Latvijas Republikas 8.Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2006.gada 8.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, mūs uzrunās Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bēla.
(Aplausi.)
M.Fišere Bēla.
Godātie deputāti!
Esmu patiešām ļoti pagodināta par iespēju uzrunāt Saeimu. Es vienmēr jūtu vēstures elpu, runājot kādas valsts parlamentā. Un, protams, tāda pati sajūta man ir arī šodien un šeit, Latvijā, - valstī, kuras bagātajā un notikumiem pilnajā pagātnē ir bijis tik daudz cīņu un uzvaru.
Kurš gan pirms 25 gadiem varēja paredzēt, ka pavisam drīz Latvijā atkal būs suverēni ievēlēts parlaments? Kurš gan varēja prognozēt, ka šis parlaments pēc savas gribas uzaicinās viesus, kā šobrīd mani, ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Rietumeiropas? Vēl vairāk: kurš gan būtu uzdrošinājies paust cerību, ka jau tik drīz, tūlīt pēc gadsimtu mijas, Latvija kļūs par pilntiesīgu un cienījamu Eiropas Savienības dalībvalsti? Reizēm vēsture var virzīties uz priekšu ļoti strauji.
Taču, lai gan mums allaž jāatceras, no kurienes mēs nākam, tikpat svarīgi ir apzināties, kurp ejam.
Es redzu, ka Latvija šobrīd nopietni apsver, ko tā kā dalībvalsts var iegūt no Eiropas Savienības, tieši tāpat kā Eiropas Savienība kopumā apsver daudzus sava turpmākā darba aspektus.
Šīm vispārīga rakstura diskusijām vēršoties plašumā, mums vienmēr jāpatur prātā atsevišķu nozaru politikas mērķi. Un šodien es jums varu apgalvot, ka skaidri saskatu politikas perspektīvu tajās jomās, par kurām esmu atbildīga, - lauksaimniecībā un lauku attīstībā.
Tātad - kāds ir mūsu attīstības virziens? Tas ir šāds: mēs cenšamies dot mūsu zemniekiem un lauku reģioniem to, kas vajadzīgs, lai tie varētu sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu Eiropas Savienībā, nodrošinot savu uzņēmumu konkurētspēju, rūpējoties par dabu, stiprinot savu potenciālu.
Nepārtrauktās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas lielā mērā veicina šo mērķu sasniegšanu.
Kopējā lauksaimniecības politika strauji mainās. Tā mainās strauji! 2003.gadā lauksaimniecības ministri vienojās par to, ka lielākajai daļai tiešo maksājumu, ko saņem Eiropas Savienības zemnieki, vairs nevajadzētu būt atkarīgai no produkcijas. Šāda pieeja ļautu zemniekiem izdarīt savu izvēli atbilstoši tirgus pieprasījumam, nevis dažnedažādi kombinēt piedāvātās subsīdijas no Eiropas Savienības.
Jaunā veida tiešie maksājumi mudina zemniekus kļūt par labiem savas zemes saimniekiem, jo viņi saņem naudu vienīgi tad, ja respektē vides aizsardzības, mājdzīvnieku labturības un sabiedrības veselības standartus.
Šīs pārmaiņas, kas ir saistībā ar 2003.gada lēmumu, vēl joprojām nav ieviesušās.
Saskaņā ar šo vienošanos Komisija stingri izvērtēs reformētās kopējās lauksaimniecības politikas izpildi 2007.-2008.gadā; to es dažkārt saucu par “kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi”.
Ļaujiet man izskaidrot šo “veselības pārbaužu” mērķus. Mēs noteikti kaut ko koriģēsim, ja būs nepieciešams, un es domāju, ka šī izmainītā politika darbosies tā, kā tai pienākas. Es nedomāju, ka tas būs saistīts ar kaut kādām tālākām fundamentālām pārmaiņām.
Ņemot vērā to, ka 2008./2009.gada budžets tiks pārskatīts, mums vajadzēs ietaupīt kopējai lauksaimniecības politikai atvēlētos līdzekļus. Tomēr tas nekādā ziņā nav mans mērķis turpmākajiem gadiem. Kā jau minēju, vēlos, lai tiktu īstenota mūsu zemniekiem un lauku iedzīvotājiem izdevīga politika. Un es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu iespējama prognozējamība mūsu sabiedrībā.
Īstenodami 2003.gadā aizsāktās vispārējās reformas, mēs vienlaikus paplašinām reformu procesu aizvien jaunos lauksaimniecības sektoros.
Viens no sektoriem, par kuriem Eiropas Savienība nesen pieņēma būtiskus lēmumus, ir cukura rūpniecība: ir nolemts reformēt cukura rūpniecību.
Šos lēmumus pieņemt bija grūti. Komisija apzinājās savu priekšlikumu īstenošanas sekas. Proti, dažās dalībvalstīs nāksies sašaurināt cukura ražošanu un tādējādi tiks zaudētas darba vietas.
Taču, ja mēs iesakām stingras “zāles”, stingrus līdzekļus, tas ir tāpēc, ka cukura rūpniecības sektors bija apdraudēts: piedāvājums un pieprasījums nākamajos gados nebūtu līdzsvarots, un tas novestu pie sabrukuma. Ja mēs neko nedarītu, tad tiešām būtu gaidāms pilnīgs sabrukums.
Uzskatu, ka dokumentu pakete, par kuru mēs galu galā vienojāmies, paredz godīgu līdzsvaru: kompensācijas zemniekiem, arī cukura ražotājiem, kuri paliek šajā nozarē, un vienlaikus daudzas iespējas veicināt restrukturizācijas procesu vietās, kur cukura ražotnes vairs nebūs dzīvotspējīgas.
Es gribu atkal uzsvērt, ka būs paredzētas kompensācijas 60 procentu vai 70 procentu apjomā. Dažkārt šie skaitļi it kā pazūd no diskusijām. Zinu, ka Latvijas cukura rūpniecība šajā situācijā ir apdraudēta, un mēs esam saņēmuši konkrētus jautājumus par to, ko darīt tālāk. Mēs cītīgi strādājam, lai sagatavotu pienācīgas atbildes.
Citi reformējamie sektori ir vīna rūpniecība, augļu un dārzeņu audzēšana. Šajos sektoros, ciktāl tas iespējams, pārmaiņas varētu būt atbilstošas vispārējām pēdējos gados ieviestajām reformām.
No otras puses, Komisija nerīkojas dogmatiski. Kamēr šiem sektoriem būs tikai tiem vien raksturīgas problēmas, mēs meklēsim specifiskus risinājumus.
Piemēram, runājot par pirmo “pīlāru”, kas ir saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu, jāteic, ka lauku reģionu stāvoklis nav vienīgais jautājums. Un tāpēc mēs runājam arī par otro “pīlāru”, kas ir lauku attīstības politika. Tas kļūst arvien nozīmīgāks.
Mēs jau daudz ko esam paveikuši, lai nodrošinātu lauku attīstības politikas efektivitāti Eiropas Savienības vidējā termiņa budžeta periodā - no 2007.gada līdz 2013.gadam.
Ir pieņemti jauni noteikumi, kas ievērojami paplašina to lauku projektu klāstu, kuru īstenošanai dalībvalstis var saņemt Eiropas Savienības finansējumu. Šie noteikumi atvēl dalībvalstīm lielu brīvību, taču nodrošina līdzsvaru starp dažādiem mērķiem - vai tā būtu konkurētspējas paaugstināšana, vides aizsardzība, diversifikācija vai dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos.
Mēs arī zinām, cik daudz naudas mums paliek pēc karstām debatēm. Tās ir mazāk (es to neslēpju - mazāk!), nekā Komisija vēlētos. Mēs ierosinājām noteikt lauksaimniecības budžetu 89 miljardu eiro apmērā laika periodam no 2007.gada līdz 2013.gadam, taču Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments vienojās, ka tas būs nedaudz mazāks par 70 miljardiem eiro.
Un beidzot, priekšsēdētājas kundze, neņemot vērā, kāds ir Eiropas Savienības lauku attīstības temps, es gribētu pasacīt dažus vārdus par Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO).
Nav noslēpums, ka mēs esam nonākuši strupceļā. Sarunās ir sasniegts tikai niecīgs progress. Līdz pat aprīļa beigām mums neizdevās panākt vispārīgu vienošanos. Jāteic, ka ASV valdība drīz zaudēs savu autoritāti ātru sarunu vešanā.
Plānotajai ministru sanāksmei, kura notiks šā mēneša beigās, būs izšķiroša nozīme.
Varu jums apliecināt, ka kopā ar savu kolēģi Pīteru Mandelsonu mēs veltīsim visus spēkus tam, lai sarunas būtu rezultatīvas. Mēs vēl varam izdarīt dažus grozījumus savos priekšlikumos attiecībā uz lauksaimniecību, lai sarunas ritētu raitāk.
Tomēr no saviem pamatprincipiem un prasībām mēs neatkāpsimies visu sarunu laiku.
Mēs nenodosim Eiropas Savienības zemniekus. Lai pārējās PTO dalībvalstis necer, ka mūsu jaunais piedāvājums ievērojami atšķirsies no tā, kuru jau esam nolikuši uz galda! Tas bija pagājušā gada 28.oktobrī.
Jebkuram galīgajam līgumam jābūt līdzsvarotam. Lauksaimniecībai veltītajā sarunu sadaļā ir jāiedibina līdzsvars, un mūsu tirdzniecības partneru koncesijām jābūt tādām pašām kā mūsu koncesijām; visiem šiem “pīlāriem” jābūt saskaņotiem. Un jābūt arī patiesai vēlmei samazināt rūpniecības preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeras. Tam jābūt ne tikai uz papīra vien.
Priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ar šo es noslēdzu savu skaidrojumu par Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības politikas virzieniem.
Ceru uzklausīt jūsu viedokļus... Šis būs katrā ziņā ļoti saviļņojošs brīdis, tomēr ceru dzirdēt no jums atklātus viedokļus.
Paldies.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Turpināsim izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par grozījumiem Saeimas 8.jūnija sēdes darba kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Zaķa, Kantānes un Reira lūgumu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā, kurā paredzēti Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.
Neviens no deputātiem nevēlas runāt ne “par”, ne “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šāda grozījuma izdarīšanu sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 31. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Šadurska, Grīnblata, Estas, Vasaraudzes un citu deputātu iesniegumu - lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā un izskatīt kā pirmos visus 7.jūnija sēdē iekļautos, bet neizskatītos likumprojektus.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad, kolēģi, mēs sākam izskatīt visus tos jautājumus, kas netika izskatīti vakardienas sēdē.
Lūdzu, tūdaļ sameklēsim attiecīgos dokumentus un sāksim darbu!
Godātie kolēģi! Sākam ar likumprojektu “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” un atbalstījusi pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Pašreiz mēs izskatām projektus speciālajiem likumiem par tradicionālajām konfesijām, kurus pirms pāris nedēļām nodevām izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Komisija tos ir izskatījusi un atbalstījusi pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Es vēlos šodien personīgi pateikt kolēģiem deputātiem, ka no visu šo likumprojektu tapšanā iesaistīto Baznīcu vadītāju puses ir izteikta pateicība Saeimas deputātiem par politisko drosmi un gribu pēc 15 neatkarībā nodzīvotiem gadiem beidzot uzņemties atbildību - sakārtot Baznīcas un valsts attiecības.
Latvija ir kristīga zeme, jo, pēc statistikas datiem, par kristiešiem sevi dēvē 90 procentu mūsu valsts iedzīvotāju. Viņi savā dzīvē cenšas vadīties pēc Dieva dotajiem norādījumiem, kas ir pamatoti Svētajos Rakstos jeb Bībelē.
Tas, ka viena no Saeimā pārstāvētajām partijām savu darbību uzsāka ar zvēresta došanu baznīcā, bet cita sevi apliecina par konservatīvu, uz kristīgajām vērtībām balstītu partiju, bet vēl citas gadiem ilgi aktīvi iestājas par vienas no Latvijā vecākajām kristīgajām konfesijām - pareizticības - tiesībām svinēt savas Baznīcas svētkus pēc tās gadsimtiem ilgi koptām parašām, liecina, ka - pretēji sabiedrībā kultivētajam viedoklim - Dieva gars tomēr darbojas šajos tautas priekšstāvjos.
Šodien ir vēsturiska diena, jo mēs šodien uzsākam atjaunot vēsturisko taisnīgumu un tiesisko pēctecību, ko 1940.gadā vardarbīgi pārrāva bezdievīgi sātaniskā vara, kas ne tikai Baznīcas pārstāvjus, bet arī visu Latvijas sabiedrību “atbrīvoja” no visām iespējamām pamatbrīvībām un tiesībām, ar dzelžainu dūri un ar varu mūsu senčus iedzīdama komunistiskajā “paradīzē”.
Diemžēl jāsecina, ka arī šodien mums nākas saskarties ar 50 gadus ilgās intensīvās komunistiskās smadzeņu skalošanas sekām - bezdievību, mankurtismu, patriotisma trūkumu, sevis paša un savas valsts noniecināšanu. Šo sarakstu mēs varētu vēl ilgi turpināt, bet secinājums ir viens: mums nepietiek ar fizisko brīvību, kas ar Dieva palīdzību ir atgūta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Mums pašiem ir jāmainās un ir jāatjaunojas Dieva tēlā un līdzībā.
Jātop par garīgi brīviem cilvēkiem, kuru galvenais mērķis ir kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem.
Šo uzdevumu sekmīgi ir pildījušas mūsu tradicionālās kristīgās konfesijas, gan dodot garīgo patvērumu patiesības un taisnības dēļ vajātajiem, gan dodot gara gaismu un rādot pareizo ceļa virzienu komunistiskās ideoloģijas nomaldinātajiem, apdullinātajiem un apmulsušajiem cilvēkiem. Kā pamatoti ir norādījuši daudzi Saeimas deputāti, mēs šodien esam parādā tradicionālajām kristīgajām konfesijām un vēlamies nolīdzināt šo parādu.
Godātie kolēģi! Runājot par valsts un Baznīcas attiecībām, pirms vairāk nekā nedēļas mūsu Valsts prezidente precīzi norādīja: lai gan valstij un Baznīcai ir atšķirīgs statuss, funkcijas un uzdevumi, abu divu institūciju augstākais darbības mērķis ir lielā mērā kopējs - strādāt ar domu, lai ikviens valsts iedzīvotājs dzīvotu labklājībā, mierā un saskaņā ar savu pārliecību.
Tāpēc es aicinu godātos kolēģus debatēs atturēties no nepārdomātiem izteikumiem par reliģiskajām organizācijām, jo tie ne tikai nevairos Saeimas deputātu prestižu, bet veicinās jauna veida nesaskaņas jau tā sašķeltajā sabiedrībā, kas šķeļas pēc nacionālās piederības, pēc seksuālās orientācijas un tagad vēl, Dievs pasarg’, arī pēc reliģiskās piederības.
Neapšaubāmi, šajos likumprojektos vēl ir daudzas neprecizitātes un nepilnības, kuras mums būs jānovērš, veicot otro un trešo lasījumu. Taču kopumā Latvijas Pirmā partija atbalsta šā likumprojekta un arī pārējo likumprojektu par tradicionālajām konfesijām pieņemšanu pirmajā lasījumā, un aicinu arī kolēģus darīt to pašu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu paketi, kas attiecas uz reliģiskajām organizācijām, es gribētu vērst uzmanību uz vienu aktuālu jautājumu. It īpaši Segliņa kunga uzmanību, kurš acīmredzot strādās ar šiem likumprojektiem Juridiskajā komisijā. Šeit ir ieviesusies viena ārkārtīgi nedemokrātiska forma, un šī forma ir saistīta ar sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu ar likumu un arī tā atņemšanu ar likumu.
Konfesijas faktiski ir biedru organizācijas, un katrai no tām ir jāparāda, kāds ir to sabiedriskais labums, kādā virzienā tās strādās. Sabiedriskā labuma organizāciju likums paredz, kādā veidā komisija piešķir šo statusu un kādā veidā to atņem.
Mums šonedēļ Saeimā bija tikšanās ar šīs komisijas vadību, kura mums parādīja, ka faktiski viena no lielākajām problēmām attiecībā uz sabiedriskā labuma izpratni ir tieši reliģiskajām organizācijām, konkrēti ar šo nodokļu nomaksu un ar atskaišu sistēmu.
Tā ka es vēlu jums veiksmi darbā un tajā pašā laikā lūdzu šo nedemokrātisko formu tomēr pietiekami plaši izdiskutēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un to atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums” un to atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” un to atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” pirmajā lasījumā un to atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” un to atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par vides aizsardzību””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums likumā “Par vides aizsardzību”” otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš -13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamā sēdes vadītāja un godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (reģistrācijas Nr.1557). Otrais lasījums. Tātad mums otrajā lasījumā ir jāizskata diezgan daudz priekšlikumu.
Tā. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Ziedone-Kantāne. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Ziedone-Kantāne. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Ziedone-Kantāne. 4. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir redzama pašā tekstā. Es izlasīšu: “Profesionālās izglītības programmā var paredzēt no valsts arodizglītības standartā vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktā valodu lietojuma atšķirīgus noteikumus, ja šo noteikumu mērķis ir bezdarba profilakse un samazināšana pie mazākumtautībām piederošo personu vidū.”
Tas nav pieprasījums atcelt izglītības reformu. Tas ir pieprasījums skatīties faktiem acīs, jo jūs jau tos zināt. Jūs no mūsu frakcijas jau saņēmāt ziņas par to, ka krievu valodā runājošo vidē bezdarba līmenis ir par 30 procentiem augstāks nekā starp latviešiem, un šī tendence eksistē jau desmit gadus.
Ja mēs neveiksim pasākumus, lai steidzīgi likvidētu šo tendenci, tad mēs pārkāpsim Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību pat ar visām tām atrunām, ar kurām mēs to ratificējām pērnā gada maijā.
Vēl varētu piebilst arī to, ka profesionālā izglītība krievu valodā strauji samazinās. Pēdējos desmit gados krievu valodā runājošo cilvēku profesionālā apmācība savā dzimtajā valodā ir samazinājusies no 35 procentiem līdz 5 procentiem - tātad septiņas reizes!
Cienījamās dāmas un kungi! Ko tas nozīmē? Jau sen vajag likvidēt šo tendenci, kas sašķeļ sabiedrību un samazina Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā.
Es aicinu sākt no pirmā soļa un atbalstīt ļoti miermīlīgo PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie deputāti! Gribētu piedāvāt citu interpretāciju Vladimira Buzajeva minētajām procentuālajām atšķirībām latviešu un mazākumtautību bezdarbnieku vidē, kā arī pilnīgi citu risinājumu šai objektīvi pastāvošajai problēmai.
Es ceru, neviens neatzīs to, ka starp latviešiem un citu tautību pārstāvjiem pastāvētu būtiskas atšķirības kognitīvo spēju jomā un spējā apgūt profesiju. Līdz ar to secinājums ir ļoti vienkāršs: šā bezdarba iemesls ir tieši arī valsts valodas nezināšana, kas neļauj būt konkurētspējīgam darba tirgū.
Un tāpēc es piedāvāju pilnīgi pretēju risinājumu: bezdarbnieku pārkvalifikācijai ir jānotiek valsts valodā, lai līdz ar to (tieši tāpat kā īstenojot bilingvālās izglītības programmas) tiktu panākti divi mērķi: pirmkārt, tiktu apgūta profesija un, otrkārt, tiktu apgūtas darba tirgum tik nepieciešamās valodas prasmes.
Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt Vladimira Buzajeva priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un daļēji iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu.
A.Ziedone-Kantāne. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atbalstīts.
A.Ziedone-Kantāne. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. 9. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Ziedone-Kantāne. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Ziedone-Kantāne. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 20. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Precizēsim - tas ir iekļauts 22.priekšlikumā.
A.Ziedone-Kantāne. Jā, 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Ziedone-Kantāne. 22.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Ziedone-Kantāne. 23. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikums, kas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
A.Ziedone-Kantāne. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Ziedone-Kantāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 15.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
A.Ziedone-Kantāne. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” ir iesniegts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un mēs to izskatījām.
Likumprojektā ietvertais grozījums paredz novērst nevienlīdzīgos apstākļus Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu specializētā valsts civildienesta ierēdņu vidū un paredz iespēju, kā tas jau šobrīd ir attiecībā uz Drošības policijas, Valsts policijas un Valsts robežsardzes specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, - izmaksāt atvaļinājuma pabalstu par 2003. un 2004.gadu arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā valsts civildienesta ierēdņiem.
