko nemainīsim likumdošanā, lai veicinātu dzimstību un motivētu cilvēkus palikt savā dzimtajā zemē, mūs gaida ļoti apšaubāma nākotne.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputātei Ritai Strodei.

Nākamajam vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Šodien es vēlos frakcijas vārdā atskaitīties ne tikai par šodienas sēdes laikā, bet arī par dažu pēdējo nedēļu laikā paveikto.

Vispirmām kārtām. Mēs uzskatām, ka procentiem no pensiju sistēmas otrā līmeņa kapitāla jābūt mantojamiem, un Saeima nodeva komisijām politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas rosinātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kuri paredz, ka līdzekļiem, ko nopelnījis pensiju sistēmas otrā līmeņa pensiju kapitāla pārvaldītājs, jābūt mantojamiem.

Mūsu likumprojekts paredz fondētās pensijas kapitāla pieaugumu pieskaitīt mirušā fondētās pensiju shēmas dalībnieka norādītas personas fondētās pensijas kapitālam. Pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieka kapitāls veidojas no divām daļām – tieši no sociālo iemaksu summas un no procentiem, ko klientam nopelnījis kapitāla pārvaldītājs. Gadījumos, kad pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieks nav paspējis izlietot šo kapitālu, procentiem jābūt saņemtiem mantojumā viņa tuviniekiem.

Otrām kārtām. Mēs esam pārliecināti, ka nav pieļaujams, ka darba ņēmēji zaudē sociālās garantijas darba devēja vainas dēļ. Lieta ir tāda, ka 2010.gada 20.decembrī Saeimas vairākums pieņēma likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumus, kas stājās spēkā 1.janvārī. Līdz ar to politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti lūdz Satversmes tiesu vērtēt likuma pantus.

Pēc politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu domām, šo normu piemērošana praksē novedīs pie tā, ka godīgs nodokļu maksātājs, fiziska persona, darba devēja vainas dēļ var zaudēt sociālās garantijas. Praksē situācija ir šāda: darbinieks godīgi maksā nodokļus, to skaitā sociālos maksājumus, taču starp darbinieku un valsti ir starpnieks – darba devējs, un tieši no darba devēja ir atkarīgs, vai līdz valsts kasei nonāks darbinieka sociālie maksājumi – gan tā daļa, ko maksā darbinieks pats, gan tā, kuru maksā darba devējs. Tāpēc nereti ir tā, ka darbinieks, tikai sasniedzis pensijas vecumu, uzzina, ka par viņu pēdējā laikā sociālie maksājumi nav veikti. Protams, tas automātiski samazina apdrošināšanas stāžu un noved pie galīgā aprēķinātās pensijas apjoma samazinājuma. Tāda situācija nav pieļaujama.

Mēs uzskatām, ka likuma normas, kas pieļauj šādu situāciju, ir pretrunā ar Satversmi. Satversmes 109.pants noteic: „Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.”

Visbeidzot. Mēs uzskatām, ka par invalīdiem uz mūžu atzīto bērnu vecākiem jādod tiesības priekšlaicīgi doties pensijā. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, un mūsu iesniegtie grozījumu paredz, ka vecākiem, kas audzina bērnu, kurš līdz 18 gadu vecumam ticis atzīts par invalīdu uz mūžu, būs tiesības doties pensijā piecus gadus ātrāk par noteikto termiņu – ar nosacījumu, ka viņu darba stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem. Šodien mūsu likumprojekts bez iebildumiem tika nodots izskatīšanai komisijās.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šobrīd paiet 100 dienas, kopš mēs strādājam Saeimā. Šajā laikā nacionālās apvienības frakcija ir iesniegusi Saeimā 6 likumprojektus, 2 lēmumu projektus, vienu jautājumu Ministru prezidentam. Mēs esam iesnieguši arī 50 priekšlikumus 20 likumprojektos.

Papildus tam mēs esam izveidojuši darba grupas ar ekspertiem un savu apvienību partiju biedriem daudzos nopietnos jautājumos, kas ļaus mums vēl daudz aktīvāk iesniegt priekšlikumus nākamajā laika periodā.

Mēs arī esam gatavi par savu darbu atskaitīties vēlētājiem klātienē, ko plānojam darīt nākamajā ceturtdienā pulksten 18.00 Kara muzejā. Visi ir laipni aicināti!

Ja mēs runājam par šodienas darbu, tad nacionālā apvienība bija iesniegusi grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kurš paredzēja mazināt naudas varu vēlēšanās, tātad samazinot vēlēšanās iztērējamo naudas summu un arīdzan vēl veicot virkni citu labojumu, kas samazinātu šo naudas ietekmi vēlēšanu procesā. Šo priekšlikumu diemžēl noraidīja. „Vienotības” pārstāvji izmantoja interesantu ieganstu, ka viņi esot līdzīgu dokumentu iesnieguši jau pagājušajā Saeimā, tāpēc tas esot prioritārs, bet šis ir jānoraida. Domāju, ka citas frakcijas Saeimā balsoja „pret” pēc būtības, nevis ar formālu ieganstu. Bet īstenībā nacionālā apvienība jau ir pieradusi pie šādas pieejas, un tas mūs arī pārāk neuztrauc. Mēs iniciējam kādu priekšlikumu, sākotnēji tas tiek noraidīts, vēlāk to pārņem jau citas partijas, un tas tad tiek pieņemts. Tā ka var strādāt arī šādā veidā. Galvenais jau, protams, ir panākt rezultātu.

