Latvijas Republikas 8.Saeimas

ziemas sesijas devītā sēde

2006.gada 9.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi


Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 9.marta sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 9.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā kā darba kārtības 19.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņām? Ja iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 18, atturas - 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai...

Pirms balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai, “par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija kārtējo reizi piedāvā šo jauno likumprojektu “Par zaudējumiem, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ...”. Cilvēki zaudēja vairāk par 130 miljoniem latu tikai “Bankā Baltija” vien. Un “Banka Baltija” tagad pieprasa šos zaudējumus segt no Latvijas Bankas kontiem. Pieprasa 130 miljonus. Ar šo likumu mēs piedāvājam pagaidām sadalīt 30 miljonus pa trim gadiem. Pēc tam vēl vajadzēs, bet kā pirmo soli vajadzētu pieņemt šo likumu, kompensēt daļu no zaudējumiem un pēc tam, kad “Banka Baltija” dabūs tos 130 miljonus, - un “Banka Baltija” tos dabūs, esmu par to pārliecināts, lai arī kā jums negribētos, Šadurska kungs, - bet tiesa ir tiesa, un tiesa pieņems tādu lēmumu...

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 15, atturas - 36. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu” nodot Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 37, atturas - 12. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva, Alekseja Vidavska un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija piedāvā svītrot no likuma “Par Latvijas valsts karogu” desmit svētku un atceres dienas gadā, kad pie dzīvojamām mājām obligāti jāpaceļ valsts karogs. Turklāt likumprojekts piedāvā svītrot no šo dienu saraksta 16.februāri - Lietuvas neatkarības dienu - un 24.februāri - Igaunijas neatkarības dienu -, kad Latvijas karogs ir jāpaceļ arī pie valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu ēkām, lai saskaņotu šo atceres dienu atzīmēšanu ar Igaunijas likumdošanu.

Šobrīd saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts karogu” valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti paceļams vienpadsmit dienas gadā. Likums arī nosaka iespēju valdībai un pašvaldībai noteikt vēl citus valsts karoga obligātas pacelšanas gadījumus pie dzīvojamām ēkām. Un pārsvarā tas ir valstu vadītāju oficiālo vizīšu reizēs. Par noteikto prasību neievērošanu namu īpašniekiem un pārvaldniekiem draud administratīvais sods, kurš praksē arī tiek piemērots.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka ievērojamai privāto dzīvojamo ēku īpašnieku daļai bijušas problēmas saistībā ar obligāto valsts karoga pacelšanu likumā noteiktajās dienās. Pagājušajā gadā, piemēram, kad pašvaldības policija par karoga neizkāršanu kārtējo reizi piemēroja administratīvo sodu, daudzu savrupmāju īpašnieki, sevišķi gados vecāki cilvēki, kuriem fiziski ir grūti pacelt un nostiprināt valsts simbolu, izteica sašutumu par sabojātajiem svētkiem un norādīja, ka karoga izkāršana viņiem visbiežāk saistoties ar bailēm, nevis ar patriotiskām jūtām.

Šāda likumdevēja pieeja nav raksturīga Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur valsts karoga pacelšana vai nepacelšana ir katra indivīda brīva izvēle, kas netiek sodīta. Igaunija jau ir atteikusies no prasības iedzīvotājiem obligāti izkārt valsts karogu valsts svētku un atceres dienās, atstājot šo prasību vienīgi valsts neatkarības dienā. Turklāt Igaunijas parlaments ir atteicies no valsts karoga obligātas pacelšanas Lietuvas un Latvijas neatkarības un to proklamēšanas dienās.

Līdz ar to politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka šā likuma pieņemšanas gadījumā pieaugs iedzīvotāju apzināta cieņa pret valsts karogu un pret Latvijai nozīmīgām dienām, jo tā netiks panākta ar piespiedu pasākumiem. Šāda pieeja atbilst arī Eiropas Savienības valstu praksei un ir solis prom no totalitāras valsts pārvaldes principiem, bet tas liecinās par Latvijas sabiedrības attīstību demokrātijas virzienā.

Mēs esam pārliecināti, ka karoga izkāršanas kārtība ir jāvienkāršo un jāpadara cilvēkiem saprotamāka.

Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 41, atturas - 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Valērija Agešina, Borisa Cileviča un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jānis Urbanovičs ir pieteicies runāt “par”.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms jūs, valdošās koalīcijas pārstāvji, balsojat pret šo opozīcijas priekšlikumu, es jūs tomēr aicinu paskatīties, par ko ir runa.

Tātad šeit tiek piedāvāts Latvijā jau ratificētās konvencijas - Eiropas vietējo pašvaldību hartas - 9.pantam pievienot klāt 8.punktu, proti, kas pašvaldībām uzliek gan atbildību, gan arī, protams, piešķir tiesības brīvāk, bet atbildīgāk darboties ar finanšu līdzekļiem. Šāda patstāvība, manuprāt, ir viena no svarīgākajām idejām šajā hartā, un, ja mēs to atbalstītu, tad mēs nekādu pāridarījumu valsts budžetam vai valsts attīstībai nenodarītu, taču atbrīvotu pašvaldību iniciatīvu. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, un katrā ziņā pašvaldību pārstāvji to ļoti gaida.

Es atceros, kā mēs ratificējām šo hartu pirms dažiem gadiem. Par to bija ļoti daudzas runas. Tagad mēs varētu šo savu parādu atdot pašvaldībām, un tas būtu ļoti labs darbs, ko mēs būtu izdarījuši vēl šajā sasaukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 4...

Cienījamie kolēģi, mums būs jābalso vēlreiz, jo visi deputāti nav piedalījušies balsojumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

 

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Frakcija PCTVL, iesniedzot grozījumu Valsts sociālo pabalstu likumā, piedāvā noteikt, ka no 2007.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē būs 15% no minimālās darba algas mēnesī. Līdz ar to, ja minimālā darba alga būs 90 latu mēnesī, pabalsta apmērs būs 13,5 lati.

Pašreizējā momentā ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir tikai 6 lati. Kas tas ir - vai novēlojusies dāvana jau pagājušajos 8.marta svētkos? Nē, cēlonis mūsu vēlmei mainīt likumu ir daudz nopietnāks.

Dāmas un kungi! 1996.gadā ģimenes valsts pabalsta apmērs bija 4,25 lati, tas ir, 1,41 reizi mazāks. Savukārt bērnu skaits bija aptuveni 500 000. Kopā šā pabalsta izmaksām tika tērēti gandrīz 26 miljoni latu gadā. Pēc desmit gadiem vienas pēc otras nākušo labējo valdību viedās valdīšanas rezultātā bērnu mums ir tikai 340 000 jeb pusotras reizes mazāk nekā 1996.gadā. Kopējā izmaksāto pabalstu summa sastāda 24 miljonus latu, un tā ir par 1,3 miljoniem latu mazāka, nekā bija 1996.gadā. Lūk, tāda lieliska mums ir sociālā un demogrāfiskā politika!

Vēl vairāk. Pamatbudžeta ienākumi mums šodien sastāda 2,4 miljardus latu. Savukārt 1996.gadā tie bija tikai 400 miljoni latu jeb sešas reizes mazāki. Taču toreiz ģimenes valsts pabalstiem tika tērēti gandrīz 6,5% no pamatbudžeta. Šodien - tikai 1 procents. Sanāk tā, ka šodien mēs ģimenes ar bērniem vērtējam sešas reizes zemāk nekā pirms desmit gadiem.

Kur tad paliek nauda? 1996.gadā vēl nepastāvēja ne Labklājības ministrija, ne tā dēvētā Ģimenes un bērnu lietu ministrija. Pieticīgā Labklājības lietu pārvalde tika uzturēta par 1,1 miljonu latu gadā. Savukārt tagad Baštika kunga negausīgā ministrija “apēd” 8,7 miljonus latu gadā, un, ja šo ministriju nekavējoties izformētu, tad ģimenes valsts pabalsta apmēru jau šodien varētu palielināt par 2 latiem. Tad to varētu nosaukt par Baštika pielikumu.

Godātie kolēģi deputāti! Jūs laikam jau ievērojāt, ka PCTVL ne tikai piedāvā palielināt ģimeņu valsts pabalstu, bet arī aicina to piesaistīt minimālajai algai. Tāda ir mūsu partijas programmas nostādne, kas ir vērsta uz to, lai uzlabotu ģimeņu ar bērniem izdzīvošanas apstākļus, kad cenas nepieciešamajām precēm tuvojas vidējam Eiropas līmenim.

Mēs piedāvājam likumdošanā noteikt ikgadējā iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku un piesaistīt tam minimālo algu, ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, minimālo pensiju un sociālo pabalstu apmēru.

Mēs esam pārliecināti, ka nākamā valdība būs spiesta iet tieši šo ceļu. Taču, cienījamās dāmas un kungi, ja pirmo soli šajā virzienā neizdarīs jau šī valdošā koalīcija, tad nākamā valdība sastāvēs tikai no PCTVL un citu kreiso partiju pārstāvjiem.

Tāpēc es aicinu sekot saprāta balsij un pašsaglabāšanās instinktam un jau šodien nobalsot par mūsu iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijai.

Aicinu balsot par ģimenēm, par bērniem, par PCTVL priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 17, atturas - 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Senie ir teikuši: “Nedod, Dievs, jums dzīvot pārmaiņu laikā!” Pārfrāzējot šo teikumu, es varētu teikt: “Nedod, Dievs, jums dzīvot Latvijas Republikā denacionalizētā mājā!”

Paziņojot vakar par dzīvokļu īres griestu atcelšanu denacionalizētajos namos, Satversmes tiesa sabojāja svētkus desmitiem tūkstošu sieviešu. Taču, pat neskatoties uz to, ka pašlaik īres ierobežojumi vēl pastāv, saskaņā ar Tiesu darba organizācijas departamenta Tiesu statistikas nodaļas datiem pēdējo desmit gadu laikā ar formulējumu “bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas” uz ielas tika izlikts ap 40 000 ģimeņu.

Saeimas oficiālie pārstāvji aizstāvēja tiesā īres griestus bez jebkāda entuziasma, ar to apstiprinot viedokli, ka valdība 15 gadu laikā nav neko darījusi, lai atrisinātu konfliktu starp namīpašniekiem un īrniekiem.

Ministru kabinets izjauca likumdošanā paredzētās denacionalizēto māju iedzīvotāju problēmu risināšanas programmas izstrādi. Valsts un pašvaldību budžetos paredzētie līdzekļi denacionalizēto māju īrnieku atbalstam sastāda niecīgu daļu no nepieciešamo līdzekļu apjoma. Denacionalizēto māju iedzīvotāju organizācijas uzskata, ka tā ir diskriminācija pēc neredzēta kritērija, kāds nepastāv nevienā citā valstī, - dzīvesvieta līdz 1991.gadam. Viņi ir atklājuši 18 atšķirīgas denacionalizēto un bijušo municipālo māju iedzīvotāju tiesības. Valsts ir parādā privāto māju iedzīvotājiem, tāpēc tai nebūtu jāapliek ar nodokļiem vismaz tie viņu ienākumi, kurus viņi ir spiesti tērēt pārmērīgai dzīvokļa īrei.

Saskaņā ar iepriekš minēto mūsu Saeimas frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kura mērķis ir veicināt denacionalizēto māju īrnieku spēju apmaksāt dzīvokļa īri. Patlaban likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka pirms ienākumu aplikšanas ar nodokli no apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, izglītību, ārstniecību un tā tālāk. Dzīvokļa apmaksas problēma ir ne mazāk aktuāla kā visas iepriekš minētās.

PCTVL piedāvā atskaitīt no ienākumu apjoma arī maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumus par dzīvokļa īri, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgam īpašniekam atdotā mājā. Šī norma būtu piemērojama attiecībā uz to maksājuma daļu, kas atspoguļo starpību starp dzīvokļa īres maksu un pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu.

Kolēģi deputāti! Pēc Satversmes tiesas vakardienas sprieduma atteikums nodot mūsu frakcijas priekšlikumus komisijai būs vēlme tikai tālāk iekasēt nodokļus no desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus valsts ir pametusi likteņa varā, un tas izskatās pēc cinisma kalngala, tāpēc vēlētāji jums to nepiedos.

Es aicinu balsot par Latvijas tautu.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 18, atturas - 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viļņa Edvīna Breša, Augusta Brigmaņa, Jāņa Strazdiņa, Pētera Kalniņa un Anda Kāposta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vilnis Edvīns Bresis ir pieteicies runāt “par”.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs visi esam saņēmuši šo priekšlikumu.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija vēlējās vēlreiz pārliecināties, vai tā domā visi jūrasvīri, visas nevalstiskās organizācijas... Mēs sazinājāmies arī ar pārējiem šīs profesijas pārstāvjiem un saņēmām pārliecinošu lūgumu - noteikt, ka jūlija otrā sestdiena būtu Jūras svētki. Un pārliecinājāmies arī par to, ka, atverot likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, mums rodas tādas lielas pārdomas par šo veco, vēl Augstākās padomes laikā pieņemto likumu.

Vai tiešām šīs atceres dienas un atzīmējamās dienas mums nebūtu rūpīgi jāpārvērtē? Grūti pateikt, protams, cik ir lietderīgi tas, ka mums no piecpadsmit atceres dienām piecas ir, tā teikt, ar melno lenti. Tiešām - katrā trešajā dienā, kuru mēs atzīmējam, jāraud. Vai tas ir pareizi, ka no šīm piecpadsmit dienām četras ir genocīda upuru piemiņas dienas?

Es domāju, ka, ja mēs tā ļoti sirsnīgi gribam šim tematam pievērsties, tad, protams, noteikti vajadzētu vēl vairāk tādu dienu. Kāpēc gan mēs šeit neesam iekļāvuši, piemēram, arī atceres dienu pret ukraiņu tautu vērstā genocīda upuru piemiņai, jo tur astoņus miljonus badā nomērdēja? Un ir jau vēl daudzas citas - nupat Eiropā notikušās nelaimes... Un tā mēs varētu tautu aicināt raudāt, raudāt un raudāt.

Un tad man radās tādas pārdomas: vai mums, kolēģi, nevajadzētu šīs atceres dienas sadalīt divās daļās? Viena daļa būtu politiķu atceres dienas - priekš politiķiem, otra būtu tautas atceres dienas - priekš tautas. Es varētu šajā sakarā dot arī klasifikāciju. Politiķu atceres dienas būtu tās, kuras notiek ar milzīgu spriedzi, kurās piedalās vismaz divas komandas. No vienas puses tie ir taisnie, pārliecinošie, no otras puses - pumpainie, strīpainie vai kā citādi apģērbtie. Pareizie pa vidu būvē žogu. Jā, pareizie nelaidīs viņus kopā! Protams, prese strādā, visi ļoti apmierināti. Ideoloģiskās diversijas centri veido filmas par mums, diplomāti “atšaudās”, un notiek spraigs darbs šādās dienās.

Savukārt tautas atceres dienās apdzied mūsu vērtības, dzied dziesmas, apdzied jūru, apdzied mūsu zemi. Šīs svētku dienas ir veltītas mūsu vērtībām. Tās veicina integrāciju mūsu valstī, un, protams, tajās piedalās viena komanda - un ļoti liela komanda!

Es domāju, ka tauta pareizi domā un tauta pareizi aicina mūs atzīmēt pareizās un labās atceres dienas. Es domāju, ka mūsu frakcija ir pieņēmusi pilnīgi pareizu lēmumu - atvērt šo likumu un vēlreiz pārskatīt lietderību visām šīm dienām un, protams, noteikt par atceres dienu jūlija otro sestdienu - Jūras svētku dienu.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 31. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Dzintara Rasnača, Jura Dobeļa, Annas Seiles, Pētera Tabūna un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt “par”.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti, tagad no jūras lietām pāriesim pie sauszemes lietām!

“Tēvzemiešu” frakcija piedāvā nelielus grozījumus Izglītības likumā.

Likuma 53.pants skar pedagogu darba samaksu par vienu slodzi. Pašreizējā kārtība nosaka to, ka pedagogam minimālā alga par vienu slodzi nevar būt zemāka par divām minimālajām algām. Tātad, līdzko valdība izmaina minimālās algas apjomu, attiecīgi pieaug arī pedagogu darba samaksa. Problēma ir tā, ka minimālā alga pieaug ne jau katru gadu. Pēdējos piecos sešos gados ritms ir bijis tāds: divus gadus pēc kārtas - jā, tad vienu gadu izlaiž, tad atkal - jā. Jo katrreiz jau šī minimālās algas paaugstināšana ir zināmā mērā arī politiska lieta, tā prasa kaut kādus līdzekļus, vieni ir “par”, citi atkal ir “pret”. Un sekas bieži vien ir bijušas tādas, ka minimālo algu nepaceļ - ar to argumentu, ka tad jau būs arī pedagogiem jāpalielina šī samaksa; ka tas uzreiz skartu 30 000 cilvēku un valsts budžets to it kā nevarētu “panest”. Tādējādi šī metode - pedagogu minimālās algas piesaistīšana minimālajai algai valstī - būtībā reizēm sagādā ciešanas abām grupām - gan cilvēkiem ar maziem ienākumiem, kuriem minimālās algas pacelšanu atliek it kā pedagogu dēļ, gan arī pedagogiem, kas cieš no tā, ka minimālo algu nepalielina.

Mēs piedāvājam citu metodi - noteikt, ka pedagogam ar atbilstošu izglītību “minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt mazāka par valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējo darba samaksu ar koeficientu 1,3”. Tas ir priekšlikums, kurš būtībā ir tapis Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā. Arodbiedrība ar šo priekšlikumu ir iepazīstinājusi gan Izglītības un zinātnes ministriju, gan valdību. Protams, viņi gaida pretimnākšanu, izpratni un pozitīvu attieksmi, jo vesela virkne profesiju, to skaitā tiesu tiesneši, Saeimas deputāti, kā arī vairākas citas, jau ir piesaistītas vidējai algai, kas, neapšaubāmi, ir daudz objektīvāks rādītājs, jo to vis nenosaka kādi valdības vai Saeimas lēmumi, bet gan tautsaimniecības attīstības līmenis, izmaiņas ekonomikā kopumā. Būtu ļoti labi, ja pedagogi manītu, ka viņu algu izmaiņa ir atkarīga arī no tā, kā attīstās tautsaimniecība kopumā. Kā raksta arodbiedrība, tad, ja šāda izmaiņa notiktu jau šobrīd, koeficients 1,3 nozīmētu apmēram 364 latus par slodzi. Taču LIZDA iesaka šo normu iedarbināt tikai ar 2010.gada 1.janvāri, labi saprotot, ka ļoti ātri ieviest šādas izmaiņas nav iespējams.