Komisija savā 17.maija sēdē apsprieda likumprojektu, konceptuāli atbalstīja to pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs. Likumprojektu otrajā lasījumā varētu izskatīt 15.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs, likumprojekta izskatīšana - 15.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs 5922. Ministru kabinets grozījumus likumā ir sagatavojis sakarā ar to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos spēku ir zaudējuši Vides aizsardzības komitejas rīkojumi un ir nepieciešams neliels redakcionāls grozījums.
Komisija izskatīja likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu... Diemžēl, kolēģi, ir radusies neliela kļūda... Komisija nav lēmusi par šā konkrētā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Līdz ar to mēs varam balsot vienīgi par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
A.Seile. Atvainojos! Tātad balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo komisija likumprojektu ir izskatījusi un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Radusies kāda tehniska aizkavēšanās... Lūdzu, atkārtosim balsošanu! Paldies... Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A.Seile. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13.jūniju.
Sēdes vadītāja. 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Godātie deputāti! Komisija ir izskatījusi likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Seile. Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzam atbalstu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 12.jūnijs, likumprojekta izskatīšana - 15.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 12.jūnijs, likumprojekta izskatīšana - 15.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”. Likumprojekts nāk kopā ar paketi par intelektuālā īpašuma aizsardzību. Tas ir tātad viens no šiem likumprojektiem. Lielākā daļa šo likumprojektu ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet viens ir arī pie mums.
Likumprojekts ir par patentu aizsardzību. Komisija likumprojektu izskatīja un sakarā ar to, ka visa šī likumprojektu pakete ir steidzama, atzina arī šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Dz.Zaķis. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs, un likumprojektu izskatīsim 22.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs, likumprojekta izskatīšana - 22.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Ē.Zunda. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 10.30, un izskatīt likumprojektu šodienas sēdē pulksten 13.30.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šodien pulksten 10.30, un likumprojekta izskatīšana - šīsdienas sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Ē.Zunda. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus vakardienas sēdē neizskatītos jautājumus.
Sākam izskatīt Saeimas Prezidija ziņojumus.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pauļa Kļaviņa, Lienes Liepiņas, Kārļa Šadurska, Gunta Bērziņa un Ulda Mārtiņa Klausa iesniegto likumprojektu “Par bijušo Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas biedru publiskošanas kārtību” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vēlas runāt “pret”... Vēlas runāt “par”? Vienu mirkli!
Deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “par”.
J.Dobelis (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Kā jūs man šitā publiski!... “Par”.
Cienītie kolēģi! Redziet, vakar mēs te tā nopietni un sirsnīgi runājām par viena saraksta publicēšanu un šodien tikpat mierīgi varam runāt par cita saraksta publicēšanu. Tā jau nav nekāda problēma. Šie saraksti viens otru neizslēdz, varbūt papildina viens otru. Tā ir vēsturiskā patiesība, par kuru jūs vakar negribējāt šeit runāt. Ņaudējāt un dziedājāt nepatīkamos toņos.
Bet es, būdams draudzīgi noskaņots kolēģis, jums pasaku, ka atbalstīšu šā likumprojekta nodošanu komisijām. Neredzu nekādas problēmas. Un, lai es smeltos spēkus šai iedvesmai, es šorīt agri no rīta pārlasīju dažus savus dokumentus, kurus man savā laikā izsniedza Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs par to, ka es esmu nejauks PSRS iekārtas grāvējs un latviešu nacionālists. Un tāds es arī esmu un būšu visu laiku tāds! Es iestāšos par to, lai vienmēr uzrāda vēsturisko patiesību.
Es atceros arī 1985.gada 3.janvāri, kad dūšīgi čekisti - kādi astoņi gabali, daudzu tautību bērni - kratīja manu dzīvokli manu nepilngadīgo bērnu acu priekšā un draudēja man ar visu ko. Vai jūs domājat, ka es to aizmirsīšu varbūt? Un te vēl daži mērkaķi ņirgājas par Latviju un turpina ņirgāties. Bet nu - mērkaķis ir mērkaķis...
Redziet, tātad es varu tikai vēl vienu reizi uzsvērt, ka jebkura informācija ir vajadzīga, un tā ir svarīga. Bet jautājums ir tāds: ar kādu nolūku to dod? Kam tā kalpo? Vai kāds to izmanto? Vai kāds vēlas noskaidrot objektīvo patiesību? Un tikai tā! To, kas kuru komandēja, to mēs jau sen esam uzzinājuši un jau sen esam sapratuši. Par to nav runa!
Bet tad jūs paskatieties sev apkārt un atcerieties visādas draudzības biedrības ar ārzemju latviešiem, atcerieties tos, kuri varēja te, Latvijā, braukāt 60. un 70.gados pa visu valsti, un atcerieties tos, kuri varēja braukt tikai uz Siguldu un uz Jūrmalu! Tad nu atcerieties, lūdzu, visu to, ja jūs tiešām cīnāties par vēsturisko patiesību!
Un tur jau ir tas pamatjautājums: ko dara ar to informāciju, kuru izpauž? Cik veikli vai cik neveikli apietas ar šo informāciju. Kā interesēs kalpo šādas patiesības noskaidrošana, ja tiešām ir runa par patiesību un attieksmi pret to. Padomājiet, kurš jums tuvs, mīļš draugs ir bijis Komunistiskās partijas biedrs, un tā tālāk. Un tad runāsim! Būsim godīgi šajos jautājumos, nevis iesniegsim kaut kad kaut ko tikai tāpēc, lai arī mēs kaut kas būtu.
Manā arhīvā, piemēram, ir 1940.gada 21.jūlija sēdes balsotāju saraksts. Es atgādināšu, ka šajā dienā dzima jaunas idejas - idiotisma idejas - plānprātīgā Staļina galviņā, bet diemžēl Latvijā atradās simt pilsoņu, kas nobalsoja par Latvijas neatkarības zaudēšanu un pazemīgi lūdzās... Šie simts - tā nebija latviešu tauta, tie nebija patiesie Latvijas Republikas pilsoņi! Vienam otram gan bija latvisks uzvārds... Lūdzu, nopublicēsim arī šo sarakstu! Kāpēc jūs par to nerunājat? Es esmu tam gatavs. Lūdzu! Jebkurā Latvijas arhīvā jūs varat dabūt kopiju un nopublicēt! Un tad paskatīsimies - radus, draugus, pēctečus un tā tālāk, un tā joprojām, ja mēs gribam nopietni šādas lietas kārtot. Ja mēs to negribam un ja mēs tikai kaut ko mākslīgi pludinām, tad ir pavisam cita lieta.
Katrā ziņā šāda satura dokumentu uz otro lasījumu vajadzētu jau nu stingri pielabot. Es ceru, ka to mēs visi arī darīsim, - tie, kuri nopietni gribēs vēsturisko patiesību pasniegt un sakārtot.
Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sadarbības partneri būs tie, kuriem būs tuva mūsu ideoloģija un kuri ar savu praktisko darbību varēs kopā ar mums dažus jautājumus risināt. Tad tā būs godīga saruna. Tad tā būs tiešām patiesības meklēšana, nevis mākslīga savu aktivitāšu izcelšana.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”. “Pret” runāt ir pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš.
(No zāles dep. A.Klementjevs: “Viņš parakstīja likumprojektu! Kā var parakstīt un runāt “pret”? Pārbaudīsim runu!”)
P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pēc šīs mana kolēģa Dobeļa kunga kvēlās runas mums, protams, pienākas mēģināt ieraudzīt arī otru pusi. Varbūt mums atrodas kaut kas tāds, uz kura pamata mēs varētu šo likumprojektu noraidīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet tu esi autors!”) Varbūt atrodas.
Mēs jau arī šeit iepriekš sagatavojam runas, un tad tās reizēm vairs nesaskan ar īstenību, bet mēs šeit domājam arī līdzi. Es tā ceru! Un tāpēc es mēģināšu šim jautājumam pieskarties mazliet plašākā vēsturiskā dimensijā. (Starpsaucieni no zāles.)
Paldies! Paldies par atgādinājumu. Man ir pulkstenis priekšā.
“Vai, jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs ceļat kapenes praviešiem un izgreznojat taisno kapu pieminekļus, un sakāt: “Ja mēs būtu bijuši mūsu tēvu laikos, mēs nebūtu piedalījušies praviešu asins izliešanā. Tātad jūs dodat liecību par sevi, kas esat praviešu slepkavu bērni. Jūs piepildāt jūsu tēvu mēru.”” Varat izlasīt Mateja evaņģēlija 23.nodaļu.
Nu beigsim piepildīt savu tēvu mēru! Beigsim! Mēs jau drīz atkal iesim pie Brīvības pieminekļa ar ziediem rokā, vai ne? 14.jūnijs nav vairs tālu. (No zāles: “Bet tev jārunā “pret”!”) Iesim, ko? Pušķosim pieminekļus, celsim jaunus pieminekļus. Un tādā veidā piepildīsim savu tēvu mēru. Vai tā?
Mums nepienākas savus tēvus tiesāt. To darīs Dievs. Tiesāt - nē! Bet tā patiesības atzīšana ir tāds dialektisks jautājums, Dobeļa kungs! Vai jūs domājat, ka vakar mēs tuvojāmies patiesības atzīšanai, izskatīdami likumprojektu par kartotēkā ierakstīto vārdu publicēšanu? Man šādas pārliecības nav, ka mēs esam tuvojušies patiesības atziņai. Un ja tas būtu arī viss, ko mēs varam izdarīt, - publicēt šīs kartotēkas sarakstu, - tad, cienījamie kolēģi, mēs tiešām būtu pamatīgu vīģes lapu uzkāruši pagātnei (No zāles: “Par lietu!”), lai varētu teikt: “Redz, cik skaisti! Viss ir izdarīts, kas jāizdara!” Nu jauki!
Nē, nē, es tiešām nevaru vēl pagaidām atrast iemeslu, kā varētu noraidīt ierosinājumu publicēt ne jau visu komunistu partijas biedru sarakstu. Viena daļa no viņiem - tie kājnieki, tā infantērija, būtu uzskatāmi par cilvēkiem, kuri gribēja dzīvot un kaut kā mēģināja nodrošināt savu eksistenci.
Bet mums acīmredzot, sekojot Dobeļa kunga domai, būs jāpievēršas - atbilstoši varas līmenim - tomēr visiem šiem pagātnes cilvēkiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir nepieciešams sabiedriskās diskusijas pamats. (No zāles dep. J.Dobelis: “Sēdes vadītāja! Par ko viņš runā?”) Ja mums būs tikai tās kartotēkas saraksts, tad mums sabiedriskā diskusija neizdosies. Tad mēs būsim tikai kaut ko no rezultātiem paņēmuši un sākuši ar putām nodarboties. Nē, mums ir jāiet dziļāk! Acīmredzot neko nevar darīt!
Bet, par tēvu grēkiem runājot, mums jau faktiski šie septiņdesmit gadi nav pārāk liels atstatums. Mūsu tēvu grēki ir lieli, tie nodrošināja Ļeņina varu. Lieli ir mūsu strēlnieku grēki! Un arī šeit, Latvijā, tie bija latvieši, daudzi latvieši, kuri stiprināja komunisma varu. (Zālē troksnis.) Runāsim par to mierīgi! Un šis Saeimas lēmums apliecinās pašreizējās varas ideoloģiskās pozīcijas. Šis Saeimas lēmums to apliecinās! Un to, kā katrs būs balsojis, varēs izlasīt sarakstā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms balsojam par likumprojekta nodošanu komisijām, par procedūru vēlas runāt deputāts Mareks Segliņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Šis ir tāds jautājums, kas ir ļoti cieši saistīts ar cilvēktiesībām, un tas rosina par atbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
(No zāles: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tādā gadījumā mums vispirms būs jābalso par atbildīgās komisijas maiņu - tātad par likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Tātad mēs balsojam par atbildīgās komisijas maiņu! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 5. Tātad Saeima ir ierosinājusi par atbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju...
Par procedūru pirms balsojuma par nodošanu komisijām vēlas runāt deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!
K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamā sēdes vadītāja! Uzskatu, ka šis likumprojekts nekādā veidā nevar skart cilvēktiesības, jo nav runa par kādas informācijas, kas līdz šim nav bijusi pieejama, publiskošanu. Es vēlos izteikt savu pārsteigumu par to, ka man, kaut arī mikrofons bija nospiests laikā, deva vārdu runāt par procedūru tikai pēc tam, kad procedūra, par kuru es gribēju runāt, bija jau notikusi.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Vēlreiz aicinu ļoti savlaicīgi pieteikties. Ja gadījumā nav parādījies jūsu vārds, jums vārds tiek iedots tad, kad tas ir parādījies.
Par procedūru vēlas runāt arī deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu balsot par likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai... (No zāles: “Ir jau nobalsots!”) Ļoti labi! It īpaši tāpēc, ka “Jaunais laiks” vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Un “Jaunais laiks” kā tā autori droši vien ļoti profesionāli sagatavos šo projektu tālākajiem lasījumiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Tātad mēs šobrīd esam pieņēmuši lēmumu par atbildīgās komisijas maiņu pretēji tam, ko bija ierosinājis Prezidijs. Šis lēmums jau ir pieņemts ar Saeimas vairākuma balsojumu. Šobrīd mēs varam balsot vienīgi par likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par atbildīgo, kā Saeima jau iepriekš ir nolēmusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 15, atturas - 20. Likumprojekts komisijām nodots.
Vai deputāte Solvita Āboltiņa vēlas runāt vēl par šo pašu vai par nākamo? Paldies.
Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Aigara Pētersona, Ausmas Ziedones-Kantānes, Arta Kampara un Dzintara Zaķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” vēlas runāt deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Šī ir tā reize, kad, iesniedzot likumprojekta grozījumus, man likās, ka tur nav īpaši daudz ko debatēt, un es pat netaisījos šodien runāt. Taču kopš tā laika, kad šis likumprojekts ir nonācis Saeimas Prezidijā, saistībā ar to ir parādījušās dažādas interpretācijas un debates. Un tātad es uzskatu par savu pienākumu paskaidrot, ko īsti ar šo likumprojekta grozījumu “Jaunais laiks” piedāvā.
Kā jūs visi atceraties, šīs Saeimas laikā mēs par godu un cieņu vienreiz jau esam debatējuši un lēmuši. Pēc “Jaunā laika” iniciatīvas mēs izņēmām no Krimināllikuma normu, kas noteica citādāku - augstāku - atbildību deputāta kandidātiem, salīdzinot ar visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.
Tas, ko mēs piedāvājam šodien, ir izslēgt no Krimināllikuma normu, kas nosaka kriminālatbildību par goda un cieņas aizskaršanu. Tātad tā ir, kā to kādā no savām daudzajām publikācijām par šo tēmu ir teicis “Dienas” komentētājs Ozoliņš... Viņš ir teicis šādus vārdus: “Kriminālsoda draudi par publiski paustu vārdu ierobežo viedokļa paušanas brīvību un mazina sabiedrības iespējas saņemt tai svarīgu informāciju.”
Bet tiem, kuriem patīk atkārtot, ka brīvība nav visatļautība, iespējas panākt tiesā gandarījumu par goda un cieņas aizskaršanu paliek, jo to paredz Civillikuma 2352.a pants, un pagājušajā gadā tiesa pēc šā panta no piecdesmit četrām iesniegtajām lietām piecdesmit divas arī ir izskatījusi, un šis gandarījums tiesā ir gūts.
Tāda ir šo grozījumu būtība. Iesniedzot šo grozījumu, paliek vēl pants par neslavas celšanu. Šis pants Krimināllikumā ir bijis iestrādāts kopš tā brīža, kad Krimināllikums tika pieņemts, un sankcija tam ir bijusi tieši tāda pati, kāda tā ir arī pašreiz.
“Jaunais laiks” piedāvā no šā likuma panta, kas attiecas uz neslavas celšanu, svītrot vārdu “tīši”, jo krimināltiesību zinātnieki Krastiņš, Liholaja un Niedre neslavas celšanu ir definējuši šādi: apzināta nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana.
Tātad neslavas priekšmets ir izdomājums, kas var attiekties uz pagātnes vai tagadnes faktu un apkaunot cietušo. Noziedzīgais nodarījums ir ar formālu sastāvu un skaitās pabeigts ar to brīdi, kad nepatiesie otru personu apkaunojošie izdomājumi ir apzināti izplatīti kādā no minētajiem veidiem. Neslavas celšana tiek izdarīta tikai ar tīšu nodomu. Tātad, svītrojot vārdu “tīši”, ko piedāvā “Jaunais laiks”, vienkārši tiek novērsta šī juridiskā neprecizitāte.
Ja parlaments ir gatavs lemt par to, ka mēs esam sasnieguši tādu demokrātijas un attiecību brieduma pakāpi, ka varam svītrot arī pantu par neslavas celšanu, tad, protams, es esmu gatava par to diskutēt.
Bet žurnālistiem, kuri izplata informāciju par to, ka šāda panta Krimināllikumā citās valstīs nav, gribu teikt, ka tāds tomēr ir. Par neslavas celšanu, kas ir šis apzinātais noziegums, ir Dānijas Krimināllikumā 267.pants, Vācijas Krimināllikumā 188.pants, Holandes Krimināllikumā 267.pants, Šveices Krimināllikumā 173.pants, un vēl veselā virknē valstu ir paredzēta atbildība par neslavas celšanu. Tā ka es aicinu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu un nodot šo likumprojektu komisijām, kur pēc tam varēs arī attiecīgi kvalitatīvi izdebatēt.
Es uzskatu, ka mēs esam sasnieguši tādu demokrātijas pakāpi, lai jautājumu par goda un cieņas aizskaršanu varētu risināt nevis krimināltiesiskā veidā, kā tas tika risināts pagājušajā gadā, kad žurnālists par vārdiem “Robins Huds” tika saukts pie kriminālatbildības. Es uzskatu, ka mēs esam demokrātiska valsts un varam to risināt civiltiesiskā ceļā.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, “pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 17, atturas - 38. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Imanta Kalniņa, Annas Seiles, Dzintara Rasnača, Pētera Tabūna, Jura Dobeļa un Jāņa Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “par”.
(No zāles dep. J.Pliners: “Juri, paliec tribīnē visu laiku!”)
J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Paldies tev, Jaša! (No zāles dep. J.Pliners: “Nerunā ar zāli!”)
Cienījamie kolēģi! Nu tagad turpināsim mūžsenā hamletiskā jautājuma pētīšanu: strādāt vai nestrādāt?
Tā! Nu par vasaru. Vairums vasarā negribētu sēdes sasaukt. (No zāles: “Gribam!”) Es gan gribēju - nesanāca. Nu, bet mēs taču nolēmām, ka komisijām vasarā vajadzētu strādāt. Pret to neviens neiebilda neviena vārdiņa. Paši tā nolēmām. Nu tad lemsim tālāk: kā komisijām būtu jāstrādā? Šķiet, ka komisijām nevajadzētu novilcināt likumprojektu izskatīšanu, kā tas šobrīd diemžēl notiek. Pēc aptuveniem pētījumiem, šobrīd apmēram 130 likumprojekti ir iegūluši komisijās - mierīgi guļ (No zāles: “No kāda laika?”) un pacietīgi gaida savu “zvaigžņu stundu”. Nu tad varbūt reizēm jāpieliek kāds nokaitēts dzelzs gabals vai vismaz kāds degošs sērkociņš, svecīte vai skaliņš pie zināmās vietas, lai lietiņas kustētos nedaudz ātrāk. Tieši tāds ir mūsu priekšlikums. Tur par dzelžiem gan runas nav, mūsu priekšlikums ir nedaudz iecietīgāks. Mēs ierosinām dažus pieklājīgus laika sprīžus likumprojektu izskatīšanai. Un viss!
Izlasiet, lūdzu! Mūsu priekšlikums nav garš un, cerams, ir labi saprotams. Runa ir par lēmuma pieņemšanu 60 dienu laikā. Mēs, Saeimas deputāti, taču gribam - vismaz krietns vairums grib -, lai mūsu darbs ritētu vajadzīgajā virzienā un lai nebūtu īpašas kavēšanās. Citādi reizēm kļūst pavisam nepatīkami, vērojot, ka labs likumprojekts aizvirzās uz komisiju un ieguļas tur, un tad ilgi un pacietīgi guļ, jo komisija tīšām bremzē likumprojekta izskatīšanu. Ja jau ir šie jaukie iesniegumi, ja jau ir šī vēlēšanās tiem, kas iesniedz šeit likumprojektus nodošanai komisijām, tad šķiet, vajadzētu attiecīgi dot iespējas komisijām, cik nu var, ātri un, protams, arī kvalitatīvi tos izskatīt un virzīt tālāk.
