Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!

Augsti godātie Saeimas deputāti!

Ministri, ekselences!

Dāmas un kungi!

Mīļie tautieši!

 

Pirms simt un trim gadiem tika proklamēta mūsu neatkarīgā Latvijas valsts.

Bija noiets ceļš no nacionālās pašapziņas nostiprināšanās Pirmās Atmodas laikā līdz pārliecībai, ko briedināja Otrā Atmoda, – latvieši grib būt brīvi un grib dibināt savu neatkarīgu valsti.

Kā rakstīja Plūdons:

“Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē,

Mēs gribam še paši sev likumus lemt!”

1918. gada 18. novembrī tas notika!

Diemžēl tinte uz konstitucionālo tiesību akta bija tik tikko nožuvusi, kad sākās smagās, sarežģītās Brīvības cīņas jeb Neatkarības karš.

Taču skaidrs bija viens – sava valsts ir jānotur! Bez tā laika valdības politiskās gudrības un dedzības tas nebūtu iespējams.

Neatkarības karš parādīja, ko spēj Latvijas valdība un ko spēj tauta, aizstāvot savu valsti.

Pēc uzvaras Neatkarības karā Latvijā sākās attīstība un izaugsme. Tika pilnveidota valsts uzbūve,

stiprinājās nacionālā pašapziņa, notika darbs pie Satversmes, kas ilga divus gadus un noslēdzās 1922. gadā.

Nākamgad apritēs simt gadi, kopš Satversmes sapulce pieņēma šo mūsu valsts pamatlikumu. Satversme nosaka Latvijas valsts konstitucionālos pamatus. Satversme rakstītā veidā pauž mūsu valsts dibināšanas mērķi un vienošanos par to, kā tauta – vadoties pēc kopīgām virsvērtībām un savstarpējā cieņā – aizsargā un vairo gan kopējo, gan individuālo labumu.

Tajā pašā 1922. gadā Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics liek izsludināt konkursu par Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai veltīta pieminekļa celšanu. Kārļa Zāles pieminekļa projekts, ko vēlāk nodēvēja par Brīvības pieminekli, akmenī iemiesoja Neatkarības kara un valsts attīstības ideālus un mērķus.

Brīvības piemineklī mēs redzam gan tradīcijas un prieku, gan arī cīņas smagumu un upurus. Brīvības piemineklī ir iekodēts gan valsts dibināšanas un Neatkarības kara, gan mūsu Satversmes gars. Māte Latvija paceltās rokās tur mūsu Trīs Zvaigznes.

Tās mums arvien atgādina, ka pašu svarīgāko visos laikos mēs esam varējuši nosargāt tikai vienprātībā un savstarpējā cieņā, cits ar citu, visi kopā.

Liels gandarījums, ka šajā rudenī Brīvības piemineklis uzmirdzēs īpaši skaisti. Paldies par pieminekļa izgaismošanas ideju eksprezidentam Valdim Zatleram, viņa domubiedriem un visiem, kas atbalstīja šo projektu!

 

Mīļie tautieši!

Var jautāt: vai Latvijas politiskā gudrība, tālredzība un dedzība bija palikusi dzīva arī pēc 50 okupācijas gadiem?

Mūsu tautas Trešā Atmoda skaidri apliecina – jā, gudrība un dedzība bija dzīva! Varbūt bija aizlauzti daži mugurkauli. Varbūt nebija tik daudz to, kuri okupācijas gados apzinājās, ka Latvija starptautiskajās tiesībās visus šos gadus ir turpinājusi eksistēt, tomēr Atmodas laikā ikviens Latvijas patriots sajuta – nu ir tas brīdis, kad brīvības portāls atkal atvēries, un jāliek kopā visi prāti, lai atgūtu savu valsti.

Šoreiz “neatkarības karā” galvenās cīņas norisinājās ar juridiskajiem ieročiem.

Augstākā padome ar saviem balsojumiem 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā neatkarības atjaunošanu padarīja par konstitucionālu faktu.