Mēs savukārt ierosinām pārejas periodu turpmāko četru gadu laikā - noteikt, ka 2009.gadā šis koeficients attiecībā pret vidējo algu ir 1,15, 2008.gadā - 1 un 2007.gadā (tātad ar nākamā gada 1.janvāri) - 0,85. Tā kā šobrīd sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga ir 285 lati, nākamajā gadā tas nozīmētu 242 latus par vienu slodzi. Tas būtu jau būtisks pieaugums, taču tas nebūtu nereāli liels un nebūtu tāds, ko budžets noteikti nevarētu izpildīt.

Uzskatām, ka šāda priekšlikuma tālāka virzīšana un pieņemšana, kas ļautu nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai to iestrādāt arī 2007.gada valsts budžetā, tikai atbilstu tam Saeimas dokumentam, kuru tā šeit pirms pusgada pieņēma un kurā ir runāts par ļoti labiem un skaistiem sabiedrības attīstības mērķiem - ka cilvēks ir liekams pirmajā vietā, ka Latvijai būtu jāizceļas nevis ar cilvēku skaitu, bet ar izglītotiem un zinošiem cilvēkiem. Un loģiski: kā tad mūsu sabiedrība tiks pie šādiem izglītotiem cilvēkiem, ja neieguldīs naudu pedagogu algās un neieguldīs naudu skolās? Mūsuprāt, šis dokuments pilnībā atbilst Saeimas pieņemtajām konceptuālajām nostādnēm. Diemžēl bieži vien jau ir tā, ka pieņem skaistus vispārējus dokumentus, kas neizpaužas nekādos konkrētos likumos. Šeit mēs piedāvājam ļoti konkrētu priekšlikumu, reālistisku likuma grozījumu, kas paredz četrus gadus ilgu pārejas periodu un ir pilnīgi izpildāms. Un tas būtu arī ļoti labs novēlējums nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Kā valdības pārstāvji rīkosies, lai nu viņi izlemj paši. Taču katrā ziņā būs pie šā jautājuma jāatgriežas. Pedagogu minimālās darba samaksas noteikšanā balstīties uz vidējo algu - tas ir daudz loģiskāk nekā balstīties uz minimālo algu (ar visām no tā izrietošajām problēmām).

Varam tikai aicināt balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 2, atturas - 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

 

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Intaru Bisteru par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu atbalstīt Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Marutas Ilgažas atkārtotu iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Marutas Ilgažas atkārtotu iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt Marutas Ilgažas atkārtotu iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Kristīnes Konderko atkārtotu iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Kristīnes Konderko atkārtotu iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt Kristīnes Konderko atkārtotu iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Andas Niedolas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Andas Niedolas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt Andas Niedolas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Saeima ir no Ministru kabineta saņēmusi Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā”, kas paredz to, ka turpmāk būvēm, kuru telpu plānojumam piešķirts valsts noslēpuma statuss, Ministru kabinets izstrādās īpašu un atsevišķu kārtību, kādā notiek būvniecības process.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā. Piedevām komisija uzskata, ka likumprojektam varētu būt nepieciešams steidzamības statuss.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret un atturas - nav. Cienījamie kolēģi, mums nav kvoruma!

Tātad mums ir vēlreiz jābalso par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Es aicinu visus būt ļoti uzmanīgiem, veicot balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 10.15, un likumprojektu izskatīsim šodien kā pēdējo jautājumu šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šodien pulksten 10.15, un likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā būs pēdējais darba kārtības jautājums šodienas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Izskatījuši likumprojektu savā sēdē, atbalstījām to trešajā lasījumā. Lūdzam arī jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām”” (reģistrācijas numurs 1472).

Trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par biržām”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1105 - likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Kopumā Juridiskā komisija ir saņēmusi 56 priekšlikumus un tos izskatījusi.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins vēlas runāt par procedūru? Nē... (No zāles dep. A.Kiršteins: “Gribēju runāt par 1.priekšlikumu!”) Jūs nokavējāt diemžēl...

V.Stepaņenko. 3.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 64, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 8. un 9. priekšlikums. Atbalstīti daļēji, iekļauti Juridiskās komisijas 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs vēlas debatēt par 8. - deputāta Stepaņenko priekšlikumu...

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Par 8., 9. un 10...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Mēs varam debatēt tikai par atsevišķu priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. Jā, paldies! Tātad runa ir par ierobežojumu Eiropas Parlamentā ievēlētam deputātam kandidēt Saeimas vēlēšanās. Šādu, ļoti līdzīgu, priekšlikumu uz iepriekšējo lasījumu bija sagatavojis deputāts Agešins, kas ļoti apvainojās, ka viņa priekšlikumu neatbalstījām. (No zāles: “Pareizi!”) Taču viņam atradās sekotāji.

Nu par to, ka Stepaņenko sekoja Agešinam, paņēma viņa priekšlikumu un to iesniedza, nebūtu jābrīnās, jo ievēlēts viņš ir tomēr no PCTVL saraksta, bet jābrīnās ir par mūsu kolēģiem “Jaunajā laikā”. Nu kāpēc tad jūs tādas lietas iesniedzat? Vai tiešām jums ir bail no Roberta Zīles, no Guntara Krasta, no Ineses Vaideres, no Ģirta Valda Kristovska kandidēšanas vēlēšanās?

Tas, ka PCTVL to iesniedza, ir saprotams, bet kāpēc jūs tā darāt? Tā taču ir jūsu kārtējā kļūda. Nu vajag taču mācīties no kļūdām!

Tā ka es aicinu balsot gan pret 8., gan pret 9., gan arī pret 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Mūs baida, un mēs esam gatavi atbalstīt priekšlikumu, kas pašreiz praktiski liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās Eiropas Parlamenta deputātiem, ja mēs pieprasām, lai viņi jau laicīgi noliek savu mandātu, bet, ja viņus neievēlēs, tad viņi tik un tā būs zaudējuši - viņi nebūs ne Eiropas Parlamentā, ne Saeimā.

Tajā pašā laikā komisija ir noraidījusi manu 1.priekšlikumu, kurā bija ierosināts, ka kandidātam ir jābūt jau vismaz deviņus gadus naturalizētam pilsonim, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas faktiski bija reāls piedāvājums atsijāt varbūt valstij bīstamus cilvēkus, tādus, kuri, piemēram, ieguvuši valodas apliecību divdesmitajā vai piecpadsmitajā reizē, kuri nekad nav bijuši lojāli Latvijai. Taču komisija atzina, ka viņi ir derīgi, lai kandidētu Saeimā.

Šis faktiski ir klajš ierobežojums un mājiens Eiropas Parlamenta deputātiem, ka viņi ir nevēlami un ka viņi lai pastāv pie ratiem. Tātad cilvēks, kurš, kā es jau teicu, nav bijis pilsonis, jo ir speciāli gaidījis, ka Latviju neuzņems Eiropas Savienībā, ir speciāli gaidījis, ka Latviju varbūt neuzņems NATO un ka būs nulles variants, tāpēc nav taisījies naturalizēties, redzot, ka vilciens ir aizgājis... pēdējā brīdī pērk par naudu valodas apliecību vai divdesmito reizi iet uz eksāmeniem, iegūst šo Latvijas pilsonību un tajā pašā dienā piesakās par kandidātu Latvijas Saeimas vēlēšanās. Komisijai šādi “jaunizcepti” pilsoņi ir pietiekami labi, lai viņi varētu kandidēt, bet Eiropas Parlamenta deputātam mēs, lūk, noteiksim visādus ierobežojumus.

Amerikas Savienotajās Valstīs, kas, kā zināms, ir demokrātijas citadele, jūs nevarat Senātā tik vienkārši kandidēt, ja jūs neesat bijis naturalizēts vismaz deviņus gadus. Jūs nevarat kandidēt arī Pārstāvju palātā, ja jūs neesat vismaz divdesmit piecus gadus vecs un ja neesat bijis naturalizēts septiņus gadus. Bet Latvijā to var izdarīt pilsonis, kas, tā sakot, tikko ir “izcepts”, neprot valodu un nezina kultūru.

Es te dzirdu kliedzienus no kreisās puses. Laikam 16.marts šiem cilvēkiem tiešām nav nekāds pierādījums maniem vārdiem. Viņi arī tic kultūras ministrei Demakovai un premjerministram Kalvītim, ka 16.marts ir latviešu kultūras svētki, kad notiek pieminekļu restaurācija. Tad aizejiet uz Brāļu kapiem un apskatieties, kā tie ir sagāzušies, ja jūs to nezināt!

Līdz ar to es gribu teikt, ka mēs neprasām stingrus ierobežojumus, kā to dara, piemēram, Amerika. Mēs neprasām, ka tikai no 30 gadiem cilvēks var kandidēt Saeimas vēlēšanās. Mēs, protams, ļaujam jau no 21 gada vecuma kandidēt. “Jaunais laiks” pamēģināja ar vienu jaunu cilvēku. Un kas iznāca no tā? Nekas jēdzīgs neiznāca: viņš gan sevi apkaunoja, gan samelojās, gan bija spiests aiziet.

Bet es vēlreiz saku: mums ir ļoti liberāls vēlēšanu likums! Kāpēc mēs to piesārņojam ar nevajadzīgiem ierobežojumiem, neļaujot vai kaut kādā veidā ierobežojot tos cilvēkus, kuri ir Eiropas Parlamentā, un ar abām rokām velkam iekšā faktiski cilvēkus ar svešu mentalitāti - ar okupantu mentalitāti -, kuri ir ieguvuši tikai vakardien pilsonību?

Mēs noraidījām ļoti būtisko 1.priekšlikumu, bet šeit mēs gribam visādā veidā ierobežot Latvijai uzticīgus cilvēkus, kuri vienreiz jau ir izgājuši pārbaudi un ir iekļuvuši Eiropas Parlamentā.

Es aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Vienkārši gribētu pateikt deputātam Rasnačam, lai viņš uzmanīgāk izlasa manu priekšlikumu. Un, ja viņš salīdzinātu to ar deputāta Agešina priekšlikumu, tad redzētu, ka starp tiem ir būtiska atšķirība. Manā priekšlikumā šis paziņojums ir jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai, nevis attiecīgajai vēlēšanu komisijai, kā bija teikts mana kolēģa priekšlikumā. Tātad, raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa, tie ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi un atšķirīgi priekšlikumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nu gan!”)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Par 8., 9. un 10.priekšlikumu. “Jaunā laika” principiālā nostāja...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, mēs tagad debatējam par 8.priekšlikumu.

K.Šadurskis. Jā. Ja drīkst arī pāris vārdu par 9. un 10., jo...

Sēdes vadītāja. Nedrīkst! Saskaņā ar Kārtības rulli mēs debatējam par konkrētu priekšlikumu. (No zāles: “Tie ir saistīti!”)

K.Šadurskis. Jā. Godātie kolēģi, es runāšu tikai par 8.priekšlikumu.

“Jaunais laiks” vienmēr ir principiāli vērsies pret jebkuru dažādu līmeņu deputāta mandātu savienošanu - vai tas ir Eiropas Parlaments un Saeima, vai tas ir Eiropas Parlaments un pašvaldības, vai tās ir pašvaldības un Saeima -, uzskatot, ka deputāts pilnvērtīgi var strādāt tikai vienā ievēlētā vietā.

Ņemot vērā to, ka Latvijas valsts deputātam nevar atņemt Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, ja viņš ir ievēlēts arī Saeimā (kā tas ir ļoti vienkārši izdarāms pašvaldības un Saeimas gadījumā), tad šeit vienīgā iespējamā norma ir tāda, ka deputāta kandidātu svītro no saraksta tad, ja viņš nenoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Diemžēl skarba norma, un droši vien daži no “tēvzemiešu” eiroparlamentāriešiem diez vai izvēlēsies riskēt. Neko nevar darīt, bet vienlaicīgi un kvalitatīvi strādāt šajās divās institūcijās nav iespējams. Un, baidoties no tā, ka sarakstos var parādīties fiktīvas “lokomotīves”, kuras patiesībā savus mandātus nenoliks, bet paliks strādāt Eiropas Parlamentā, mums diemžēl ir jāizšķiras par šo diezgan stingro normu.

Un, godātie kolēģi, es runāju tikai par 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Kāpēc tieši frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tik dedzīgi uzstājas pret piedāvājumu svītrot Eiropas Parlamenta deputātus no kandidātu saraksta? Tāpēc, ka viņu četri Eiropas Parlamenta deputāti būs viltoti kandidāti. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens domājošs Eiropas Parlamenta deputāts negribēs mainīt savu, teiksim, algu un privilēģijas, un lidmašīnas biļetes pret to, lai strādātu Latvijas Saeimā. Iedomājieties paši! Tie būs tikai priekšvēlēšanu “parovozi” vēlētājiem, kuri nedomā un kuri tic lozungam: “Latvieti, nepadodies!”.

Un es gribētu atzīmēt, Kiršteina kungs, runājot par svešu mentalitāti, ka sveša mentalitāte diemžēl ir jums Eiropā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Arī mēs uzskatām, ka nevar apvienot pašvaldības deputāta un Saeimas deputāta amatu. Uzskatām, ka nevar apvienot arī Saeimas deputāta un Eiropas Parlamenta deputāta amatu.

Pirms kāda mēneša man viens žurnālists prasīja: “Kā jūsu partiju ietekmēs aizliegums Eiropas Parlamenta deputātiem kandidēt? Kā tas ietekmēs jūsu kampaņu?” Es teicu: “Nekādi!”

Neviens no mūsu Eiropas Parlamenta deputātiem netaisās kandidēt Saeimas vēlēšanās neatkarīgi no tā, ko šeit pieņems vai nepieņems.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Grīnblata kungs jau pateica, ka Eiropas Parlamentā pārstāvētie mūsu deputāti nekandidēs Saeimas vēlēšanās. (No zāles: “Neticam!”)

Bet interesants ir kas cits, un to jau pateica Rasnača kungs: jūs vienkārši baidāties! (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Baidāties!”) Jums ir bailes no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem, kuri parādīja, pareizāk sakot, tauta parādīja, par ko tā iestājas. Un četri apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti ir Eiropas Parlamentā.

Tātad tauta toreiz pārliecinoši nobalsoja par “tēvzemiešiem”, jo tad nebija šīs drausmīgās kampaņas, kas skaloja smadzenes, par ko tad īsti balsot, un tauta toreiz izšķīrās par “tēvzemiešiem”. Un tagad jūs baidāties, ka, redziet, “tēvzemieši” startēs vēlēšanās un ka jums būs ļoti mazas izredzes pēc iespējas vairākiem iekļūt Saeimā.

Tas nav godīgi! Negodīgums parādās ļoti dažādos veidos. Kāpēc lai viņus ierobežotu? Tas attiecas arī uz visiem citiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Kas ar viņiem ir noticis: vai viņi ir spitālīgi? Vai viņi ir slikti sevi rekomendējuši? Vai viņi ir bīstami? (No zāles dep. V.Orlovs: “Viņi nedomā par Latgali! Nevar piesaistīt investīcijas Latgalei!”) Padomājiet taču!

Bet “Jaunajam laikam” un Šadurska kungam es atgādināšu vienu citu lietu, par ko jums vajadzētu kaunēties katru dienu un katru stundu. Par to, ka jūs izdarījāt visu... Un tas ir tikai “Jaunā laika” nopelns, jo vienīgi ar jūsu atbalstu Eiropas Parlamentā sēž Tatjana Ždanoka! Tikai ar jūsu atbalstu! Jo mēs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vēlreiz lūdzām, kad likums tika pieņemts, vēlreiz to pārskatīt, cerēdami, ka jūs varbūt sapratīsiet, ka tā rīkoties nedrīkst... ka nedrīkst pieļaut tādu cilvēku klātbūtni, kāda ir Ždanoka, kura bija darījusi visu, lai nebūtu neatkarīgas Latvijas valsts. Jūs darījāt visu, lai tādi cilvēki kā Ždanoka sēdētu Eiropas Parlamentā.

Mēs jūs toreiz pirms balsojuma katru atsevišķi pierunājām, arī tieši Repšes kungu, ar kuru runājām vēl un vēl, un vēl, sakot: “Nu, saprotiet taču, ka šādi cilvēki nedrīkst būt Eiropas Parlamentā!” Nē, jūs nobalsojāt, pieļaujot šiem cilvēkiem iespēju kandidēt. Un viņu ievēlēja. Un tagad Eiropas Parlamenta deputāti - pārējie astoņi - gandrīz pusi no sava darbalaika, no problēmām, kuras risināmas Eiropas Parlamentā, - un to ir ārkārtīgi daudz... Ārkārtīgi, ārkārtīgi daudz!... Gandrīz pusi no sava laika viņi velta tam, lai apkarotu, lai skaidrotu šo ārprātu par Latviju, ko tur, Eiropas Parlamentā, stāsta Tatjana Ždanoka.

Lūk, jūsu darbības rezultāts, draugi mīļie, no “Jaunā laika”!

Un tagad jūs pēkšņi esat sadomājuši, ka “tēvzemieši” jums ir bīstami, ja nu viņi sadomātu kandidēt. Jums jau pateica, ka viņi nekandidēs. Nekandidēs! Tad esiet nu mierīgi! Esiet nu mierīgi! Nebaidieties! Lūk, to es gribēju pateikt! Vajag atšķirt, kur ir bīstamība un kur nav bīstamības, nevis mētāties savā nostājā pilnīgi nepareizā virzienā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

 

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Tikai divas piezīmes.

Atbilde Kabanova kungam par svešo mentalitāti. Ja jūs piedzēries ejat otra svētkos un uzbāžaties kādā jubilejā kaimiņu sētā, tad to parasti sauc par ļoti sliktu mentalitāti. Es nezinu, ka Latvijas pilsoņi ar normālu mentalitāti 9.maijā būtu gājuši traucēt, piemēram, sarkanarmiešiem iedzert savu šnabīti, ka viņi būtu pārģērbušies par padomju koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem ar piecstaru sarkanajām zvaigznēm, kas izgrieztas uz pieres, vai ka normāli Latvijas cilvēki 9.maijā būtu pārģērbušies par skeletiem un tēlotu ukraiņu badacietējus. Es domāju, ka cilvēki ar normālu mentalitāti katram ļāva svinēt gan viņu vēsturiskās piemiņas dienas, gan reliģiskos svētkus. Jūs, Kabanova kungs, to īsti laikam nesaprotat, citādi jūs nebūtu vilcies tur, kur jūs neaicina.

Tagad vēlreiz par šo priekšlikumu. Mani ārkārtīgi izbrīna tas, ka šeit tiešām pavīd bailes un mēģinājumi kaut kādā veidā ierobežot pāris deputātu, kuri jau ir paziņojuši, ka viņi nekandidēs.