Kolēģi! Šis nav īpašs opozīcijas priekšlikums. Šis ir priekšlikums Saeimai uzlabot sava darba kvalitāti. Šeit ir runa tikai par likumprojektu saprātīgu izskatīšanu, lai neradītu iespēju kādam tādu vai citādu iemeslu dēļ bremzēt likumprojektu izskatīšanu.
Lūdzu, vēlreiz izlasiet pirms balsošanas! Pusminūtes laikā varat izlasīt mūsu priekšlikumu un iepazīties ar to vēlreiz.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 20, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Dzintara Rasnača, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Pilsonības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Māris Grīnblats vēlas runāt “par”.
M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Godātie Saeimas deputāti! Likumprojekts “Pilsonības likums” nav tikai septiņu deputātu priekšlikums. (Varbūt daudzi iedomājas, ka tā ir “tēvzemiešu” iegriba - pirms vēlēšanām paspīdēt ar jaunām idejām.) Tas ir pietiekami plaša Latvijas pilsoņu loka, gan mūsu vēlētāju, gan arī ievērojami lielāka cilvēku skaita, viedoklis, ka pilsonība līdz šim izdāļāta pēc atvērto durvju principa un ka šim procesam ir jākļūst daudz stingrākam un valstij tas ir vairāk jākontrolē.
Atgādināšu faktus. 1998.gadā notika referendums par nelielu Pilsonības likuma grozījumu. Mūsu partija ieņēma asu pretpozīciju. Minētajā referendumā 45 procenti vēlētāju nobalsoja “pret” grozījumiem. (To skaitā 15 procenti bija tie, kas balsoja par mūsu partiju, un 30 procenti no visiem vēlētājiem pārstāvēja citu vēlētāju loku.) Tātad vairums labējo partiju un pat centrisko partiju vēlētāju balsoja “par”: 55 procentus balsu savāca šo liberalizējošo priekšlikumu autori. Šajās pozīcijās bija toreizējais Valsts prezidents un visas lielās Latvijas partijas, gan tās, kuras sauc sevi par kreisām, gan tās, kuras sevi dēvē par centriskām, gan tās, kuras uzskata sevi par labējām (un dažas no tām šobrīd sēž Saeimā); “par” bija arī visi lielie masu informācijas līdzekļi. Taču viņi tātad savāca tikai niecīgu 10 procentu vairākumu. Kāpēc?
Ne jau tāpēc, ka mūsu partija ir visvarena, bet tāpēc, ka visumā normāli domājoši, Latvijai labu vēloši cilvēki uzskata, ka pilsonības piešķiršana personām, kuras ar Latvijas pasi kabatā staigā un organizē pretvalstiskus mītiņus, pilsonības dāļāšana personām, kuras necienīgi izturas pret Latvijas valsts simboliem, pilsonības dāļāšana personām, kuras 15 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības iegūšanas nav iemācījušās kārtīgi runāt latviski (vai arī, ja saprot, konsekventi nerunā latviski), - ka tā nav nekāda godalieta un tā nav kādas konkrētas partijas lieta, bet tā ir Latvijas valsts lieta. Vēlētāji to ir novērtējuši, kaut arī daudzu politisko partiju līderi un pārstāvji nav novērtējuši!
Kāda ir mūsu priekšlikuma, mūsu iesniegtā likumprojekta “Pilsonības likums” būtība?
Pirmkārt. Mēs uzskatām, ka, kaut arī Latvija ir pieļāvusi vienu otru smagu politisku kļūdu gan ar 1994.gadā pieņemto Pilsonības likumu, gan ar likumu par bijušās PSRS pilsoņa statusu, nevar likt vienlīdzības zīmi starp to ārvalstnieku, kas Latvijā iebraucis ar Latvijas valsts ziņu (vienalga, vai pirms 1940.gada vai pēc 1992.gada), un starp tiem nu jau bijušās PSRS pilsoņiem, kuri šeit nokļuva 50 okupācijas gadu laikā. Mēs šādu vienlīdzības zīmi aicinām nelikt!
Otrkārt. Mēs uzskatām, ka naturalizācija nav jāaptur (par to mūs kritizēja - it kā mēs gribētu apturēt naturalizāciju!), bet ka naturalizācija ir jāizbeidz; ka tas ir process, kurš 11 gadus ir turpinājies un kura rezultāts ir pirmām kārtām tas, ka liela daļa Latvijai nelojālu cilvēku ir pilsonību ieguvuši (liela daļa, par laimi, nav vēlējušies to iegūt un tādējādi ir skaidri un gaiši parādījuši savu pozīciju, ka Latvijas valsts un Latvijas pilsonība viņiem neko daudz nenozīmē).
Tāpēc mūsu priekšlikums ir likvidēt Naturalizācijas pārvaldi, daļu no līdzekļiem piešķirt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kura pārņemtu tās funkcijas, kas saistītas ar dokumentu izvērtēšanu pilsonības sakarā, un daļu no līdzekļiem piešķirt repatriācijas un izceļošanas labprātīgai veicināšanai, par ko Saeima runāja iepriekšējā sēdē, bet ko diemžēl atbalstīja samērā mazs deputātu skaits.
Ierosinām ieviest vairākpakāpju kārtību pilsonības piešķiršanā. Pirmais filtrs būtu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ar stingrākiem noteikumiem nekā līdz šim. Otrais filtrs būtu Ministru kabinets, kurš neskaidru jautājumu gadījumos varētu atlikt tālāku tāda priekšlikuma virzīšanu, kurš saistīts ar pilsonības piešķiršanu. Un trešais filtrs būtu Saeima, kura saskaņā ar likumu ne vairāk kā vienu reizi sesijas laikā lemtu par pilsonības piešķiršanu.
Tālāk. Ierosinām pastiprināt pilsonības piešķiršanas procedūru - gan pagarināt naturalizācijas pieteikumu izskatīšanas laiku, gan arī mainīt šo apstrīdēšanas kārtību. Ierosinām pastiprināt prasības attiecībā uz lojalitāti un valsts valodas prasmi, ieviest veselu virkni jaunu prasību un noteikumu, to skaitā arī prasību vienkāršot pilsonības atņemšanu tiem, kuri ieguvuši šo pilsonību ar krāpšanos, ar negodīgu rīcību un blēdīšanos (diemžēl mūsu tiesu sistēma strādā lēni vai pat ļoti negribīgi).
Likumprojektā tiek pieļauta dubultā pilsonība tiem latviešiem, kuri izbrauc no Latvijas vai kuri vēl nav atgriezušies atpakaļ Latvijā, jo uzskatām, ka mums ir jāveicina saikne gan ar NATO, gan ar Eiropas Savienības, gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm.
Ar pārliecību, ka likumprojekts atbilst ne tikai mūsu partijas programmai, bet arī caurmērā normāli domājošu Latvijas pilsoņu, patriotu vēlmēm, mēs to stādām priekšā Saeimai.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 20, atturas - 51. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Nākamais jautājums - deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova un Nikolaja Kabanova iesniegtais likumprojekts “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Par likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Deputāts Vladimirs Buzajevs runās “par”. Buzajeva kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm?
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcija iesniedz Saeimai šo likumprojektu saskaņā ar Latvijas māju īrnieku asociācijas konferences pieprasījumu. Likumprojekts paredz kardināli atrisināt denacionalizēto namu īrnieku problēmu un pilnībā kompensēt viņu nevienlīdzīgo stāvokli, kādā viņi ir salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, - gan pašreiz, gan arī par iepriekšējo periodu.
Latvijā denacionalizēja apmēram 10 000 dzīvojamo namu ar 78 000 dzīvokļu jeb 8 procentus no valsts kopējā mājokļu skaita. Denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3 procenti no Latvijas iedzīvotājiem. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā.
Īres maksa denacionalizētajos namos būtiski atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu īres maksa denacionalizētajos namos drīz būs vispār neierobežota.
Likumprojekts paredz kompensēt denacionalizēto namu īrniekiem, kuri lieto attiecīgo dzīvokli pašreiz vai tika izlikti no dzīvokļa par parādiem, nevienlīdzīgo stāvokli, kādā viņi ir salīdzinājumā ar personām, kuras ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā. Likumprojekts paredz arī īrnieku tiesību aizsardzību īres līguma izbeigšanas draudu vai izlikšanas uz ielas gadījumā.
Likumprojekts paredz uzdot pašvaldībām piešķirt denacionalizēto namu īrniekiem īpašu statusu un aprēķināt kompensācijas apmēru gan saskaņā ar īrētās dzīvojamās telpas tirgusvērtību, gan arī saskaņā ar starpību starp pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu un denacionalizēto namu īres maksu.
Kompensācija izmaksājama no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi desmit gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas brīža.
Ja īrnieks iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pēc viņa pieprasījuma kompensācija izmaksājama avansā.
Pēc īrnieka statusa piešķiršanas vietējā pašvaldība pārņem no viņa dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksas apmēra noteikšanu un īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku tiesā.
Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks apmaksā īres maksas daļu. Pārējo daļu apmaksā pašvaldība no sava budžeta. Valsts, kā paredzēts, sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām īres maksas dzēšanai.
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Kalvīša valdība 2006.gada budžetā rezervēja astoņus miljonus latu problēmas risināšanai un uzdod to par diženu labdarību. Jums ir jāzina, cik tas reāli izmaksā. Vadoties no mājokļa cenas, iznāk, ka problēmas kardinālais risinājums izmaksā 150 miljonus gadā. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Buzajev, laiks!”) Šādus finansiālus līdzekļus varētu atrast, piemēram, palielinot budžeta deficītu vēl par 1,5 procentiem Māstrihtas kritēriju ietvaros vai atsakoties no valsts militarizācijas.
Denacionalizēto namu īrnieku problēmas atrisināšana daudz vairāk nostiprinās mūsu valsts drošību nekā akla sekošana NATO prasībām. (Zālē troksnis. No zāles: “Laiks! Laiks!”)
Balsojiet pret cilvēku izlikšanu uz ielas, balsojiet par kreiso alternatīvu Latvijā!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ievērosim klusumu!
Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 19, atturas - 18. Likumprojekts komisijām nodots.
Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!
Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās... Atvainojos, pulksten 10.40!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Aicinu uz sēdi pulksten 10.30.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.
A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godājamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulksten 10.30 tiek sasaukta sēde. Lūdzu uz komisijas telpām!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Indulis Emsis, Roberts Jurķis, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Inese Šlesere un Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Paldies. Darbu atsāksim pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu!
Turpināsim izskatīt Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ir.
Runāt vēlas deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Dārgie Latvijas cilvēki! Šodien mēs izskatām divus likumprojektus, kuru būtība izpaužas pilnīgā mūsu valsts militāri politiskās suverenitātes zaudēšanā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma jauno redakciju Ministru kabinets var uz neierobežotu laiku uzaicināt uz Latviju jebkāda lieluma ārvalstu karaspēku, protams, no NATO un Eiropas Savienības valstīm.
Nākamais likumprojekts paredz NATO militāro kuģu tiesības veikt karadarbību Latvijas teritoriālajos ūdeņos, iznīcinot jebkuru aizdomīgu kuģi.
Šie likumi tika pieņemti lielā steigā. Šķiet - kāds tam varētu būt iemesls? Pastāv viedoklis, ka šādā veidā mūsu valdība grib nodrošināties pirms gaidāmā NATO sammita. Acīmredzot Latvijas Bruņotajiem spēkiem, kur pašas elitārākās kaujas vienības karavīri lec ar parašutu pirmo un pēdējo reizi savā mūžā, kur salmonelozes izraisītā caureja ir tikpat nenovēršama kā “dembelis”, ir nepieciešams steidzams un stingrs sabiedroto atbalsts.
Taču man ir radušās zināmas šaubas par to, ka NATO karaspēks tiek izvietots Latvijā tikai šā militārās alianses sammita dēļ. Ir skaidrs, ka, lai apsargātu pašu demokrātiskāko pasaules līderu apspriedi, tiks koncentrēti milzīgi spēki. Taču pārsvarā tie būs speciālie dienesti un policija, attiecībā uz kuriem arī pašreiz nepastāv nekādi ierobežojumi. Protams, Džordža Buša un NATO 23 klaunu vizītes laikā tiks veikti neredzēti drošības pasākumi. Tikai pašos “briesmīgākajos” (pēdiņās) totalitārisma gados diktators Boriss Pugo pastaigājās pa Rīgas Kirova ielu uz Kompartijas centrālo komiteju viena apsarga pavadībā.
Taču kāpēc Dalbiņa kungu un visu, visu komisiju neapmierina pusgada termiņš? Kāpēc tas ir nepieciešams lielāks? Patiesība ir tāda, ka NATO kopumā un konkrēti ASV realizē kursu uz atklātu spēka konfrontāciju vispirms jau attiecībās ar Baltkrieviju. Nesenie ASV viceprezidenta Čeinija bezprecedenta pret Krieviju un pret Baltkrieviju vērstie paziņojumi Viļņā tāpat nedod iemeslu šaubām par to, ka Rietumi ir sākuši jaunu “auksto karu”. Latvijai ir jākļūst par šā kara placdarmu, kas vērsts uz slāvu - Krievijas un Baltkrievijas - sirdi, jo no Rīgas līdz Maskavai mūsdienu bumbvedējs var aizlidot pusstundas laikā, bet raķetei ir vajadzīgas tikai desmit minūtes.
Visu to pilnībā atbalsta valdošā Tautas partija, kura kontrolē galvenos amatus - premjera, ārlietu ministra un aizsardzības ministra posteni. Tieši Pabrika doktrīna ir novedusi Latviju līdz tam, ka Krievijas tauta uzskata mūsu valsti par pašu naidīgāko. Man, krievu cilvēkam un Latvijas pilsonim, tas ir sāpīgi, jo mūsu valstis un tautas varētu veiksmīgi tirgoties, kopā dziedāt dziesmas, spēlēt hokeju un pat lidot kosmosā. Taču pašreizējā Latvijas Republikas oficiālā vara ir norūpējusies par revanšu. Tieši tāpēc Vaira Vīķe-Freiberga ar Patriarha rokas siltumu saglabājušo pareizticīgo ordeni aizsteidzās uz Vašingtonu sūdzēt grēkus galvenā sabiedrotā priekšā. Latvija jau steidz parādīt savu gatavību karam ar Irānu. Kādi malači! Paņemiet no plaukta pīrādziņu! Amerikāņi savukārt apvaino Latviju seksa verdzeņu tirdzniecībā.
Mums, Latvijas slāviem, lēmums par NATO karaspēka izvietošanu, kas nomērķēts uz mūsu vēsturisko dzimteni, kļūs par signālu, lai nevardarbīgi pretotos šai organizācijai, kuras rokas ir mērktas Irākas, Afganistānas, Serbijas bērnu un sirmgalvju asinīs.
Šodien Krimā mūsu tautieši veic varonīgu pretošanos Pentagona militāristiem, kuri ir piezagušies Sevastopolei - krievu slavas pilsētai. Ticiet man: ja jūs realizēsiet savus murgainos plānus par ārvalstu karaspēka izvietošanu Latvijā, mūsu reakcija būs tikpat nopietna. Apdomājieties, kamēr vēl nav par vēlu!
Piedāvāju visiem, kuri ir pret karu, balsot “pret” šiem diviem militāristiskajiem likumprojektiem. Mēs esam par mieru visā pasaulē!
Sēdes vadītāja. “Par” runās deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Iesniedzēju vārdā es vēlētos vērst uzmanību uz to, ka šis dokuments nesatur nekā no tā, ko iepriekšējais runātājs šeit vēlējās pasniegt šinī priekšvēlēšanu gaisotnē, savā vēlmē sabiezinot krāsas attiecībā uz šiem likumprojektiem. Es tikai gribu atzīmēt, ka šis kungs ļoti smagi un grūti dienēja arī Latvijas Bruņotajos spēkos. Viņam kaut kā tas dienests īsti nesanāca. Laikam tas ir tāds zināms pārmetums arī par pāridarījumiem dienesta laikā...
Ko es vēlētos jums pateikt? To, ka šie labojumi ir nepieciešami tiešām saistībā ar NATO sammitu. Un ne tikai saistībā ar NATO sammitu, bet arī ar to situāciju, kāda pašreiz ir izveidojusies pasaulē saistībā ar asimetriskajiem draudiem. Un Latvijai nav jākaunas par to, ka tai nav tik milzīgu speciālo bruņoto spēku, lai novērstu tos draudus, kuri iespējamības gadījumā varētu rasties, kad šeit atradīsies sammita dalībnieki.
Mums ir pienākums šos draudus novērst, un mums ir arī tiesības izvēlēties instrumentus, kā to darīt. Un šie instrumenti ir legāli.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kas mūsu valdībai dod iespējas pieņemt lēmumus, ātri un precīzi reaģēt uz radušos situāciju un iesaistīt mūsu sabiedrotos šīs situācijas stabilizēšanā un nodrošināšanā.
Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 17, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” vēlas runāt deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es vēlētos, pirms tiek lemts par šā likumprojekta nodošanu attiecīgajām komisijām, vērst jūsu uzmanību uz sekojošo.
Kā iesniedzēji mēs aicinām šo likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot šo komisiju par atbildīgo.
Šādu lūgumu es izsaku tāpēc, ka šis likumprojekts ir skatāms likumu paketē ar tikko nodoto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Arī tas ir saistīts ar rudenī plānoto sammitu, tāpēc abiem likumprojektiem būtu piemērojama steidzamības procedūra.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mums ir jābalso par atbildīgās komisijas maiņu un šā likumprojekta nodošanu tikai šai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzīšanu par atbildīgo komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, atturas - nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu vienīgi šai - Aizsardzības un iekšlietu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Vai deputāte Bendrāte vēlas runāt?
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Silvas Bendrātes, Pauļa Kļaviņa, Alberta Krūmiņa, Ainara Latkovska un Kārļa Šadurska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” vēlas runāt deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es nešaubos, ka ikviens šajā zālē apzinās, ka atvērt likumu “Par valsts pensijām” ir liela atbildība un uzdrošināšanās.
Vēl Repšes un “Jaunā laika” valdības laikā šī Saeima ķērās pie trūkumu novēršanas pensiju sistēmā, līdz beidzot pagājušajā rudenī mēs atvērām Pensiju likumu. Tomēr var teikt, ka mēs to izrāvām šeit cauri steidzamības kārtā tikai divos lasījumos kā 2006.gada valsts budžeta likumu pavadošu dokumentu.
Diemžēl koalīcijas partneri pagājušā gada pavasarī neatbalstīja “Jaunā laika” aicinājumu - Labklājības ministrijas sagatavotos un ļoti lielai sabiedrības daļai tik svarīgos likuma grozījumus skatīt savlaicīgi un parastajā kārtībā - trijos lasījumos, kārtīgi izdebatējot tos šeit, Saeimā, un papildinot, kā arī šajā apspriešanā iesaistot pensionāru organizācijas. Tāpēc daudzi labi, ļoti būtiski un konstruktīvi šīs Saeimas deputātu priekšlikumi Pensiju likumā toreiz palika ārpusē.
Tas, kolēģi, ir mūsu parāds vecajiem ļaudīm un to nevajadzētu uzkraut nākamās Saeimas deputātu pleciem, tāpēc “Jaunais laiks” šodien atkārtoti iesniedz daļu no saviem priekšlikumiem.
Viens no tiem attiecas uz minimālās pensijas aprēķināšanas kārtību. Mēs uzskatām, ka Pensiju likuma esošā redakcija nenodrošina sociāli taisnīgu, darba mūža ieguldījumam atbilstošu minimālās pensijas apmēru. Esošā kārtība sociālās apdrošināšanas stāžu nonivelē līdz desmitgadēm. Tas nozīmē, ka, piemēram, pensionāram ar 19 gadu darba stāžu tiek aprēķināta tāda pati minimālā pensija kā par 10 nostrādātajiem gadiem, par 29 gadu darba stāžu - tāda pati kā par 20 darba gadiem, bet virs 30 nostrādātajiem gadiem aprēķinātā minimālā pensija visiem ilgstrādātājiem ir vienāda, jo tālākas darba mūža gradācijas vispār nav. Vai šāda nonivelēšana ir taisnīga?