Padomju tiesiskajā domāšanā juridiskajam faktam bija samērā maza nozīme, bet Rietumu tiesiskajā izpratnē – gluži otrādi – tam bija ļoti liela nozīme. To skaidri apzinājās 4. maija Neatkarības deklarācijas autori, īpaši Egils Levits un Romāns Apsītis.

Atmodas līderu, mūsu izcilo juristu un pašas tautas politiskā gudrība un dedzība bija tā, kas Latviju pēc Trešās Atmodas no jauna uzlika atpakaļ uz pasaules kartes. Otrreiz! Pēc 50 gadu pārtraukuma!

 

Godātie Latvijas ļaudis!

Sākumā biežāk, tagad retāk, bet līdzību ar karu piemin arī, runājot par Covid-19 pandēmiju.

Savā ziņā tas tiešām šķiet kā karš, jo vienlaikus nākas cīnīties ar daudzām negācijām. Ar pašu slimību, ar cilvēku nevēlēšanos ievērot ierobežojumus. Nākas cīnīties pret dezinformāciju, sazvērestības teorijām un ļaunprātīgām viltus ziņām.

Gluži kā 18. gadsimta nogalē, kad nācās izmantot sava veida propagandu, lai pārliecinātu cilvēkus potēties pret bakām, tagad nākas visdažādākajos veidos stāstīt un pārliecināt, kādēļ jāvakcinējas pret Covid-19.

Ārsti par to saka: “Mēs esam šajā karā nevis lai nogalinātu, bet lai izglābtu dzīvības!” Un dzīvību var glābt tik vienkārši – ar vakcīnu. Lūdzu, vakcinējieties, kas vēl nav paguvuši to izdarīt.

Izsaku visdziļāko cieņu un pateicību mūsu mediķiem, kuri strādā pandēmijas frontes pirmajās līnijās, dienu un nakti cīnoties par cilvēku dzīvību.

Neraugoties uz vislielāko apdraudējumu – un tas ir dzīvības apdraudējums –, pandēmija uzkarsē arī politiskos procesus.

Pandēmija saasinājusi attiecības starp atsevišķām sabiedrības grupām un valsti. Iedzīvotāji visā Eiropā dusmojas uz savām valdībām.

Valdības tiek vainotas par neizlēmību, par stingrību, par ierobežojumiem, par to trūkumu, par prasību vakcinēties, par vakcīnu pieejamību, par nepieciešamību testēties. Traģiski, ka melu un dezinformācijas dēļ joprojām mirst cilvēki.

Cilvēciski šī pandēmija ir nepieredzēts pārbaudījums mums pašiem, mūsu bērniem, mūsu vecākiem un vecvecākiem. Tā pārbauda mūsu sabiedrības spēju sadarboties, paļauties citam uz citu. Tā pārbauda mūsu veselo saprātu un spēju kritiski domāt. Tā pārbauda mūsu sabiedrības briedumu.

 

Šī pandēmija agri vai vēlu beigsies – bet Latvija paliks.

Svarīgi, lai karš pret pandēmiju neatgriezeniski nepārvērstos cīņā starp mums pašiem, sašķeltībā un neiecietībā. Jā, ir lietas, kuras mēs nevaram paredzēt un kontrolēt. Taču tikai mūsu ziņā ir tas, ar kādu attieksmi mēs šajā laikā turpinām dzīvot un sadzīvot ar apkārtējiem. Ieklausīšanos un cieņu pelnījis ikviens.

Ja šķiet, ka sabiedrībā irst kādas saites, kuras parasti bijušas stipras un kuras tik skaisti sajutām vēl pavisam nesen – mūsu valsts simtgadē –, tad mums ir jādomā, kā šīs saites atjaunot un stiprināt. Būsim gudri, stiprināsim, nevis vājināsim cits citu!

 

Godātie Latvijas patrioti! Latvijas sabiedrotie!

Pašlaik risinās vēl nepieredzētas hibrīdoperācijas pie Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas Polijā, ko apzināti veic Baltkrievijas režīms, cenšoties iepludināt Eiropas Savienībā tūkstošiem migrantu. Provokācijas vērstas arī pret Latviju un Lietuvu.

Mūsu pienākums ir sargāt mūsu zemi, un mēs pildām šo pienākumu.