Tajā pašā laikā es gribētu papildināt vēl vienu interesantu lietu, ko te pateica iepriekšējais runātājs. Es izdrukāju no “Lursoft” informāciju. Un te tāds žurnālists Anatolijs Gončarovs saka, ka mūsu izcilā deputāte Ždanoka Eiropas Parlamentā ir publiski paziņojusi, ka viņa aizstāv Krievijas intereses. Tātad Gončarovs to ir paziņojis, un katrs viņa sacīto var izdrukāt. Es parādīšu! Tas ir, Plinera kungs, no interneta izdrukāts, kur Gončarovs paziņo, ka Ždanoka no Maskavas esot saņēmusi no 700 līdz 800 tūkstošiem dolāru, kas, protams, nav taisnība, jo Ždanoka pati palabo... Te Ždanoka ir sniegusi savu paskaidrojumu, un viņa saka tā: “Jā, esmu vērsusies Maskavas mērijas fondā “Rossijaņe”, bet tur runa bija tikai par 30 000 dolāru lielu palīdzību. Bet nekādu lielo naudu no Maskavas tomēr neesam saņēmuši.”

Tātad šādi cilvēki ir cienīgi būt Eiropas Parlamentā, un arī man ir žēl, ka “Jaunais laiks” atbalstīja šo dāmu, kas bija teroristiskas organizācijas biedre, jo 1991.gada janvārī kompartija, kas organizēja šos asiņainos apvērsuma mēģinājumus Viļņā un Rīgā, bija teroristiska organizācija - PSKP. Tātad teroristiskas organizācijas biedre var būt Eiropas Parlamentā, kura, protams, nekādu lielo naudu nav saņēmusi (viņa ir saņēmusi tikai kaut kādus 30 000 no Maskavas), bet citi tur nevar būt. Viņiem jau laikus ir jānoliek, saprotiet, mandāts, lai tikai, Dieva dēļ, viņi nemēģinātu šeit kandidēt...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. Smieklīgi, vai ne, godājamā Ūdres kundze? Smieklīgi! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis. Otro reizi. (No zāles: “Lai dzīvo Ždanoka!”)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi un augsti godātais Tabūna kungs! Es vienmēr ar ļoti lielu uzmanību klausos jūsu dziļās runas. Nu es saprotu, ka “Jaunais laiks” ideoloģiski “tēvzemiešiem” ir visnepatīkamākā, vistālākā, vispretīgākā frakcija, tāpēc mums tiek veltīta tā vislielākā kritika. Es saprotu - kāpēc. Un kā gan lai mēs nebaidāmies no “tēvzemiešiem”, no pašas lielākās un spēcīgākās frakcijas šajā Saeimā? Tā ir... Bet kāpēc, Tabūna kungs, ja “tēvzemiešu” eiroparlamentārieši, kā jūs un kā Grīnblata kungs saka, nenāks uz Saeimu, jūs par varītēm gribat Ždanokas kundzi ievilkt arī Saeimā? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Viņai likums to aizliedz!”) To gan ir diezgan grūti saprast.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Tā, nu tas ir “piedodami”, ka, četrus gadus strādājot Saeimā, deputāts nezina Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus. Saskaņā ar šiem ierobežojumiem, cienītais Šadurska kungs, Ždanokai nav tiesību kandidēt. (No zāles: “Pagaidām!”) Pat tad, ja jūs šādu normu neierakstāt, Ždanokai nav tiesību kandidēt. Savukārt jūs kopā ar PCTVL nobalsojāt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās, atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, Ždanokai ir tiesības kandidēt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Godātie kolēģi, es nezinu, vai jūs baidāties no mums vai nebaidāties, bet tas vēlēšanu rezultāts, Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāts, jūs ir padarījis bijīgus. Varbūt tās ir nevis bailes, bet bijība... (No zāles: “Pietāte!”) pietāte, sauksim to tā. Bet, kolēģi, nu paskatīsimies nopietni! No deviņiem Eiropas Parlamentā esošiem deputātiem šodien Saeimas vēlēšanu likums astoņiem ļauj kandidēt Saeimas vēlēšanās. Astoņiem! Un runa ir par principu. Šobrīd runa ir nevis par konkrētiem cilvēkiem, bet par principu.

Kāpēc jūs gribat pārkāpt elementāru principu, kas ir visās Eiropas Savienības valstīs un netiek pārkāpts, - ka šim deputātam ir iespēja brīvi kandidēt? Kāpēc jūs gribat viņu ierobežot un piespiest viņu nolikt Eiropas Parlamenta deputāta mandātu? Tas ir jautājums!

Un vēl viena lieta. To es, protams, negribēju minēt, bet nu... Kolēģi Šadurski, jūs sakāt, ka jūs esat pret “divu krēslu būšanu”. Taču tad ir jautājums: kāpēc aizsardzības ministrs vienlaikus ir deputāts? (No zāles dep. J.Pliners: “Šausmas!”) Jo tas cilvēks, kurš ir nākamais sarakstā, deg nepacietībā, viņš grib strādāt partijas “Jaunais laiks” labā, viņš grib labot situāciju mūsu valstī, bet viņš nekļūs par deputātu, tāpēc ka aizsardzības ministrs negrib nolikt mandātu.

Tā ka, ja jau runājam par diviem portfeļiem, tad runāsim konsekventi! Ir lietas, kurās jūs to atbalstāt, un ir lietas, kurās neatbalstāt. Es neteikšu, ka tā ir dubultā morāle, bet nu tad būsim konsekventi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēt ir pieteicies deputāts Artis Kampars.

 

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Manuprāt, sen nav dzirdēta tāda demagoģija, kāda šeit šodien skan no šīs tribīnes. Jo jūs taču atceraties, ka pirms gada runājām par pašvaldību vēlēšanām. Uz tām attiecas tieši tāda pati norma, tieši tāda pati - tāda, kas pēc būtības nepieļauj šo sēdēšanu divos krēslos, kuru reāli nevar apvienot. To mēs likumā ierakstījām visi kopā, arī jūs tajā skaitā, un tad jūs neprotestējāt. Un nu pēkšņi izrādās, ka jūs esat tik lieli demokrātijas aizstāvji, ka pēkšņi jums, izrādās, ir jāseko līdzi Eiropas pieredzei.

Kolēģi, nu nemālēsim acis sev ciet! Mēs labi zinām, par ko ir runa. Mēs labi saprotam jūsu politiskās intereses un tāpēc varbūt ne tik kaismīgi esam...

Un otra lieta. Ziniet, mēs labi saprotam, ka nedz Tabūna kungs var pastāvēt bez Plinera kunga, nedz Rasnača kungs - bez Ždanokas kundzes. Tie ir tādi divi galēji poli, kuriem vienkārši vienam otrs ir jāuztur.

Mēs darām visu, lai Ždanokas šeit, Latvijā, nebūtu. Gandrīz, gandrīz izdevās. Ždanokas nav nedz medijos, nedz presē. Viņa ir kaut kur Briselē. Kaut kur tur sēž, kaut ko tur dara. Prasa kaut kādu naudu no Maskavas. Un nu pēkšņi Saeimas tribīnē nāk mūsu izcilie Ždanokas noliedzēji - Tabūns, Juris Dobelis (viņš šobrīd diemžēl nav zālē) un arī Dzintars Rasnačs - un ik pa laikam atgādina, ka šī politiskā persona tomēr pastāv.

Kāpēc jums tas ir vajadzīgs? Mēs vēlamies, lai Ždanokas kundzes politiskā karjera nu nebūtu tik spilgta, kāda tā bija pirms kādiem desmit gadiem. Tad nu, lūdzu, nerunāsim par viņu vairāk, pieliksim punktu! Lai šī sieviete strādā Briselē un runā ar Maskavu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Stepaņenko. Jā.

8. un 9. priekšlikums ir atbalstīti daļēji un iekļauti 10.priekšlikumā... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Nē, vispirms mums ir jābalso par 8. - deputāta Stepaņenko priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 9, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 9.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 9. un 10.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Jūs lūdzat balsojumu? Par kuru priekšlikumu?

V.Stepaņenko. Vispirms par 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus balsot par 9. - deputātu Māras Ceriņas un Roberta Jurķa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 8, atturas - 78. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un balsojums par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 9, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Stepaņenko. Paldies, kolēģi!

11.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tā kā šodien mēs vēl joprojām skatām arī likumu, kas paredz aizliegt reklāmu un aģitāciju 90 dienas pirms vēlēšanām, tad ir tikai loģiski, ka saraksti ir jāiesniedz šajā priekšlikumā paredzētajā laika periodā, lai to varētu darīt zināmu vēlētājiem. Kad komisijā tika skatīts šis priekšlikums, kāds deputāts esot teicis, ka tas esot vienas partijas interesēs. Es tā padomāju: kā interesēs ir tāds priekšlikums, lai sabiedrībai būtu zināmi kandidāti, kas piedalīsies vēlēšanās? Es domāju, ka tas ir sabiedrības interesēs.

Un tāpēc man ir ļoti žēl, ka šis deputāts tā domā... Taču patiesībā es varbūt varu priecāties, jo viņš uzskata, ka vienīgi “Jaunais laiks” strādā sabiedrības interesēs.

Un es tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms par 11.priekšlikumu, Stepaņenko kungs?

V.Stepaņenko. 11.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputātu Kampara, Kalniņas un Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 38, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 18. - atbalstīts daļēji, iekļauts 19.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 18. un 19.priekšlikumu.

V.Stepaņenko. 20. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 25. - nav atbalstīts.

(Kāds kaut ko sauc no zāles.)

Sēdes vadītāja. Par vēlu... Nē, nē, nē, par vēlu, kolēģa kungs! Nē.

25.priekšlikums ir deputāta Agešina priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Vai par 25.priekšlikumu jūs vēlaties debatēt?

Turpinām, lūdzu, izskatīt priekšlikumus!

V.Stepaņenko. 26. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 27. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 31. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko. 32. - atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 33. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 35. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 38. un 39. - atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret minētajiem priekšlikumiem? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 38. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 63, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 39. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 40. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 41. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 42. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 43. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 44. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 45. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 46. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 47. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 48. un 49. - atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

V.Stepaņenko. 50. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 72, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 51. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 52. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko. 53. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 54. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.55. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 56. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie deputāti! Pirms balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā, lūdzu jūs un komisijas vadītāju pievērst uzmanību tam, kā mēs izpildīsim dažādus likuma pantus.

Gribu atgriezties pie 24.priekšlikuma. Mēs nomainījām vārdus “psihisku slimību” ar vārdiem “psihiskiem traucējumiem”. Es tūlīt jums nolasīšu definīciju: psihiska slimība ir augstākās nervu darbības traucējumi, kuru dēļ zūd smadzeņu spējas pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt situācijas, saņemt kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt.

Mēs tātad vārdu “slimība” nomainījām ar vārdu “traucējumi”. Ziniet, tas ir drusciņ plašāk. Es domāju, ka ārsti, kuri sēž šeit, Saeimā, - cienījamais Šiliņa kungs, Pētersona kungs, Strazdiņa kungs, Straumes kungs - sapratīs to, ka psihiski traucējumi - tā ir neiroze pēc traumām, pēcavārijas šoks. Un, ziniet, es runāju ar speciālistiem, un viņi man teica, ka gadījumā, ja tiks pieņemts tādā redakcijā likums, kuru, protams, es atbalstu un mūsu frakcija atbalsta, tad dažiem no klātesošajiem deputātiem būs problēmas kandidēt nākamajās vēlēšanās.

Drīkst minēt piemēru? Nu, piemēram, viens deputāts nosauc citus par fašistiem un pēc tam atvainojas, un tajā pašā laikā viņi kopā vienā pašvaldībā sadarbojas. Nu, normāls cilvēks diez vai sapratīs to, kā var tādā gadījumā cilvēki sadarboties.

Un uzreiz rodas jautājums: vai viņš ir psihiski vesels vai psihiski slims cilvēks? Ir viņam traucējumi vai nav?

Atcerieties - iepriekšējās Saeimas laikā masu medijos ļoti ilgi diskutēja par mūsu Prezidenta trīci, par to, ka viņam galva trīc, un bija jautājums: vai tā viņam ir Parkinsona slimība vai Parkinsona sindroms?

Kādā veidā cilvēkus, kuri plānos kandidēt, varēs uzreiz pārbaudīt - ir viņiem psihiski traucējumi vai nav? Protams, es atbalstu, un frakcija “Saskaņas Centrs” atbalstīs šos grozījumus, bet Juridiskajai komisijai tomēr ir jāparedz, kādā veidā mēs sekosim līdzi un kādā veidā mēs pārbaudīsim kandidātus, vai viņi ir psihiski veseli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Stepaņenko. 56.priekšlikums netika atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums par 56.priekšlikumu? (No zāles: “Jā!”) Lūdzu deputātus balsot par 56. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 6, atturas - 12. Likums “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

 

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Valdības iesniegtais likumprojekts paredz izteikt likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 26.pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļu pārstāvju un ārvalstu masu informācijas līdzekļu pastāvīgo pārstāvju akreditācijas veidus un termiņus turpmāk noteiks Ministru kabinets. Līdz šim šo funkciju pildīja Ārlietu ministrija.

Komisija atbalstīja šā likumprojekta virzību pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Esta. Termiņš - 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1556 - likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja tā virzību pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 19.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 19.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu likumprojektam nav iesniegti priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Ģīlis. 10.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Grozījumu Militārā dienesta likumā ir iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts ir saistīts ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kas paredz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm izslēgšanu no valsts civildienesta.

Izskatāmais grozījums Militārā dienesta likumā paredz noteikt dienesta pakāpes piešķiršanas kārtību bijušajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma lietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pieņemot tās profesionālajā dienestā.

Komisija izskatīja šo jautājumu un aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Cienījamie kolēģi! Mums būtu jāatgriežas pie likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņam ir jābūt piecām dienām, nevis vienai dienai, kā to noteica iepriekšējais ziņotājs, nosaukdams 10.martu. Tātad lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valdim Ģīlim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

17.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad precizētais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.marts. Tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī nākamais likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” ir skatāms vienotā paketē ar šādiem likumiem - ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu, ar iepriekš minēto Militārā dienesta likumu un attiecīgi arī ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu. Motivācija ir tieši tāda pati, kāda bija iepriekš.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija minēto likumprojektu izskatīja savā 28.februāra sēdē un atbalstīja. Lūdzu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.aprīlis. Paldies.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds īsam paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi, it īpaši cienījamās kolēģes! Visi zina, ka vakar bija Starptautiskā sieviešu diena, bet daudzi nezina, ka vakar sākās arī Starptautiskais sieviešu basketbola gads, un tāpēc Saeimas vīriešu basketbola izlase apsveic mūsu daiļā dzimuma pārstāves sakarā ar šiem notikumiem un aicina būt dedzīgām līdzjutējām gaidāmajās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu basketbola izlašu, kā arī citās spēlēs. Un tāpēc mēs, lai pastiprinātu šo informāciju, atļāvāmies jums uzdāvināt šīs nelielās basketbola bumbiņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Latvijas un Īrijas sadarbības grupas sanāksme notiks Dzeltenajā zālē tūlīt - šajā pārtraukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. ...Deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu tūlīt visus doties uz Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas telpās. Lūdzu arī visus tos, kuri atbalsta sieviešu basketbolu, uz šo sēdi.

Sēdes vadītāja. ...Deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas grupas sēde notiks pulksten 10.40 Ārlietu komisijas telpās uzreiz pēc Ārlietu komisijas sēdes.

Sēdes vadītāja. ...Deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Lūdzu Dzeltenajā zālē pulcēties Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupu uz īsu paziņojumu.

Sēdes vadītāja. ...Deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.35. Paldies.

Sēdes vadītāja. ...Deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Visi šajā pārtraukumā strādās, un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādās šajā pārtraukumā. Tātad visus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēžu zāli. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. ...Saeimas sekretāram Jānim Šmitam.

J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Frakciju padomes sēde notiks pulksten 10.50 Sarkanajā zālē uzreiz pēc Prezidija sēdes. Nav slēgta...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu Kabanova, Plinera, Buzajeva, Tolmačova un Aleksejeva jautājumu ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par jēdzienu “nevēlama persona (persona non grata)””. Šo jautājumu mēs nododam ārlietu ministram.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Valērijs Karpuškins, Juris Dobelis, Vaira Paegle un Inese Šlesere.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam Saeimas sēdi. Lūdzu ieņemt vietas, jo mūsu pārtraukums sēdē ir beidzies.

Nākamo mēs izskatīsim darba kārtības 29.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Šis likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā runās deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par minēto likumprojektu ir saņemti un izskatīti 13 priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai par 1.priekšlikumu jūs lūdzat balsojumu? Par kuru priekšlikumu jūs lūdzat balsojumu? Par pirmo.

Lūdzu deputātus balsot par 1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

P.Kalniņš. Tas ir daļēji iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 30, atturas - 6. Diemžēl mums nav kvoruma.

Cienījamie kolēģi! Mums ir vēlreiz jāveic balsojums par 1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Balso “par”, ja tu negribi!”) Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 21, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Kalniņš. 2. - komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 24, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

P.Kalniņš. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu.

P.Kalniņš. 7. - atbalstīts daļēji un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu.

P.Kalniņš. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. 13. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

P.Kalniņš. 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt tos likumus, kuri ir saistīti ar Iekšlietu ministrijas un Ministru kabineta iesniegto paketi.

Likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” komisija izskatīja 1.marta sēdē un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. 10.aprīlis. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” komisija izskatīja savā sēdē un konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē. Likumprojekts paredz nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināru pārkāpumu savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu noskaidrošanu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā valsts pārvaldes un administratīvā procesa principus.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Arī tas ir no Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Zunda. Lūdzu noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam 16.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.marts. Paldies.

Ē.Zunda. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija likumprojektu ir izskatījusi savā sēdē un, lai gan nav atbalstījusi vienbalsīgi, tomēr ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 27.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Protokolu līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Likumprojekta būtība ir redzama jau pašā nosaukumā. Mēs komisijā atbalstījām. Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. Priekšlikumu iesniegšanas datums ir 27.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1510.

Komisijā iesniegti 60 priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 2. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Vairāku Saeimas frakciju pārstāvji ilgi strādāja gan darba grupā, gan apakškomisijā, lai sagatavotu jauna likuma projektu, kas regulētu gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanu aģitācijas un reklāmas kārtību. Būtu tikai loģiski, ja visās vēlēšanās pastāvētu viena kārtība un visām politiskajām partijām būtu vieni spēles noteikumi gan vienās, gan otrās, gan trešās vēlēšanās. Būtu tikai loģiski, ja vieni noteikumi būtu reklāmas izvietošanai gan radio, gan televīzijā, gan presē, gan vidē, nevis katrā situācijā savi, katrā situācijā specifiski, kā nu kurā brīdī sagadās.