Apdrošināšanas stāžs ir lielums, kas mērāms gados, mēnešos un pat dienās, tāpēc nonivelēšana līdz desmitgadēm ir necieņa pret cilvēka darba ieguldījumu.
Taisnīgs un precīzāks risinājums būtu atvasināt vecuma pensijas minimālo apmēru nevis no apdrošināšanas stāža desmitgadēm, bet no katra pilna stāža gada. Tas samazinātu arī plaisu starp pensionāriem, kuri ir pensionējušies laikā līdz 1996.gada pensijas reformai, un tiem, kuri to darījuši vēlāk.
Ar šo priekšlikumu mēs rosinām pieņemt ļoti svarīgu kopīgu lēmumu - beidzot novērst to, ka Latvijā cilvēks par darba mūžu - četrdesmit un vairāk darba gadiem - saņem pensiju, kas mazāka par iztikas minimumu. Mēs aicinām darbos pierādīt, ka mūsu vecāki nav zudusī paaudze, kā to bieži mēdz teikt, kurai vecumdienas lemts aizvadīt bezcerībā un pazemojošā, ne ar ko neattaisnojamā nabadzībā.
Otrs “Jaunā laika” priekšlikums Pensiju likuma grozījumos paredz atbalstu invalīdiem, kuru apgādībā ir bērni. Mēs izpētījām, ka esošā apdrošināšanas sistēma vispār nerisina problēmas, kā vecāki, kuri ir invalīdi, varētu nodrošināt Civillikumā noteiktos pienākumus pret saviem bērniem. Invaliditātes pensija ir paredzēta vien invalīda paša minimālo iztikas līdzekļu nodrošināšanai, bet sociālās aizsardzības sistēma ir jāveido, ņemot vērā iespējamību, ka arī personām ar īpašām vajadzībām var būt ģimene, var būt bērni. Tās ir neatņemamas cilvēka tiesības, un risinājums šeit ir jāatrod bez kavēšanās.
Mūsuprāt, reālākais un ātrākais solis būtu veidot piemaksu pie invaliditātes pensijas par apgādībā esošiem bērniem, ko mēs arī piedāvājam.
Bet trešais “Jaunā laika” priekšlikums attiecas uz apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas kārtību. Mēs uzskatām, ka esošā kārtība nav objektīva un pamatota. Tā paredz apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā bērniem aprēķināt no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas, taču šāda sistēma, pirmkārt, nesasniedz tai paredzēto mērķi. Tā nenodrošina adekvātu ienākumu aizvietojumu mirušo personu nepilngadīgajiem bērniem, it īpaši tad, ja ģimenē ir divi vai vairāki bērni.
Otrkārt, tā savā būtībā ir nepareiza pieeja, jo paredz pensijas atvasināšanu no pensijas. Turklāt vecuma pensija pati par sevi nav domāta bērnu uzturēšanai, bet gan kā daļējs ienākumu atvietojums pašam strādātājam vecumā.
Tāpēc mēs iesakām atvasināt apgādnieka zaudējuma pensiju no apgādnieka algas, ar kuru tas reāli ir nodrošinājis iztiku saviem nepilngadīgajiem bērniem savas dzīves laikā.
Kolēģi! Arī Labklājības ministrija ir sagatavojusi savus grozījumus Pensiju likumā, tomēr mēs tos Saeimā vēl neesam sagaidījuši, kaut gan solīts tika jau gada sākumā. Domāju, ka parlamenta aktivitāte šo procesu pasteidzinās. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nelasi no papīra!”)
Tāpēc aicinu atbalstīt “Jaunā laika” iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).
Ziniet, ir ļoti interesanti... Es, skatoties pēc tā, kas uzstājas tribīnē un ar kādiem priekšlikumiem, varu pateikt, vai “Jaunais laiks” ir opozīcijā vai pozīcijā. Kad tas ir pozīcijā, tas neuztraucas ne par pensijām, ne par bērnu pabalstiem, bet, ja atrodas opozīcijā, tad tas pirmais raksta nopietnus dokumentus, kur rūpējas par cilvēkiem. Taču, kad tas kļūst... Nu, pārbaudīsim! Ja “Jaunais laiks” septembrī būs pozīcijā, tas atsauks visus savus priekšlikumus. Tas stāvēs un teiks: “Nav naudas! Nav tā un šitā, cilvēki!”
Es piedāvāju “Jaunajam laikam” godīgi pateikt cilvēkiem, ka viņi muļķos cilvēkus tālāk un solīs tikai tad, ja būs opozīcijā. Līdz ar to es piedāvāju visam parlamentam ilgāk turēt viņus opozīcijā, lai viņi tikai sola, bet mēs darīsim darbu bez viņiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 36. Likumprojekts komisijām nodots. (No zāles dep. J.Dobelis: “Visu izšķīra “tēvzemiešu” balsis - kā vienmēr!”)
Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Druvietes, Ontužāna un Šiliņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā Saeimas Prezidija ziņojumu par iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”.
Deputāts Krišjānis Kariņš vēlas runāt “par”.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pēdējās nedēļās Saeimā deputāti runā par ļoti daudz ko, bet ļoti maz runā par to, kādā veidā mūsu valsts tautsaimniecība attīstīsies nākotnē, kādā veidā mēs faktiski celsim mūsu tautas labklājības līmeni.
Padomāsim, kas mūsu valstī virzās labi un kas - ne pārāk labi! Mēs zinām, ka mūsu iekšzemes kopprodukts ļoti strauji aug, bet tajā pašā laikā, kā mēs zinām, notiek darbaspēka migrācija, kas ir jau ļoti aktuāla problēma. Pieci procenti mūsu darbaspēka jau ir Latviju pametuši, un ir tendence, ka šis process tikai turpināsies.
Kāpēc cilvēki brauc prom no Latvijas, kāpēc brauc uz Īriju? Es esmu rūpīgi izlasījis pētījumu, ko Valsts prezidentes paspārnē veica, tā saucamo kvalitatīvo pētījumu. Tur daudz runāts par aizvainojumu, par to, ka cilvēki jūt, ka mūsu valsts viņus nevēlas. Bet kas tad ir tas īstais iemesls, kāpēc cilvēki jūt, ka valsts viņus nevēlas? Cilvēki jūtas nenovērtēti.
Un kādā veidā mēs to vērtējumu sniedzam mūsu valstī? Vispār tautsaimniecībā tas ir ar atalgojumu par labu darbu: par labi padarītu darbu - kārtīgu samaksu.
Mūsu valstī šobrīd vairāk nekā piektā daļa no visiem darba ņēmējiem saņem minimālo algu. Procentuāli daudz lielāka daļa ir to, kuri saņem, teiksim, kādus desmit latus virs minimālās algas, lai neskaitītos, ka viņiem ir minimālā, un reāli to pārējo naudu šie cilvēki saņem aploksnē. Tātad nodokļi tiek apieti.
Tagad mūsu valstī ir vienlaikus divas lietas jārisina, un mēs to varam. Mums, “Jaunajam laikam”, ir mehānisms, ko piedāvāt, lai to var vienlaikus darīt. Un tas ir - celt mūsu valsts noteikto minimālo algu. Mēs piedāvājam tīri agresīvu programmu, saskaņā ar kuru trīs gadu laikā mēs varētu minimālo algu valstī dubultot - no deviņdesmit latiem tā pieaugtu līdz simts astoņdesmit latiem.
Ja mēs to tagad darīsim, tad notiks divas lietas vienlaikus. Viena ir tā, ka reāli mūsu valstī mazināsies aplokšņu algu problēma. Tie cilvēki, kuri saņem algu, tiks reāli sociāli pasargāti, jo par viņiem tiks maksāts nodoklis. Un otra lieta ir tā, ka sāks mazināties darbaspēka migrācija, jo samazināsies iegansts jeb vajadzība doties prom no Latvijas. Ja mēs valstī nepacelsim minimālo algu, mēs nespēsim cīnīties ar aplokšņu algām, kas ir reāla problēma, kura kropļo konkurences tirgu, un nespēsim arī nekādā veidā samazināt darbaspēka migrāciju.
Es aicinu jūs būt apdomīgiem un apzinīgiem un atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Pacelsim mūsu valstī minimālo algu, pateiksim mūsu valsts cilvēkiem, ka mēs gribam, lai viņi paliek Latvijā un strādā par cilvēka cienīgu algu!
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 26, atturas - 16. Saeimas Prezidija ziņojums ir darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Druvietes, Liepiņas un Kļaviņa iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Lūdzu zvanu! Balsosim par ziņojuma iekļaušanu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 17, atturas - 36. Ziņojums darba kārtībā nav iekļauts.
Tā kā Saeimas Prezidija ziņojums par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” ir iekļauts darba kārtībā, Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Šadurska, Zaķa, Pētersona un Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 28, atturas - 15. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Deputāti Dalbiņš, Rugāte, Vasaraudze, Lagzdiņš un citi lūdz iekļaut pirms šīsdienas sēdes darba kārtības 11.jautājuma likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bērziņa, Strēļa, Kampara, Druvietes, Šiliņa un citu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Lienes Liepiņas iecelšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Izskatām ziņojumus par atvaļinājumu piešķiršanu.
Deputāts Arvīds Ulme ir atsaucis savu iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 8.jūnijā. Līdz ar to šis jautājums nav izskatāms.
Deputāts Ēriks Jēkabsons lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Jēkabsonam ir piešķirts.
Sākam likumprojektu izskatīšanu.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma, kurš stājies spēkā 2004.gada 1.janvārī, pārejas noteikumiem Valsts probācijas dienestam, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, bija jāuzsāk uzraudzība pār personām, kuras ir nosacīti notiesātas, nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no soda un nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības. Valsts probācijas dienests uzraudzību veic atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvošajai uzraudzības praksei, kas būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses Latvijā. Tāpēc ir nepieciešams veikt izmaiņas atsevišķās Latvijas Sodu izpildes kodeksa normās, kā arī papildināt to ar jaunām tiesību normām, kas attiecas uz nosacīti notiesātu un nosacīti pirms termiņa no soda atbrīvotu personu uzraudzību.
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 1.jūnija sēdē apsprieda likumprojektu pirms pirmā lasījuma un nolēma konceptuāli to atbalstīt, kā arī nolēma lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.jūnijs. Un likumprojektu izskatīt varētu 15.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs, likumprojekta izskatīšana - 15.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas ir ar reģistrācijas numuru 1635, un to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Solvita Āboltiņa.
Deputāte Āboltiņa runāt nevēlas. Paldies.
V.Stepaņenko. Tātad ar reģistrācijas numuru 1718... Komisija nolēma atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas Nr.1717) un to atbalstīja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Doma baznīcas un klostera ansambļa likumā”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tā kā likumprojekts ir steidzams, aicinu jūs to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu mūsu kultūrai!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ir saņemti priekšlikumi, un komisijā tie ir izskatīti.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 3.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 4. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda. 5. - komisijas priekšlikums. Ir iestrādāts 6.priekšlikumā, un 6.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.
Ē.Zunda. 7.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 8.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda. 9.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojekts kopumā ir veselā saprāta uzvara. Beidzot mūsu valdība kaut ko “iztirgojusi” no Eiropas Komisijas un mēs paši varam brīvi, nu gandrīz brīvi, tomēr lemt par PVN likmēm iedzīvotājiem vissvarīgākajos jautājumos.
Bet ir viens “bet”. Ir runa par dažiem ļoti svarīgiem pakalpojumiem. Ir runa par PVN maiņu no nulles procenta līdz 5 procentiem, kas ir jāmaksā par siltumenerģijas piegādi. Diemžēl, ja mēs nepieņemsim šos 5 procentus, tad būs 18 procentu. Un ir runa par vēl dažiem citiem pakalpojumiem - par elektroenerģijas piegādi iedzīvotājiem, par dabasgāzes piegādi iedzīvotājiem, par frizieru pakalpojumiem un privāto mājokļu remonta pakalpojumiem. Pašlaik ir 18 procentu likme. Mums ir pilnas tiesības tieši šodien, pēc likuma izsludināšanas, samazināt to līdz 5 procentiem.
Tāda ir mana un PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība.
Cienījamie draugi! Šodien likumā ir teikts, ka nodokļa likme šajā svarīgajā jomā tiks samazināta tikai no nākamā gada sākuma. Tad mūsu pilnvaras jau būs izbeigušās un 9.Saeima var to atcelt. Un sakarā ar to es aicinu tomēr dot cilvēkiem konkrētus atvieglojumus mūsu pilnvaru laikā.
Aicinu atbalstīt manis iesniegto 9.priekšlikumu.
Vēlētāju priekšā aicinu visus balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zunda. 10.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda. 11.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda. 12.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 13.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo tas tika izskatīts steidzamības kārtā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 6. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Likumprojektam “Par likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu” (dokuments Nr.6009) uz trešo lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.
Komisija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija šā likumprojekta trešajam lasījumam saņēma četrpadsmit priekšlikumus un izskatīja tos 30.maija sēdē.
1.priekšlikums. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu, šis ir likumprojektā iekļautais Militārā dienesta likuma grozījums, kuru bija paredzēts iekļaut likumprojektā ar reģistrācijas numuru 1612. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 3.priekšlikums - likumprojektā iekļautais Militārā dienesta likuma grozījums, kuru bija paredzēts iekļaut likumprojektā ar reģistrācijas numuru 1612. Komisija to noraida.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 4.priekšlikums - likumprojektā iekļautais Militārā dienesta likuma grozījums, kuru bija paredzēts iekļaut likumprojektā ar reģistrācijas numuru 1612. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 5. - aizsardzības ministra A.Slaktera priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 6.priekšlikums. Komisija to daļēji ir atbalstījusi savā 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to daļēji ir atbalstījusi savā 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 9.priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10.priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Par 9.priekšlikumu, lūdzu!
J.Dalbiņš. 9. es jau nolasīju.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 10.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. 11.priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš. 12.priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš. 13. - iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš. 14. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģistrācijas numurs 1443).
Kopumā uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 3.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.
V.Stepaņenko. 6.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 7.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. Un pēdējais - 8.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Šim likumprojektam uz trešo lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. Un arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” trešajā lasījumā.
Pirmie divi ir Veselības ministrijas priekšlikumi. Komisijā tie ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis. 3. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.
V.Ģīlis. 5. - deputātes Ināras Ostrovskas priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Ģīlis. 6. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šā PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir to cilvēku loka paplašinājums, kuriem ir tiesības saņemt bezmaksas valsts garantēto medicīnisko palīdzību. Šobrīd tie ir tikai bērni, kas arī ir ļoti svarīgi.
Mēs domājam par nākotni, bet tomēr mūsu pienākums ir domāt arī par pagātni - par mūsu invalīdiem un pensionāriem, vismaz par šīm personām, kas ir vecākas par 80 gadiem, jo bezmaksas medicīniskā palīdzība viņiem ir vajadzīga vismaz ne mazāk kā bērniem.
Cienījamie kolēģi! Mēs šodien atbalstījām dažus likumprojektus par pensiju palielināšanu, un tieši vai netieši tas bija frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, kas paredz palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu. Bet, draugi mīļie, šīs summas, kuras mēs varam dot pensionāram, tomēr nepārklāj ārstniecības maksu! Sakarā ar to, ja mēs šodien sakām “a”, tad ir pienācis laiks teikt arī “b” un atbalstīt šo PCTVL frakcijas 6.priekšlikumu.
Aicinu balsot par invalīdiem un par veciem ļaudīm!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 39, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Ģīlis. 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis. 8. - deputāta Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.
V.Ģīlis. 10. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Valda Ģīļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis. 11. - deputāta Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.
V.Ģīlis. 13. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ģīļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ģīlis. 14. - deputāta Ģīļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ģīlis. 15. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ģīļa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Ģīlis. 16. - deputāta Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.
V.Ģīlis. 18. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 18. un 19.priekšlikumu.
V.Ģīlis. 20. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis. Komisija ierosina atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi šādus priekšlikumus.
1.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu balsot par likumprojektu galīgajā variantā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir otrreiz caurlūkots un pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Protokolu līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā mēs nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Tātad komisijas ierosinājums ir atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
I.Solovjovs. Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par grozījumiem darba kārtībā.
Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz grozīt šīsdienas darba kārtību un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 15, atturas - 2. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības un iekšlietu komisija ir iesniegusi Saeimas Prezidijam lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību - tajā iekļaut bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 16, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību - iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Turpinām darbu. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” ir nepieciešams sakarā ar to, ka Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otrā daļa noteic, ka pārvaldes iestādes izdoti ārējie normatīvie akti, kuri ir saistoši arī trešajām personām, zaudē savu spēku 2006.gada 1.janvārī.
Un, ņemot vērā to, ka instrukcija par atgriešanās apliecībām, to saturu, paraugu un izstrādāšanas kārtību, ko ir apstiprinājis ārlietu ministrs, satur arī trešajām personām saistošus noteikumus, ir nepieciešams veikt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā.
Piedāvātie grozījumi deleģē Ministru kabinetam noteikt atgriešanās apliecību izsniegšanas, nodošanas un anulēšanas kārtību un derīguma termiņu, atgriešanās apliecībā iekļaujamās ziņas un atgriešanās apliecības paraugu, kā arī paredz, ka valsts nodevas apmēru un iekasēšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un virza to pieņemšanai Saeimā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšana - līdz šā gada 15.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs. Paldies.
J.Reirs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (reģistrācijas numurs 1634).
Likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Stepaņenko. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šajā manā priekšlikumā ir runa par Satversmes tiesas sprieduma izpildīšanu attiecībā uz ieturējumiem no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātām personām. Aplaupīt šos nabaga cilvēkus - tas nav cilvēcīgi, tas neatbilst cilvēka pamattiesībām!
Cienījamie kolēģi! Mēs šeit, no šīs tribīnes, devām zvērestu jeb svinīgo solījumu, ka izpildīsim gan likumus, gan mūsu Satversmi. Tātad Satversmes tiesas spriedumu ir nepieciešams respektēt. Diemžēl komisijas atbalstītajā tekstā, kuru pieņēmām pirmajā lasījumā, Satversmes tiesas spriedums ir izpildīts nepilnīgi. Manis piedāvātajā redakcijā ir tieši izvilkumi no šā sprieduma.
Ja mēs gribam tomēr ievērot likumu un Satversmi, aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?
V.Stepaņenko. Komisija neatbalsta 4.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 54, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Stepaņenko. 5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko. 6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Stepaņenko. Termiņš - 14.jūnijs. Likumprojekta izskatīšana - 22.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Tā kā likumprojekts nebija steidzams, mums nav jānosaka izskatīšanas sēdes laiks. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 14.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” (reģistrācijas numurs 1546). Likumprojekta otrajam lasījumam saņemti pieci priekšlikumi, par kuriem komisija sniegusi atzinumu.
1.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Godātie deputāti! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir iestājusies par skaidru latviešu valodas politikas ievērošanu un par to, lai likumos pēc iespējas mazāk būtu padomju laika mantojuma - dažādu rusicismu un padomju laika arhaismu.
Jēdziens “republikas pilsēta” ir padomju laikā ieviests rusicisms. Kolēģi, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, tomēr izdomājiet alternatīvu!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.
P.Ontužāns. 2.priekšlikums. Iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kučinskis. Komisija atbalstījusi.
(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.
P.Ontužāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Ontužāns. 4. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
P.Ontužāns. 5. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.jūnijs... jūlijs? Jūlijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Grozījumi Autortiesību likumā nepieciešami, lai saskaņotu šo likumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Komisijā šis likumprojekts ir izskatīts. Un komisija nolēma lūgt Saeimu atbalstīt šā dokumenta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 16.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš ir 16.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.
(No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies par atbalstu!”)
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī šo likumu nepieciešams saskaņot ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Tāpēc es komisijas vārdā ļoti lūdzu atbalstīt likumprojektu un to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu!
Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 16.jūnijam.
Sēdes vadītāja. 16.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī šis likums ir jāsaskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Tāpēc aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
(No zāles: “Paldies!”)
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 16.jūnijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikumi komisijā netika iesniegti. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Ģīlis. 16.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš -16.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Tiesnešu izdienas pensiju likums”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6026. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam.