Vēl es gribu norādīt, ka Strodes kundze pamatoti minēja to, ka demogrāfija ir jau... ka mēs esam tuvu „sarkanajām līnijām”. Šķiet gan, ka situācija ir vēl sliktāka un šīs „sarkanās līnijas” jau ir pārkāptas. Tāpēc šis ir tas jautājums, saistībā ar kuru arī nacionālā apvienība tuvākajā laikā nāks klajā ar diezgan daudziem konkrētiem priekšlikumiem.

Un beidzamais, uz ko es gribu norādīt, ir likumdošanas darba kvalitāte tiem likumprojektiem, ko iesniedzis Ministru kabinets. Proti, kaut vai tāds piemērs kā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ar kuru pārņem dažu direktīvu prasības. Šī direktīva tika pieņemta 2006.gadā, bet pārņemšanas termiņš ir šā gada janvāris. Visu šo laiku Satiksmes ministrija neko nav iesniegusi, bet tagad prasa, lai likumprojekts tiktu virzīts kā steidzams, lai gan iesniegtais likumprojekts faktiski ir nekvalitatīvi pārrakstīts direktīvas teksts sliktā latviešu valodā. Un tas liecina, ka arī Ministru kabinetam būtu ļoti nopietni jāpadomā par likumdošanas darba kvalitātes uzlabošanu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēgs apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Vēl nesenā pagātnē mūsu valsti raksturoja gan dziļa ekonomiskā krīze, gan arī uzticības krīze. Un sabiedrības uzticība Saeimai pēdējos gados ir bijusi ļoti zema. Ja mēs skatāmies kādus socioloģijas datus, tad redzam, ka tie dažkārt ir tikai 5 procenti cilvēku, kas uzticas. Šī jaunā Saeima sastāv arī no 60 jauniem deputātiem, un arī man šī uzticība no jums ir dota pirmo reizi.

Viena no šīs Saeimas pirmajām apņemšanām ir tieši uzticības atgūšana. Un to mēs varam panākt tikai ar kvalitatīvu darbu, tas ir, pieņemot kvalitatīvus lēmumus, kvalitatīvus normatīvos aktus. Tas, kas pēdējā laikā ir novērojams, ir tas, ka ir iesniegti vairāki, mūsuprāt, juridiski nekvalitatīvi likumprojekti. Tā bija arī Kravcova gadījumā, saistībā ar kuru „Vienotības” deputāti argumentēja, kādēļ šie priekšlikumi ir nekvalitatīvi. Un arī šodien bija viens šāds gadījums, par kuru es gribēju arī vairāk parunāt.

Tie ir četri savstarpēji saistīti likumprojekti, kurus iesnieguši „Par Labu Latviju” deputāti un kuros faktiski tiek piedāvāti grozījumi, kas noteiktu, ka ministri savas kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus jeb ministra noteikumus, ja likums ministru tam īpaši pilnvarotu. Taču, lai izvērtētu ministra noteikumu lietderību, vispirms ir jāizvērtē visi riski, arī tas, vai riski, kas saistīti ar ministra noteikumu ieviešanu, tiek atsvērti ar ieguvumiem, ko dod šie noteikumi.

Pamatarguments attiecībā uz šādu noteikumu ieviešanu, protams, ir birokrātijas mazināšana un Ministru kabineta darba atslogošana. Tomēr ir daudzi riski, kas, mūsuprāt, ir ļoti nozīmīgi. Un pirmais noteikti ir tāds, ka nozares ministrijas nespēs sagatavot juridiski kvalitatīvus un tiesību sistēmai atbilstošus normatīvos aktus. Otrais ir tas, ka procedūra, kādā var tikt sagatavoti, saskaņoti un apstiprināti ministra noteikumi, var izrādīties lēnāka un sarežģītāka nekā tā, kāda procedūra tiek sagaidīta šobrīd. Jau šobrīd pastāv šaubas, vai šāda procedūra varētu būt ātrāka nekā Ministru kabineta pieņemto noteikumu procedūra, tāpēc ka jebkurā gadījumā arī šie ministra noteikumi būs jāsaskaņo gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Finanšu ministriju, lai tie būtu gan juridiski, gan finansiāli korekti.

Un trešais. Ministrijām var veidoties strīdi par to, kuras ministrijas kompetencē ir izdot šos noteikumus.

Ceturtais. Tiesību sistēma ar laiku var kļūt arī fragmentāra, jo katra nozare var lietot jēdzienus savā īpašā izpratnē un veidot savu īpašo juridisko tehniku.

Un visbeidzot. Var rasties arī tiesību normu piemērošanas problēmas, piemēram, grūti atrisināmas tiesību normu kolīzijas dažādu ministru izdoto noteikumu starpā vai dažādu ministru izdoto tiesību normu saturiskā dublēšanās.

Taču pats galvenais, par ko šodien runāja arī Čepānes kundze, ir tas, ka šie noteikumi ir arī pretrunā ar Satversmi, tāpēc, raugoties no tiesiskā viedokļa, tie nav pieļaujami, ja vien netiek izdarīti konkrēti grozījumi arī Satversmē. Jums ir jārespektē arī varas dalīšanas princips.

Ar to es gribu teikt, ka Saeimā mums noteikti ir jāstrādā daudz kvalitatīvāk, ja mēs gribam tiešām īstenot tās apņemšanās, kuras esam uzņēmušies, uzsākot darbu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Smiltēna kungam no politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. No Saeimas nama Sēžu zāles tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Trešdien, 18.maijā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedra Ata Lejiņa tikšanās ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) Eiropas un Centrālāzijas operāciju koordinatoru Jean-Nicolas Paquet-Rouleau
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
17:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces attālināta uzruna starptautiskā ceremonijā pieminot Krimas tatāru deportāciju