Šajā brīdī var izteikt tikai nožēlu, ka mēs vēl joprojām strādājam pie vecā likuma, kurš tapis krietni sen un kurā nav nekādas saskaņotības ne ar Partiju finansēšanas likumu, ne ar to situāciju, kāda pašlaik ir izveidojusies. Tāpēc likums būtībā ir tāda veca lupatu sega ar ļoti daudziem caurumiem, un, jo vairāk komisija pēta, jo vairāk tur ir trūkumu.

Kaut arī darbs pie jaunā likuma projekta ir apstājies un diemžēl tālāk nav virzījies (lai nu speciālisti pēta, kuras partijas tur ir vairāk vainīgas, kuras - mazāk!), uzskatu, ka tomēr atsevišķas normas, kurām ir vispārējs raksturs, būtu ļoti vēlamas arī šajā likumprojektā, jo pašreizējais likums tikai sausi runā par to, kas notiek radio un televīzijā - vienā sadaļā, vides reklāmā - otrā sadaļā un presē - trešajā sadaļā, bet nav nevienas vispārējas normas, tādas, kurai būtu vispārējs raksturs.

Esmu piedāvājis ļoti lakonisku pantu, pirmām kārtām to normu, ka priekšvēlēšanu aģitācija pirms un pēc priekšvēlēšanu aģitācijas perioda nav pieļaujama. Kāpēc? Tāpēc, ka pastāv Partiju finansēšanas likums, kas noteic, ka katra partija var tērēt Saeimas vēlēšanām ne vairāk par 280 tūkstošiem latu. Ja savukārt ir iespējama finanšu tērēšana arī pirms un pēc šā perioda - un var būt iespējams pat ļoti daudz tērēt atkarībā no tā, kā šo periodu maina -, tad būtībā tiek arī ļoti deformēts un ierobežots pats Partiju finansēšanas likums. Tā loma krietni samazinās.

Tiek daudz diskutēts par to, ka partiju tēriņu ierobežošanas apstākļos ļoti pieaug vēlme slēpti reklamēties dažādos veidos, it sevišķi elektroniskajos medijos un televīzijā, izmantojot dažādus populārus un mazāk populārus raidījumus. Diemžēl likumā nav normas, kas šo slēpto reklāmu un līdz ar to arī aģitāciju aizliegtu, un līdz ar to nav iespējas uzraudzības iestādēm kontrolēt šos procesus.

Visbeidzot. Tā kā atsevišķas partijas un saraksti priekšvēlēšanu kampaņā apzināti kurina nacionālo naidu, izmanto dažādas tēzes, kas kļūst ļoti populāras 16.marta izkropļotas atspoguļošanas sakarā - ar un bez sētu veidošanas -, uzskatām, ka vajadzētu ieviest arī tādu normu, ka priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst saturēt ne tikai aicinājumu uz karu vai uz militāra konflikta izraisīšanu, bet arī aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu (atsevišķas partijas visādos slēptos veidos to dara), graut valsts teritoriālo vienotību (to ļoti bieži dara) vai kurināt nacionālo vai citu naidu (arī to diemžēl atsevišķi saraksti Latvijā bieži dara, un likums viņiem to neaizliedz). Tādējādi šī norma tieši neietekmētu reklāmu ne radio, ne televīzijā, ne presē, bet tomēr dotu zināmu vispārēju ietvaru un zināmu loģiku, lai šim likumam tomēr būtu kaut kāds vispārējs uzdevums un mērķis, kas jāsasniedz.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, nevar īsti saprast komisijas viedokli. Tāpēc es lūgtu komisijas pārstāvjus šeit paskaidrot, kāpēc ir noraidīts šis priekšlikums. Kādi ir argumenti, kuri lika noraidīt šo Grīnblata kunga priekšlikumu, kas ir ļoti normāls un loģisks? Nu, piemēram, kaut vai šā priekšlikuma otrā daļa: “Slēpta priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta.” Vai tad to nevajag aizliegt? Mēs esam pieredzējuši, ka iepriekšējās vēlēšanās šī slēptā reklāma tika dažādos veidos - gan presē, gan radio, gan televīzijā - raidīta atliku likām. Vai nevajag vērsties pret to? Protams, jā. Bet nu izrādās, ka ne. Tātad neatbalstāt šo loģisko priekšlikumu. Vēl vairāk. Grīnblata kunga iesniegtā priekšlikuma trešajā daļā ir teikts, ka priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst saturēt aicinājumu uz karu vai militāru konfliktu, dažādu nekārtību celšanu un naida kurināšanu, un tā tālāk. Ko tad? Vai šie pretvalstiskie spēki lai dara, kas viņiem ienāk prātā? Vai tā? Un vēl aģitēs? Vai nepietiek tā, kas jau ir noticis un notiek Latvijā gandrīz katru dienu? Šie pretvalstiskie spēki ir izvērsuši tādu kampaņu, tādu darbību, nemaz jau nerunājot par reklāmu. Bet nē! Arī to jūs gribat noliegt. Viņi tik ļoti ir iedrošinājušies, ka tālāk vairs, godīgi sakot, gandrīz nav kur iet. Visu jau viņi dara, bet nekas netiek likts pretī. Tas pats Giļmans. Tas, kā viņš ir atļāvies izrunāties par Latvijas valsti, par tās likvidēšanu un tamlīdzīgām lietām, - tas taču ir ārprāts! Nu attiecīgie dienesti gan it kā esot ierosinājuši kriminālprocesu, bet tūļājas un minstinās, un nevar īsti izlemt, ko darīt.

Paskatieties, kas tagad notiek tā paša 16.marta sakarā! Tas taču ir smieklīgi! Mēs vairs neesam tik vārgi, lai baidītos no šiem pretvalstiskajiem spēkiem. Bet nē! Tā esam sabijušies, ka pirms 16.marta Brīvības pieminekli apjozīsim ar dzeloņdrātīm, lai tur cilvēki nevarētu iet un nolikt ziedus. Un vakar Škapara kungs, Rīgas Domes izpilddirektors, skatās simtu tūkstošu televīzijas skatītāju acīs pārraidē “Kas notiek Latvijā?” un mierīgi saka: “Nu tam tā jābūt! Viss ir normāli, ka ziemā mēs, tā sakot, remontēsim asfaltu un tīrīsim pieminekli!” Un tā tālāk un tā joprojām. Šī muļķība ir acīm redzama, un tas ir skaidrs, kāpēc to dara. Tāpēc, ka attiecīgie dienesti vai nu negrib, vai jūtas tik vārgi... vai jūtas tik vārgi ar Jaundžeikaru un citiem priekšgalā... Tik stipri vārgi, ka nevarēs savaldīt tur attiecīgos desmit, divdesmit, nu kaut vai 100, kaut kādus nekārtības cēlājus, es atvainojos!

Un tāpat arī šeit. Tātad jūs ļausiet ārdīties reklāmās, un nekas! Es lūdzu paskaidrot, kāpēc komisija nolēma šādi.

Un otrs: aicinu atbalstīt šo Grīnblata kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt to, ka praktiski esošais likums, tā forma nav veidota pēc tādiem principiem, ka mēs šodien varētu sākt diskusiju par priekšvēlēšanu aģitācijas vispārējiem noteikumiem.

Lūdzu, paklausieties šo priekšlikumu: priekšvēlēšanu aģitācija pirms un pēc priekšvēlēšanu aģitācijas perioda nav pieļauta.

2. Slēptā reklāmā aģitācija ir aizliegta... Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija... Ja priekšvēlēšanu slēptā reklāma vispār nav definēta, tad par ko gan mēs runājam šajā priekšlikumā? (No zāles dep. P.Tabūns: “Nu, nu, vajag saprast!”)

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es domāju, ka esošais likums jau ir reglamentējis šīs normas - to, kas ir priekšvēlēšanu aģitācija un kas ir...

Tāpēc es lūgtu, teiksim, arī savus cienījamos kolēģus - gan Grīnblata kungu, gan Kalniņas kundzi, gan pārējos iesniedzējus - saprast: ja mēs mainīsim visus šos terminus un tos definēsim, tad mēs ieiesim tādā purvā, ka mēs no tā ārā netiksim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - Saeimas deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 45, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Paldies. 3. - deputātes Kalniņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, protams, pašreiz spēkā esošais likums nav nekāda pilnība, bet es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kā pašlaik ir definēta priekšvēlēšanu aģitācija, un arī aicinu jūs mazliet padomāt par to, kāds ir turpmākais priekšlikums, kas seko, - tātad aizliegt reklāmu un aģitāciju 90 dienas. Reklāmu un aģitāciju!

Es nolasīšu, kā šobrīd ir definēta priekšvēlēšanu aģitācija: “Priekšvēlēšanu aģitācija šā likuma izpratnē ir kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu.” Šobrīd spēkā esošo definīciju ir iespējams interpretēt vai nu ļoti šauri - un tas nozīmē, ka tiek pieprasīts visas aktivitātes izteikt naudas izteiksmē, - vai arī to ir iespējams interpretēt ļoti plaši, kas savukārt nozīmē, ka tiek ierobežota vārda brīvība.

Tas nozīmē, ka tā būs aģitācija visos diskusiju raidījumos, analītiskos materiālos un tā tālāk, un tas galu galā nozīmē arī to, ka tiek aizliegtas plašas diskusijas. Tāpēc tajā variantā, ko ierosina “Jaunais laiks”, ir pateikts skaidri un gaiši: pirmām kārtām dot jaunu definīciju priekšvēlēšanu aģitācijai un atsevišķi definēt to, kas ir reklāma.

Par to es runāšu, apspriežot nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iepriekšējai runātājai es varu piekrist tikai vienā ziņā - šis likums tiešām nav pilnīgs. Un diezin vai kādu likumu mēs vispār par pilnīgu varam nosaukt, jo vienmēr ir iespējams to radīt vēl labāku.

Taču šajā gadījumā, palūkojoties uz to piedāvājumu, ko par aģitāciju ir iesniedzis “Jaunais laiks”, man ir jāsaka tā, ka piedāvātā redakcija pēc savas būtības ir tik plašs aizliegums, ar tik plašu vērienu, kas neatbilst demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem.

Ja plašsaziņas līdzekļos aizliedz jebkuru informāciju, kas varētu veicināt vai mazināt kādas politiskās partijas vai deputāta kandidāta popularitāti, tad par likuma pārkāpumu saskaņā ar pašreiz piedāvāto redakciju varētu uzskatīt arī raidorganizāciju rīkotās diskusijas, kurās piedalās deputātu kandidāti un stāsta par savu partiju programmām. Tās it kā ir tās, ko mēs vēlamies, bet piedāvātajā redakcijā tās noteikti vairs neatbilstu likumam.

Par likuma pārkāpumu varētu uzskatīt arī komentāru lappuses laikrakstos, ja tajos tiktu izteikts viedoklis par partijām, to programmām vai par kandidātiem. Par likuma pārkāpumu varētu uzskatīt arī publicētos vēlētāju viedokļus, kā arī jebkuru citu informāciju par kādu notikumu vai faktu, kurā ir piedalījies kādas partijas pārstāvis, valdības loceklis vai arī kur tieši vai netieši ir izteikts kāds vērtējums, jo jebkura informācija var tieši vai netieši ietekmēt vēlētāja viedokli un veicināt vai mazināt partijas popularitāti.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs atcerēties, ka vēl vakar savā spriedumā par kādu citu Saeimas pieņemto likumu Satversmes tiesa norādīja, ka jebkura veida ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem ar plānoto iegūstamo sabiedrības labumu. Ierobežojumi ir balstāmi uz leģitīmiem mērķiem. Vai sabiedrības labums ir neinformētība? Ja priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā, tad neizbēgami būs jāatbild uz jautājumu: vai to pašu mērķi nevarēja sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, gan informējot sabiedrību, gan ierobežojot un precizējot to, kādā veidā aģitēt?

Es aicinu balsot pret šādu absolūtu informācijas aizliegumu, būt saprātīgiem un neradīt tiesisku jucekli, arī balsojot par tālākajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir apsveicama un slavējama vēlme likumu padarīt skaidrāku ar precīzākiem terminu skaidrojumiem, ar skaidrākiem jēdzieniem, bet es tomēr gribētu paanalizēt dažas frāzes šajā priekšlikumā.

Pirmām kārtām - publiski pieejamas informācijas izplatīšana. Kas gan var būt lielāks mērķis vai lielāks uzdevums plašsaziņas līdzekļiem kā publiski pieejamas informācijas izplatīšana? Un kāda var būt lielāka vērtība pilsoņiem, to skaitā vēlētājiem, kā šīs informācijas iegūšana - publiski pieejamas informācijas iegūšana par to, kas notiek valstī, tajā skaitā arī Saeimā?

Protams, šā priekšlikuma specifika ir tāda, ka, lūk, tad, ja šī publiski pieejamā informācija tiek izplatīta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kuru mēs paši nosakām - gan kā termiņu, gan kā jēdzienu -, tad jau ir piedāvāti zināmi ierobežojumi, lai šī publiski pieejamā informācija nevarētu tikt izplatīta absolūti brīvi un pilnā apjomā. Jo, redziet, šeit stāv rakstīts, ka šīs informācijas izplatīšanas nodoms ir veicināt vai mazināt kādas partijas, partiju apvienības vai deputāta kandidāta popularitāti.

Ja mēs pieņemam, ka vēlētājs pats izdara secinājumus no saņemtās informācijas, tad diez vai viņu var iespaidot šī informācija attiecībā uz aprakstāmo dalībnieku popularitāti vai nepopularitāti. Taču, zinot mūsu bēdīgo pieredzi, ka faktiski (vismaz pēdējo gadu laikā) jebkura informācija vairāk vai mazāk veicina vai parāda šo nodomu veicināt vai mazināt, tā tiešām ir ļoti svarīga un būtiska lieta. Un kā vienu no pēdējiem es minēšu gadījumu, kad sabiedriskajā televīzijā kādas frakcijas vadītājs izteica savu viedokli par konkrētu jautājumu, par konkrētu lietu, teiksim, par valdības darbību. Pēc tam Ministru prezidents mēģināja izteikt savu viedokli par šo pašu jautājumu, taču pēc diviem trim vārdiem Ministru prezidenta runai reportieris, žurnālists, uzrunāja virsū savu tekstu, un es, klausītājs, protams, saklausīju tikai pirmā runātāja viedokli, bet Ministru prezidenta viedokli nesadzirdēju.

Protams, es pieņemu, ka žurnālists izvēlējās šādu paņēmienu tāpēc, ka Ministru prezidents nav profesors un ka viņa viedoklis varētu būt mazāk svarīgs nekā pirms viņa runājušā profesora viedoklis. Taču es nedomāju, ka žurnālists domāja vai ka viņa nolūks bija tieši tāds - pasargāt mani, klausītāju, no neprofesora viedokļa uzklausīšanas, lai es pieņemtu profesora viedokli kā autoritatīvāku.

Manuprāt, šeit tiešām bija klaji redzams nodoms vai nu veicināt vienas partijas vai vienas amatpersonas popularitāti, vai arī mazināt otras amatpersonas popularitāti. Un tas notika absolūti ne priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Tā ir mūsu ikdiena.

Tāpēc, draugi mīļie, tādā situācijā, kad mums, ierindas klausītājiem vai ierindas skatītājiem, ir ļoti grūti atšķirt informāciju no viedokļa un saskatīt informācijas pasniegšanas vai nepasniegšanas mērķi, šāds definējums, šāds priekšlikums, kāds šeit tiek piedāvāts 3.priekšlikumā, manuprāt, nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums simbolizē šā nejēdzīgā likuma būtību, un šā likumprojekta, kā arī daudzu citu priekšlikumu, kas šodien ir iesniegti, būtība ir tāda: ierobežot vārda brīvību, ierobežot preses brīvību, aizbāzt muti sabiedrībai.

Tautas partija nevar atbalstīt šo priekšlikumu, un tā neatbalstīs arī daudzus nākamos priekšlikumus, kā arī neatbalstīs likumu kopumā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kam pieder prese?”)

Es aicinu kolēģus balsot “pret” šiem nejēdzīgajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Paldies Lagzdiņa kungam, jo viņš vismaz runāja godīgi. Tautas partija ir pret šo likumu, un Tautas partiju var saprast. Droši vien dzintarjūras sižeti jau ir safilmēti, un kā lai tos neparāda? Vēlētāji paliks neinformēti, bet vēlētājiem ir tiesības uz informāciju.

Otrs, ko gribu sacīt. Sirsnīgs paldies Simsona kungam par cieņu pret akadēmiskiem tituliem, bet galvenais ir šā priekšlikuma pati būtība. Godātie kolēģi! Priekšlikums nav garš - tā ir tikai priekšvēlēšanu aģitācijas definīcija. Un tad nu es gribētu pakavēties pie diviem... Mēs visi zinām rokasgrāmatu “Īsais demagoģijas kurss”. Tur ir dažas definīcijas, daži pamatpostulāti, un Muižnieces kundze savā uzrunā izmantoja divus.

Viens no šiem demagoģijas likumiem - pierakstīt oponentam to, ko viņš nav teicis, un pēc tam loģiski atspēkot. Šajā priekšlikumā nav nekas teikts par aizliegumiem. Muižnieces kundze, jums ir taisnība, ka tos nevajag! Bet nevajag jaukt visu kopā! Šī ir definīcija, nevis aizliegums!

Otrs no demagoģijas pamatlikumiem - vispārināt, runāt par kaut ko blakus, iegūt tur loģiskus argumentus, kurus pēc tam spekulatīvi var pārnest atpakaļ. Pareizi Satversmes tiesa lēma, argumentējot savu rīcību ar to, ka tad, ja ir cits veids, kā sasniegt leģitīmu mērķi, tas ir jādara citā veidā un samērīgi, nevis ar nesamērīgiem aizliegumiem. Bet, lūdzu, Muižnieces kundze, neattiecināsim šo Satversmes tiesas spriedumu uz šo gadījumu! Jo, ja mēs runājam par priekšvēlēšanu aģitāciju, tad šis ir īstais likums un šis ir samērīgs, leģitīms mērķis un līdzeklis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3. - deputātes Anitas Kalniņas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 4. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 66, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 5. - deputātes Kalniņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Īstenībā jau Muižnieces kundze iepriekš runāja par to pašu, par ko es runāju, un arī es uzskatu, arī “Jaunais laiks” uzskata, ka aģitācija nav tā lieta, kas būtu aizliedzama. Un tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nodalīt šīs divas lietas - to, kas ir aģitācija (tas ir daudz plašāks jēdziens) un kas ir priekšvēlēšanu reklāma. Būtiskā lieta ir tā, ka priekšvēlēšanu reklāma ir par maksu izvietota priekšvēlēšanu aģitācija. Tie ir džingli, klipi un tā tālāk. Un tāpēc es piedāvāju nodefinēt priekšvēlēšanu reklāmu, lai mēs izvairītos no tā absurda, ka mēs aizliedzam diskusijas, ka mēs aizliedzam analītiskus raidījumus un iespēju paust viedokļus šajos raidījumos. Tāpēc ir skaidri jānodefinē, kas ir reklāma, jo šajā likumā reklāma nav definēta, un es piedāvāju to nodefinēt. Un būtiska īpašība reklāmai ir tā, ka tā ir par maksu izvietota priekšvēlēšanu aģitācija. Tas ir tas, ko “Jaunais laiks” ir ierosinājis šajā priekšlikumā.