1.priekšlikumu ir iesniedzis bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Jaunupa kungs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jaunupa kungs. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli nedaudz precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. 3.priekšlikums. Arī tas ir bijušā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa kunga priekšlikums. Tas ir iestrādāts 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.
J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu arī ir iesniedzis bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jaunupa kungs. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. 7.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. 8.priekšlikums. Arī tas ir bijušā parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot arī turpmāko pantu redakciju.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 12.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš - 12.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.1635).
Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un pirmajā lasījumā to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Visbiežāk debates šajā tribīnē notiek par pilsonības un valodas jautājumiem. Un tas jau ir arī dabiski un pašsaprotami, jo mūsu valsts lielākās vērtības ir tās neatkarība, tās demokrātiskā iekārta, tās pilsoņu kopums un mūsu nacionālā valoda. Un, tāpat kā jebkurā demokrātiskā valstī, arī mums likumā ir precīzi noteikta kārtība, kādā pilsonību iegūst un kādā pilsonību zaudē.
Diemžēl joprojām laiku pa laikam mēs dzirdam par gadījumiem, kad pilsonību mēģina iegūt negodīgā ceļā, tāpēc valstij un mums, likumdevējiem, ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, likumu grozījumi, lai ikviens būtu pārliecināts, ka pilsonības iegūšanas process ir iespējams tikai likumā noteiktajā kārtībā. Un tas attiecas gan uz to iestāžu darbību, kuras valsts ir pilnvarojusi veikt šīs funkcijas, gan arī uz ikvienu personu, kura vēlas realizēt savas likumā noteiktās tiesības.
Saeima bija atbalstījusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas skan tā: “Noteikt kriminālatbildību par nepatiesu uzdošanos par citu personu, kura kārto valodas prasmes un zināšanu pārbaudes eksāmenu.” Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja. It kā jau dabiska prakse - noraidīt likumprojektu, par kuru nav pārliecības un kuru ir iesnieguši opozīcijas deputāti. Tomēr visdīvainākais un skumjākais bija tas, kādā veidā tika noraidīts šis priekšlikums.
Juridiskā komisija bija lūgusi atzinumu par šiem likuma grozījumiem gan prokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai, gan zvērinātiem advokātiem. Daļa no aptaujātajiem tika norādījusi, ka tas varbūt nebūtu lietderīgi, ka varbūt vajadzētu apsvērt jautājumu par administratīvo atbildību, jo tad varbūt vajadzētu apsvērt un ieviest šādu pašu atbildību arī par to, ja kāds viltvārdis kārto eksāmenu, lai iegūtu autovadītāja apliecību. Tas arī būtu apsverams.
Tomēr visinteresantākais bija tas, ka Tieslietu ministrija konceptuāli bija atbalstījusi kriminālatbildības noteikšanu par prettiesiskām darbībām naturalizācijas procesā. Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juridiskajā komisijā mēģināja pierādīt, ka Tieslietu ministrija neatbalsta šo priekšlikumu, jo piedāvātie sodi ir bargi. Tika izlasīta arī šā Tieslietu ministrijas atzinuma 2.lapa. Tas ir ļoti skumji, ka mums šajā Saeimā atkal nākas konstatēt, ka pār deputātu, kurš tika ievēlēts no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, pēkšņi ir nākusi Dieva apskaidrība un viņš ir izvēlējies citu politisko spēku, kuru pārstāvēt... Tomēr šie pamatprincipi, kurus aizstāv apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ir palikuši kā svēts un neaizskarams princips.
Tikpat dīvaina ir arī Iekšlietu ministrijas atbilde. Acīmredzot arī šeit otrs no PCTVL ievēlētais deputāts - parlamentārais sekretārs Turlais - droši vien ir kādu viedokli izteicis, jo vienīgais iebildums, kāpēc šādu atbildību nevajadzētu noteikt, ir tāds: ierodoties uz valodas prasmes pārbaudi, pretendents taču uzrāda pasi un iesniedz Naturalizācijas pārvaldes nodaļas izsniegto norīkojumu. Tie tātad ir šie absolūtie dokumenti, kurus saņemot mēs varam būt pārliecināti, ka šāds noziedzīgs darījums nevarētu tikt izdarīts.
Vēl skumjāku prātu, protams, darīja tas, ka “pret” šo likumprojektu Juridiskajā komisijā nobalsoja arī Tautas partijas pārstāvji.
Es tomēr aicinu jūs apdomāties un atbalstīt šo likuma grozījumu. Es piekrītu tam, ka sankcijas varbūt ir pārāk bargas, bet mēs tagad runājam par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kad spriežam par tā konceptuālu atbalstīšanu.
Es uzskatu, ka mums par to ir jādomā tiešām arī saistībā ar notikumiem uz Latvijas ceļiem, un mēs šādu pašu normu varētu ieviest arī tajos gadījumos, kad cilvēks kārto autovadītāja eksāmenus.
Līdz ar to es aicinu neatteikties no šīs normas, vēlreiz pie tās atgriezties, diskutēt un iesniegt savus priekšlikumus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Vispirms jau vēlos teikt pateicīgus vārdus kolēģei Solvitai Āboltiņai par atbalstu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtā likumprojekta tālākai virzīšanai.
Kāpēc šāds likumprojekts tika uzrakstīts?
Latvijā ir izveidojies jauns slēptās komercdarbības veids - pilsonības iegūšana par maksu. Palasiet sludinājumus, palasiet internetu! Sludinājumi ir it kā nevainīgi: “Palīdzēsim iegūt pilsonību.” Nu un tālāk jau viss notiek! “Kā palīdzēsim? Mācīsim valodu?” - “Bet es nevaru iemācīties!” - “Kā vēl palīdzēsim?” - “Nu mēģināsim citādi nokārtot.” - “Kā vēl palīdzēsim? Nu varbūt dažus eksāmena jautājumus jūs zināsiet...” - “Nē, es arī tā nevaru, man vajag zināt visus...” - “Cik jūs esat gatavi maksāt?”
Visi jau ir aizmirsuši tos skandālus, kas bija Valmierā, kas bija citās pilsētās. Bet tas ir tikai viens no šīs komercdarbības veidiem - eksāmena jautājumi. Valsts himnas teksta likšana briļļu makā - tas atkal ir kaut kas jauns parādījies... Tā, protams, nav komercdarbība, tā ir pašdarbība.
Un, ja runājam par šīm līdzīgajām sejām, tad, atvainojiet, bet cilvēka identitāti bieži vien pēc pases ir diezgan grūti noteikt. It sevišķi tad, ja pases izdošana notikusi pirms laba laika un ja cilvēks vizuāli stipri vien ir mainījies. Un ne jau tikai...
Mani nedaudz pārsteidz arī dažos atzinumos rakstītais, jo te nav saskatīta sabiedriskā bīstamība. Es uzskatu, ka te sabiedriskā bīstamība ir visai augstā līmenī un ka te ir vajadzīgi ļoti, ļoti bargi sodi. Oponenti gan saka, ka pietiktu arī ar administratīvo atbildību. Es tam piekristu tikai vienā gadījumā - ja jūs, draugi, mūsu likumprojektu par to, ka piespiedu darbs ir arī administratīvais sods, būtu atbalstījuši. Bet piespiedu darbs ir krimināls sods, un līdz ar to vairāk par naudas sodu tur neko arī nevar izdarīt.
Bet, ziniet, ja tā ir komercdarbība, tad samaksāt naudas sodu arī nav nekādas problēmas.
Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo slēpto komercdarbības veidu un balsojiet “pret” šā likumprojekta turpmāku virzīšanu!
Es gribu vērsties pie Latvijas Pirmās partijas. Solvitas Āboltiņas kritika bija iznīcinoša un parādīja to milzīgo pretrunu, kāda pastāv starp šiem pieciem jaunuzņemtajiem no PCTVL un pašu šo partiju. Kolēģi, es domāju, ka šī kritika bija pārāk barga, un man tomēr ir cerības, ka vismaz to faktu, ka Guntars Grīnvalds, jūsu partijas deleģētais ministrs, konceptuāli ir atbalstījis šo likumprojektu, jūs vērtēsiet augstāk nekā Vjačeslava Stepaņenko viedokli, kurš neatbalsta šo likumprojektu.
Protams, es vēršos arī pie Zaļo un zemnieku savienības deputātiem, jo jūs vienmēr mūsu, teiksim, tādus stingrākus likumprojektus esat atbalstījuši. Es aicinu jūs balsot “par”, jo, pēc manā rīcībā esošās informācijas, pret šo likumprojektu ir tikai Tautas partija un PCTVL spārns. Protams, kopā ar “Saskaņas Centru”, bet viņi tie paši PCTVL deputāti vien ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šis būs balsojums par pamatnostādni - par mūsu principiālo attieksmi pret minēto problēmu.
Šī principialitāte izpaužas tādā jautājumā, cik nopietni mēs vērtējam šo pilsonības iegūšanas procesu un cik nopietni mēs skatāmies uz to, kādā veidā kandidāti kļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem.
Un tad parādās pamatjautājums: vai šis “jaunizceptais” pilsonis... es nemaz nerunāšu par Latvijas patriotu, jo līdz tam būs vēl ļoti tālu... tātad - vai šis “jaunizceptais” pilsonis kaut cik lojāli izturēsies pret Latvijas valsti vai ne? Tas ir pamatjautājums!
Jo, redziet, ja viņš, jau kļūstot par pilsoni, blēdās, vai tad jūs domājat, ka viņš turpmāk vairs neblēdīsies? Taisni otrādi! Tik viegli ticis pie tās pilsonības, ar blēdīšanos atrisinādams šo jautājumu, viņš vēl skaistāk blēdīsies, un visa viņa dzīve sastāvēs no vienām blēdībām. Ar blēdībām viņš varbūt tiks arī Latvijas Republikas Saeimā un tad šeit muldēs par saviem brāļiem Krimā un vēl kaut kur, varbūt vēl arī par kādiem brāļiem Kuriļu salās, un pateiks, ka mums jābūt vienotiem ar viņiem...
Ko labu vispār tāds melis var dot valstij? Ko labu valstij var dot cilvēks, kuram šī pilsonības iegūšana ir vajadzīga priekš kaut kā? Pārāk nopietns jautājums ir kļūšana par Latvijas Republikas pilsoni! Ne jau velti mēs iesniedzām savus Pilsonības likuma grozījumus, kurus diemžēl, cienītie kolēģi, jūs negribējāt atbalstīt un pat nevirzījāt uz izskatīšanu. Pat no tā jums bija bail! Taču tanī pašā laikā šis pilsonības iegūšanas process diemžēl ir ļoti nepatīkams, un tas ir jāuzsver. Ar meliem ieticis Latvijas pilsoņu sabiedrībā, ar meliem šis cilvēks tur arī turpmāk dzīvos.
Un tad ir jautājums: cik nopietni mēs vēršamies pret šādiem meļiem? Cik mēs esam spējīgi viņus nosodīt? Un salīdzināt viņus te ar kaut kādiem vidusskolēnu eksāmenu kārtotājiem ir vairāk nekā nožēlojami. To var atļauties tikai tāds, kas laikam, godīgi sakot... Ziniet, kā ir ar to bērna prātu: reizēm tas uzturas galvā ilgāku laiku, un tad varbūt liekas: nu kas tur sevišķs? Skolā var nošpikot kaut ko, tad kāpēc nevar noblēdīties pilsonības iegūšanā?
Mūsu nostādne ir skaidra: gan pret šādiem krāpniekiem, kas ar meliem grib iegūt pilsonību, gan pret tiem, kas atļaujas cita vietā atnākt uz eksāmenu, gan pret tiem, kas šādas lietas pieļauj, ir jāvēršas stingrāk, un tā jau ir kriminālatbildība. Var būt, ka viņš uzreiz arī nesēdēs cietumā, un tas varbūt arī nav vajadzīgs, bet katrā ziņā Krimināllikumā paredzēto sodu viņam vajadzētu saņemt.
Un tad varbūt viens otrs arī padomās par valsts attieksmi un rēķināsies ar to, jo, ja nav šīs skaidrās, nopietnās attieksmes, tad, protams, pa “slidenu” ceļu varbūt ir vieglāk ieslīdēt Latvijas pilsoņu sabiedrībā. Tas, kā mēs te jau runājām, ka viens otrs tīri labi ir sācis pelnīt ar šādām izdarībām, tas ir vēl viens vainu pastiprinošs apstāklis. Tomēr pats fakts - pats šis krāpšanās fakts -, pretendējot uz Latvijas Republikas pilsonību, šķiet, ir pats galvenais, un tad veidojas kaut kādi īpatnēji... Bet jūs te vēl runājat par pilsoņu sabiedrību, par integrāciju!
Kas tā par integrāciju? Vai tā vispār ir vēlme iekļauties? Tā ir vēlme ieslidināties iekšā, un tad varēs turpināt ākstīties. Citādi šo darbību kā vien par tādu ākstīšanos es nosaukt nevaru. Nu tāds humoriņš! Sak’, man sagribējās kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, vai tu tur, Fedja, - tu tā nekas runā latviešu valodā - nevari aiziet un nokārtot manā vietā eksāmenu? Fedjam tikpat plats purns kā tam, kurš taisās kļūt par pilsoni, nu tad abi divi varbūt... Protams, būs grūti viņus abus nofotografēt kopā uz kādas bildes. Tā ir cita lieta! Viņi varbūt divatā tur iekšā neies...
Līdz ar to, tā kā līdz šim nav noteikta nopietna atbildība par šādām izrīcībām, tad mēs piedāvājam savu variantu, kuru varētu piegludināt, lai tas varbūt kļūtu skaidrāks, bet pamatjautājums šoreiz ir kriminālatbildība, nevis administratīvā atbildība.
Salīdziniet citus pārkāpumus, par kuriem ir paredzēta kriminālatbildība! Salīdziniet tos ar šo un paskatieties, par ko tomēr ir paredzēta administratīvā atbildība! Tā ka Juridiskā komisija šoreiz diemžēl ir rīkojusies ne sevišķi pamatoti. Acīmredzot ir bijusi vajadzīga piekāpšanās šajā mazākumvaldībā, jo tad dažreiz tomēr kaut kādos īpaši vajadzīgos jautājumos varēs balsojumā nodrošināt sev nepieciešamo vairākumu.
Mēs paliekam pie savām pamatnostādnēm un aicinām vismaz tos, kuriem tās ir līdzīgas, balsot “par” mūsu iesniegto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātu Stalidzānes, Brigmaņa, Lagzdiņa, Šmita un Šadurska iesniegums: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 41.pantu Saeimas deputāti lūdz Saeimu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai.” Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!... Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba turpināšanu bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - 1. Turpināsim darbu.
Debatēs nākamais runās deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šis ir svarīgs likumprojekts, kurš būtu jāatbalsta vairāku iemeslu dēļ. Mums pēdējā laikā pastiprinās tendence teikt, ka tādas lietas, kas ir saistītas ar valodu, ar vēstures mācīšanu skolās, ar naturalizācijas procesa pārkāpumiem, nieki vien ir: “Ziniet, nu tie ir tādi nesvarīgi... ziniet, sīkumi!” Rezultātā mēs redzam sistemātisku ņirgāšanos par pašreiz spēkā esošo Latvijas likumdošanu visās jomās. Jūs varat ieslēgt jebkuru kanālu no pieciem ēterā raidošajiem televīzijas kanāliem, un četros jūs vienlaicīgi dzirdēsiet raidījumus krievu valodā bez titriem, kas, piemēram, ir arī šā likuma pārkāpums.
Ne tikai valsts valodas apliecības pirkšana vai tādas lietas kā cilvēka nosūtīšana savā vietā kārtot eksāmenu šeit ir vienkāršs pārkāpums, kā daži to grib iztēloties, lai gan tas ir ļoti smags kriminālnoziegums - korupcijas ceļā mainīt Latvijas pilsoņu kopumu, ieblēdīties Latvijas pilsoņu kopumā ar mērķi mainīt Latvijas likumdošanu un veidot šeit kaut kādu otru kopienu.
Mani ārkārtīgi izbrīna tas, ka ne Latvijas publicisti, ne bieži vien arī politiķi nedod pretsparu teicieniem, ka Latvijā it kā jau esot divas kopienas. Izrādās, ka latviešu tauta vairs nav tauta, bet ir kaut kāda kopiena, ar kuru kaut kādi viltus ceļā ieblēdījušies pilsoņi runāšot kā ar otru kopienu. Es domāju, šis ir ārkārtīgi smags noziegums. Tas nav vienkāršs pārkāpums!
Kā es jau minēju, tas ir noziegums ar mērķi korupcijas ceļā ieblēdīties pilsonībā un likumdošanas ceļā mainīt Latvijas politisko iekārtu, jo pašreiz naturalizācijas procesā ir otrais etaps. Visi tie, kuri bija lojāli, kuri zināja valodu, viņi jau pirmajos trijos gados kļuva par Latvijas pilsoņiem. Tagad notiek klaja ņirgāšanās, demonstratīva valodas nemācīšanās. Mēs zinām, ka liek desmit, vienpadsmit vai divpadsmit - rekords bija sešpadsmit (tagad ir jau septiņpadsmit!) reizes. Viņi liek valodas eksāmenu, klaji ņirgājas un pieprasa politiskās tiesības. Latvijas premjers ir tik bailīgs, ka krievu premjers viņam atļaujas pateikt: “Ziniet, mūs neinteresē jūsu ekonomiskie likumi. Mēs ar jums runāsim tikai par pilsoņu tiesībām, par šeit iebraukušo okupantu labklājības uzlabošanu.” Mūsu premjers piekrīt un saka: “Runāsim, runāsim, jo mēs nemaz par savām problēmām nerunāsim.”
Es nepiekrītu “Jaunā laika” pārstāvei Āboltiņas kundzei, ka šie sodi ir pārāk stingri. Es domāju, ka tie ir par mīkstiem. Un es arī domāju, ka ir jāievieš tas princips, kas ir Eiropas Savienībā, - tūlītēja izraidīšana uz savu etnisko dzimteni. Es atkārtoju: tikai tas “izārstēs” visus šos klaunus, kas šeit ar saviem balsojumiem mēģina korumpēt vietējo sabiedrību un mainīt politisko iekārtu.
Tāpat arī cieņa pret latviešu valodu mums ir jāatjauno ar tādu likumu, kas noteiktu, ka minimums ir trīs mēneši cietumsoda, kas tiktu uzreiz piespriesti par Valsts valodas likuma pārkāpumu.
Ir jāievieš vienreiz kārtība. Ir jāgādā par to, lai Rīgas veikalos, Latvijas televīzijā un radio, visos valsts valodas eksāmenos, ar naturalizācijas procesu saistītajās iestādēs vienreiz būtu kārtība. Ir šeit skaidri jāpasaka, ka mēs neļausim ņirgāties ne par Latvijas tautu, ne par latviešiem, ne par Latvijas pilsoņiem un ieviesīsim vienreiz kārtību! Uz otro lasījumu iestrādāsim šeit tādas normas, lai šiem cilvēkiem pat sapņos, pat visbriesmīgākajos sapņos, nerādītos iespēja kaut kādā veidā šeit ieblēdīties un mainīt pilsoņu kopumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Problēma ir pārāk nopietna, lai nenopietni pret to izturētos. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tad jau atkal pa purnu!”) Tīkotāju pēc pilsonības, pēc Latvijas pilsonības, netrūkst. Ir ļoti lieli šie tīkojumi un kļūst aizvien lielāki. Kāpēc? Vai par to jūs īsti padomājāt? Žēl, ka latviskās partijas Saeimā par to nepadomā. Absolūti nepadomā! Jo kā gan savādāk varētu izskaidrot to, ka jūs šodien neatbalstījāt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvāto likumprojektu “Pilsonības likums”? Kādi tad jūs, “Jaunais laiks”, Tautas partija un “zemnieki un zaļie”, esat Latvijas patrioti, ja jūs neaizstāvat elementāru likumprojektu, kas mūs pasargātu no šiem tīkotājiem?! Faktiski viņi tīko pēc kārtības maiņas Latvijā. Kāpēc viņi to dara? Kāpēc šie 110 tūkstoši sabrida Latvijas pilsonībā un citi vēl turpina brist? Ļoti vienkārši!
