Ir īstais brīdis parlamentāriešiem aktīvāk iesaistīties Trīs jūru iniciatīvas veidošanā, lai attīstītu Baltijas, Adrijas un Melnās jūras reģiona savienojamību. Parlamentu iesaiste sekmētu šīs reģionālās sadarbības platformas ilgtspējību, īstenojot transporta, enerģijas un digitālās komunikācijas infrastruktūras projektus, ceturtdien, 3.jūnijā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, attālināti piedaloties pirmajā Trīs jūru iniciatīvas parlamentārajā forumā.
Šai reģionālās sadarbības platformai ir jādod konkrēti ieguvumi iedzīvotājiem. Tai ir jādarbojas papildinoši ar reģionā pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) sadarbības instrumentiem un tās īstenošanā ir būtiska aktīva Vācijas, Eiropas Komisijas un starptautisko finanšu institūciju iesaiste. Tāpat Trīs jūru iniciatīva paver plašākas iespējas sekmēt transatlantisko politisko dialogu un padziļināt ekonomisko sadarbību ar ASV, uzsvēra I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka liela mēroga stratēģisko projektu īstenošanai enerģijas, transporta un digitālās komunikācijas sektoros nepieciešama stingra politiskā griba un atvērts dialogs ar privāto sektoru. Izveidotais Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fonds var kalpot par elastīgu papildu instrumentu nozīmīgu infrastruktūras projektu attīstīšanai reģionā.
Trīs jūru iniciatīva ir reģiona valstu prezidentu ierosināta ekonomiskās sadarbības platforma, kas dibināta 2016.gadā. Tās ekonomisko dimensiju veido Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fonds. Iniciatīvā piedalās 12 ES valstis, kuras ģeogrāfiski atrodas reģionā starp Baltijas, Adrijas un Melno jūru – Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Kopš 2016.gada katru gadu notiek Trīs jūru iniciatīvas samits vienā no dalībvalstīm.
Pirmo Trīs jūru iniciatīvas parlamentāro forumu organizē Igaunija, lai aktīvāk iesaistītu reģiona valstu parlamentus šīs iniciatīvas īstenošanā.
Saeimas Preses dienests