Mēs tātad ierosinām skaidri nošķirt divas lietas: kas ir aģitācija un kas ir reklāma, un aizliegt vienīgi reklāmu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu atkal mums ir jādiskutē arī par šo terminu, jo šā termina skaidrojums ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu, kuru mēs jau noraidījām. Līdz ar to ir ļoti problemātiski šādā vai tādā veidā jēdzienu “priekšvēlēšanu reklāma” saistīt ar jēdzienu “priekšvēlēšanu aģitācija”.

Un problēmas būtība ir šāda. Šā priekšlikuma sāls ir “par maksu izvietota priekšvēlēšanu aģitācija”, tātad ir akcentēts maksas moments. Taču mums nākas konstatēt, ka sabiedrisko raidorganizāciju ziņu dienestu darbinieki nespēj nodrošināt bezkaislīgu, objektīvu informāciju par tautai svarīgiem notikumiem, bet pasniedz informāciju vai viedokli, vadoties pēc savas izpratnes.

Kā vienu no pēdējiem šādiem gadījumiem es gribu minēt visu godājamā Andreja Eglīša izvadīšanu, kas latviešu tautai bija ļoti svarīgs notikums, fakts kā tāds. Šī cieņas izrādīšana lokālā veidā notika piecas stundas, taču plašsaziņas līdzekļi neuzskatīja to par informāciju! Būtībā šādā situācijā acīmredzot vienīgā iespēja tiem ieinteresētajiem cilvēkiem vai ieinteresētajām grupām - neatkarīgi no tā, vai tā ir kāda biedrība, organizācija vai partija -, kuras grib kādu ziņu, kādu informāciju novadīt līdz skatītājam vai līdz klausītājam, ir samaksāt par to, jo, kā mēs zinām, prese ļoti plaši un ļoti tāda, ka, ja tas nenotiek priekšvēlēšanu reklāmas periodā jeb priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tad nekas, tad tā ir normāla parādība, ka es savu viedokli gribu paust sabiedrībai un atrodu plašsaziņas līdzekli, kurš to pieņem kā maksas paziņojumu, taču līdzko ir iestājies šis periods, kuru mēs nosaucām par priekšvēlēšanu kampaņas periodu, tad man vairs nav šādas iespējas paust savu viedokli, izteikt savus apsvērumus vai minēt konkrētus faktus? Ja man nav citas izejas, citas iespējas tikai tāpēc, ka es esmu nemīlama persona kādam plašsaziņas līdzeklim, kurš konsekventi ignorē manis sniegto informāciju vai manu viedokli, tad ko man darīt? Vai mēs darīsim šādā veidā - noteiksim, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir par maksu, iepriekš nenoskaidrojuši, kas tad ir priekšvēlēšanu aģitācija kā tāda, jo mēs noraidījām šo formulējumu?

Tagad mēs runājam par maksu un pilnīgi voluntāri, pēc savas izpratnes, uzskatām, ka tā, lūk, ir priekšvēlēšanu reklāma, ja kāds cilvēks vai kāda partija, vai sabiedriska organizācija, vai domubiedru grupa tagad dod kādu informāciju par to, ko viens vai otrs politiķis, viena vai otra partija noteiktā laikposmā ir padarījusi vienā vai otrā jautājumā.

Tā ka, godājamie kolēģi, arī šis priekšlikums ir gaužām apšaubāms, un es neredzu iespēju to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nost ar tirāniju!”)

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Es domāju, ka mēs visi tiešām gribam informēt sabiedrību. Politiskā dzīve bez aģitācijas nav iedomājama nevienā valstī. Ja jau mēs nospriedām nepieņemt aģitācijas definīciju, tad būtu vismaz reklāmas definīcija jāpieņem.

Simsona kungs! Jūsu argumentācija, ka par maksu var ievietot savu informāciju, man liekas pilnīgi nepieņemama. Tā rada pilnīgi nevienlīdzīgu situāciju mūsu politiski domājošajiem cilvēkiem. Tas nozīmē skaidrā valodā pateikt, ka tas, kam ir nauda, nopērk to vietu un taisa sev reklāmu. Un visi citi politiskie grupējumi vai cilvēki, kas ir ar savu pārliecību, netiek pie savu uzskatu publiskošanas, lūk, tikai tāpēc, ka viņi nav bagāti.

Padarīt politisko dzīvi atkarīgu no naudas - tas ir vienkārši nepieņemami!

Tāpēc es tomēr ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es patiesībā nesaprotu, kas vispār notiek. Vai mēs vispār saprotam, par ko runājam? (No zāles: “Nesaprotam!”)

Simsona kungs runā par Andreja Eglīša bērēm un vēl par kaut ko. Bet vai jūs, godātais Simsona kungs, esat maz izlasījis šos priekšlikumus, kurus kritizējat?

Nu es tos jums nolasīšu, tie ir ļoti īsi.

Tātad: “Priekšvēlēšanu reklāma ir masu saziņas līdzekļos un publiskās vietās par maksu izvietota priekšvēlēšanu aģitācija, kas skaidri un nepārprotami satur vismaz vienu priekšvēlēšanu reklāmas pazīmi.” Un aiznākamajā priekšlikumā ir norādītas šīs pazīmes, un tās ir piecas: aicinājums balsot vai nebalsot par kādu politisko organizāciju; politiskās organizācijas nosaukums vai simbolika; vizuāla vai tekstuāla norāde uz kāda pasākuma sponsorēšanu vai atbalstīšanu no politiskās organizācijas līdzekļiem; politisko organizāciju raksturojošu saukļu - un tā tālāk - publicēšana; un piektā pazīme - “deputāta kandidāta vai personas, kas pirms vēlēšanām publiski paziņojusi par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbā vai tās atbalstīšanu, publiska eksponēšanās masu saziņas līdzekļos...” Visādas tādas darbības.

Godātais Simsona kungs, nu kā tad jūs Andreju Eglīti šeit esat iekārtojuši savos saukļos? Nu tas taču ir smieklīgi!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Šķesters. Jā, Šadurska kungs tikko nolasīja priekšlikumu, un tad jūs uzklausījāt nopietni... Faktiski priekšvēlēšanu reklāmas definīcija ir šāda: tā ir “masu saziņas līdzekļos un publiskās vietās par maksu izvietota priekšvēlēšanu aģitācija...” Priekšvēlēšanu! Tātad reāli mums nav definēta priekšvēlēšanu aģitācija, bet jūs sakāt, ka tie ir divi dažādi termini - “priekšvēlēšanu aģitācija” un “priekšvēlēšanu reklāma”. Tātad mēs, vienu nedefinējot, nevaram šo jautājumu tālāk skatīt.

Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputātes Anitas Kalniņas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 6. - deputātes Anitas Kalniņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Šķesters. 7. - deputātes Kalniņas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Es atvainojos, pirms balsojuma atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tiešām vienmēr esmu respektējis profesora viedokli, jo esmu pietiekami ilgi mācījies pie cienījamiem profesoriem. Es gribu atsaukties uz kolēģa Šadurska nupat, pirms brīža, minēto tekstu, kas ir 7.priekšlikumā, un vērst jūsu uzmanību uz priekšvēlēšanu reklāmas otro pazīmi.

Tātad: ja kādā informatīvā materiālā pavīd kādas politiskās organizācijas nosaukums vai simbolika (tātad informē sabiedrību (No zāles dep. A.Kalniņa: “Par maksu!”) par kādas politiskās organizācijas darbiem vai nedarbiem vai par kādas politiskās organizācijas, teiksim, viedokli kādā jautājumā), tā ir nepārprotama priekšvēlēšanu reklāmas pazīme, vadoties pēc piedāvātā priekšlikuma. Tā ka muti ciet un ne vārda, ne skaņas par kādu konkrētu politisko organizāciju, nepieminēt tās nosaukumu! Un nedod, Dievs, kaut kur atpazīt šīs politiskās organizācijas ne tikai simboliku, bet arī raksturīgās krāsas!

Lūk, šeit, godājamie kolēģi, ir šo uzskaitīto pazīmju vājākais punkts, manuprāt. Un tas vēlreiz pārliecina mani par mana viedokļa un manu izteikumu pareizību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais Simsona kungs! Runājot par priekšvēlēšanu reklāmu, paskaidrošu to, ko jūs nesapratāt šajā definīcijā. Ja jūs ļoti rūpīgi lasīsiet diemžēl nu jau Saeimas noraidīto priekšlikumu, tad pamanīsiet, ka tur ir vārdkopa “par maksu”. Un savukārt, runājot par priekšvēlēšanu reklāmas pazīmēm, to skaitā arī par politiskās organizācijas nosaukumu un simboliku, ir jāsaprot, ka tas ir par maksu... ka to ir apmaksājusi konkrētā politiskā organizācija.

Simsona kungs, tā nu tas diemžēl ir, ka zinātnē, tas ir, arī tiesību zinātnē, ir jāskaidro visi vārdi, nevis selektīvi kaut kāds, tā teikt, iztvērums no definīcijas.

Un tāpēc, Simsona kungs, esiet absolūti bez bēdu! Netiks aizliegts skolā mācīt jauno laiku vēsturi, netiks aizliegti luksofora signāli... vai vismaz daži no tiem... zaļais, dzeltenais... ā, nu, sarkanais arī... Neuztraucieties, Simsona kungs. Būs labi!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu.

S.Šķesters. Par 7. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos (No zāles: “Ingrīda aizgāja!”), balsosim par 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 8. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 8.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 63, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Šķesters. 10. - deputātes Ostrovskas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Šajā priekšlikumā runāts par to, ka deputātu kandidātiem, kuri, tā teikt, iet uz Saeimas vēlēšanām, ir jādod iespēja palielināt uzstāšanās raidlaiku gan televīzijā, gan arī radio. Tā kā daudzu reģionu iedzīvotāji nevar pasūtīt sev avīzes sakarā ar to, ka viņiem ir ļoti zems dzīves līmenis (piemēram, Latgalē), viņi bieži vien izmanto kā vienīgo informācijas avotu gan televīziju, gan radio, un tāpēc manā priekšlikumā ir paredzēts palielināt šo laiku, šo dienu skaitu, lai deputāts varētu daudz labāk izklāstīt savas domas par savu darbu. Tātad būtībā šīs desmit minūtes, kas ir dotas kandidātam... palielināt šo dienu skaitu... Šāds ir priekšlikums. Cilvēki ir ļoti maz informēti, un tāpēc šis aicinājums ir ļoti nozīmīgs tiem tālajiem reģioniem, kuros cilvēki savas nabadzības dēļ nevar pasūtīt presi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

S.Šķesters. Jā, paldies.

Faktiski šie bezmaksas raidlaiki ir likumā paredzēti: desmit minūtes laikā no 29. dienas līdz 8.dienai pirms vēlēšanu dienas un desmit minūtes laikā no 7.dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas. Nu, faktiski mēs paliekam pie vecās kārtības, un tāpēc komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 10.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 11. - deputātes Ostrovskas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!” No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Vai...”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Šķesters. 13. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas iesniegtajā 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 14. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 14.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 69, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 15. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, iestrādāts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 16. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 17. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Priekšlikumam Nr.17 ir vairāk tehnisks nekā ideoloģisks raksturs. Kā es jau minēju, likums ir vecs, nav saskaņots ar daudzām izmaiņām, kas notikušas vēlāk. Un viena no tām izmaiņām ir tā, ka ir pieņemts Partiju finansēšanas likums. Šis likums uzliek par pienākumu partijām netērēt vairāk kā 20 santīmus uz katru vēlētāju jeb 280 000 latu kampaņas laikā. Un partijām, protams, vajadzētu būt vēlmei šo likumu arī pildīt. Partija šo likumu var viegli izpildīt tādējādi, ka priekšvēlēšanu aģitāciju tā apmaksā pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību, un šī pilnvarotā persona var būt gan juridiska persona (visbiežāk gadās, ka partija nolīgst kādu juridisku personu), gan arī fiziska persona (to varbūt atļaujas kāda mazāk naudīga partija). Problēmas rodas tad, kad partiju vietā sāk maksāt kādas trešās personas - vienalga, vai šī trešā persona ir Ziediņš, Smirnovs vai Petrovs, vai kāda SIA. Tādā gadījumā Partiju finansēšanas likumu pat izpildīt nevar. Vienkārši tiek secināts, ka partija līdzekļus ir pārtērējusi, pati viņa maksājusi nav, un tādējādi rodas zināmas pretrunas ar Partiju finansēšanas likumu. Uzskatu, ka būtu taisnīgi, ka ne sabiedriskais radio, ne sabiedriskā televīzija, ne komercraidītāji nedrīkstētu pieņemt apmaksātas partiju reklāmas, ja vien tās nav apmaksājusi pati partija, partiju apvienība vai šo partiju pilnvarota juridiska vai fiziska persona. Tas vienkārši ieviestu skaidrību šajā finansēšanas lietā un novērstu vienu otru pilnīgi nevajadzīgu un lieku pārpratumu.

Komisijā izskanēja runas par personas brīvību ierobežošanu, par brīvību izteikties. Taču jebkura persona, kura vēlas kādu partiju slavēt, var vērsties pie šīs partijas un saņemt pilnvarojumu izvietot šādas reklāmas. Tur jau nekādas pretrunas nav.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Nē. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 17.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 18. - deputātes Ostrovskas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt to, ka šis mūsu likumprojekts, ar kuru šodien strādājam, būtībā jau pats par sevi nav ētisks, jo sešus mēnešus pirms vēlēšanām mēs mainām spēles noteikumus. Tas pats par sevi jau ir ļoti nopietns pārkāpums. Bet nu es gribētu runāt par to, ka pat tad, ja arī mēs kaut ko mainām, jebkurā vietā ir jābūt demokrātijas pieskaņai. Un pats galvenais - mēs runājam par likumu, kurā ir akcentētas cilvēka brīvības. Es gribētu teikt, ka jebkurš aizliegums attiecībā uz informāciju un visu, kas notiek mūsu Latvijā, neveicina demokrātijas procesu. Pārāk bieži Saeimā izskan jautājumi par aizliegumiem.

Es gribētu jums citēt ASV prezidenta Džordža Buša 2005.gada 7.maijā teikto slaveno runu, nelielo uzrunu, ko viņš teica jums visiem. Daudzi, kas tur stāvēja tajā laikā, piekrita šiem vārdiem un spieda viņam roku. Un šie vārdi ir tādi: “Tāpat kā citās pasaules daļās, demokrātijas darbs ir kaut kas vairāk par godīgām vēlēšanām. Tas prasa radīt struktūras, kas balstīs brīvību. Selektīva liberalizācija, kad tiek atviegloti apspiedošie likumi, ir progress, taču ar to nepietiek. Sekmīgām demokrātijām, kas efektīvi aizstāv indivīda tiesības, ir nepieciešamas dzīvotspējīgas politiskās partijas, neatkarīga tiesa un dažādi mediji, ierobežojumi izpildvarai. Nevar pastāvēt modernizācija bez demokrātijas. Galu galā cilvēktiesības un tautas attīstība ir atkarīga no cilvēka brīvības.”

Ar šo likumu mēs ierobežojam cilvēku brīvību. Mēs nedodam iespēju cilvēkiem uzzināt visu, kas ir saistīts ar 9.Saeimas vēlēšanām.

9.Saeimas deputātu sastāvs būs ārkārtīgi nozīmīgs, jo šiem deputātiem būs jālemj par to, kurš būs nākamais Valsts prezidents Latvijā, šiem deputātiem būs jālemj par Ministru kabineta darbu. Cilvēkiem ir tiesības zināt par visu iepriekšējo un padarīto.

Tāpēc mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka varbūt tikai kā izņēmums... kā labākais no šā piedāvājuma varētu būt desmit dienas pirms vēlēšanām, kad vajadzētu būt klusumam, lai cilvēki varētu pārdomāt un no tās informācijas plūsmas izvēlēties to ceļu, kuru viņi gribētu iet.

Būtībā jebkurš aizliegums ir ļoti bīstams, jo jebkurš aizliegums, it īpaši vēlēšanās, var veicināt dažādu radikālo spēku īpašu aktivitāti, kurai nespējam izsekot. Turklāt jebkurš aizliegums, kā es jau teicu, neveicina demokrātiju. Jebkurš aizliegums var veidot privilēģijas, ko var izmantot tās personas, kuras šodien ieņem nopietnus amatus.

Būtībā šis lēmums nonāk pretrunā ar valsts pamatlikumu - Satversmi. Tas ir brāķis! Būtībā mēs jau šodien strādājam pie brāķa. Un jebkurā gadījumā, ja šāds aizliegums tiek pieņemts, ka 90 dienas pirms vēlēšanām cilvēkam vispār ir liegts saņemt informāciju, tad tas ir tiešs demokrātijas un cilvēka brīvības pārkāpums. Mēs diemžēl neejam uz demokrātisku valsti.

Man diemžēl ir jāsaka tas, ka šie aizliegumi mums bija arī pagājušajā Saeimā un ir tagad. Laikam daudziem ir ko slēpt. Daudziem negribas par kaut ko runāt. Un, ja mēs te šodien dzirdam dažādus paziņojumus par demagoģiju, tad laikam tam, kurš par to demagoģiju visvairāk runā, priekšā ir visvairāk sagatavotu tādu demagoģisku lēmumu.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par 18. - deputātes Ostrovskas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 68, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 20. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Nākot pretim priekšlikuma par 90 dienu ilgu aģitācijas aizliegumu iesniedzējiem, kam, mūsuprāt, minimāla jēga, protams, ir, jo priekšvēlēšanu kampaņas un reklāmas jēga nevar būt vēlme maksimāli apdullināt to sabiedrības daļu, kas politiskajiem notikumiem tikpat kā neseko līdzi, lai cilvēki tikai no tā iespaida, kas viņiem radies pēdējās trijās četrās dienās pirms vēlēšanām, kad skan skaļi saukļi par to, ka nāks kāds tautas glābējs vai ka tāda un tāda persona varētu būt par Ministru prezidentu, pēkšņi izvēlētos balsot par partiju, ko pēc vēlēšanām vairs negribēs atcerēties un pēc septiņām dienām vispār svēti noliegs, ka būtu par kaut ko tādu balsojuši. Tādi piemēri ir bijuši gan 5.Saeimas, gan 6.Saeimas vēlēšanās un vēl daudzās citās.