Rubiks, jau sēdēdams cietumā, aicināja nepilsoņus - visus 700 tūkstošus! - pēc iespējas ātrāk, neskatoties uz visām grūtībām (lai gan tādu grūtību ir ļoti maz, mācoties valodu un iegūstot pilsonību), iegūt pilsonību, jo tādā veidā varēšot mainīt kārtību valstī. Tieši tāpēc, draugi mīļie! Tieši tāpēc viņi dara visu, lai pēc iespējas vairāk saņemtu pilsonību nepilsoņi un pēc tam mainītu kārtību te, mūsu valstī.
Jūs jau šodien un arī iepriekšējā Saeimas sēdē dzirdējāt... Gandrīz katru reizi tā saucamie sarkanie draud, ka nākamajā Saeimā - 9.Saeimā - viņi jau pārņemšot varu. Tagad viņi vienu trešdaļu varas tur savās rokās (No zāles dep. J.Dobelis: “Pa purnu!”), jo koalīcija jau šodien turas tikai uz viņiem. Sen jau tā būtu sabrukusi. Un jūs, kuri saucaties par it kā labējām partijām (No zāles dep. A.Golubovs: “Nacionāli domājošām!”), aizstāvat viņus un palīdzat viņiem tikt pie varas! Vai ir kaut kāda sajēgšana vai nav? Es personīgi uzskatu, ka jūsu attieksme ir vienkārši drausmīga. Drausmīga! (No zāles: “Tikai nepadodies!”)
Un tāpēc esam iesnieguši šo mūsu priekšlikumu par stingrāku sodīšanu, par to cilvēku sodīšanu, kuri ar meliem, viltu, ar pretlikumībām grib iekļūt pilsonībā, lai mainītu kārtību Latvijā. Ir jāpieņem vēl stingrāki sodi!
Jums būtu jāpadomā par galveno, bet jūs to nedarījāt. Arī jūsu izvirzītā ministre to nedarīja. Aldermani paturēja amatā! Viņa, lūk, esot ļoti laba! Viņa 110 tūkstošus ielaidusi pilsonībā. Un nu Aldermane jums saka: ziniet, drīz būs arī 200 tūkstoši! Būs 200 tūkstoši! Kas tad būs? Sarkanie pārņems varu Latvijā.
Vai tad nav apjēgas? Pie jūsu sirdsapziņas jau vairs nevar apelēt, jo jūs neesat ieklausījušies visu šo laiku. Jūs noliedzat pat visas tās elementārās lietas, kas stiprina valsts valodu, noliedzat Repatriācijas likumu. Visu jūs noliedzat! (No zāles: “Ai-ai-ai!”) Pat mūsu piedāvātajā sociāli ekonomiskajā programmā ietvertos attiecīgos likumprojektus... arī tos jūs noraidāt!
Sēdes vadītāja. Deputāts Mareks Segliņš.
(No zāles: “Marek, tikai īsi!”)
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Ir ierosināts, tā teikt, kriminalizēt to, ka kāda persona uzdosies par citu un ies tās vietā kārtot eksāmenu. Es, atšķirībā no... nu, droši vien no lielākās daļas deputātu, šajā gadā neslinkoju un divreiz aizgāju paskatīties, kā šos eksāmenus kārto. Tur ir Naturalizācijas pārvaldes darbinieks, kurš pēc pases skatās, vai tā ir tā īstā persona, un, kolēģi, ja tas Naturalizācijas pārvaldes darbinieks neredz, ka Svetlanas vietā ir atnākusi Mārīte, tad viņš neredzēs to arī turpmāk. Mēs gribam kriminalizēt tās Mārītes un Svetlanas darbības, bet nesaprotam, ka vaina jau ir tajā atbildīgajā Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā darbiniekā, kurš neredz, ka ir atnācis cits cilvēks. Vai nu ir paņēmis naudiņu, vai vienkārši negrib redzēt.
Godājamie divi bijušie tieslietu ministri! Jūs te runājāt par to, ka vajag šo lietu kriminalizēt. Tie ir tieši jūsu pārraudzībā bijušie darbinieki, kuri neredz, ka Svetlanas vietā nāk Mārīte! Kā jūs... Mēs vienkārši šeit bliežam ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Īstenībā nekad nevienu pēc šā panta nenotiesās. Jātiesā jau ir tas Naturalizācijas pārvaldes darbinieks, kurš ir kukuļojies vai kaut ko darījis un neredz, ka ir atnācis cits. Saprotiet, mēs to problēmu pārliekam no slimās galvas uz veselo!
Es saprotu, “tēvzemieši”, ka tā ir jūsu politiskā “niša”, jums par šīm lietām ir jācīnās. Viss kārtībā!... Es pie jums nemaz nevēršos, jo es saprotu, ka jūs nebalsosiet savādāk. Bet jūs, visi pārējie, mazlietiņ padomājiet, par ko ir tas pants!
Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs, otro reizi.
Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Cienījamais Juridiskās komisijas ilggadējais priekšsēdētāj Marek Segliņa kungs!
Problēmu pārlikt no slimās galvas un veselo - jūs jau piedāvājat tieši to!
Tam cilvēkam, kurš skatās pasē un pasē esošo fotogrāfiju salīdzina ar to personu, kura liek eksāmenu, ir iespējas kļūdīties. Pirmā - vienkārši būt nolaidīgam un par to saņemt disciplināratbildību. (No zāles dep. M.Segliņš: “Otrās viņam nav.”) Otrs variants - saņemt par to naudu un izlaist to personu cauri. Arī tas ir ļoti iespējams, un to tikai pēc tam, salīdzinot rakstiskos eksāmenu atbilžu variantus, var redzēt: vai dieniņās, tam Petjam vai Stjopam bija pilnīgi cits rokraksts! Izrādās, ka ir atnācis Vasja Stjopas vietā uzrakstīt, un to tikai pēc tam konstatē... Tā ka jums ir pilnīga taisnība. Taču par šādiem pārkāpumiem jau ir paredzēta atbildība - gan disciplināratbildība, gan arī kriminālatbildība. Savukārt nesodīti paliek tie blēži, kas šajā sakarā taisa biznesu... un turklāt tas notiek pārsvarā tieši grupā, bet to daudzi apšauba... Tie blēži, kas taisa šādu biznesu - piemeklē personas, kas ir līdzīgas tām, kuras liek eksāmenus, - tie paliek absolūti nesodīti! Un jūs iestājaties diemžēl tieši par viņiem!
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.
(No zāles dep. J.Dobelis: “Pēc tam tu dabūsi!”)
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi deputāti! Es ļoti sarūgtināšu Rasnača kungu un vēl arī dažus citus iepriekšējos runātājus, kuri tā ļoti viszinīgi un gudri stāstīja, ka Tautas partija neatbalstīšot šo likumprojektu.
Tautas partija izvērtēja konkrēto frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ļoti nekvalitatīvi izstrādāto likumprojektu un iepazinās ar prokuratūras un citu tiesībsargājošo institūciju atzinumiem, kuri tāpat liecina par to, ka jūsu sagatavotais likumprojekts ir ļoti nekvalitatīvs. Taču ideja, ka bargi ir jāsoda pārkāpēji, ir atbalstāma. Un tāpēc Tautas partija atbalstīs šā likumprojekta tālāko virzību (No zāles: “Urā!”) un tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, un, kā jau atbildīgi politiķi un pieredzējuši juristi, mēs iesniegsim grozījumus, lai šī norma nebūtu apejama un būtu kvalitatīva. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Malacis, Jāni!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kā jūs redzat, reizēm karstas dzelzs pielikšana pie vajadzīgās vietas dod rezultātus.
Tagad es jums, Segliņa kungs, nolasīšu nelielu fragmentiņu no mūsu iesniegtā likumprojekta, kas saucas “Pilsonības likums”, anotācijas. (No zāles dep. A.Golubovs: “Kurš nav pieņemts!”) Nolasīšu to, kas tur ir teikts par šo naturalizāciju un par Naturalizācijas pārvaldi - tas ir, par Mārītes un Jevdokijas jeb Dašas sarunām. Tātad: “Liels nepilsoņu skaits nav Latvijas iekšējais jautājums, bet starptautiska problēma, kas radusies noziedzīgā Molotova-Rībentropa pakta un Latvijas okupācijas rezultātā. (No zāles dep. A.Golubovs: “Kuras nebija, ja?”) Tāpēc pārejas noteikumi [..] paredz naturalizācijas procesa izbeigšanu un Naturalizācijas pārvaldes likvidāciju [..].” Mārītei būs darbs jāmeklē! Tā, lūk! “Būtiski tiek sašaurināts pilsonības pretendentu loks [..]” - un tā tālāk, un tā joprojām.
Kolēģi Lagzdiņ! Jūs esat nopietns cilvēks. Man jūs esat, var teikt, cienījams ar to, ka mēs kopā riskējām 1990.gada 4.maijā, un tas ir vēsturē iesēdies un paliks tur. Taču nekad nesakiet... Jūs, vērtējošs cilvēks, nedrīkstat lietot tādus vārdus: “Tas nav nekas” un “Tas vispār ir slikti”. Ziniet, par jebkuru jautājumu var nākt tribīnē un pateikt: “Tas ir slikts”, “Tas ir stulbs”! Vēl var arī pateikt: “Man tavs ģīmis riebjas” vai “Man tavs purns riebjas”. Nu, un tad? Ja jūs gribat nopietni skatīties uz šo jautājumu, tad sirsnīgs paldies Tautas partijai. Starp citu, es jūs nekad neesmu aizticis - īpaši kā partiju. Lūk!
Jā, jautājums ir nopietns. Katrā ziņā paldies jums, ja jūs domājat tālāk strādāt pie šā likumprojekta. Mēs arī strādāsim, un acīmredzot Juridiskā komisija būs tā vieta, kur mums savi viedokļi būs jāsaliek kopā.
Es gribu atgādināt to, ko es pirmīt teicu: šis ir jautājums par pamatnostādni. Vai tik rupja rīcība, lai kļūtu par pilsoni, ir kriminālsodāma vai nav? Mēs uzskatām, ka ir, un, ja citi arī tā uzskata, tad vienkārši runa var būt par to, kā iestrādāt šo normu, nevis par to, vai Mārīte varēs tos purnus tur atšķirt vai nevarēs. Tas nav tas galvenais. Tā ka es aicinu, kolēģi... Šis ir visai mūsu sabiedrībai būtisks jautājums. Žēl, ka no rīta jūs noraidījāt mūsu iesniegto priekšlikumu, kas būtu veicinājis likumprojektu izskatīšanu komisijās.
Tagad atliek vien paļauties uz Mareka Segliņa un viņam līdzīgo sirdsapziņu. Var būt, ka viņiem ir kaut kāda... Un tad jūs tiešām varēsiet ātrāk šo likumprojektu izskatīt. Katrā ziņā es ceru, ka likumprojekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā. Aicinu to tad pēc iespējas ātrāk izskatīt, jo tas ir būtisks jautājums, visai sabiedrībai svarīgs jautājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Cienījamais Dobeļa kungs! Es jūs aicinu nemudināt citus deputātus uz tādu izteicienu lietošanu, kas nav savienojami ar deputāta cieņu.
Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es pieteicos runāt, klausoties Mareka Segliņa runu.
Es gribētu sacīt: nu jā, inteliģents cilvēks jau vienmēr atradīs šķietamu attaisnojumu savai bezgodīgajai rīcībai. Jo man radās iespaids, ka Segliņa kungs tā kā virza uz domu, ka Tautas partija balsos “pret”. (No zāles dep. M.Segliņš: “Nē!”)
Paldies Dievam, kolēģis Jānis Lagzdiņš kliedēja šīs šaubas. Pēc Lagzdiņa runas man kā akmens novēlās no sirds. Paldies Dievam, man nav vairs jāapelē pie nacionāli domājošo Tautas partijas frakcijas deputātu Antas Rugātes, Jura Dalbiņa, Dzintara Ābiķa un citu ļoti cienījamu un godājamu kolēģu sirdsapziņas. Es jūtos gandarīts, ka jūs balsosiet pēc sirdsapziņas.
Man ļoti patika arī Dzintara Rasnača komentāri. Rasnača kungs, man ir viens speciāls lūgums jums. Vai jūs nevarētu paskaidrot savam kolēģim Pēterim Tabūnam (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Varu!”), ka gribētos tādas... nu, sakarīgākas runas dzirdēt no šīs tribīnes? Jo, Pēter, tā jau var pēdējos sabiedrotos pazaudēt! Atšķir taču, kurš ir “par” un kurš ir “pret”!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Ir ļoti interesanti dzirdēt visas šīs tukšās runas par Naturalizācijas pārvaldi, kas it kā esot kļuvusi par galveno korupcijas ligzdu, un par ļaunprātīgiem nepilsoņiem, kuriem it kā jau sen ir laiks visu aizliegt, un par šo likumprojektu, kas pēc savas kvalitātes ir bērnudārza audzēkņa cienīgs.
Ko ar visām šīm stenogrammām darīt? Man ir divi priekšlikumi.
Pirmais priekšlikums: atdot īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās, lai tās tulkotu krievu valodā un izplatītu nepilsoņu lokā. Jo pēdējos divos gados naturalizācijas temps ir būtiski samazinājies - vienā mēnesī saņemto iesniegumu skaits kopš 2004.gada ir samazinājies divreiz. Ja viņi visu šo izlasītu, varbūt viņiem būtu papildu stimuls, lai līdz vēlēšanām tomēr nokārtotu visas šīs savas lietas. Iespējams, ka tad šādu deputātu Saeimā būs vairākums...
Otrs priekšlikums: tulkot visas šīs stenogrammas angļu valodā un izplatīt, teiksim, Eiropas Padomē, jo Eiropas Padomes delegācija, kas kontrolē naturalizācijas norisi, šobrīd ir šeit, Saeimas ēkā, un pulksten 15.00 būs tikšanās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Tātad ir divi ne pārāk slikti priekšlikumi, lai visu mūsu darbību jau dažu stundu laikā uzzinātu un nepalaistu garām.
Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis.
M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt tiem pretiniekiem vai tiem priekšlikuma iesniedzēju pretiniekiem vienu patiesību, ko zina jebkurš Ekonomikas policijas darbinieks. Proti, vecā parauga pasēm, kas joprojām ir apgrozībā, pārlīmēt fotogrāfiju - tas maksā pie profesionāļa 20 latus. Nav jābūt līdziniekam, bet vienkārši jānomaina šī fotogrāfija, lai iesniegtu nepatiesu informāciju un nepatiesas ziņas.
Es aicinu tomēr atbalstīt šo loģisko priekšlikumu, ņemot vērā objektīvo situāciju, ka vecā parauga pases pie mums vēl joprojām ir derīgas un vairumā joprojām ir lietošanā.
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.
(No zāles dep. J.Dobelis: “Kārli, Pēteris iet tribīnē! Kārli, klausies!”)
P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Segliņa kungs! Kurš teica, ka visupirms vajag sodīt tos, kas viltus ceļā, pretlikumīgi iegūst... nevis tos, kuri viltus ceļā, nelikumīgi iegūst pilsonību, bet tos, kuri palīdz šādi iegūt pilsonību? (No zāles: “Segliņš palīdz?”) Lūk!
Segliņa kungs! (No zāles: “Viņš neklausās!”) Jūsu partijas biedrs taču ir Kalvīša kungs, kurš aizvien vēl vada šo vārgo valdību. Tomēr vēl vada! Tā ka kaut kāda teikšana jums taču tomēr ir. Jūs taču varat rīkoties - rīkoties pavisam droši un pārliecinoši un beidzot atstādināt no amata Aldermani, kura nespēj nodrošināt... Nespēj nodrošināt!... Tur notiek pārkāpumi, tur pērk vai pārdod pilsonību (sauciet to, kā jūs gribat). Nu tad tieciet galā! Nu tad pasakiet premjeram, izsauciet viņu uz savu frakciju un parunājiet ar viņu, jo citādi atkal... Tagad Aldermane startēs Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” sarakstā. Droši vien grib iekļūt Saeimā un turpināt šīs trakās lietas.
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, nenovirzieties no apspriežamā temata!
P.Tabūns. Absolūti nenovirzos no apspriežamā temata, jo šīs lietas ir ārkārtīgi svarīgas.
Paskatieties, kas notiek, ja mēs šādi izturamies pret valsts valodu, pret Pilsonības likumu un ar to saistītām lietām. Lūk, pavisam svaiga avīze, kas saucas “Dinaburg Vestņik”. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Bez politiskās reklāmas! Nedrīkst reklamēt avīzi!”) Tas ir, “Dinaburgas Vēstnesis”. Daugavpils avīze. Tas taču ir ārprāts!... Tur ir tādas lietas!... Virsraksts - “Krievu pilsētai - krievu vārdu”. Un runa ir par to, ka prasību runāt pilsētā latviski... ja kāds latvietis uzdrošinās veikalā vai kaut kur citur palūgt: “Runājiet latviski!” -, tad avīze to nosauc par marasmu.
Sēdes vadītāja. Godātais Tabūna kungs! Lūdzu tomēr runāt par likumprojektu!
P.Tabūns. Es runāju par likumprojektu. Tas viss ir vistiešākajā veidā saistīts ar likumprojektu, jo šādu likumprojektu neatbalstīšana noved pie tā, par ko es nupat teicu, stāstot, kā ir Daugavpilī. Turklāt šajā pašā laikrakstā arī Rīga, kurā esot 65 procenti krievvalodīgo, ir parādīta kā krievu pilsēta. Lūk, kur mēs ejam! Vai patiešām jūs nesaprotat, deputāti! Vai patiešām nesaprotat? (No zāles dep. J.Pliners: “Nesaprot, nesaprot!”) Nē, nesaprotat. Un ejat bezdibenī.
Sēdes vadītāja. Deputāts Mareks Segliņš, otro reizi.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, kas te nenāca tribīnē un nedebatēja! Es atvainojos jums par to, ka es te bišķiņ pakavēšu jūsu laiku.
Tā kā te Segliņa kunga uzvārds tika vairākas reizes piesaukts, daru zināmu, ka Segliņa kungs, tāpat kā visa Tautas partija, atbalsta šo ideju un balsos “par”. Taču mēs uzsvērām to, ka likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi, un vienkārši aicinājām strādāt, gatavojot tā otro lasījumu. Un apņemamies arī mēs strādāt un uzlabot šo likumprojektu. Segliņa kungs, tāpat kā visa Tautas partija, šo likumprojektu atbalstīs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Lai dzīvo Segliņš!”)
Tabūna kungs, to saku arī jums!
Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Šura, tikai bez rupjībām!”)
A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nu jūs dzirdējāt tās debates un dzirdējāt arī to, ka tieši Juridiskās komisijas priekšsēdētājs paziņoja: likumprojekts ir nekvalitatīvs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Pats tu nekvalitatīvs!”) To atzina Dobelis ar Tabūnu, to atzina arī “Jaunais laiks”. Un kauns jums visiem, ja jūs pieņemsiet nekvalitatīvu likumu! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai vēlaties vēl ko piebilst komisijas vārdā?
V.Stepaņenko. Nē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko. 22.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 22.jūnijs. Citu priekšlikumu nav... (No zāles: “Ir!”) Ir citi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!
A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Man ir ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.novembri.
Sēdes vadītāja. 1.novembris.
Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim vispirms par visradikālāko priekšlikumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.novembri. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 58, atturas - 9. Priekšlikums noteikt par termiņu 1.novembri nav atbalstīts. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 1652). Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Stepaņenko. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Ar šo likumu Latvija pievienojas līgumam, kas sniegs papildu garantijas personām, kas piedalās tiesas procesā. Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tātad izskatāmais likumprojekts ir ar reģistrācijas numuru 1536. Komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Ē.Zunda. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 1.jūliju.
Sēdes vadītāja. 1.jūlijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Ē.Zunda. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Aleksandra Bartaševiča saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts policijas administratīvo protokolu un vēstuli ar lūgumu piekrist deputāta Aleksandra Bartaševiča saukšanai pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
Komisija nolēma piekrist deputāta Bartaševiča saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz Saeimu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Likumprojekta būtība ir tāda, ka tas palīdzēs uzlabot iedzīvotāju situāciju attiecībās ar dzīvojamo kooperatīvu sabiedrībām gadījumos, kad iedzīvotāji ir nolēmuši atdalīties no šīm kooperatīvajām sabiedrībām... Esošais regulējums ir pietiekami plaši traktējams, tāpēc iedzīvotāji nonāk diezgan sarežģītā situācijā, jo nespēj grozīt šo kopēji pieņemto lēmumu.
