Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālā grupa

Par Starpparlamentu savienību

Starpparlamentu savienība (SPS) ir pasaulē vecākā un plašākā parlamentu sadarbības organizācija. Tā apvieno nacionālos parlamentus no dažādiem pasaules reģioniem un politiskajām sistēmām, dodot parlamentāriešiem iespēju kopīgi apspriest starptautiski nozīmīgus jautājumus, veidot parlamentāru dialogu un ietekmēt pasaules politikas dienaskārtību.

SPS mērķis ir stiprināt mieru, demokrātiju, cilvēktiesības un ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē. SPS veicina parlamentu sadarbību un pieredzes apmaiņu, aizstāv parlamentāriešus, kuru tiesības ir apdraudētas, kā arī sekmē sieviešu, jauniešu un citu sabiedrības grupu plašāku līdzdalību politiskajā dzīvē.

Saeimas dalība Starpparlamentu savienībā dod Latvijai iespēju globālā parlamentārā forumā paust savu nostāju starptautiski nozīmīgos jautājumos, stiprināt sadarbību ar citu valstu parlamentiem un iesaistīties kopīgu risinājumu meklēšanā demokrātijas, cilvēktiesību, drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā.

Kā darbojas SPS

SPS Asambleja sanāk divreiz gadā un ir centrālais pasaules parlamentāriešu forums, kurā tiek apspriesti starptautiski aktuāli jautājumi un pieņemtas rezolūcijas. SPS galvenā lēmējinstitūcija ir Padome, kas nosaka organizācijas politiku, ievēlē SPS prezidentu un ģenerālsekretāru, apstiprina SPS darbības programmu un budžetu, kā arī uzrauga SPS darbību.

SPS Asamblejas darbu tematiskajos jautājumos nodrošina četras pastāvīgās komitejas:

• Miera un starptautiskās drošības komiteja;
• Ilgtspējīgas attīstības komiteja;
• Demokrātijas un cilvēktiesību komiteja;
• ANO lietu komiteja.

Ģeopolitiskās grupas

Lai nodrošinātu dažādu pasaules reģionu pārstāvību Starpparlamentu savienībā, dalībvalstu parlamenti apvienojas šādās sešās ģeopolitiskajās grupās:

• Āfrikas grupa;
• Arābu grupa;
• Āzijas un Klusā okeāna grupa;
• Eirāzijas grupa;
• Latīņamerikas un Karību jūras valstu grupa (GRULAC);
• Twelve Plus

Šīs grupas palīdz organizēt SPS darbu, saskaņot viedokļus pirms asamblejām un izvirzīt kandidātus amatiem organizācijas struktūrās. Latvija darbojas Twelve Plus grupā.

Parlamentāriešu tiesību un līdzdalības stiprināšana

Kopš 1976. gada Starpparlamentu savienībā darbojas Parlamentāriešu cilvēktiesību komiteja, kas izskata gadījumus, kad tiek pārkāptas vai apdraudētas parlamentāriešu tiesības, piemēram, viņu politiskās darbības dēļ tiek ierobežota vārda brīvība, atņemts mandāts, piemērots apcietinājums vai citas sankcijas.

SPS īpašu uzmanību pievērš plašākai līdzdalībai poli

tikā. Sieviešu parlamentāriešu forums nodrošina sievietēm parlamentārietēm globālu platformu līdzdalībai starptautiskajā lēmumu pieņemšanas procesā un sanāk katras SPS asamblejas laikā. Savukārt Jauno parlamentāriešu forums veicina jauno deputātu iesaisti parlamentu darbā un rūpējas par to, lai organizācijas dienaskārtībā būtu iekļauts arī jauniešu skatījums.

Vērts zināt

	Vēsturiskie faktiSPS izveidota 1889. gadā, laikā, kad vēl nepastāvēja mūsdienās ierastie starptautiskās valdību, parlamentu un parlamentāriešu sadarbības formāti. Latvija Starpparlamentu savienībā bija pārstāvēta no 1923. līdz 1935. gadam; dalība atjaunota 1991. gadā.
	DalībniekiSPS apvieno 183 nacionālos parlamentus un 15 asociētos dalībniekus.
	14. Saeimā SPS Latvijas nacionālās grupas sastāvā ir septiņi Saeimas deputāti.
	Delegācijas veidošanas principsSPS statūti paredz, ka dalībvalstu parlamentu delegāciju sastāvā ir jābūt gan sievietēm, gan vīriešiem, lai dzimumu pārstāvība būtu, cik vien tas iespējams, līdzsvarota. Dalībvalstu parlamenti tiek aicināti delegācijās iekļaut arī jaunos parlamentāriešus.
	VadībaLatvijas nacionālās grupas vadītāja ir Jana Simanovska, viņas vietnieks – Gundars Daudze.