Tādējādi uzskatām, ka būtu saprātīgi 90 dienu ilgu aizliegumu reklamēties aizstāt ar 7 dienu aizliegumu (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Tautas glābējs!”), jo tie cilvēki, kuri tomēr izlemj, balstīdamies uz kaut kāda ideoloģiska pamata un vadīdamies pēc partiju programmām vai pēc kandidātiem, līdz šai septītajai dienai šo lēmumu jau ir pieņēmuši. Un viņi tādā veidā mazāk tiek iespaidoti no ļoti naudīgu partiju puses, kuras pēdējā brīdī ļoti, kā saka, pieplūdina visus televīzijas un radio kanālus ar šīm reklāmām.

Tā ka 7 dienas būtu samērā saprātīgs aizliegums. Es domāju, ka tam piekristu visi. Un līdz ar to arī pamatidejas autori, ka kaut kas ir jāaizliedz, būtu apmierināti, ka tomēr kaut kas no viņu ierosinājuma ir ņemts vērā.

Es aicinu balsot “par” šādu priekšlikumu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Lai dzīvo Grīnblats!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Lai dzīvo Tabūns!”)

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Dziedi, lakstīgala, dziedi!”) Sabiedrībā un masu saziņas līdzekļos jau daudz ir runāts par šo dīvaino, sākumā teikšu ļoti maigi, priekšlikumu - 90 dienas pirms vēlēšanām pārtraukt reklāmu.

Draugi mīļie! Nu nedrīkst pielāgot likumu pēc sava ģīmja, līdzības un patikšanas... Tā jau nu gan nedrīkst darīt! Nu vienkārši nedrīkst! Un es jau saprotu, ka valdības koalīcijas partijām - “Jaunajam laikam”, Latvijas Pirmajai partijai, “zemniekiem” un “zaļajiem”, arī Tautas partijai šeit ir cita pozīcija... Tām ir izdevīgi, ir pat ļoti izdevīgi, pārtraukt reklāmu 90 dienas pirms vēlēšanām, jo, redziet, dzīve jau turpināsies... Dzīve turpināsies, un valdība strādās. Ministri strādās, un viņiem būs iespējas katru dienu visādos veidos par lietu un bez lietas, tā sakot, slēptā veidā, reklamēties. Atkal un atkal reklamēties!

Redziet, tā ir cīņa, kas skaidri un gaiši ir tendēta pret opozīciju. Taču ne tikai pret opozīciju, bet arī pret visām tām partijām, kuras ir ārpus Saeimas. Tātad tās nedrīkstēs reklamēties, bet jūs to darīsiet. Jūs to darīsiet visādos iespējamos veidos, jo jūsu veiklība jau tagad ir zināma, cik veikli jūs, tā sakot, taisāt visādus līčločus, lai tiktu, tā sakot, atkal pie teikšanas, lai gan tā teikšana pēc tam izpaužas ne visai labā veidā. Un tāpēc te likumu pēc likuma jūs mēģināt samudžināt, uztaisīt to patiešām pēc sava ģīmja un līdzības.

Bet iegaumējiet vienu! Paldies Dievam, iepriekšējās Saeimas, ne jau šī Saeima, kura ir rīkojusies ļoti dīvaini likumu veidošanā un grozīšanā, ir radījušas Satversmes tiesu, un Satversmes tiesa, kā mēs redzam, noliek visu savā vietā tad, kad Saeima savāra ne tādu putru... Un Satversmes tiesa laikam palabos arī šo likumu, jo šeit likuma grozījumos ir sarakstītas tādas dīvainības, tādas lietas, tāpēc Satversmes tiesa noliks visu savā vietā.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir absolūti loģisks. Labi, izreklamēsies! Taču arī tautai bieži vien tas apnīk un ir līdz kaklam šīs reklāmas... Bet septiņas dienas pirms vēlēšanām reklāmu pārtrauksim. Reklāmas nebūs, lai cilvēki padomā, lai paanalizē un izlemj, kurš tad būs tas labākais, par kuru atdot... kuram ticēt un par kuru atdot savu balsi. Tas būtu absolūti normāli!

Žēl, ka jūs noraidījāt iepriekšējo priekšlikumu par desmit dienām, bet tad nu gan atbalstiet šo priekšlikumu par septiņām dienām, un tas būs absolūti normāli.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamais balsojums parādīs to, ka koalīcija jau nepastāv. Es esmu pārliecināts, ka varas partijas balsos dažādi un ka šis deputāta Grīnblata patiešām loģiskais priekšlikums tiks atbalstīts.

Un īstenībā mums jau tālu nav jāskatās. Ir tāda valsts - Šveice, kas izceļas ar labu demokrātiju, taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Šveice, pirms pāris gadiem savos likumos aizliedzot politisko reklāmu, ir aizgājusi par tālu, un šī tiesa, kurā piedalījās arī Egils Levits, mūsu zināmais jurists, atzina to, ka Šveice ir pārkāpusi cilvēktiesības un ka Šveicē būtu jāatjauno iepriekšējā kārtība.

Es aicinu arī politiķus iepazīties ar mūsu partnervalstīm vai neitrālajām valstīm, kur demokrātija bijusi dzīva vairāk nekā divsimt gadu, un atbalstīt šo deputāta Māra Grīnblata loģisko priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 20. - deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu? Jā, deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 14, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 23. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 24. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 25. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 65, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Paldies. 27. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 29. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Atkal neliels priekšlikums, kuram diemžēl šajā vecajā likumā nav atradusies vieta. Tātad runa ir par valsts valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. Protams, par to nebūtu jārunā, ja Latvijā nebūtu ļoti plaša prakse sabiedriskajā sfērā ignorēt latviešu valodu, un tad šāda norma būtu pilnīgi lieka.

Tomēr uzskatām, ka pirmais teikums: “Priekšvēlēšanu aģitācijā ir jānodrošina iespējami plaša valsts valodas lietošana” nāktu tikai par labu. It sevišķi tas nāktu par labu tām partijām, kuras šo valodu bieži vien ignorē un kurām priekšlikuma tālākais teksts liek lietot valsts valodu vismaz tādā pašā apmērā, kādā viņas lieto kādu citu valodu, piemēram, krievu vai tamlīdzīgi, jo, kaut arī viņu vēlētāju skaits ir pietiekami konstants un nemainīgs, tajā pašā laikā acīmredzot vismaz daļa no šiem vēlētājiem valsts valodu vispār nesaprot, un, ja partijas ir spiestas vērsties pie šiem vēlētājiem arī valsts valodā, tad tomēr rodas zināmas problēmas.

Uzskatām: kaut arī šī norma kontrolei prasītu plašāku izvērsumu - un uz trešo lasījumu tādu, protams, vajadzētu iesniegt -, kādā veidā šo procesu varētu kontrolēt, pats par sevi šis vispārīgais princips būtu ļoti svētīgs, jo diemžēl Latvija ir kļuvusi par valsti, kurā par politisko vietu parlamentā, par vietu zem “politiskās saules” cīnās arī tādas partijas, kuras latviešu valodas lietošanu uzskata par galīgi nevēlamu vai lieto to pēc iespējas mazāk. Tāpēc domājam, ka šī norma nekādā gadījumā par ļaunu gan nenāktu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi - Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija, “Jaunais laiks”, Tautas partija! Es domāju (No zāles: “A mēs?”), ka jūsu partiju goda lieta būtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo jūs atbalstāt valsts valodas nostiprināšanu, un, es domāju, tad šis likums būs ļoti pilnīgs. (No zāles: “Pareizi!”)

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es jau arī aicinātu atbalstīt, bet esmu ļoti liels skeptiķis un pesimists, un es nedomāju, ka mūsu Saeima spēs šo sakarīgo priekšlikumu kaut kādā veidā atbalstīt, jo mēs jau savā laikā esam iebalsojuši, ka deputātam vispār nav jāprot valsts valoda; mēs esam iebalsojuši, ka kāds, no ratu aizmugures izkritis, teiksim, pēc piecām minūtēm var sevi izvirzīt par kandidātu; mēs esam iebalsojuši, ka mums mīļi ir komunisti; mēs esam iebalsojuši, ka tā valdība nav jāpatriec, kurai 16.marts ir kultūras svētki un restaurācijas diena. Un tāpēc es domāju, ka tie, kuri savu sirdsapziņu vēl nav zaudējuši, varbūt atbalstīs šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie deputāti! Parlamenta deputātus ievēlē pilsoņi. Ievēlē pilsoņi! (No zāles: “Nav tā!”) Un kas tad tas par pilsoni, kas neprot valsts valodu? Tātad varētu būt runa pilnīgi un absolūti par to, ka aģitācija priekšvēlēšanu laikā notiek tikai valsts valodā. Tas būtu absolūti un pilnīgi normāli. (No zāles: “Pareizi!”)

Taču šajā priekšlikumā tomēr ir dotas iespējas aģitēt arī citādāk - arī citās valodās (No zāles: “Līvu valodā!”), tikai ievērojot kaut kādu līdzvērtības principu: ja lieto citas valodas, tad lai arī latviešu valodā tomēr aģitētu. Tā ka padomājiet taču!

Jo, redziet, kas mums ir iznācis ar to pašu naturalizāciju. Tagad jau pilsonībā sabrida (es skaidri un gaiši vēlreiz atkārtoju - sabrida!) (No zāles dep. A.Kiršteins: “Ieripoja!”) 110 000, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka būtu ļoti labi, ja 10 000 prot latviešu valodu... (No zāles dep. A.Kiršteins: “Tu esi optimists!”) Nu es tā domāju. Es domāju, ka pat 10 000 neprot. Ne vairāk! Pārējie valsts valodu iemācījās uz vienu vai divām nedēļām, lai nokārtotu eksāmenu (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Par maksu!”), kurā jāprot daži simti... pāris simtu vārdu, un pēc tam aizmirsa latviešu valodu. Tādi ir, lūdzu, šie jaunpilsoņi! Tāpēc Grīnblata kunga priekšlikums ir absolūti pieņemams, atbalstāms. Lūdzu jūs, kolēģi! Es, protams, saprotu, ka tie “sarkanie” tur citādāk domā, bet jūs, latviešu partijas... Vai tad jūs galu galā turpināsiet nicināt vai palīdzēsiet nicināt viņiem latviešu valodu? (No zāles: “Palīdzēs, palīdzēs!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es esmu ļoti gandarīts, ka attiecīgā komisija neatbalstīja Grīnblata kunga priekšlikumu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir nedemokrātisks, ka tas ir pretrunā ar Radio un televīzijas likumu, neatkarīgi no tā, ko mēs tur pieņemsim - tās 90 dienas... un tā tālāk.

Tomēr jau šodien notiek tieša vai netieša reklāma, aģitācija un tā tālāk.

Un, kā jums zināms, Satversmes tiesa atzina, ka nedrīkst šo sfēru regulēt privātajos raidījumos.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Skaidrs, ka šis priekšlikums ir nedemokrātisks. Iedomājieties -vieni maksās tikai par vienu reklāmas platību, bet otri maksās par dubultu reklāmu, tātad, par reklāmu, pieņemsim, krievu valodā un latviešu valodā!

Es arī aicinu neatbalstīt!

Un pēdējais. Jūs runājat ar nopietnām sejām, ka gribat pieņemt Ētikas kodeksu. Vai tas ir ētiski - teikt: “šie sarkanie”? Es tagad teikšu: “šie melnie” vai “šie baltie”, un tā tālāk. Tas nav solīdi! Būtu solīdi, ja priekšsēdētājas kundze izteiktu piezīmi tiem deputātiem, kuri otrus tā vai citādi apsaukā.

Paldies par uzmanību. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Krāsu nosaukumi ir ar Ētikas kodeksu sabalansējamas lietas. Tā ka, ja jums ir iebildumi, jūs varat savus iebildumus iesniegt attiecīgajai komisijai.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Es saprotu un piekrītu, ka pilsoņiem ir valsts valoda jāzina, jālieto un jāizmanto. Taču šeit ir jautājums par priekšvēlēšanu aģitācijas periodu - visu periodu, ne jau to aizliegto (mēs noteicām, ka 90 dienas pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācija un reklāma ir aizliegta). Tātad visiem tiem preses izdevumiem, kuri raksta par priekšvēlēšanu aģitāciju un ievieto apmaksātu reklāmu, būtu visi šie priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli jātulko gan krieviski, gan latviski.

Tāpēc komisija no šā viedokļa neatbalstīja šo priekšlikumu. Taču galīgā izvēle ir jūsu rokās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 29. - deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 21, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

S.Šķesters. Paldies.

30. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Likuma 12.pants attiecas uz sabiedriskajiem raidītājiem: “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem un personām, kas vada Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumus, sākot ar 60.dienu pirms vēlēšanu dienas, aizliegts raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.”

Saprātīga norma. Taču, manuprāt, būtu jāaizvieto vārdi “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas” ar vārdu “Raidorganizācijas”, tādējādi nosakot, ka vienādi spēles noteikumi izvirzāmi gan sabiedriskajiem raidītājiem, gan komercraidītājiem. Tas nekādā veidā neiespaidotu iespēju pašiem raidījumu dalībniekiem, piemēram, intervējamiem izteikties “par” vai “pret”, runājot par kādu partiju, vai “par” vai “pret”, runājot par kādu kandidātu. Jo šis aizliegums tātad attiektos tikai uz pašiem darbiniekiem vai raidījumu vadītājiem. Savukārt LNT vai TV3, vai Latvijas Televīzijas ziņās vai raidījumos intervējamās personas, protams, varētu izteikties “par” vai “pret”, runājot par kādu partiju, vai “par” vai “pret”, runājot par kādu kandidātu.

Domājams, ka šī norma būtu tikai saprātīga, pastāvot visu televīziju un visu radio līdzvērtīgas konkurēšanas iespējām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 31. - deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 31. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 32.priekšlikums...

S.Šķesters. Es atvainojos... jā, 32.priekšlikums... (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Par 31.priekšlikumu mēs nupat nobalsojām. Savukārt 30.priekšlikums, tā teikt, aizgāja bez iebildumiem... Mēs debatējām par 31.priekšlikumu, par to, ka 60 dienas pirms vēlēšanām nevar piedalīties... Un tagad mēs runājam par 32.priekšlikumu, jo par 31.priekšlikumu mēs nupat nobalsojām.

Tātad - 32.priekšlikums. Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Godātā sēdes vadītāja! Man jārunā par procedūru, nevis par saturu.

Nupat es debatēju par 30.priekšlikumu, kas skar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, kā arī citu televīziju, tas ir, komercraidītāju, darbinieku un personu, kas vada raidījumus, vienlīdzīgās tiesības aģitēt vai neaģitēt par kandidātiem, un Saeima šo priekšlikumu nupat noraidīja balsojot: par - 39, pret - 40, atturas - 9. Tāpēc es tagad pieteicos debatēt par 31.priekšlikumu, kas vēl nemaz nav izskatīts.

Nu, tā nu tas bija.

Es vienkārši aicinu tagad nobalsot par 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs varam balsot par 30.priekšlikumu, jo balsojums ir bijis par 29.priekšlikumu un par 31.priekšlikumu.

Tātad, lūdzu, balsosim par 30. - deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 44, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Nākamais ir 32. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 33. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts... Faktiski tas vairs nav balsojams...

Sēdes vadītāja. 33.priekšlikums vairs nav balsojams. (Starpsauciens: “Balsot!”) Jūs tomēr pieprasāt balsojumu? Lūdzu deputātus balsot par 33. - deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 45, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 34. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un ir iestrādāts komisijas priekšlikumā - 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 34. un 35.priekšlikumu? (Starpsaucieni no zāles.) Par kuru?... Tātad deputātiem nav iebildumu pret 34.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputāti lūdz balsojumu par 35.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 24. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. 36. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Man, protams, jāatvainojas, ka es 35.priekšlikumu palaidu garām. Es gribēju tikai vienu niansi atzīmēt - ka, šodien pieņemot likumu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, deputātu vairākums nobalsoja par to, ka vēlēšanu iecirkņu darbam jāilgst līdz pulksten desmitiem vakarā. Tātad, ja šis priekšlikums paliek tāds pats, tad no pulksten astoņiem līdz desmitiem...

Sēdes vadītāja. Rasnača kungs, mēs pašreiz runājam par 36.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. Jā, protams, es ļoti atvainojos, ka es nokavēju, bet atcerieties, ka no pulksten astoņiem līdz desmitiem...

Sēdes vadītāja. Diemžēl Kārtības rullis nosaka mums ko citu.

Dz.Rasnačs. ...varēs nodarboties ar aģitāciju, aģitēt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 36.priekšlikumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Par 36.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 37. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Atkal jārunā, jo priekšlikums ir samērā loģisks un pilnībā saskan ar šā likumprojekta iesniedzēju viedokli. Proti, Zemnieku savienība norādīja, ka mazāka reklāma ir vajadzīga tādēļ, lai būtu vairāk vietas diskusijām... Mans priekšlikums ir atbalstīt to pašu, ko darba grupa jau bija izstrādājusi, - proti, vajag vairāk diskusiju gan sabiedriskajā radio un televīzijā, gan arī komercradio un komerctelevīzijās. Vēlētāji tikai iegūs no tā, ka ne tik daudz skatīsies reklāmas, cik vēros politisko partiju kandidātu cīņu par dažādiem jautājumiem, kas skar sabiedrībai aktuālas sfēras. Ja šādu normu likumā iebalsos, tad būs arī pamats, izdarot valsts budžetā grozījumus, prasīt atbilstošas finanses, lai šādas diskusijas radio un televīzijā, gan sabiedriskajā, gan privātajā, notiktu.

Aicinu balsot “par”! It sevišķi aicinu Zaļo un zemnieku savienības frakciju, jo tas pilnībā saskan ar jūsu viedokli.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 37. - deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 43, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas sēdi turpināsim pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Petera, Mackeviča, Maksimova, Stepaņenko un Turlā lūgumu veikt atkārtotu balsošanu par 29.priekšlikumu sakarā ar to, ka zālē atradās ne visi deputāti, kuru vārdi parādās balsojuma rezultātu izdrukā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par to, lai tiktu veikta pārbalsošana par 29.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 42, atturas - 1. Tātad mums ir jāveic pārbalsošana par 29.priekšlikumu.