Tātad komisija šo likumprojektu skatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Mums nav nekādu iebildumu pret šo likumprojektu, bet es gribētu jūs informēt, ka nākamajā nedēļā, otrdien, valdība skatīs ilgi gaidīto Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas detalizēti reglamentēs visus jautājumus, kas ir saistīti ar jebkādu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, un tādējādi atrisinās arī tās problēmas, kuras diezgan neveiksmīgi mēģina risināt minētais likumprojekts un arī pašlaik spēkā esošais Kooperatīvo sabiedrību likums.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Dz.Zaķis. Īstenībā es aicinu sekot notikumu gaitai. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet pie nosacījuma, ka līdz mums pietiekami ātri un labā kvalitātē atnāks Lagzdiņa kunga minētais likumprojekts. Tad varēsim rīkoties atbilstoši situācijai, bet šo likumprojektu es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Zaķis. 13.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 13.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, ar kuru ir izdarīti daži precizējumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”. Šie grozījumi ir izstrādāti sakarā ar Valsts zemes dienesta reorganizāciju un tā darbības precizēšanu.
Komisija vienprātīgi atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. 15.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 15.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Izskatīsim likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1704. Piebildīšu, ka mums pašlaik ir ļoti daudz likumprojektu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tātad atbildīgā komisija izskatīja minēto likumprojektu otrajā lasījumā un šādi novērtēja iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Es jau paudu savu atbalstu likumprojektam kopumā, bet tomēr tajā ir dažas citas problēmas. Te būtu jārunā ne tikai par mūsu sirmgalvju niecīgajām pensijām, bet arī, teiksim, par problēmām, kas saistītas gan ar dzīvokļiem denacionalizētajās mājās, gan ar dzīvokļiem jaunajām ģimenēm. Un sakarā ar to tad arī ir šis priekšlikums, kuru varētu atbalstīt jebkura šeit pārstāvētā partija, jo katras partijas programmā ir ietverts gan jauno ģimeņu atbalsts, gan dzīvokļa jautājumu risināšana.
Un priekšlikums praktiski ir ļoti niecīgs, mazs, jo paredz neaplikt ar nodokļiem izdevumus par pirmā mājokļa iegādi. Ne vairāk!
Es uzskatu, ka nav nekādas jēgas balsot pret šo likumprojektu un pret šo priekšlikumu, bet, ja kādam ir iebildumi, tad viņš lai kāpj Saeimas tribīnē un pauž savu viedokli. Kāpēc cilvēki, kas atdod pēdējo, lai tomēr saņemtu kaut kādu dzīvokli... kāpēc mūsu valsts no viņu ienākumiem, kurus viņi šā vai tā tērē, saņem vienu ceturtdaļu?
Saskaņā ar jūsu visu partiju programmām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ļoti daudzšķautņains un tas skar ļoti plašu iedzīvotāju ienākumu spektru, bet, tā kā mēs šo likumprojektu skatījām steidzamības kārtā, tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija koncentrējās tikai uz vienu aspektu, proti, uz to, kas ir saistīts ar pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
Tāpēc komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 52, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zunda. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 49, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zunda. 4.priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ziniet, līdz šārīta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdei man tomēr bija pamatota pārliecība, ka Latvijas Republikas Saeima ir nopietna iestāde, kurā mēs vairāk vai mazāk profesionāli raugāmies līdzi un pieņemam likumus. Un tomēr šī sēde man nedaudz iedragāja šo pārliecību. Un kāpēc?
Tātad mēs visi zinām, ka šobrīd skatām ļoti svarīgu jautājumu. Runa ir par pensiju līmeni, kas jau tā mūsu pensionāriem, kuri saņem šīs pensijas, ir ļoti zems. Mēs piedāvājam tās neaplikt ar nodokļiem. Tātad šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas ir ļoti būtisks visai tai mūsu sabiedrības daļai, kam jau ir sirmas galvas un kas ir strādājusi daudzus gadus. Un šie cilvēki tiešām no mums gaida ļoti pamatotu un argumentētu risinājumu.
Taču kas notiek? Tātad procedūra, kā jūs atceraties, ir ļoti vienkārša. Šobrīd mūsu valdošā koalīcija un valdība saka, ka šis minimālais līmenis ir 110 latu. Te pēkšņi mūsu it kā neformālie koalīcijas partneri no PCTVL un “Saskaņas Centra” iesniedz priekšlikumu - tie ir 130 lati. Ļoti jauki! Atcerieties, mēs, kad diskutējām, iebildām tikai pret to, vai tomēr šim līmenim nevajadzētu būt vēl augstākam. Un tagad parādās brīnumi - Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā parādās septiņi priekšlikumi, kuros šis skaitlis ir no 130 līdz 175 latiem. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Zundas kungs ir iesniedzis priekšlikumu, kuru nezin kāpēc koalīcija neatbalsta, bet saka, ka ir jāatbalsta mūsu kreiso deputātu priekšlikums par 165 latu robežu.
Turpat blakus ir “Jaunā laika” priekšlikums, kas nosaka, ka pensijas neapliekamā robeža ir 175 lati. Un “Jaunais laiks” aicina: “Kolēģi! Diskutēsim! Lūgsim Finanšu ministrijai paskaidrojumus par to, kas ir iespējams. Kāpēc tieši tā un ne savādāk.” Uz to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Šlesera kungs atbildēja: “Atmetam mazāko, atmetam augstāko, paņemam vidējo! Un diskusija beigta!”
Kolēģi! Vai jums liekas, ka tas ir normāls budžeta process? Vai jums liekas, ka šādā veidā mēs varam diskutēt par mūsu pensionāru dzīves līmeni?
Mēs uzskatām, ka mums ir jāsaņem pilnīgi pamatoti, skaidri argumenti un ka šim neapliekamajam pensijas minimumam ir jābūt 175 latiem, kā pensionāri to savā mūžā ir nopelnījuši.
Kolēģi! Ja Tautas partija, neatbalstīdama savu parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu, tiešām uzskata, ka mūsu kreisie kolēģi ir daudz lielāki lietpratēji, nu, tad mainiet parlamentāro sekretāru!
Klementjeva kungs varbūt varētu labi strādāt šajā amatā. Varbūt Orlova kungs vai kāds cits no šiem kungiem varētu būt pat valsts sekretārs. Pasakiet skaidri un gaiši, ka šie kolēģi ir jūsu atbalstītāji, ka viņi ir daļa no koalīcijas un ka jūs arī turpmāk strādāsiet ar viņu priekšlikumiem, nevis ar Finanšu ministrijas priekšlikumiem!
Es aicinu visus ļoti nopietni diskutēt par šīm minimālajām pensijām un arī aicinu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu, kas paredz pensijas līdz 175 latiem neaplikt ar nodokļiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Ainārs Šlesers.
A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godājamie Saeimas deputāti! Mēs šodien jau dzirdējām, cik ražīgi mēs strādājam, bet diemžēl tā strādāšana ar muti bieži vien mums veicas daudz labāk nekā reālie darbi.
Ja mēs runājam par šo konkrēto lietu, tad ir jāsaka tā, ka, protams, šis neapliekamais minimums pensijām joprojām ir 110 lati, un tas diemžēl ir ļoti zems. Mums ir bijušas diskusijas koalīcijā par to, kāds varētu būt kompromiss, cik tālu mēs varētu iet un cik augstu var pacelt šo neapliekamo minimumu.
Ir jāsaka tā: protams, ja atbalstīsim šo priekšlikumu par 130 latiem, tad, kā iepriekšējā reizē to sapratām, tas diemžēl nav pietiekami, tāpēc mums ir jāmēģina meklēt citus risinājumus. Un tiešām, lai šis jautājums tiktu pēc iespējas ātrāk atrisināts, mēs lūdzām šo lietu skatīt steidzamības kārtībā, un katram bija iespēja nākt ar priekšlikumu.
Ņemot vērā to, ka temps ir bijis diezgan ātrs visās šajās diskusijās, koalīcijā mēs vienojāmies, ka 165 lati varētu būt tas līmenis, ko mēs pašreiz varētu atļauties.
Un, ja jūs, “Jaunais laiks”, pārmetat, ka lēmums šo līmeni pacelt no 110 latiem uz 165 latiem... ka tas ir nepareizs lēmums, tad man ir jums jāatgādina: vajadzēja jums palikt koalīcijā, valdībā strādāt un diskutēt, nevis vienkārši tagad, atrodoties opozīcijā, pirms vēlēšanām piedāvāt priekšlikumus, kuri, protams, spodrinās jūsu spalviņas.
Jāteic, ka šoreiz mēs nebalsosim ne par opozīcijas, ne par pozīcijas priekšlikumu. Mēs balsosim par 165 latiem - šo neapliekamo minimumu. Šis skaitlis nav ne sarkans, ne zils, ne zaļš, ne melns, ne arī kādā citā krāsā. Tie ir 165 lati.
Attiecībā uz pārējām lietām, kas saistītas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jāteic, ka mēs konstruktīvi strādāsim vasarā, lai iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātu līdz 15 procentiem pakāpeniski: 22 procenti, 19 procenti un 15 procenti.
To es, šīs komisijas vadītājs, jums varu šodien no šīs tribīnes apgalvot: mēs to samazināsim. Tā ka būs mums jāstrādā.
Aicinu arī “Jauno laiku” vasarā koncentrēties uz radošu darbu, nevis tikai uz pļāpāšanu no šīs tribīnes.
Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.
(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nepaliec parādā!”)
K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Man prieks, ka Šlesera kungs vairs nenāks pļāpāt no šīs tribīnes.
Neatbalstiet mūsu priekšlikumu! Nu, nevajag! Atbalstiet Latvijas Pensionāru federācijas lūgumu! Mūsu priekšlikums precīzi sakrīt ar Latvijas Pensionāru federācijas lūgumu - ka 175 lati ir neapliekamais minimums -, ko Latvijas Pensionāru federācija izsūtīja visām frakcijām, to skaitā arī jūsu frakcijai, Šlesera kungs!
Es ļoti aicinu Verzes kundzi un Stalidzānes kundzi, kas esat atbildīgi cilvēki... Balsojiet “par”!
Pietkeviča kungs, uz mirkli pārtrauciet lasīt laikrakstu “Diena”! Šajā numurā nav nekā par jūsu tēvu un skolotāju. Atbalstiet arī jūs šo priekšlikumu - Latvijas Pensionāru federācijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, mēs Latvijas Pensionāru federācijas vēstuli esam saņēmuši, arī Latvijas Pirmā partija to ir saņēmusi, un mēs arī par šo jautājumu esam ļoti daudz debatējuši gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī frakcijā.
Taču kārtējo reizi gribu atgādināt, ka nekādā gadījumā nav pieņemamas lietas, kurās nav precīzi sarēķināts, ko un kurā brīdī budžets var “pavilkt”. Ja šobrīd to, ka 165 lati ir neapliekamais minimums pensionāriem, budžets var “pavilkt”, tad tas arī ir tas labākais variants, ko mēs šobrīd varam atbalstīt. Jo ir arī vēl daudzas citas lietas, kurās būs jāliek lietā valsts budžets, lai palīdzētu pensionāriem. Šī nav vienīgā lieta! Ja mēs šo neapliekamo minimumu palielinām līdz 165 latiem, tad tas skar tikai 10 procentus mūsu pensionāru - tikai 10 procentus! -, jo tik lielu pensiju mūsu valstī vēl nemaz īpaši daudz nav. Tāpēc valsts budžeta līdzekļi būs jāliek vēl lietā, lai tomēr straujāk palielinātu tās pensijas, kuras vēl nevar šo līmeni sasniegt. Tā ir ļoti būtiska lieta.
Un, ja jau mēs gribam runāt par “Jaunā laika” ļoti lielo centību pensionāru situācijas uzlabošanā, tad pirmām kārtām jāatgādina, ka jūsu frakcija - simts punkti! - balsoja pret to, lai ieviestu divreizējo indeksāciju ar lielākiem koeficientiem, pastāvot zemākam inflācijas līmenim. Taču šīs normas pieņemšana ir uzlabojusi - vismaz 80 procentiem mūsu pensionāru ir ļoti uzlabojusi! - viņu situāciju.
Un otrām kārtām, ja jau mēs runājam par visiem šiem jūsu ļoti labajiem darbiem, kas ir veikti, tad jārunā arī par invalīdu pabalstu. Proti, 7.Saeimas darbību beidzot, tika pieņemts likums, ka invalīda - bērna invalīda - pabalstam ir jābūt ar koeficientu “2,5” attiecībā pret sociālā pabalsta likmi, kāda ir noteikta valstī, un šodien tas būtu 112 lati. Taču to diemžēl tieši 8.Saeimas darbības sākumā mēs visi kopā, ieskaitot arī “Jauno laiku”, bijām spiesti, tā teikt, izbalsot.
Tā ka nevajag šeit pārspīlēt, nevajag šo tribīni izmantot cilvēku muļķošanai, bet vajag loģiski pieiet lietām! Ja ir sarēķināts, ka var tos 165 latus šodien neaplikt ar nodokli, tad tas lēmums ir jāatbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Godātie deputāti! Inflācija aug ar katru stundu. Pasākumu tās novēršanai nav. Visgrūtāk, protams, klājas pensionāriem, kuri saņem nelielās pensijas. Šis ierosinājums, ko ir iesniedzis “Jaunais laiks”, pēc būtības atkārto to ideju, ko jau vairākas reizes mūsu frakcija ir sniegusi Saeimā un kas nav guvusi vairākuma atbalstu.
Es ceru, ka šoreiz tas vairākuma atbalsts būs.
Es tikai pievēršu jūsu uzmanību tam, ka ļoti rūpīgi ir jāizvērtē pārejas noteikumi. Pārejas noteikumi neiet kopā ar šo priekšlikumu. Tā ka domāsim, kā balsot par pārejas noteikumiem! Taču šo priekšlikumu mūsu frakcija atbalsta pilnībā, jo šie daži lati neizglābs Latvijas valsts budžetu, kurā ieskaita šo nelielo nodokli, ko no pensionāriem atvelk, bet pensionāru dzīves līmenis tiks tādējādi paaugstināts.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.
K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamā Stalidzānes kundze! Nu nemuļķosim cilvēkus! Es nezinu, kā jums ir ar to aritmētiku, bet es skatos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, kur redzams, ka pensija, kuras apmērs ir no 170 līdz 180 latiem, ir 5272 cilvēkiem. Tas nav precīzi, bet... Nu, ja es paskatos blakusesošajās ailēs, tad redzu, ka par 10 latiem mazāka ir 2600 cilvēkiem un par 10 latiem lielāka ir 1800 cilvēkiem. Nu, tātad tā lielākā grupa... Rēķināsim tā: 10 lati - neapliekamā minimuma palielināšana šiem 5000 cilvēku... 12 mēnešu ir gadā... Nu neiznāk vairāk kā 600 tūkstoši latu! Nu taču nevajag no šīs tribīnes runāt muļķības, ka 165 latus budžets var “pavilkt”, bet 175 latus - nevar! Ja jau jūs esat par tik precīziem skaitļiem, tad, cienījamā Stalidzānes kundze, lūdzu, ejiet pie mūsu mīļotās un cienītās kultūras ministres Demakovas un sakiet: nu neuzņemieties, mūsu valdība, tās milzīgās, simtiem miljonu lielās saistības gadu gadiem uz priekšu, ja ir runa par kultūras infrastruktūru! Tas ir daudz briesmīgāk nekā šie seši simti tūkstoši latu gadā, ko jūs ne par kādu cenu negribat dot mūsu pensionāriem. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Stalidzānes kundze, nesēdiet uz naudas maisa! Mums jau ir, kas sēž uz tā. Spurdziņš jau ir, kas sēž. Ko tad jūs vēl tur blakus gribat nosēsties un briesmīgi sargāt šo naudas maisu?
Jums, Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai, jau nu gan nepieklājas to darīt! Jo simt sešdesmit pieci un simt septiņdesmit pieci - tā patiešām jau nu nav nekāda lielā starpība. No tā šausmīgais robs budžetā neradīsies. Nu patiešām neradīsies! Tās ir vienkārši muļķības... Un arī tas, ka desmit procenti esot simt sešdesmit pieci lati, - arī tā nevar būt taisnība.
Lieta ir pavisam cita. Principā pensijas vispār nedrīkstētu aplikt ar nodokļiem. Nedrīkstētu aplikt ar nodokļiem vispār! Cilvēks savā mūžā ir nopelnījis pensiju, un punkts. Tik, cik viņš ir nopelnījis, tik viņam ir jāsaņem. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pareizi!”) Tā, lūk!
Es saprotu, ka šobrīd, kad ar naudām tā nu ir, kā ir, var vēl aplikt tās pensijas tiem, kuri saņem tūkstoti vai pāri tūkstotim. Mums te, Saeimā, bija viens deputāts, kurš atteicās no deputāta algas, jo pensija viņam bija ārkārtīgi liela. Tad, kad nevarēja saņemt pensiju kopā ar algu. Lūk!
Es ceru, ka Šadurska kungs šoreiz neteiks, ka mana runa bija nesaturīga, jo šoreiz es, tā sakot, glaudu viņam pa spalvai. Pāris gadu, kamēr mēs, tā sakot, gājām soli solī, viņš pēc manām runām parasti rādīja ar pirkstu šitā te. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Raudāja no laimes!”) Vārdu sakot: bravo, ļoti labi!...
Sēdes vadītāja. Godātais Tabūna kungs! Par jūsu attiecībām ar citiem deputātiem parunāsim citā vietā. Runājiet par likumprojektu, lūdzu! (Aplausi.)
Deputāts Ainārs Šlesers, otro reizi.
(No zāles: “Dod viņam pretī!”)
A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Šodien mēs pieņemam tikai vienu konkrētu lēmumu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Diskusijas par šo konkrēto likumu turpināsies, un mums būs jādomā arī par to, kā kompensēt pašvaldībām to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināsim līdz 15 procentiem.
Un, ja jau kāds saka, ka neesot atšķirības starp skaitļiem “165” un “175”, tad tikpat labi mēs varējām principā šodien pieņemt, ka tā norma ir divsimt latu, ja jau mēs mēģinām tagad viens otru pārsteigt ar tādiem solījumiem. Taču būtiskā lieta ir tā, ka mums, godājamie kolēģi, būs visiem kopā jāvienojas par visām tām būtiskajām izmaiņām, kas ir saistītas ar šā nodokļa samazināšanu. Un tad nu mums jārunā par diezgan lielām naudām.
Mūsu mērķis ir cīnīties pret aplokšņu algām. Te mēģina sacensties tieši solījumos, cik lielas būs pensijas, taču viens būtisks aspekts šodien vēl nav skarts: pensijas ir atkarīgas nevis no tā, cik liela ir minimālā alga valstī, bet gan no tā, cik liela ir vidējā alga valstī.
Mums jādara viss, lai nākamo četru gadu laikā mūsu ekonomika attīstītos dinamiski, lai vidējā alga valstī sasniegtu vismaz piecsimt latus, un tad arī varēsim nodrošināt to, ka vidējā pensija būs apmēram divsimt latu. Tā ir tā lieta, kas ir jāsaprot! Nav iespējams solīt lielākas pensijas, nedomājot par to, kā mēs palielināsim vidējo algu valstī.
Un, ja jau jūs, Šadurska kungs, esat cilvēks, kurš ļoti respektē Latvijas Pensionāru federācijas viedokli, tad man jāatgādina jums arī cita vēstule, ko jūs saņēmāt, - ka jūsu ministriem vajadzētu atteikties no šīm kompensācijām. To arī Latvijas Pensionāru federācija ir teikusi. Diemžēl jūs izmantojat tikai tās vēstules, kas jums ir izdevīgas.
Jāsaprot: mums nav iespējams šodien atbildēt uz visām tām vēstulēm, kuras viena vai otra partija saņem, - atbildēt ar pozitīvu lēmumu no šīs tribīnes, no šīs zāles. Nav iespējams tikai tāpēc, ka mums ir jāmāk skaitīt naudu! Mums ir jāmāk skaitīt tieši ieņēmumus, prognozēt, cik tie būs lieli. Protams, mēs varētu šodien šo “latiņu” pacelt līdz 175 vai 200 latiem... Taču, kad turpināsim diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, tad vairs nebūs runa ne par 200, ne 500 tūkstošiem: tie būs daudzi miljoni.
Es ceru, ka “Jaunais laiks” apzinās, ka, tikai konstruktīvi strādājot, mēs varam šeit pieņemt vienu labu lēmumu - tādu, ko pēc vēlēšanām mums nenāktos grozīt.