Vairākās Latvijas pierobežas pašvaldībās ir izsludināta ārkārtējā situācija, ir nodrošināts ekipējums, ievērojami palielināti Latvijas un Baltkrievijas robežas apsardzībai paredzētie resursi. Palīgā robežsargiem devušies arī citi dienesti – policija, Zemessardze, bruņoto spēku karavīri. Notiek mūsu dienestu un ministriju koordinācija visaugstākajā līmenī, un šī koordinācija ir izstrādāta līdz sīkākajām detaļām.

Par situāciju mēs nemitīgi informējam arī savus starptautiskos partnerus. Mūsu pienākums ir skaidrot situāciju, un viņu izpratne par situācijas nopietnību pieaug. Varu apgalvot, ka mums ir uzticami partneri gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Situāciju pie Baltkrievijas robežas Baltijas valstis risina lielā vienprātībā, atbalstot Poliju. Darbs notiek vienlaikus vairākos politiskos līmeņos – šonedēļ tikās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valsts prezidenti, un šai apspriedei pievienojās arī Polijas prezidents.

Ciešā dialogā ir Baltijas valstu un Polijas parlamentārieši. Intensīvs darbs notiek premjerministru, ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru līmenī.

Mēs zinām – katra valsts sākas ar robežu. Sargāt savu robežu – tā ir augstākā prioritāte! Šobrīd mūsu atbildība ir vēl lielāka, jo mēs sargājam ne tikai savas valsts, bet arī Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu! Esmu pārliecināta, ka saņemsim starptautisku finansiālu atbalstu mūsu robežas stiprināšanai.

Eiropas sadarbība sakņojas cieņā pret demokrātiskajām vērtībām. Mums jāturpina atbalstīt Baltkrievijas demokrātisko opozīciju, kura sastopas ar aizvien brutālāku vajāšanu un apspiešanu savā dzimtenē.

Kaut arī situācija Baltkrievijā var šķist bezcerīga un jebkādas pārmaiņas – neiespējamas, atminēsimies mūsu pašu nacionālo pretestības kustību PSRS okupācijas tumšākajos gados un tās simbolu Gunāru Astru. Tāpat kā Gunārs Astra tolaik, baltkrievu brīvības cīnītāji šobrīd drosmīgi iestājas par taisnīgumu un tic, ka šis laiks Baltkrievijā pāries kā ļauns murgs.

 

Šogad svinam mūsu Zemessardzes 30. gadadienu. Zemessardze turpina attīstīties. Latvijas zemessargi, jaunsargi ir cienīgi Lāčplēša gara mantinieki un nesēji nākamajām paaudzēm!

Valsts svētkos īpaši pateicos robežsargiem, zemessargiem, karavīriem, kuri sargā mūsu valsti un – pašlaik jo sevišķi – Eiropas Savienības un NATO austrumu robežu.

Drošības vide Baltijas reģionā, Eiropā un pasaulē mainās.

Diemžēl joprojām turpinās Krievijas īstenotā Krimas okupācija. Regulāri tiek pārkāpts pamiers, spindz šāvieni Ukrainas austrumos. Ir izskanējis ASV brīdinājums Eiropas partneriem par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā Lukašenko īstenotās migrācijas krīzes laikā.

Ir būtiski, ka NATO veiksmīgi un operatīvi pielāgojas mainīgajai drošības videi.

Pavisam drīz, 30. novembrī un 1. decembrī, Latvijā pirmo reizi notiks NATO ārlietu ministru sanāksme. Līdzās aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai Rīgas sanāksmē NATO sabiedrotie apspriedīs sadarbību ar partneriem un Eiropas Savienību, kā arī sāks diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju. Nozīmīgs notikums mūsu galvaspilsētā!

Mēs ar pateicību un atzinīgi novērtējam sabiedroto ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kā arī Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Mums ir jādara viss, lai turpinātu sekmēt spēcīgu NATO kolektīvās aizsardzības klātbūtni reģionā un atturēšanas politiku, tā stiprinot mūsu reģiona drošību.

Latvija ar ļoti lielu atzinību novērtē ASV nemainīgo atbalstu Baltijas drošībai un aizsardzībai! Mēs aicinām ASV pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs.