Atgādinu, ka 29.priekšlikums ir deputāta Grīnblata priekšlikums papildināt likumu ar pantu par valsts valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 39, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Paziņojumi. Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Eiropas lietu komisijas deputāti, lūdzu uzmanību! Aicinu jūs uz Balto zāli - uz Eiropas lietu komisijas sēdi. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

 

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Jānis Jurkāns, Valērijs Karpuškins, Juris Dobelis, Vaira Paegle un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, tiekamies zālē pulksten 13.30. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Atgādinu, ka izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Likumprojektu izskatām otrajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Paldies, priekšsēdētājas kundze. Cienījamie kolēģi, turpināsim!

38. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Neliela piezīme par 38.priekšlikumu. Arī šajā priekšlikumā nav nekādas ideoloģijas. Ir tikai tehniska lieta. Esmu ierosinājis izslēgt no 19.panta divas frāzes (īpaši lūdzu jūsu uzmanību, Šķestera kungs!), kuras komisija ir palaidusi garām un par kurām es komisijas sēdē arī neaizrādīju.

Pareizi ir tas, ka, neatbalstot manu priekšlikumu izslēgt vārdus “bez maksas vai”, ir tas tomēr daļēji ņemts vērā komisijas priekšlikumā pantu papildināt ar vārdiem “ar vienādiem noteikumiem”. Tas varētu nozīmēt, ka partijas saņem telpas vai nu bez maksas, tātad visas vienādi, vai arī visas par naudu - tātad vienādi arī šādā gadījumā.

Savukārt vārdi “vai atsevišķiem deputātu kandidātiem” ir skatāmi atsevišķi, jo tie attiecas uz to priekšlikumu, ka vesela virkne aģitācijas vai reklāmas tiesību ir tikai politiskajām organizācijām un politisko organizāciju apvienībām. Saeima un komisija to domu ir atbalstījusi visos manos priekšlikumos, sākot jau no likumprojekta sākuma. Tādējādi ir neloģiski, ka šī daļa manā priekšlikumā nav atbalstīta.

Sakarā ar to es lūdzu izmantot Saeimas kārtības ruļļa dotās iespējas un sadalīt 38.priekšlikumu divās daļās - atsevišķi nobalsot par ierosinājumu izslēgt vārdus “vai atsevišķiem deputātu kandidātiem”, balsojot “par”. Un neuzturu spēkā prasību veikt balsojumu par ierosinājumu izslēgt vārdus “bez maksas vai”, jo tas jau faktiski ir ņemts vērā 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Tomēr tagad ir otrais lasījums. Un mums tomēr nav šādas prakses, ka mēs sēdes laikā dalām daļās.

Tāpēc es lūdzu tomēr noraidīt šo priekšlikumu un tad atbalstīt 39.priekšlikumu, un trešajā lasījumā iestrādāt - ja būs iesniegtas - šīs normas, ko minēja Grīnblata kungs.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Grīnblats uztur spēkā savu priekšlikumu - sadalīt 38.priekšlikumu divās daļās? Jā.

Tātad mēs balsosim par katru no 38.priekšlikuma divām daļām atsevišķi.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par deputāta Grīnblata iesniegtā 38.priekšlikuma pirmo daļu - likuma 19.pantā izslēgt vārdus “vai atsevišķiem deputātu kandidātiem”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - 2. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Grīnblata iesniegtā 38.priekšlikuma otru daļu... Tas ir atsaukts. Jā, paldies.

S.Šķesters. 39. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 40. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 40.priekšlikumu.

S.Šķesters. 41. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Arī 41.priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 43. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 41.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 42. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 46, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 44. ...

Sēdes vadītāja. 43.

S.Šķesters. Es atvainojos! Jā, 43. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 44. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 45. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 45. un 46.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 48. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 50.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 49. - deputātes Ostrovskas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 50. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Oskars Kastēns... Viņa nav zālē.

Tātad deputāti lūdz balsojumu par 50.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 32, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. 51. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 51. - deputāta Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 52. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 53. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 53. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 23, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir identisks, analogs...

Sēdes vadītāja. Tas vairs nav balsojams, ja ir identisks....

S.Šķesters. Jā, tas nav balsojams.

55. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts... Tas ir izslēgts.

Sēdes vadītāja. Mēs esam izslēguši likumprojekta 4.pantu, tāpēc šis pants vairs nav skatāms.

S.Šķesters. Paldies.

56. - deputātes Ostrovskas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Turpinām izskatīt...

S.Šķesters. 57. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 58. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 59. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 60. - deputāta Grīnblata priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Cienījamie kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 34, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Apsardzes darbības likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē. Saņemti astoņi priekšlikumi.

1. iesniedzis Saeimas deputāts Juris Dalbiņš. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Pēteris Tabūns vēlas runāt par procedūru? Nē! Paldies.

J.Dalbiņš. 4. - deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 5. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 6. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 7. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 8. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisija ir saņēmusi divpadsmit priekšlikumus.

1. - iekšlietu ministra Jaundžeikara kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 4. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 5. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 6. - iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 8. - iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 9.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runa 9., 10. un 11.priekšlikumā ir par tā saucamo melno sarakstu, par pārsūdzēšanas procedūru un tā tālāk. Tā ir reakcija uz Augstākās tiesas spriedumu Kazakova lietā. Praktiski tas ir spiediens uz tiesu no likumdevēja puses. Ja jūs zaudējat, cienījamie kolēģi, tad jāzaudē ar godu! Lūdzu neizmantot tādas lietas kā likumdošanas iniciatīva, kas ierobežo iespēju pārsūdzēt negodīgu iekļaušanu melnajā sarakstā!

Sakarā ar to lūdzu nobalsot 9., 10. un 11.priekšlikumu un tos noraidīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 10.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 6, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 11.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 12. - iekšlietu ministra Jaundžeikara kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 6, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Otrajam, tātad galīgajam, lasījumam ir sagatavots likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā” (dokumenta numurs 5538).

Ir viens priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir par pārejas noteikumiem un kas savukārt noteic, ka normas, kuras mēs iebalsojām, veicot pirmo lasījumu, būs spēkā līdz nākamā gada 31.maijam.

Komisija šo priekšlikumu atbalsta. Aicinu to atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga valsts. Taču šodien mēs gribējām steidzamības kārtībā pieņemt likumu, kas ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu. Ja ir runa par paviljonu būvēšanu sakarā ar NATO sammitu, mēs gribējām mainīt likumu.

Es neesmu pret šo apspriežamo komisijas priekšlikumu, jo saskaņā ar šo priekšlikumu mēs mainām likumu ne jau uz visu mūžu, bet tikai uz vienu gadu. Un pēc NATO sammita tomēr neatkarība būtu atjaunota.

Es aicinu Saeimu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, bet kopumā balsot pret šo likumprojektu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums par 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu? Nav nepieciešams.

Lūdzu, cienījamie deputāti, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 6. Likums “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Šodien notika Frakciju padomes sēde. Tās laikā mēs apstiprinājām termiņus, kādos tiks slēgta ziemas sesija un atklāta pavasara sesija.

Frakciju padomes priekšlikums ir slēgt ziemas sesiju 10.aprīlī un sākt pavasara sesiju 28.aprīlī. Lūdzu deputātus balsot par sesijas slēgšanu un nākamās sesijas sākšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - 3. Frakciju padomes priekšlikums ir atbalstīts.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par vistrūcīgākajām personām - tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”. Jautājumu nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par papildu resursiem valsts budžetam”. Jautājumu nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli”. Jautājumu nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām”. Jautājumu nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku”. Jautājumu nododam ministram.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par iebraukšanas vīzas apmēru Latvijā no Baltkrievijas”. Jautājumu nododam ministram.

Jautājumi tiks izskatīti nākamajā trešdienā pulksten 17.00 - jautājumu un atbilžu sēdē. Lūdzu jautātājus un arī ministrus ierasties uz šo sēdi!

Cienījamie kolēģi! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Valērijs Karpuškins, Juris Dobelis, Jānis Strazdiņš, Vaira Paegle un Inese Šlesere.

 

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms beidzam sēdi, es gribētu informēt visus deputātus par to, ka mūsu balsošanas sistēma diemžēl ir tehniskā ziņā ļoti novecojusi un tieši tāpēc jums ir savlaicīgi jāpiesakās debatēs, tas ir, varbūt pat dažas minūtes iepriekš, lai mēs redzētu šeit uz ekrāna, kuri ir tie cilvēki, kas ir pieteikušies debatēt.

Es ceru, ka nākamā gada budžetā mēs paredzēsim līdzekļus šīs sistēmas uzlabošanai.

Līdz ar to 9.marta sēde ir slēgta. Paldies.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

8.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde

2006.gada 9.martā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””

(5476. un 5476.a dok., reģ. nr.1585)

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”
(5479. un 5479.a dok., reģ. nr.1586)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Noraidīts)
(5491. un 5491.a dok., reģ. nr.1588)
Par likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” (Noraidīts)
(5492. un 5492.a dok., reģ. nr.1589)
Priekšlikums - dep. A.Golubovs (par)
Par likumprojektu “Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu” (Noraidīts)
(5493. un 5493.a dok., reģ. nr.1590)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” (Noraidīts)
(5495. un 5495.a dok., reģ. nr.1591)
Priekšlikums - dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”” (Noraidīts)
(5496. un 5496.a dok., reģ. nr.1592)
Priekšlikums - dep. J.Urbanovičs (par)
Par likumprojektu “Par 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums)”
(5500. un 5500.a dok., reģ. nr.1593)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””

(5501. un 5501.a dok., reģ. nr.1594)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
(5502. un 5502.a dok., reģ. nr.1595)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Noraidīts)

(5503. un 5503.a dok., reģ. nr.1596)

Priekšlikums - dep. V.Buzajevs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Noraidīts)
(5504. un 5504.a dok., reģ. nr.1597)
Priekšlikums - dep. N.Kabanovs (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””
(5506. un 5506.a dok., reģ. nr.1598)
Priekšlikums - dep. V.E.Bresis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Noraidīts)

(5507. un 5507.a dok., reģ. nr.1599)

Priekšlikums - dep. M.Grīnblats (par)
Lēmuma projekts “Par Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”
(5516. dok., reģ. nr.912)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Lēmuma projekts “Par Marutas Ilgažas atkārtotu iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”
(5517. dok., reģ. nr.913)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Konderko atkārtotu iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”
(5518. dok., reģ. nr.914)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Lēmuma projekts “Par Andas Niedolas iecelšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”
(5519. dok., reģ. nr.915)
Ziņo - dep. M.Ceriņa
Likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā” (1.lasījums) (Steidzams)
(5528. dok., reģ. nr.1587)
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” (3.lasījums)
(5488. dok., reģ. nr.1453)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām”” (3.lasījums)
(5489. dok., reģ. nr.1472)
Ziņo - dep. I.Ribakovs
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (3.lasījums)
(5515. dok., reģ. nr.1105)
Ziņo - dep. V.Stepaņenko
Debates - dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Kiršteins
- dep. V.Stepaņenko
- dep. K.Šadurskis
- dep. N.Kabanovs
- dep. M.Grīnblats
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Kiršteins
- dep. K.Šadurskis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Kampars
- dep. A.Kalniņa
- dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (1.lasījums)
(5307. un 5480. dok., reģ. nr.1529)
Ziņo - dep. J.Esta
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1.lasījums)
(5384. un 5481. dok., reģ. nr.1556)
Ziņo - dep. V.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (2.lasījums)
(5222. un 5483. dok., reģ. nr.1500)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā” (1.lasījums)
(5304. un 5484. dok., reģ.nr.1526)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (1.lasījums)
(5309. un 5485. dok., reģ. nr.1531)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (1.lasījums)
(5319. un 5486. dok., reģ. nr.1537)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” (1.lasījums)
(5353. un 5487. dok., reģ. nr.1547)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Paziņojumi
- dep. K.Strēlis
- dep. G.Bērziņš
- dep. L.Ozoliņš
- dep. A.Pētersons
- dep. I.Ostrovska
- dep. S.Šķesters
- dep. Dz.Zaķis
- Saeimas sekretārs J.Šmits
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram A.Pabrikam “Par jēdzienu “nevēlama persona (persona non grata)””
(reģ. nr.113)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (2.lasījums)
(5242. un 5494. dok., reģ. nr.1508)
Ziņo - dep. P.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (1.lasījums)
(5310. un 5497. dok., reģ. nr.1532)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (1.lasījums)
(5311. un 5498. dok., reģ. nr.1533)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums” (1.lasījums)
(5320. un 5499. dok., reģ. nr.1538)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (2.lasījums)
(5208. un 5505. dok., reģ. nr.1486)
Ziņo - dep. Ē.Zunda
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu” (1.lasījums)
(5299. un 5509. dok., reģ. nr.1521)
Ziņo - dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Par Protokolu līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās” (1.lasījums)
(5298. un 5510. dok., reģ. nr.1520)
Ziņo - dep. I.Solovjovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (2.lasījums)
(5249. un 5512. dok., reģ. nr.1510)
Ziņo - dep. S.Šķesters
Debates - dep. M.Grīnblats
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Kalniņa
- dep. V.Muižniece
- dep. P.Simsons
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. K.Šadurskis
- dep. A.Kalniņa
- dep. P.Simsons
- dep. L.Liepiņa
- dep. K.Šadurskis
- dep. P.Simsons
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Ostrovska
- dep. M.Grīnblats
- dep. I.Ostrovska
- dep. M.Grīnblats
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Gulbis
- dep. M.Grīnblats
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Kiršteins
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Pliners
- dep. M.Grīnblats
Par procedūru - dep. M.Grīnblats
Debašu turpinājums - dep. Dz.Rasnačs
- dep. M.Grīnblats
Paziņojumi
- dep. O.Kastēns
- dep. A.Pētersons
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena
Debašu turpinājums - dep. M.Grīnblats
Likumprojekts “Apsardzes darbības likums” (2.lasījums)
(5206. un 5513. dok., reģ. nr.1485)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (2.lasījums)
(5194. un 5514. dok., reģ. nr.1480)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Debates - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā” (2.lasījums) (Steidzams)
(5538. dok., reģ. nr.1587)
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
Debates - dep. V.Buzajevs
Lēmums “Par ziemas sesijas slēgšanu un darba atsākšanu pavasara sesijā”
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas ekonomikas ministram A.K.Kariņam “Par vistrūcīgākajām personām - tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”
(reģ. nr.116)
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas finanšu ministram O.Spurdziņam “Par papildu resursiem valsts budžetam”
(reģ. nr.115)
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas ekonomikas ministram A.K.Kariņam “Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli”
(reģ. nr.114)
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas veselības ministram G.Bērziņam “Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām”
(reģ. nr.119)
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas ekonomikas ministram A.K.Kariņam “Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku”
(reģ. nr.118)
Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram A.Pabrikam “Par iebraukšanas vīzas apmēru Latvijā no Baltkrievijas”
(reģ. nr.117)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Rībena

Atbildes uz deputātu jautājumiem

2006.gada 8.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam jautājumu un atbilžu sēdi.

Tātad šodien mēs izskatīsim deviņus deputātu jautājumus. Pirmo jautājumu “Par jumtu konstrukciju drošību” ir iesnieguši deputāti Sokolovskis, Buzajevs, Tolmačovs, Aleksejevs, Kabanovs un Pliners, un tas ir adresēts ekonomikas ministram Kariņa kungam. Ir saņemts arī rakstiskās atbildes dokuments.

Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Tā kā deputātu šeit nav, uzskatām, ka deputāti ar atbildi ir apmierināti.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem”. Ir saņemts arī rakstiskās atbildes dokuments.

Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi? Ja deputāti nav apmierināti ar atbildi, pie mums ir ieradies veselības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu, Bērziņa kungs, jums ir iespēja...

Tā kā ekonomikas ministrs Kariņš ir ieradies, bet nav ieradušies jautājuma uzdevēji, tad mēs varam uzskatīt, ka jūsu rakstiskā atbilde viņus ir apmierinājusi. Paldies jums par piedalīšanos sēdē!

G.Bērziņš (veselības ministrs).

Jā, atbilde ir sniegta rakstiski, un es domāju, ka tajā viss ir izklāstīts. Protams, jautājums ir ļoti sarežģīts, un es būtu gatavs atbildēt uz papildjautājumiem, ja tādi būtu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti godātais ministra kungs! Jūs atbildējāt uz mūsu jautājumu... it kā atbildējāt, bet tajā pašā laikā - vai jums ir priekšstats par to, ka Zāļu valsts aģentūra un Zāļu cenu valsts aģentūra tiešām dod jums pareizus datus, cik tagad maksā mūsu medikamenti, it īpaši tie, kas domāti sirds slimniekiem un diabētiķiem?

G.Bērziņš. Jā, tātad diabētiķiem 100 procentu apmērā tiek kompensētas tās zāles, kas ir iekļautas sarakstā. Arī sirds slimniekiem... Rakstiskajā atbildē ir minēti tie varianti, kuros gadījumos apmaksa ir simtprocentīga, un pārējos gadījumos ir 75 procentu liela kompensācija, bet, ja runājam precīzāk... Tur ir jautāts, piemēram, par konkrētu medikamentu, par vienas firmas medikamentu. Šis nosaukums nozīmē, ka to preparātu ir ražojusi šī firma, bet šā preparāta starptautiskais nosaukums ir atorvastatins, taču tāds pats preparāts, ar pilnīgi tādu pašu ķīmisko formulu ir pieejams arī ar citu nosaukumu. No pagājušā gada 1.jūlija ir spēkā tā sauktais references princips, ka tiek kompensēts lētākais, bet pilnīgi vienāds aizstājamais preparāts. Un šinī grupā šie preparāti tiek kompensēti 75 procentu apmērā.

Tajos gadījumos, kad šis preparāts nav aizvietojams, piemēram, 80 miligramu iepakojumā, tam ir noteikta references cena, jo tanī grupā nav citu preparātu, bet pamatuzdevums...

Kā jūs redzat, summas, kas tiek kompensētas slimniekiem ar šīm diagnozēm, ir ļoti lielas; teiksim, pagājušajā gadā 22,3 procenti no kopējiem zāļu kompensējamiem līdzekļiem, kas tika izmantoti diabēta medikamentu kompensēšanai, sastādīja 6,5 miljonus.

Ļoti būtisks ir arī finansējuma pieaugums sirds slimību medikamentiem, jo pēdējos gados sakarā ar Saeimas atbalstu kompensējamo zāļu sistēmas finansējums ir dubultojies - no 18 miljoniem uz 42 miljoniem, protams, pārliekot virkni centralizēto iepirkumu medikamentu.