Un vēl viens būtisks moments. Šīs izmaiņas mums būs ar budžeta grozījumiem šajā gadā jākompensē arī pašvaldībām. Tā nav vienkārši tāda dāvana: “Lūdzu! Mēs kaut ko uzlabojam!” Par šo konkrēto lēmumu mums būs pašvaldībām jāmaksā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Tik tiešām pensionāri ir viena no pašām nabadzīgākajām sociālajām grupām. Jau ceturtais gads iet uz beigām, bet šis jautājums nav atrisināts. Šodien pārmetums ir jāizsaka visai mūsu Saeimai, jo četrus gadus mēs neesam risinājuši šo jautājumu tā, kā tam būtu jābūt.
Ir diezgan smieklīgi šodien klausīties, kurš solīs vairāk un kurš dos vairāk. Pensionāri dzird - noteikti daži šobrīd šo sēdi klausās, citi rīt lasīs vai dzirdēs -, ka šodien notiek šāda vairāksolīšana. Mēs esam runājuši par NATO sammitu, esam runājuši par azartspēlēm, esam runājuši par lielu celtņu būvniecību, taču šodien, kad Latvijas visnabadzīgākajai pensionāru grupai pietrūkst naudiņas, mēs nevaram beidzot izlemt, kurš skaitlis tad te lai paliek!
Katram ir jānes šis kauna traips. Beidzot vajag vienoties un pensionāriem palīdzēt!
Nu tiešām - ir kauns!
Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).
TB/LNNK frakcijai ir ļoti īsa atmiņa. Es gribu atgādināt jums: 7.Saeimas laikā jūs ieviesāt šo normu, kas paredz aplikt ar nodokli pensijas. Izdomāja to - kas? Izdomāja Tabūns, Dobelis, Seile. Viņi sēdēja 7.Saeimā un pieņēma šo normu!
Jūs ļoti ilgi bijāt atbildīgi par Labklājības ministriju, un jūs esat atbildīgi par to, ka vispār parādījās tāda doma - aplikt ar nodokli pensijas. Tagad jums vajadzētu pateikt: “Es, Tabūns, esmu vainīgs! Es, Dobelis, esmu vainīgs! Man kauns par to, ko es darīju iepriekšējos gados.”
Tagad vēlreiz pastāstīšu par to vēsturisko gaitu... par mūsu priekšlikumu.
2003.gads. Pašreizējais “Saskaņas Centrs” toreiz ierosināja palielināt neapliekamo minimumu pensijām - palielināt līdz 135 latiem. Kā balsoja “Jaunais laiks” un TB/LNNK? Balsoja “pret”! Skaidrs! Viņi ir koalīcijas partneri, viņi domā tikai par sevi. Par pensionāriem - neviena vārda!
2004.gads. “Saskaņas Centrs” ierosināja palielināt neapliekamo minimumu - no 100 latiem līdz 150 latiem. Neviens nelikās to dzirdam, visi balsoja “pret”! Es varu parādīt jums balsojuma rezultātu izdrukas. Tā jūs balsojāt - visi tie, kuri šodien apgalvo, ka viņi ir gatavi mirt un krist par pensionāriem!
2005.gads. Mēs lūdzām jūs, “Jaunais laiks”, teicām, ka nav godīgi tas, ka laikā, kad pieaug cenas visam, izdzīvošanas minimums ir 120 latu. Lūdzām: “Atbalstiet mūs! Iebalsosim šajā budžetā citu skaitli! Lai ir 150 lati!” Nē! Nekad! Jūs opozīcijā sēdējāt un klusējāt!
Ļoti labi, ka šodien - pa visiem šiem četriem gadiem! - vairākumu mēs beidzot pārliecinājām, ka vajag palielināt šo neapliekamo minimumu. Ļoti labi, ka arī no mums kaut kas ir atkarīgs šodien. Un tas, ka tie cilvēki aicina šodien noraidīt mūsu priekšlikumus, nav nekas jauns. Jūs jau noraidījāt mūsu priekšlikumus četrus gadus.
Ja tas tagad tiks pieņemts, pensionāri zinās, kurš atbrīvoja viņus no nodokļiem.
Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars, otro reizi.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Es tiešām vēlētos runāt par darbu, par budžeta ieņēmumiem un par to, kā mums šobrīd reāli plānot, lai vismaz pašvaldības - un ne tikai pašvaldības - saņemtu to, kas tām pienākas.
Šodien mēs balsojām - pēc ļoti grūtas procedūras, bet tomēr! - par Darba likuma izmaiņām. Iesniedzot tās izskatīšanai Saeimā, ierosinām trīs gadu laikā dubultot minimālo algu. Es domāju, ka tie cilvēki, kas seko līdzi ekonomikai, zina - Šlesera kungs, es domāju, jūs it īpaši zināt -, ka minimālās algas zemākā robeža ir viens no tā saucamajiem atslēgas jautājumiem, lai cīnītos pret aplokšņu algām. Tas ir viens no atslēgas jautājumiem, lai tieši sociālajā budžetā, kā arī pašvaldību budžetā ieplūstu papildu līdzekļi. Es nedomāju, ka to kāds varētu apšaubīt.
Tātad mans jautājums: kur ir jūsu konstruktivitāte, ja jūs balsojat pret šo ideju - veikt minimālās algas palielināšanu? Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Par budžeta ieņēmumiem un par iespēju nodrošināt pensionāriem šo naudu. Attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” mēs noteikti nāksim klajā ar ideju palielināt apliekamo bāzi spekulatīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Mēs to darīsim uz likumprojekta otro lasījumu. Mēs to noteikti darīsim un aizstāvēsim savu priekšlikumu. Un ļoti, ļoti ceram, ka mums būs Latvijas Pirmās partijas, Tautas partijas un arī visu to pārējo kolēģu atbalsts, kuri domā (uzsveru!) par nodokļu ieņēmumiem, lai varētu nodrošināt šīs sociālās izmaksas.
Tā ir divas būtiskās lietas.
Ceram, ka turpmāk, izskatot Darba likuma izmaiņas, jūs atbalstīsiet minimālās algas palielināšanu, nevis rīkosieties kā šodien, kad balsojāt “pret”. Un ļoti ceram, ka šīm jūsu bažām par ieņēmumiem, lai varētu maksāt pensionāriem, sekos reāla darbība, nevis vienkārši tukša runāšana.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš... Paldies.
Deputāte Anna Seile, otro reizi.
A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).
Godātie deputāti! Neskaldīsim matus! Ja tiek atbalstīts priekšlikums, par kuru mēs nupat diskutējām, - neaplikt ar nodokli pensijas, kuras nepārsniedz 175 latus mēnesī -, tad līdz ar to ir atbalstīti arī visi nākamie priekšlikumi, kuros šī norma ir zemāka.
Tad zināmā mērā ir atbalstīti arī Urbanoviča, Klementjeva un arī mūsu partijas priekšlikumi, jo tie visi norāda nedaudz zemāku slieksni.
Taču, ja runājam par pensiju aplikšanu ar nodokli, tad atcerēsimies slavenos Šķēles laikus. Es vēl atceros visus savus priekšlikumus, kādus arī tajos bargajos laikos biju iesniegusi mūsu frakcijas vārdā, un tajos bija ietverts arī aicinājums neaplikt pensijas ar nodokli.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!
Ē.Zunda. Jā, godātie kolēģi, šis bija konceptuāls jautājums, ko komisija izskatīja. Runa bija par to, kādam ir jābūt neapliekamajam minimumam, un ir jāsaka tā, ka bija daudz labu priekšlikumu, bet no daudziem labiem priekšlikumiem pieņemams ir tas, kuram ir vairākuma atbalsts. Un deputātu vairākums atbalstīja to priekšlikumu, kas paredz, ka neapliekamais pensijas minimums ir 165 lati mēnesī.
Kas attiecas uz Kampara kunga aizrādījumu par to, ka netika atbalstīts Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, varu pateikt, ka viņa priekšlikums tomēr tika atbalstīts, jo viņa priekšlikums būtībā bija par to, kā sakārtot šo pārejas kārtību no 110 latiem uz jauno normu. Un šis priekšlikums tika iesniegts, pamatojoties uz to, ka tā bija tā summa, kāda tika nobalsota pirmajā lasījumā.
Kolēģi! Šis jautājums ir diskutēts gan valdībā, gan Saeimā, un tas ir tas kompromiss, kuru mēs varētu pieņemt, ja nobalsotu par šo priekšlikumu.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu noraidīt “Jaunā laika” priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! (Zālē liels troksnis. Izsaucieni. No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nepriecājieties par agru!”) Par - 45, pret - 20, atturas - 24. Priekšlikums ir atbalstīts.
Ē.Zunda. Tā. 5.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pēc šā balsojuma mums ir jāizvērtē, kuri no priekšlikumiem vēl ir balsojami.
Ē.Zunda. Jā, tā ir taisnība!
Sēdes vadītāja. Acīmredzot, sākot ar 10.priekšlikumu.
Ē.Zunda. Jā, jā! 10.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 11.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie valstsvīri! Mēs tikko sadalījām svešu naudu, jo šī nauda nepieder nedz Saeimai, nedz valdībai. Septiņdesmit pieci procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa saskaņā ar likumu tomēr tiek iekasēti pašvaldību budžetos, un tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība enerģiski iebilst pret visiem šiem Saeimas mēģinājumiem sadalīt svešu naudu.
Ko mēs šeit redzam? Mēs pašā galā redzam priekšlikumu, ka pašvaldībām 2006.gadā ir nepieciešams kaut ko kompensēt. Cienījamie kolēģi, mēs likumu tomēr pieņemam ne jau uz vienu gadu vien, bet gan uz visu atlikušo mūžu, un tādējādi tā ir pašvaldību aplaupīšana. Jā, cilvēki saņems mazliet lielākas pensijas, bet viņiem nebūs ne ūdens apgādes, ne atkritumu izvešanas, ne sabiedriskā transporta... Interesanti, ko jūs darāt, valstsvīri, kuri tajā pašā laikā atrodaties arī valdībā?
Sakarā ar to tad ir tapis mans priekšlikums un arī PCTVL frakcijas priekšlikums: palielināt to ienākumu daļu, kuru iekasē pašvaldības savos budžetos. Turklāt ne tikai 2006.gadā, bet arī pārējos gados. Tas ir vienīgais pareizais un valstiskai domāšanai atbilstošais lēmums, tāpēc būtu ļoti dīvaini, ja netiktu atbalstīts mans 11. vai frakcijas 12.priekšlikums, jo sakarā ar to, ka mēs pieņēmām “Jaunā laika” priekšlikumu, par kuru nobalsoja arī PCTVL frakcija, palielinās budžeta tēriņi... Ir jāatbalsta tieši 11.priekšlikums, lai pašvaldībām kompensētu visus zaudējumus. Tas atbilstu arī Pašvaldību likumam, saskaņā ar kuru valdībai ir jākompensē visi zaudējumi, kurus mūsu darbība rada pašvaldību budžetiem.
Aicinu vai nu atbalstīt 11.priekšlikumu, vai paskaidrot, kāpēc jūs balsojat “pret”.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt priekšlikumus, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputātu Šņepstes, Lagzdiņa, Zundas, Zommeres, Krastiņa, Ģīļa un citu deputātu iesniegums ar lūgumu pārbalsot 4.priekšlikumu, jo balsojumā ir piedalījušies deputāti, kuri tajā brīdī nav atradušies zālē.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Troksnis zālē.) Varat runāt: viens deputāts “par”, viens - “pret”.
Kārlis Šadurskis par procedūru. Lūdzu ieslēgt deputātam mikrofonu!
K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Deputāti tiešām neatradās zālē, bet balsojuma izdrukā ir redzami deputāti Bartaševičs, Orlovs, Urbanovičs un Vidavskis. Taču, tā kā šie deputāti ir atturējušies un līdz ar to bijuši mazākumā, tad šī blēdība nav ietekmējusi balsojuma rezultātu, tāpēc pārbalsot šo priekšlikumu nav nekādas vajadzības.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pārbalsotu 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 35, atturas - 1. Līdz ar to mēs atgriežamies pie balsojuma par 4.priekšlikumu.
Kolēģi! Lūdzu uzmanību! Mēs balsosim atkārtoti par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 19, atturas - 28. Priekšlikums noraidīts.
Līdz ar to mums ir jāskata nākamie priekšlikumi. Lūdzu!
Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Komisija ir atbalstījusi 5. - deputātu Urbanoviča un Klementjeva priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 6.priekšlikumu.
Ē.Zunda. Nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Tas vairs nav balsojams. Jā, pilnīgi pareizi!
Ē.Zunda. Līdz ar to mēs varam atgriezties pie 12.priekšlikuma.
Sēdes vadītāja. Tagad jau pie 12.priekšlikuma. Lūdzu!
Ē.Zunda. Komisija 12.priekšlikumu nav atbalstījusi.
(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zunda. 13.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda. 14.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 15.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.
Ē.Zunda. Līdzīgi 16.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
Ē.Zunda. 18.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, tāpēc aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Ē.Zunda. Paldies, kolēģi! Mēs esam izdarījuši labu darbu, un es lūdzu visus ņemt šo situāciju par labu.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Lienes Liepiņas iecelšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Iesniedzēju vārdā neviens runāt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 7. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Likumprojektā ietvertais grozījums deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību miera laikā, izņēmuma stāvokļa vai ārkārtējās situācijas apstākļos valsts drošības un aizsardzības pastiprināšanas nolūkā.
Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda šo likumprojektu virzīšanai pirmajā lasījumā un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 11, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas dienu.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, izskatīšana - 15.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, izskatīšana - 15.jūnija sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Likumprojektā “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” ietvertais grozījums paredz iespēju iesaistīt NATO un Eiropas Savienības valstu karakuģus Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas esošo kuģu kontrolē, pārbaudē un aizturēšanā, lai nodrošinātu Latvijas un starptautisko tiesību normu ievērošanu, kā arī valsts aizsardzības spēju stiprināšanas nolūkā.
Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda šo likumprojektu, nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimu atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, izskatīšana - 15.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, izskatīšana - 15.jūnija sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Šie ir tie grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas reglamentēs situācijas, ja kādam deputātam būs jārisina jautājumi, kas saistīti ar ģimenes pieauguma lietām. Lūdzu atzīt šos grozījumus par steidzamiem.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 17, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
M.Segliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs, izskatīšana - 15.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikts 12.jūnijs, izskatīšana - 15.jūnija sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Godātie kolēģi! Līdz ar to šīsdienas darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar kartēm.
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Aicinu visus uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Es lūdzu uz īsu sēdi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus. Tūlīt! Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Estam.
J.Esta (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Es atgādinu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pulcējas pulksten 15.00 uz tikšanos ar Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra biroja darbiniekiem.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi, tie, kuri esat Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupas locekļi! Es gribētu atgādināt, ka rītdien pulksten 10.15 Sarkanajā zālē notiks šīs grupas tikšanās ar Īrijas lauksaimniecības ministru. Tātad Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa rītdien pulcējas Sarkanajā zālē pulksten 10.15.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Indulis Emsis, Roberts Jurķis, Ēriks Jēkabsons, Inese Šlesere un Ingrīda Ūdre.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde
2006.gada 8.jūnijā
001Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:26:58 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5789 pieņemšanu 1.lasījumā Latvijas Vecticībnieku Pomoras Centrālās Padomes likums (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:27:50 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5790 pieņemšanu 1.lasījumā Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas likums (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:28:42 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5792 pieņemšanu 1.lasījumā Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:29:32 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5793 pieņemšanu 1.lasījumā Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:30:24 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5791 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:31:12 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5804 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījums likumā "Par vides aizsardzību" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:32:06 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5986 pieņemšanu 2.lasījumā Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:38:16 bal009
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:40:44 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5991 pieņemšanu 2.lasījumā Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:42:44 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5757 steidzamību Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:43:14 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5757 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:46:42 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5923 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:47:44 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5922 steidzamību Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:48:16 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5922 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:49:46 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5892 steidzamību Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:50:14 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5892 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:51:22 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5852 steidzamību Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 09:51:50 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5852 pieņemšanu 1.lasījumā Par bijušo Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas biedru publiskošanas kārtību
Datums: 08.06.2006. 10:07:06 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6016 nodošanu komisijām - atb.Cilvēktiesību komisija Par bijušo Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas biedru publiskošanas kārtību
Datums: 08.06.2006. 10:09:30 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6016 nodošanu komisijām Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1750)
Datums: 08.06.2006. 10:14:38 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 6017 nodošanu komisijām Grozījums Saeimas kārtības rullī
Datums: 08.06.2006. 10:19:36 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6027 nodošanu komisijām Pilsonības likums
Datums: 08.06.2006. 10:25:36 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 6020 nodošanu komisijām Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem
Datums: 08.06.2006. 10:31:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6030 nodošanu komisijām Grozījums Nacionālās drošības likumā
Datums: 08.06.2006. 11:09:28 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 6037 nodošanu komisijām Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
Datums: 08.06.2006. 11:11:22 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 6038 nodošanu komisijām - atb. Aizsardzības komisija Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
Datums: 08.06.2006. 11:11:46 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 6038 nodošanu komisijām Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 08.06.2006. 11:19:18 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6040 nodošanu komisijām Datums: 08.06.2006. 11:24:24 bal032
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā Datums: 08.06.2006. 11:25:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā Grozījumi Darba likumā
Datums: 08.06.2006. 11:26:04 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6056 nodošanu komisijām Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ērikam Jēkabsonam"
Datums: 08.06.2006. 11:28:00 bal035
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.6041 Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:30:06 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6059 steidzamību Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:30:32 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6059 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1718) (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:32:18 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5918 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:33:10 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5917 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Doma baznīcas un klostera ansambļa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.06.2006. 11:34:10 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5930 pieņemšanu 2.lasījumā Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.06.2006. 11:38:12 bal041
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 08.06.2006. 11:38:58 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5961 pieņemšanu 2.lasījumā Par likuma "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" atzīšanu par spēku zaudējušu (3.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:39:56 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6009 pieņemšanu 3.lasījumā Grozījumi Militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:42:48 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6010 pieņemšanu 3.lasījumā Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:44:16 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6013 pieņemšanu 3.lasījumā Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums (3.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:45:12 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6014 pieņemšanu 3.lasījumā Grozījumi Ārstniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:46:18 bal047
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu Grozījumi Ārstniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:48:52 bal048
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu Grozījumi Ārstniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:50:30 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6034 pieņemšanu 3.lasījumā Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 08.06.2006. 11:51:50 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6036 pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā Par Protokolu līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:52:42 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6033 pieņemšanu 2.lasījumā Datums: 08.06.2006. 11:53:30 bal052
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā Datums: 08.06.2006. 11:54:08 bal053
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:56:22 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5921 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (reģ. nr.1634) (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 11:59:30 bal055
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (reģ. nr.1634) (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:00:02 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6012 pieņemšanu 2.lasījumā Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:02:18 bal057
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:02:50 bal058
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:03:34 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6021 pieņemšanu 2.lasījumā Grozījumi Autortiesību likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:04:54 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5893 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Dizainparaugu likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:05:58 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5894 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:07:02 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5891 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:08:10 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6025 pieņemšanu 2.lasījumā Tiesnešu izdienas pensiju likums (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:10:16 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6026 pieņemšanu 2.lasījumā Datums: 08.06.2006. 12:27:56 bal065
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1635) (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:57:16 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5660 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1635) (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:58:06 bal067
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /01.11.2006./ Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1652) (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 12:59:08 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5723 pieņemšanu 1.lasījumā Par Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:00:04 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5580 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:01:14 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5314 pieņemšanu 1.lasījumā Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta A.Bartaševiča saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 08.06.2006. 13:02:48 bal071
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.6004 Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:05:02 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6046 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:06:28 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6047 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:10:14 bal074
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:10:38 bal075
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:37:44 bal076
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:42:12 bal077
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:43:50 bal078
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikuma pārbalsošanu Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:44:30 bal079
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:45:46 bal080
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:46:44 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5852B pieņemšanu 2.lasījumā Lēmuma projekts "Par deputātes Lienes Liepiņas iecelšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju"
Datums: 08.06.2006. 13:47:34 bal082
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.6064 Grozījums Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:49:08 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6037 steidzamību Grozījums Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:49:32 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6037 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:51:02 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6038 steidzamību Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:51:30 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6038 pieņemšanu 1.lasījumā Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:52:42 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6067 steidzamību Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 08.06.2006. 13:53:08 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.6067 pieņemšanu 1.lasījumā