 

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Ikvienu interesē savas valsts tautsaimniecības attīstība.

Pēc Latvijas Bankas secinājumiem, šajā gadā atsevišķās tautsaimniecības nozarēs ir panākta strauja izaugsme, kas ļāvusi Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozi 2021. gadam paaugstināt līdz 5,3 procentiem. Tās ir labas ziņas!

Neraugoties uz labajām prognozēm, Latvija ekonomikā tomēr atpaliek no mūsu kaimiņiem Baltijā. Nodarbinātības politika, mērķtiecīgas strukturālās reformas, arī ražošanas attīstība ļautu Latvijai mainīt vietu šajā trijotnē, kur jau piecpadsmit gadus diemžēl esam trešie.

Uzdevums strādāt tautsaimniecības attīstības labā nekad neaprobežojas ar konkrētas valdības pilnvaru termiņu. Tas ir valsts ilgtspējas jautājums.

Šis rudens nācis arī ar satraucošu situāciju – pasaules biržās noticis energoresursu cenas pieaugums. Pozitīvi vērtējami Ekonomikas ministrijas rastie risinājumi iedzīvotāju atbalstīšanai – atbalsta apjoms tiks palielināts aizsargātajiem lietotājiem, daudzbērnu ģimenēm un citiem.

Tāpat jau no 2022. gada 1. janvāra ikviens iedzīvotājs savā maciņā, cerams, sataustīs un sajutīs to, ko nozīmē neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, bet no 1. jūlija – līdz 500 eiro.

 

Godātie kolēģi, Saeimas deputāti!

Šis ir pēdējais 18. novembris, mūsu valsts dzimšanas diena, kuru mēs sagaidām kopā kā 13. Saeima. Līdz 14. Saeimas vēlēšanām atlicis mazāk nekā gads. Mums jāapkopo padarītais un vēl ir laiks pabeigt iecerētos, bet vēl nepaveiktos darbus.

Arī Saeimas darbu ir ietekmējusi pandēmija: vairākkārt no klātienes darba mēs esam pārgājuši uz attālinātu darbu, esam daudz laika veltījuši Covid-19 situācijas risinājumiem.

Tomēr jāatzīst, ka lielāka cieņa pret Saeimu un saviem kolēģiem parlamentā no vairāku deputātu puses būtu nākusi tikai par labu. Tāpat kā atklātība un gatavība atzīt kļūdas būtu labāk palīdzējusi radīt uzticēšanās gaisotni politiķu un sabiedrības starpā. Spēja atklāti atzīt savas kļūdas, piedāvāt jaunus risinājumus ir politiskā brieduma un spēka pazīme.

Kad apkārtējā pasaule kļūst arvien neparedzamāka un nedrošāka, tad spēks ir jāmeklē pašiem sevī. Atgriežoties pie savām saknēm un spēka avotiem, mēs neļausim mūsu identitāti noteikt ārējiem apstākļiem. Neviens jau nav teicis, ka valsts celšanas darbu raksturo tikai nepārtraukta izaugsme. Reizēm izaicinājumi mūsu priekšā ir daudz lielāki, nekā šķietami varam nest. Labos laikus bieži nomaina skarbāki periodi.

Nākamgad apritēs simts gadi kopš pirmā Saeimas sasaukuma darba uzsākšanas.

Mūsu demokrātijas vēsture ir bijusi salīdzinoši īsa, tomēr demokrātijas principi un parlamentārisma gars ir ielikti mūsu valsts pamatos. Stiprināsim tos ar cieņpilnu attieksmi citam pret citu un sabiedrību!

 

Mīļie tautieši!

Vēsture liecina – uzticība Latvijas valstij un savai tautai, kad atbalstām cits citu kāda liela mērķa vārdā, ļāvusi pārvarēt vissmagākos laikus. Šī pārliecība un ticība nekad mūs nav pievīlusi. Tā devusi mums viedumu, tālredzību un degsmi, kas izšķirošos brīžos vienmēr likta lietā.

Saules mūžu Latvijai! Dievs, svētī Latviju!