Kompensācija Latvijā ir 100, 90, 75 un 50 procentu apmērā. Un šābrīža uzdevums gan šogad, gan arī nākamajā gadā ir palielināt diagnožu skaitu, jo šobrīd kompensējamo zāļu sistēmā kopumā ir 18 diagnožu grupas ar 259 diagnozēm. 259 diagnozes ir tās, kurām zāles valsts kompensē.

Sarakstā no 1.janvāra kopumā papildus ir iekļauti 100 jauni zāļu nosaukumi. Kopumā “A” sarakstā šobrīd ir 571 medikamenta nosaukums, bet “B” sarakstā - 332 medikamentu nosaukumi, kuri tiek kompensēti, un nākamajā gadā, vēl palielinot... Ir vesela virkne... No šā gada janvāra ir sākta C hepatīta intensīva ārstēšana, no pagājušā gada 1.jūlija - osteoporozes un vecu cilvēku slimību ārstēšana, ir vesela virkne arī citu diagnožu... Taču šogad un nākamgad ir jāpalielina diagnožu skaits līdz tam līmenim, kāds būtu nepieciešams.

Tālāk saistībā ar jūsu jautājuma nākamo daļu būtu izskatāma zāļu kompensācijas apjoma paaugstināšana, un es pieļauju, ka apmēram pēc diviem gadiem atsevišķām diagnožu grupām, kur ir 75 procentus liela kompensācija... preparāti sirds slimībām vai, piemēram, astmas preparāti - tie visi tiek kompensēti 75 procentu apjomā. Jo jūs, teiksim, te tikai...

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

G.Bērziņš. Jā. Tātad varētu tikt izskatīts jautājums par zāļu kompensācijas apmēra palielināšanu, bet tas būs pēc diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai ir vēl kāds papildjautājums? Nav?

A.Golubovs. Ir.

Sēdes vadītāja. Ir. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamais Bērziņa kungs! Jūs diemžēl neesat ārsts un nezināt, ka īpaši diabēta slimniekiem vajag kaut kā atrast tieši to medikamentu, kurš vislabāk palīdz šim konkrētajam slimniekam, un dažreiz sanāk tā, ka slimnieks, atnākot uz aptieku, maksā par to pašu medikamentu, kuram ir tā pati formula, 2/3 no šā medikamenta cenas.

Jūs šeit skārāt vēl arī C hepatītu. Diemžēl man ir jau divas sūdzības, ka slimnieki dabūjuši šo hepatītu operācijas laikā, viņiem ir uzstādīta diagnoze C hepatīts. Viņiem jau pašreiz par ārstēšanos mēneša laikā ir nācies samaksāt vairāk par 200 latiem, tāpēc jūsu apgalvojumus diemžēl es nevaru pieņemt.

G.Bērziņš. Pirmā lieta - par hepatītu. Jūsu zināšanai, dārgākās ārstēšanās programmas izmaksa ir 12 000 latu, un iepriekš šīs programmas, vismaz dārgākās, praktiski vispār nebija. No 1.janvāra mēs to uzsākām. Jā, diemžēl kompensācijas apmērs ir 75 procenti, bet slimnieku skaits ir ļoti liels. Mums ir ļoti svarīgi uzsākt un dot šo iespēju, taču, tā kā izmaksas bija ļoti lielas, iepriekš tas netika darīts. Jā, nu nav tas viegli...

Par zālēm - tām, kur jāmaksā 2/3 klāt. Jaunā references sistēma tiešām palielina to medikamentu skaitu, kuri ir ietverti izvēles sadaļā, ja cilvēks vēlas kādu konkrētu medikamentu, taču reference darbojas tikai attiecībā uz tiem preparātiem, kuriem ir pilnīgi vienāda ķīmiskā formula - deviņzīmju cipars - un kuriem nekādas blakusparādības nav konstatētas.

Es pieļauju, ka atsevišķos gadījumos, medicīniski indicējot, tas tiek atdalīts, bet pārējos gadījumos tas tomēr ir mārketinga jautājums, jo ir pilnīgi vienādas ķīmiskās formulas un starptautiski patentēts vienāds nosaukums, tikai nu brends ir nedaudz cits. Un šajā gadījumā mēs dodam cilvēkam izvēles iespējas. Izvēle ir plaša, bet šāds garantētais medikaments ir viens, un par šo aizvietošanas principu visas firmas ir vienojušās.

Es saprotu, ka atsevišķas firmas, redzot, ka ir ļoti liels zāļu skaita pieaugums, vēlas piedāvāt arī savas firmas oriģinālpreparātus, jo arī tās, protams, ir veikušas lielas izpētes un varbūt ir vēl kādas citas lietas. Tās šos preparātus ir radījušas. Ģenēriski pēc kāda laika ražo medikamentus pēc tās pašas ķīmiskās formulas, kaut gan klīniskā izpēte ir veikta oriģinālpreparātiem.

Bet, raugoties no Latvijas viedokļa, lai medikamenti būtu pieejamāki, mums ir jārēķinās arī ar cenu līmeni un jādara viss, lai medikamentu cenu samazinātu un padarītu medikamentus pieejamus plašam un lielam cilvēku skaitam.

Par C hepatītu ir atsevišķas sūdzības, taču kopumā ministrijā sūdzību skaits par kompensācijas sistēmu pēdējā gadā un iepriekšējā gadā ir šāds: iepriekš bija 90 procenti, kas skāra zāles, taču pagājušogad tas ir bijis ļoti minimāls. Situācija ir uzlabojusies.

Protams, tās ir lietas, kas pilnībā vēl neapmierina. Tās lietas, uz ko jūs norādāt, ir pamatotas. Jā, par C hepatītu arī.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Vai ir vēl kādi papildjautājumi par šo ministra atbildi? Nē... nu var būt vēl trīs papildjautājumi - ne jūsu, bet citu klātesošo.

(No zāles deputāts A.Golubovs kaut ko saka.)

Bez jautājumiem jūs nedrīkstat teikt neko... Nē, pašreiz jūs nevarat to darīt, jo tagad ir atbilžu sniegšana. Golubova kungs, jūs varēsiet to darīt pēc šīs sēdes. Golubova kungs, ja jūs neievērosiet Saeimas kārtības rulli, tad, kā jūs zināt, jums ir iespēja arī iziet no šīs zāles...

G.Bērziņš. Labi, paldies par saturīgajiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Nākamais ir trešais - deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli”.

Izglītības un zinātnes ministre nav ieradusies. Viņa arī nav mūs informējusi par to, ka neieradīsies. Tā ka šo jautājumu atliekam uz nākamo trešdienu, izsakot dziļu nožēlu par to, ka ministre neatrada laiku informēt Saeimu par to, ka viņa nepiedalīsies sēdē.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ja nu arī nākamajā reizē izglītības un zinātnes ministre neatnāks uz oficiālo Saeimas sēdi, lūdzu nogādāt viņu šeit saskaņā ar visām tām iespējām, kuras paredz mūsu likumi.

Sēdes vadītāja. Šī nav tiesībsargājoša iestāde.

Nākamais ir ceturtais - deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs”.

Ir sniegta rakstiska atbilde. Ministra kungs ir uzrakstījis rakstisku apliecinājumu, ka viņš nevar piedalīties šajā sēdē tāpēc, ka viņš patlaban neatrodas valstī. Tātad, ja jums ir papildjautājumi, tad acīmredzot arī šie jautājumi varētu tikt izskatīti nākamajā sēdē.

Nākamais ir piektais - deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu”.

Ministres kundze šodien nav ieradusies un arī nav sniegusi rakstisku atbildi. Tātad mēs vēlreiz aicināsim izglītības un zinātnes ministri to darīt.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm”. Ir sniegta ministra rakstiska atbilde, un ministrs ir arī ieradies atbildēt uz jautājumu.

Tātad jums, ministra kungs, ir iespēja divas minūtes papildināt jūsu rakstisko atbildi. Es atgādinu jautājuma iesniedzējiem: jums ir iespēja uzdot divus jautājumus papildus. Jūsu runas garums var būt viena minūte, un ministram ir iespēja atbildēt uz jūsu jautājumiem, un viņa runas garums var būt divas minūtes.

Tātad vēl var uzdot papildjautājumus, bet ne vairāk kā trīs, un tiem jābūt vienas minūtes garumā. Debates nav paredzētas.

Lūdzu, Baštika kungs!

A.Baštiks (bērnu un ģimenes lietu ministrs).

Paldies par iespēju atbildēt.

Nu, man gan jāteic, ka tie jūsu tik precīzi prasītie dati par vecuma grupām un ienākumiem man vienkārši nebija pieejami. Ja mēs vadāmies pēc ministrijas kompetencēm, tad jāteic, ka faktiski par tik šauru grupu un tās ienākumu līmeni es īsti nevaru atbildēt. Taču tāda vispārēja informācija, ko es varu jums darīt zināmu, ir tā, ka tādu ģimeņu, kurām ir trūcīgās ģimenes statuss (tātad tādu, kurām ienākumi ir 45 lati), skaits šogad pieaug. Es centos šo informāciju analizēt, datus sadalot pa lielajiem reģioniem: pa Rīgas apgabalu, Latgali, Zemgali, Vidzemi, Kurzemi. Kā mēs redzam, tādu ģimeņu, kurām ir trūcīgās ģimenes statuss, visvairāk ir tātad Rīgā (nu, tas pats par sevi saprotams). Tad seko Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, un tad - Jūrmala, Jelgava, un vismazāk tādu ir Ventspilī. Savukārt, kad skatām pa rajoniem, tad redzam, ka visvairāk ģimeņu, kam ir trūcīgās ģimenes statuss, ir Jēkabpils, Bauskas, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu un Ludzas rajonā.

Un, kad sadalām iedzīvotājus pa piecām kvintiļu grupām jeb skatām, cik tad viņi saņem vidēji uz vienu ģimenes locekli, tad redzam, ka apmēram 30 procenti bērnu, kuri ir vecumā līdz 17 gadiem, ir tajā vismazākajā jeb pirmajā kvintiļu grupā, kur ir vistrūcīgākie. Tur vidēji uz vienu ģimenes locekli ir nedaudz vairāk par 38 latiem.

Savukārt pensionāri, kā mēs redzam, tomēr nav tik trūcīgi. Viņi tomēr nav tajā pirmajā kvintiļu grupā, tajā vistrūcīgākajā.

Tā ka tā, protams, ir problēma ģimenēm, kurās ir vairāk bērnu, vai nepilnām ģimenēm. Un to pierāda, teiksim, arī garantētā minimālā iztikas minimuma izmaksa: 2003.gadā to izmaksāja 46 800 personām, taču vienu gadu vēlāk, 2004.gadā, - jau 74 000 personām.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu atbildes laiks arī ir beidzies. Vai ir vēl viens papildjautājums?

Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es gribu pateikt paldies Baštika kungam, ka viņš ir atsūtījis savu atbildi. Diemžēl ar viņa šodien atsūtīto atbildi (Saeimas Kancelejā tā tika saņemta pulksten 16.40) mēs vēl nepaguvām pilnībā iepazīties.

Taču šodien es gribu pateikties Baštika kungam. Un, ja mums radīsies vēl kaut kādi jautājumi, mēs sūtīsim jums tos rakstiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais ir septītais - deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā”. Atbilde ir sniegta rakstiski. Vai deputātiem ir papildjautājumi? Deputātiem ir papildjautājumi. Diemžēl tieslietu ministre šodien nav ieradusies. Tātad šo jautājumu mēs pārceļam uz nākamo trešdienu.

Nākamais ir astotais - deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Orlova un Ribakova jautājums labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par Labklājības ministrijas sociālo politiku”. Labklājības ministre ir ieradusies, un ir sniegta arī rakstiska atbilde. Tā kā neviens no jautājuma uzdevējiem nav ieradies, uzskatām, ka uz jautājumu ir atbildēts.

Paldies, labklājības ministres kundze!

Nākamais ir devītais - deputātu Ostrovskas, Gulbja, Ribakova, Tabūna un Vidavska jautājums tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par Latgales reģiona administratīvo tiesu”. Ir sniegta rakstiska atbilde. Ministre šeit nav ieradusies. Nav ieradušies arī deputāti, kas ir uzdevuši jautājumu. Tātad Saeimas Prezidijs pieņem lēmumu, ka uz jautājumu ir atbildēts un ka deputātiem papildjautājumu vairs nav.

Tātad visi šodienas jautājumi ir izskatīti. Paldies, ka piedalījāties. Neizskatītie jautājumi tiks izskatīti nākamajā trešdienā.

Par procedūru. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Mūsu frakciju šobrīd pilnībā apmierina ārlietu ministra Arta Pabrika atbilde uz mūsu jautājumu “Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs”, un mēs neprasām, lai ministrs šeit ierastos.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad nākamajā trešdienā šis jautājums vairs netiks izskatīts, jo deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi.

Paldies. Līdz ar to mūsu jautājumu un atbilžu sēde ir beigusies.

Uz redzēšanos!

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2006.gada 8.martā

Latvijas Republikas ekonomikas ministra A.K.Kariņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par jumtu konstrukciju drošību” (reģ. nr.100) (Rakstiska atbilde)
Latvijas Republikas veselības ministra G.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem” (reģ. nr.101)
Papildjautājums - dep. A.Golubovs
Atbilde - veselības ministrs G.Bērziņš
Papildjautājums - dep. A.Golubovs
Atbilde - veselības ministrs G.Bērziņš
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli” (reģ. nr.105) (Pārcelta)
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres I.Druvietes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu” (reģ. nr.108) (Pārcelta)
Latvijas Republikas bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm” (reģ. nr.109)
Papildjautājums - dep. A.Golubovs
Atbilde - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
Papildjautājums - dep. A.Golubovs
Latvijas Republikas tieslietu ministres S.Āboltiņas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā” (reģ. nr.110) (Pārcelta)
Latvijas Republikas labklājības ministres D.Staķes atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Labklājības ministrijas sociālo politiku” (reģ. nr.111) (Rakstiska atbilde)
Latvijas Republikas tieslietu ministres S.Āboltiņas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Latgales reģiona administratīvo tiesu” (reģ. nr.112) (Rakstiska atbilde)
Latvijas Republikas ārlietu ministra A.Pabrika atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs” (reģ. nr.107) (Rakstiska atbilde)

Balsojumi

Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi"
Datums: 09.03.2006. 09:03:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5476 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem
Datums: 09.03.2006. 09:03:54 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5479 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 09.03.2006. 09:04:34 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5491 nodošanu komisijām

Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem
Datums: 09.03.2006. 09:06:52 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5492 nodošanu komisijām

Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu
Datums: 09.03.2006. 09:07:30 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5493 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"
Datums: 09.03.2006. 09:11:44 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5495 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu"
Datums: 09.03.2006. 09:14:02 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5496 nodošanu komisijām

Par 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums) (nav kvoruma)
Datums: 09.03.2006. 09:14:48 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5500 nodošanu komisijām

Par 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums) (pārbalsots)
Datums: 09.03.2006. 09:15:16 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5500 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par aviāciju"
Datums: 09.03.2006. 09:15:50 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5501 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 09.03.2006. 09:16:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5502 nodošanu komisijām

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 09.03.2006. 09:21:58 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5503 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 09.03.2006. 09:26:10 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5504 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
Datums: 09.03.2006. 09:30:50 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5506 nodošanu komisijām

Grozījumi Izglītības likumā
Datums: 09.03.2006. 09:36:26 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5507 nodošanu komisijām

Grozījums Būvniecības likumā (1.lasījums) (nav kvoruma)
Datums: 09.03.2006. 09:40:30 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5528 steidzamību

Grozījums Būvniecības likumā (1.lasījums) (pārbalsots)
Datums: 09.03.2006. 09:40:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5528 steidzamību

Grozījums Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 09:41:28 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5528 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 09:42:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5488 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par biržām" (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 09:43:50 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5489 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 09:44:50 bal025
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 09:45:30 bal026
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 09:45:48 bal027
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:09:48 bal028
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:10:32 bal029
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:10:56 bal030
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:12:48 bal031
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:14:24 bal032
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:15:00 bal033
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:15:48 bal034
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:16:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:20:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:21:16 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5515 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:22:34 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5307 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:23:26 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5384 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:24:14 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5483 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:26:06 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5304 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:27:56 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5309 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:28:42 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5319 pieņemšanu 1.lasījumā

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 10:29:36 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5353 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (2.lasījums) (nav kvoruma)
Datums: 09.03.2006. 11:03:08 bal045
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (2.lasījums) (pārbalsots)
Datums: 09.03.2006. 11:03:50 bal046
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:04:20 bal047
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:05:34 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5494 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:06:36 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5310 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:07:24 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5311 pieņemšanu 1.lasījumā

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:08:34 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5320 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:09:42 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5505 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:10:48 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5299 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Protokolu līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (1.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:11:46 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5298 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:22:42 bal055
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:36:18 bal056
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:36:44 bal057
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:46:12 bal058
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:50:06 bal059
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:50:34 bal060
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:53:02 bal061
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:53:28 bal062
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:54:14 bal063
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 11:56:48 bal064
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:01:42 bal065
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:10:18 bal066
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:10:46 bal067
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:11:28 bal068
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:11:54 bal069
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:12:20 bal070
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:21:48 bal071
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:23:52 bal072
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:26:40 bal073
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:27:08 bal074
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:27:48 bal075
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:28:34 bal076
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:29:50 bal077
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:31:22 bal078
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 12:32:14 bal079
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikuma pārbalsošanu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums) (pārbalsots)
Datums: 09.03.2006. 12:32:52 bal080
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:35:02 bal081
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikuma 1.daļu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:36:04 bal082
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:36:44 bal083
Balsošanas motīvs: Par 44.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:37:26 bal084
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:37:52 bal085
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:38:22 bal086
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:38:52 bal087
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:39:28 bal088
Balsošanas motīvs: Par 53.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:40:44 bal089
Balsošanas motīvs: Par 58.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:41:24 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5512 pieņemšanu 2.lasījumā

Apsardzes darbības likums (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:42:46 bal091
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Apsardzes darbības likums (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:43:24 bal092
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Apsardzes darbības likums (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:43:56 bal093
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Apsardzes darbības likums (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:44:20 bal094
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Apsardzes darbības likums (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:44:54 bal095
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5513 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:46:02 bal096
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:46:32 bal097
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:46:56 bal098
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:49:16 bal099
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:49:40 bal100
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:50:04 bal101
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 09.03.2006. 13:50:40 bal102
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5514 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Būvniecības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.03.2006. 13:53:04 bal103
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5538 pieņemšanu 2.lasījumā

Par ziemas sesijas slēgšanu un darba atsākšanu pavasara sesijā
Datums: 09.03.2006. 13:54:00 bal104
Balsošanas motīvs: Par sesiju starplaiku

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem